Māris M. Viņi strādā ar melno māģiju
VĒDISKĀS ATZIŅAS
Šrīmad-Bhāgavata 1.17.32.
Ja Kali personībai(komunistam) jeb bezdievībai atļauj kļūt par cilvēkdievu jeb par valsts vadītāju, tad noteikti izplatās tādas bezdievības pazīmes kā alkatība, meli, laupīšana, skarba izturēšanās pret citiem, nodevība, nelaime, krāpšana, strīdi un tukša godkārība.
LRTT pienākums nav tikai norādīt noziedzniekiem viņu “vietu”, bet arī apziņas apskaidrošanas uzdevums. Kā jau iepriekš esmu sacījis, Māra M. komentāros(sacītajā) nekas nav lieks un tendenciozi sagrozīts. Tāpēc arī viņa teiktais tiek no komentāru daļas pārvietots uz šīs VIETNES galveno LAPU.
Un, esmu pilnīgi pārliecināts, ka DP zina, kas ir Māris M., bet viņi neuzdrošinās ar viņu pat “izvest” pārrunas, jo viņa Garīgā Pasaule, kuru viņš pārstāv, ir pārāk Varena.
Cik “varena” ir tādu reiniku, kazlovsku, godmaņu, borovkovu, gorbunovu, repšu, šleseru u.c. miljonāru(noziedznieku) pasaule ?
Viņi visi pieder tumsības kroplo izdzimteņu dimensijai.
Viņi izdzīvo savas pēdējās dienas. Šajā laika posmā, pirms viņi tiks fiziski iznīcināti, viņi paspēs izdarīt daudz ļaunuma. Visi tie, kuri savās kārībās un aptaurētībā viņiem seko, arī tiks fiziski iznīcināti.
ESĪBAI garīgi kropļi(sēnalas, nezāles) nav vajadzīgi.
Maz būs tie, kuri ieies Jaunajā Zelta Laikmetā,
tikai tie,- KURI PASTĀVĒS PATIESĪBĀ !
Lai arī cik absurdi tas neskanētu- Dieva izrēķināšanās ar netiklību pārspēs visus Sātana asins darbus.
Jā, latviet, TUMSĪBAS LAIKMETS izdzīvo savus pēdējos “elpas vilcienus”.
| Kaspars | Iesniegts 17.10.2014 at 10.36
Visu cieņu Linarda Grantiņa kungam, bet neticu, ka Artuss pats apjauš, ka viņš būtu saistīts ar kādu krievžīdu bandu. |
Māris M. Kasparam
Arī Ļeņins, uz apgāztas kastes vai mucas stāvēdams, tautai sludināja baltu patiesību. Tauta noticēja viltvārdim dēļ šīs izkliegtās patiesības, kuru visi jau tāpat zināja, bet skaļi baidījās teikt.
Noticēja, jo nezināja patiesos klaigātāja nodomus.
Kur šī uzticēšanās noveda daudzas tautas, ieskaitot latviešus, nav jāstāsta. Lielākas šausmas diez vai cilvēce ir pieredzējusi.
Tāpēc, pirms kādam notic, ir jāanalizē virkne zināmo faktu un jācenšas izzināt vēl nezināmus. Piemēram, jāskatās, kas par cilvēkiem ir kopā ar klaigātāju, kāda ir viņu pagātne, līdzšinējā darbība utt.
Arī senču izcelsmei ir liela nozīme.
Diezin vai Ļeņins būtu ieguvis masu uzticību, ja šīs masas būtu zinājušas no kurienes šis Grūtupa aprakstītā Beiļa tautietis nāk, un kas viņš ir patiesībā. Tolaik Krievijas sabiedrībai vēl bija svaigā atmiņā skaļā un skandalozā Beiļa tiesas prāva, kuras atskaņas nepalika vien Krievijā, bet aizgāja plašajā pasaulē, un viņa tautiešu drausmīgās izdarības, dēļ kurām valstī bija sākušies grautiņi attiecīgos rajonos.
Kāpēc Linarda teiktais daudziem šķiet neticams ?
Pirmkārt jau pie vainas slinkums un nogurums. Pēc skolas vai darba nevienam taču negribas pagoglēt, papētīt, paanalizēt katru politikā iesaistīto personu, viņa izcelsmi, saikni ar komunistiem, viņu balsojumus Saeimā un Eiroparlamentā, pastudēt vēsturi, no tās mācīties, daudz lasīt, uzklausīt vēstures aculieciniekus. Tas prasa laiku un enerģiju. Patīkamāk ir ieslēgt televizoru un paskatīties “hoķi”, kādu fabriku, dziesmu spēles, seriālu vai paklausīties cenzētas, pielāgotas ziņas, uzspēlēt kādu datorspēlīti.
Tie, kas bīda lielo politiku, lieliski zina šīs cilvēku vājības un atbilstoši tām pieskaņojas, koriģē savu rīcību. Tā ir vesela sistēma, labi piestrādāta mašīna, kuras pareizas darbības regulēšanai bijušajā PSRS strādāja slepeni pētniecības institūti, kur bez indivīdu un masu psiholoģijas pētījumiem neaizmirsa izpētīt arī ekstrasensu, šamaņu un melnās maģijas iedarbību uz cilvēkiem. Viņu rīcībā ir gan laiks gan arī tautas sūri grūti pelnītie līdzekļi, lai nepatiesību iebarotu pa kumosam vien un novērstu domas no patiesības meklējumiem. Šim nolūkam, kā jau minēju, kalpo seriāli, “privātās dzīves”, kriminālziņas, sporta spēles, dažādi šovi televīzijā, labi iestudētas politiķu diskusijas, naktsklubi, spēļu zāles, alkohols, narkotikas utt. Vārdu sakot, katrai gaumei, katrai interešu grupai savs laika kavēklis. Jēdzīgām domām vairs laiks un vietas galvā nepaliek. Visam klāt vēl apzināti tiek samudžinātas politiskās kaislības, lai ikvienam rastos riebums pret politiku.
Vienlaicīgi latviešu svētumi tiek apgānīti, kājām bradāti, radot bezspēcības, nolemtības sajūtu.
Piemēram, ikgadējais pasākums uzvaras laukumā vai krievžīdu fašistu ālēšanās un trādirīdi leģionāru piemiņas pasākumos utt.
Vieni un tie paši politiķi nevar palikt politikā mūžīgi. Lai cik aprobežota un nomocīta seriālu piebarotā tauta arī nebūtu, kaut kad tā attopas, ka kaut kas nav labi.
Ko darīt sistēmai, lai šādās situācijās demokrātiskā veidā saglabātu varu?
Jāliek vietā uz laiku, kamēr tauta atkal pamodīsies, citi. Un mēs katrās vēlēšanās redzam “jaunas sejas” (aiz kurām stāv vecās), kas pilnā balsī kliedz patiesību.
Vai kāds vēl maz atceras, kā Latvijas politikā ieradās tagad visu nīstais Šlesers? Viņš atnāca skaļi kliegdams: “Te ir valsts vai kas?!!!” Viņš kliedza patiesību, sauca vainīgos vārdā. Viņa kamielis, kura mugurā viņš atjāja, bija par disidentu jau laicīgi, padomju gados, skaļi izreklamēts cilvēks, mācītājs kurš izrādījās VDK darbinieks. Šis cilvēks, kuram daudzi ticēja, šo padibeni atnesa mums uz galvas taisīt, mūs apzagt un brāļoties ar okupantiem.
Līdzīgi rīkojās Repše. Kliedza, bļāva, ar pirkstu uz visiem rādīja, bet pats, mums nezinot, pinās ar Karginu un citiem viņam līdzīgiem.
Šie ir spilgtākie piemēri, bet tie nav vienīgie.
Tagad jau mēs to visi zinām. Bet toreiz daudzi kļūdījās. Bet kas cilvēkiem pēc visām šīm gadiem ilgajām kļūdām traucē visu par kandidātu beidzot uzzināt jau pirms vēlēšanām?
Kā jau teicu, slinkums.
Slinkums ievēlēja arī Kaimiņu un Sudrabu. Tiem, kas nav slinki, šermuļi skrien pār kauliem, pagoglējot un papētot šīs personības, uzklausot cilvēkus, kas viņus un viņu paziņas redz ikdienā.
Ja cilvēks sāk domāt patstāvīgi, lasa meklē, interesējas un analizē iegūto informāciju, tad viņš agri vai vēlu nonāk pie secinājuma, ka Linardam ir pilnīga taisnība un neviens nepatiesi nav apvainots.
Katru viņa rakstīto vārdu vairāk vai mazāk ir iespējams pārbaudīt arī Tev.
Tad dari to !
18.10.14.
============================================================================
Un tagad ieej kādu mirkli Pasaulē,
kura dod veldzi Dvēselei.
Tur ir viss, tikai jāmāk atrast.
Dvēseles līdzsvarā ir atrodamas atbildes uz visiem jautājumiem.
https://www.youtube.com/watch?v=PxbDfiy4qg0
Jā, latviet, šo “ganiņu” krievžīdiskie- komunistiskie asinssuņi grib iznīcināt, jo stabulīte, kuru viņš pūš, neļauj viņiem mierīgi gulēt !!!
Tās skaņas atgādina viņiem par pastrādātajiem noziegumiem, kurus tie veikuši pret cilvēci !
Sveicinati,godigi sakot letini ir pietieksi sudus savarijusi,sakot ar linina volda atbalstisanu,skriesanu paravozam pa prieksu maskavijas laika,Berklavs,vienigais,ko es atdzistu par latvieti,varbut kludos savos secinajumos,vecums dara savu,ar cienu,shamais.
P.S.
atvainojos par kludam savos komentaros,ne jau politiskajos,bet tekstaa,ar cienu,sveiciens no Liepajas
jefinu brigmani izsviest mizkaste !
Ukrainā tuvākājā laikā būs atklāti visi VDK darbinieku vārdi. Latvijā sen jau vajadzēja to izdarīt.
http://glavred.info/politika/sbu-gotova-raskryt-vseh-agentov-kgb-293224.html
СБУ готова раскрыть всех агентов КГБ
Даты рассекречивания документов в СБУ не уточнили.
Служба безопасности Украины готова рассекретить архивы своего ведомства.
Об этом сообщил советник председателя главы службы Маркиян Лубковский, сообщает Ukranews.
“Мы готовы рассекретить все архивы и продемонстрировать общественности, кто был агентом КГБ, а кто не был агентом КГБ”, – сказал он.
При этом даты рассекречивания документов Лубкивский не уточнил.
Ранее министр юстиции Украины Павел Петренко заявил о том, что в рамках закона о люстрации будут проведены проверки подпадающих под его действие категорий граждан в возрасте младше 37 лет.
По его словам, “людей, которые родились после 1977 года, которым было 14 лет во время получения Украиной независимости, нет смысла проверять, были ли они агентами КГБ”.
Как известно, 16 октября вступил в силу закон о люстрации (“Об очищении власти”). Под его действие подпадают чиновники, если они: были избраны и работали на руководящих должностях Коммунистической партии СССР или на руководящих должностях ЦК ЛКСМУ и выше; были штатным работником или негласным агентом КГБ СССР.
Grantiņ, kad tev nākamā vizīte pie psihiatra?
.
.
Admins
To, ka esi maskavas provakators, apstiprina šīs tavs komentārs:
Aivars Gedroics
13. oktobris plkst. 17:36 · Riga
не пикетировать у окон, а расстрелять жидовскую свинью вам надо!
http://vesti-ukr.com/kiev/73116-vzbuntovavshiesja-soldaty-vydvinulis-piketirovat-poroshenko
.
Domāts Ukrainas prezidents Porošenko.
Tā šis Daugavpils mēsls cenšās diskreditēt latviešus ne tikai Latvijā, bet arī Ukrainā.
Redzi, katrs normāls ukrainis saprot, ka viņu prezis ir tāds pats mēsls kā mūsējais…bet ne jau šiziķiem to saprast…
KAS PATIESĪBĀ NOTIEK UKRAINĀ ???
Pirms dažiem mēnešiem mani izmeta no portāla draugiem.lv, jo tā administratoriem pēkšņi sāka nepatikt mana profila bilde un saukļi, kuri tur atradās jau apmēram 6 gadus un kurus es kategoriski atteicos noņemt vai mainīt. Tādēļ es pastiprināti pievērsos savam profilam citā sociālajā tīklā facebook.com, kurā atradu draugus un domubiedrus arī ārpus Latvijas, tai skaitā no ukraiņu organizācijas „Правый сектор» («Labējais sektors”), diskutējot ar viņiem es ieguvu daudz vērtīgas informācijas, ar kuru es vēlētos dalīties arī ar citiem saprātīgiem cilvēkiem Latvijā.
Tātad, šī organizācija sastāv no tiešām Īstiem savas tautas Patriotiem, kuri reāli skatās uz dzīvi un saprot, ka tikai viņu pašu rokās ir viņu zemes un nācijas nākotne. Viņi necer uz debessmannu no ārzemēm, nepaļaujas uz atbalstu no Rietumiem, kuri mūs (tāpat kā viņus) jau tik daudz reižu ir nodevuši. Viņi labi saprot daudzu panaivu letiņu apjūsmoto organizāciju ES un NATO ēnas puses un neatbalsta savas valsts dalību tajās. „Jums, baltiešiem, varbūt NATO arī vajag, jo esat mazas tautas, kurām grūti stāties vieniem pretī Krievijai, bet mēs esam pietiekami liela nācija, kas varētu to darīt, ja vien mums būtu vēlme un drosme cīnīties”, tā viņi formulē savu viedokli. Viņi lieliski zina to, ka ES valda cionistu-masonu-pederastu režīms, ka tur tiek slavētas un pat uztieptas perversijas, bet viss tautiskais tiek nicināts, un ne bez pamata baidās, ka līdz ar tuvināšanos ES arī Ukrainā parādīsies praidi un citas kosmopolītiski-homoseksuālas preteklību izpausmes. Viņi saprot, ka Ukrainai, tāpat kā Baltijai, faktiski visu laiku būs jācīnās „divās frontēs” – gan pret Krievijas šovinistiskajām imperiālisma tieksmēm, gan pret Eiropā šobrīd valdošo kosmopolītisko pederastismu. Protams, galvenais uzdevums arī viņu uztverē šobrīd ir atjaunot Ukrainas teritoriālo vienotību un padzīt moskaļus (šeit un turpmāk ar šo jēdzienu tiek saprasts jebkuras tautības cilvēks, kas vēlas teritoriju, kurā konkrētā brīdī pats atrodas, pievienot Krievijai) no pretlikumīgi okupētajām un anektētajām Ukrainas teritorijām. Un, lūk, tieši šajā jomā, kā zināms, Ukrainas armijas neveicas pārāk spīdoši.
Es jautāju, kāpēc tas tā, un viņi tad man stāsta par nožēlojamo Ukrainas armijas materiālo stāvokli, ka tās apgādes bāze ir izzagta, izsaimniekota, izpārdota (sevišķi šīs negatīvās parādības uzplauka Janukoviča valdīšanas laikos, kurš faktiski atklāti deklarēja, ka Ukrainai neesot ienaidnieku, tāpēc nebūšot ar ko cīnīties, un armija pastāvot tikai skata pēc, tautas „acu aizmālēšanai”); tāpat arī par to, ka daudzi virsnieki devušies dienēt nevis ar mērķi aizstāvēt Dzimteni, bet gan taisīt karjeru un uzdzīvot, bruņotie spēki viņiem bijusi vieta, kur neierobežoti zagt un uz valsts rēķina lietot alkoholu „cik, tik ribās lien”… Protams, tādi ļaudis ar savu piemēru nevar uzmundrināt sev padotos zaldātus, tieši otrādi, tie viņus degradē līdz savam līmenim. Tāpat jāņem vērā milzīgais jaukto laulību skaits ukraiņu vidū (arī mums tas nav mazs, bet viņiem kā krieviem radniecīgai slāvu tautai tas ir vēl daudz pamatīgāks), kurās dzimuši bastardi, kuri paši īsti nezina, kādai tautai īsti sevi pieskaitīt – ukraiņiem vai krieviem. Protams, viņi ģimenēs nav saņēmuši patriotisku audzināšanu un nebūt nav gatavi mirt par Ukrainu, bet gan domā, kā tikai izvairīties no karošanas un glābt savu ādu – arī par dezertēšanas vai pie pirmās iespējas tūlītējas padošanās ienaidnieka gūstā cenu. Šādu radījumu ne mazums ir arī mūsu pašu tautā. Tomēr ukraiņiem ir arī gana daudz patiesu Patriotu, manuprāt, procentuāli krietni vairāk nekā mums šobrīd. Visradikālāk noskaņotie ir apvienojušies tieši organizācijā „Labējais sektors” („LS”). Jau pašā bruņotā konflikta sākumā viņi bija gatavi ņemt rokās ieročus un cīnīties ar agresoriem moskaļiem uz dzīvību vai nāvi, bet Ukrainas pašreizējais prezidents, tautu vēlēšanās nopirkušais oligarhs Porošenko (viņa īstais, tautībai atbilstošais uzvārds ir Kacmans, bet ukraiņu Patrioti viņu lielākoties dēvē par Porosjenku – sivēnu), viegli uzminamu iemeslu dēļ nevēlējās viņiem šādas tiesības dot – tieši tāpat kā mūsu varturi atbruņoja Zemessardzi, jo neuzticējās tai. Tikai tad, kad „LS” vadonis Dmitro Jarošs piedraudēja, ka tādā gadījumā viņi cīnīsies nelegāli, Porosjonoks sakostiem zobiem piekrita atļaut veidot brīvprātīgo bataljonus, taču apbruņoja tos tikai ar vieglajiem ieročiem, toties labprāt sūtīja uz „karstākajiem punktiem” (būdami Patrioti, „LS” vīri arī no tā nevairījās), sak, lai moskaļi apšauj tos ekstrēmistus, mums aiztaupīs pēcāk darbu… Un tiešāk jāsaka – ja Ukrainas armija vēl arvien nav galīgi sakauta, tad tikai pateicoties varonības paraugam, ko rāda kaujinieki no „LS” gan ar savu fizisko formu un bezbailīgo uzupurēšanos, gan arī veicot pārējo karavīru atbilstošo ideoloģisko apstrādi. Būtībā nevis „LS” bataljoni ir palīgs Ukrainas armijai (kā tas skaitās oficiāli), bet gan armija kļuvusi par aizsegu avangardā esošajam „LS”. „Mēs stāstām viņiem – ja tu šodien nenošausi moskali, rīt moskalis nošaus tevi. Ja tu šodien ļausi viņam ienākt Doņeckā, rīt viņš aizies līdz Kijevai, bet parīt būs Ļvovā. Jebkura padošanās un piekāpšanās tikai vairo viņu drosmi un nekaunību”, savu ideoloģisko darbu skaidro man draugi no „LS”. Tāpat viņi nevar vien beigt jūsmot par savu vadoni D.Jarošu, kurš allaž ir cīnītāju avangardā un neparko nevēlas pamest frontes priekšējās līnijas, lai gan viņa biedri nepārtraukti atgādina, ka dzīvs viņš tautai ir daudz noderīgāks nekā miris. „Kādu tad es piemēru rādīšu citiem, ja aicināšu viņus cīnīties, bet pats slēpšos aiz citu mugurām?”, viņš uz to atbild. Daudzi „LS” vīri ir gatavi jebkurā brīdī ar savu ķermeni aizsegt vadoni uzbrukuma brīdī, taču viņi saprot, ka, piemēram, rakešu trieciena laikā tas neko nelīdzēs… Un tomēr, ir laikam kādi Augstāki Spēki, kas sargā šo vīru, jo viņš, nepārtraukti atrazdamies kauju mutulī, joprojām ir dzīvs un nav pat nopietnus ievainojumus guvis… Viņš šobrīd balotējas arī uz deputāta vietu Radā, tomēr priekšvēlēšanu kampaņai klasiskajā izpratnē ir pilnībā atmetis ar roku… „Mana kampaņa ir mana cīņa”, tā viņš to motivē. Bet, tāpat, kā arī mūsu zemē, nav nekādas garantijas, ka viņu ievēl, jo tautai daudzreiz vairāk tīk kvēli mutesbajāri, kas sola zelta kalnus, nevis darītāji, kas ar savu piemēru rāda, kā reāli jācīnās…
„Ja mums būtu tanki un artilērija, mēs tādu pirti sakurtu moskaļiem, ka tie kaukdami muktu prom no mūsu zemes”, raksta man „LS” vīri, „bet, ja mums iedotu vismaz pāris eskadriļas triecienlidmašīnu, mēs to čūsku midzeni – Doņecku un Lugansku – vispār noslaucītu no zemes virsas kopā ar visiem moskaļiem”. „Tieši tāpēc jums to arī nedod”, es viņiem atbildu. „Jā, liela daļa aviācijas palika Krimas pussalā moskaļu rokās, no kurienes to nepaspēja (drīzāk gan negribēja) evakuēt, tomēr arī esošā netiek laista darbā, baidoties, ka mums tā dēvētie sabiedrotie nepārmet „pārmērīgu spēka lietošanu””, viņi man piekrīt. „Tā tas turpināsies tik ilgi, kamēr „sivēnu neliksiet uz pannas””, es viņiem skaidroju, un viņi piekrīt arī šeit: „Protams, ka viņš būtu jāgāž, tāpat, kā tika gāzts Janukovičs, bet tauta diemžēl nav tam gatava, tauta domā, ka viņš ir īstais un pareizais reālpolitiķis, kurš grib panāķt mieru, bet mēs – aptrakuši ekstrēmisti, kas ar savu radikālo rīcību visu pasauli novērsīšot no mums, līdz moskaļi mūs beidzot „aprīšot””. Un man atliek tikai piekrist tam, sakot, ka mūsu zemē ir pilnīgi tas pats – Īstenos Patriotus tauta neciena un baidās viņiem dot rokās varu, bet toties tic mūsu tautas slepkavām, piemēram, tai pašai VVF. „Bet mēs vienalga cīnāmies, kā varam un protam. Uzstādām uz veca pikapa ložmetēju, dodamies pret moskaļiem un zini – viņi mūk vairāk kā no armijas bruņumašīnas, jo zina, ka mēs nepadosimies un neatkāpsimies; vai nu paši kritīsim visi kā viens, vai arī viņus visus apšausim, trešais variants te nav iespējams”, viņi man stāsta. Kā anekdote internetā figurē stāsts par kādu ukraiņu gūstā nokļuvušu Krievijas armijas karavīru, kurš, uzsākot pratināšanu, varonīgā tonī pateicis, lai šaujot viņu labāk tūlīt nost, viņš vienalga neko par sevi un saviem biedriem nestāstīšot. „Mēs tevi nešausim, mēs nodosim tevi rokās „LS””, atbildējis viņam pratinātājs. Un tad „varonis” pēkšņi kļuvis bāls kā krīts, nogāzies zemē un pielaidis sev bikses… No pusģīboņa šā tā atguvies, viņš sācis bučot pratinātājam zābakus un teikt, ka visu izstāstīs par visiem, ko vien zina, lai tikai apžēlojas un nenodod viņu rokās „LS”, jo tas viņam liekoties daudz šausmīgāk kā nāve. Cīnītāji no „LS” man apstiprina, ka tā neesot fantāzija, bet visīstākā realitāte, viņi paši savām acīm redzējuši daudzreiz, kā moskaļi vārda tiešā nozīmē taisa biksēs, tiklīdz uzzina, ka ir nonākuši „LS” rokās… „Protams, arī mūsējiem klājas plāni, ja tos sagūsta. Parasti viņi gūstā nepadodas, bet tos retos, kam tomēr nelaimējas nokļūt gūstā un tikt atpazītam kā „LS” kaujiniekam, gaida mokpilna nāve, moskaļi viņus sakropļo līdz nepazīšanai”, viņi spiesti atzīt. „Porosjonoks mums žēlo iedot pat smagās automašīnas, gandrīz visas, kas ir mūsu rīcībā, tiek atņemtas moskaļiem. Ja atrastos kādi ES pilsoņi, kas mums noziedotu kaut vecus, nobrauktus auto, ko gatavojas nodot lūžņos, mēs paši tos atremontētu, aprīkotu ar ieročiem un parādītu moskaļiem, kur viņu mājas atrodas…”, viņi sūkstās. Protams, viņiem ļoti traucē arī spēlīte ar pamieru, kas, ja arī tiek ievērots, tad tikai no oficiālās Ukrainas puses. Patlaban, kad rakstu šīs rindas, ukraiņu Patrioti ar D.Jarošu priekšgalā aizsargā Doņeckas lidlauku, ko jau vairākus mēnešus nesekmīgi mēģina iekarot moskaļi, neskatoties uz nospiedošo pārsvaru smagās tehnikas un artilērijas jomā. Interneta blogos lasāma prokrievisko kaujinieku sūkstīšanās par precīzajiem hoholu artilēristiem, kas momentā iznīcinot visus viņu tankus uzreiz pēc parādīšanās kaujas laukā, par snaiperiem, kuri aukstasinīgi nolikvidē visus smago auto šoferus, liekot mašīnai ar „kuzovā” esošajiem kaujiniekiem gāzties iekšā grāvī, par daudzajiem simtiem līķu, kurus ukraiņi ļaujot paņemt, pretī prasot piegādāt darba kārtībā esošas kravas mašīnas… Ja to rakstītu paši ukraiņi, varētu neticēt un uztvert kā lielīšanos, bet moskaļi nez vai ies paši sevi apmelot.
Protams, ukraiņu Patriotus arī interesē mūsu stāvoklis, kā mums klājas daudzinātajā Eiropā. Es viņiem godīgi stāstu, ka nekādus zelta kalnus šeit neredzam, ka dzīves līmenis lai varbūt arī nedaudz augstāks kā Ukrainā, bet krietni atpaliek no Lielbritānijas, Vācijas u.c. bagātajām valstīm, uz kurām masveidā dodas mūsu pilsoņi, lai pelnītu „lielo eiro”… un atpakaļ atgriezties nesteidzas. Visvairāk cenšos tomēr skaidrot par mūsu neveiksmīgo t.s. „integrācijas” politiku, ka arī mums ir pa pilnam naidīgu moskaļu, ka tas, kas šobrīd notiek pie viņiem, rīt var notikt arī pie mums… Ja kāds sāk šaubīties par manu vārdu patiesumu, iedodu internetā palasīt mūsu pašu Latvijā dzīvojošo moskaļu rakstus, tai skaitā tos, kur viņi savā izpratnē analizē situāciju Ukrainā (papilnam tādu ir, piemēram, http://www.din.lv), un viņiem viss kļūst skaidrs… „Jūsu Daugavpils ir mūsu Doņecka”, viņi konstatē, un man atliek šiem vārdiem vienīgi piekrist. Vēl atzīmēšu interesantu faktu, kad stāstu par to, ka viņu pašu bēgļus šeit piekauj vietējie moskaļi, saņemu atbildi: „Tā viņiem arī vajag, nav ko viņus žēlot. Mēs te cīnāmies uz dzīvību un nāvi, bet viņi gļēvi slēpjas citās valstīs. Mēs esam pateicīgi, ka jūs ārstējat mūsu ievainotos, bet dzīvos un veselos gan trieciet ratā un sakiet – brauc mājās un cīnies pret moskaļiem, nav ko jums dzīvot citām tautām uz kakla”. Un man, protams, nav ko iebilst pret šādu nostāju…
Nobeigumā atliek vien aicināt arī citus tautiešus sākt uzturēt sakarus ar ukraiņu Patriotiem un izteikt viņiem vismaz morālu atbalstu. Lūk, pāris vietnes portālā facebook.com, kur iespējams diskutēt ar Patriotiem no „LS”, lai gan, gribu brīdināt, arī tur ir papilnam „troļļu”, kas mēģinās jūs apsaukāt par provokatoriem un ekstrēmistiem un pierādīt, ka „balts ir melns, bet melns ir balts”. Tos jāprot ir laikus bloķēt! Tātad, vietnes https://www.facebook.com/groups/pravyi.sector.UA/, https://www.facebook.com/groups/PRAVYI.SECTOR.RU/ gaida atsaucību no Latvju Patriotu puses! Kopā mēs uzvarēsim !!!
VISU ZEMJU NACIONĀLPATRIOTI, APVIENOSIMIES !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
08.10.2014. Aivars Gedroics
.
.
Admins
Jautājums “patriotam” Gedroicam: Kad dosies atbrīvot Ukrainu ?
Resnula raksts nav slikts, pats AG tikai ir pretiigi, nevajadziigi jeels rupeklis, kas nekad nav bijis un nebuus iistu nacionaalpatriotu runas un staajas stils, jo shaadi tas diskreditee un atgruuz joprojaam veel inteligento muusu tautu, iipashi jaunatni.
Veelos veerst uzmaniibu uz to, ka pedeejaa laikaa uzradushaas visaadas “labdaru” organizacijas, gan masonu starpt. org. “Atveertaa Paarvaldiiba”, gan taadas d.beitneres le gallas mistisks “Nakotnes fonds” , kas ar visaadiem populariem Latv. cilvekiem propogandee visu ko valsts izaugsmei un droshiibai, tikai ne vaarda par galveno nelaimi-okupantu 5 kolonnu visur iefiltreetu svarigos amatos, policija un armijaa un Riigas Domee un Saeimaa.
Varbūt kļūdos, bet Porošenko arī es neesmu spējis uzticēties ne mirkli, ne sekundi. Domāju, ka viņš tāpat kā godmanis uzradās no nekurienes īstajā laikā (Pēc Maskavas laika) un vietā, lai pēc tam gadiem vārdzinātu ukraiņu tautu. Šis tad viņiem varētu būt jau otrais godmanis. Pirmais bija Janukovičs.
Skatīsimies un vērosim. Laiks visu saliks pa plauktiņiem.
Kā murgu vēl atceros godmaņa ieteikumus dzīvokļos katram likt malkas krāsniņas, laikā, kad viņš masveidā izlaupīja valsti. Kā murgu atceros viņa aizliegumu ievest no leišiem degvielu vairāk kā divas kannas, kaut leiši sākumā ļāva vest cik grib. Zemnieki nevarēja apart un apsēt laukus, laikā, kad tautai par visu vairāk bija nepieciešama ekonomiskā neatkarība, kad draudēja bads.
Vienu vienīgu sabotāžu esam piedzīvijuši no šī deģenerāta.
BEIKDZOT ILGI GAIDĪTAIS IR TIKAI DAĻIŅA NO SLEPKAVU VDK ATMASKOŠANAS Pienācis laiks publicēt čekas informatoru vārdus, uzskata VDK izpētes komisijas vadītājs
Ir pienācis laiks publicēt čekas informatoru vārdus, uzskata šā gada vasarā izveidotās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas vadītājs un vēstures doktors Kārlis Kangeris.
Kangeris laikrakstam “Latvijas Avīze” norāda, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC) glabātajā kartotēkā ir apmēram 6000 kartīšu, no tiem aptuveni ir 4800 čekas aģenti. Tāpat vēl ir segvārdu žurnāli, kuros publicēts apmēram 21 tūkstotis vārdu.
Vaicāts par to, vai čekas informatoru vārdi jāpublicē, Kangeris laikrakstam norāda: “Mans personiskais viedoklis – jā, publicēt. Ja paskatās, tad VDK fondos taču ir arī visu deportēto dokumenti, un būtībā uz tiem attiecas tas pats likums, kas uz VDK aģentu dokumentāciju, bet visu deportēto vārdi jau ir nopublicēti. 1941. gada 14. jūnijā – 16 tūkstoši, 1949. gadā – 44 tūkstoši. Tā ka tur viss ir publicēts, neprasot skartajām personām. Iebildumi nav bijuši, lai arī padomju laikā daudzi no saviem bērniem slēpa, ka tikuši represēti.”
Saistītie raksti
‘Čekas maisus’ varētu atvērt 2017.gadā; pirms tam tos pētīs zinātnieki (59) 26. marts 2014 15:35
Apsver iespēju Stūra mājai piesaistīt muzejus vai nevalstiskās organizācijas (16) 13. oktobris 2014 22:42
VDK nezināja visu par notiekošo valstī – vēsturnieks Jansons kliedē mītus par ‘čeku’ (59) 17. jūlijs 2014 07:41
“Es uzskatu, ka kopš 1994. gada likuma ir pagājuši 20 gadi un viņu vārdi ir jāpublicē. Daudzi, ar kuriem esmu runājis, beidzot vēlas pielikt šai lietai punktu. Arī tie 4800 ziņotāji – vai viņi ir īsti vai neīsti, tas ir cits jautājums –, taču viņiem bija 20 gadu laiks visu pārdomāt, izstāstīt saviem bērniem, mazbērniem un radiem par pagātni. Nevajag jau aizmirst, ka viņi izdarījuši kaitējumu citiem!”, uzsver Kangeris.
Kangeris atklāj, ka pašam čekā ir uzskaites kartīte, viņš ticis iedalīts pie tiem “ko perspektīvā varētu savervēt”.
Komisijas vadītājs arī pauž neizpratni, kāpēc čekas vervētāji un informatori būtu jāslēpj.
Komisija izveidota šā gada 15. jūlijā, šobrīd darbs notiek pie arhīvu un materiālu apzināšanas.
VDK zinātniskās izpētes komisijas uzdevums ir parādīt VDK darbību, tās lomu, kā arī VDK sasaisti ar kompartijas centrālkomiteju.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/pienacis-laiks-publicet-cekas-informatoru-vardus-uzskata-vdk-izpetes-komisijas-vaditajs.d?id=45127756#ixzz3Gr7kDEq6
Vel viens priecīgs brīdis , ko beidzot pēc 23 gadiem pieņēmusi Saeima ,lai trimdas brīvības cīnītāji , kas pretodamies okupācijai un cīnījušies par 18.novembra Latviju nedzīvotu tikai ar nacionālās pretošanas dalībnieka statusu , bet saņemtu ari apliecību un nozīmīti .Tas vel jaapstiprina okupācijas ministra vietniekam
Tā ir otra priecīgā ziņa pēc VDK aģentu vārdu publicēšanas iespējas
.Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu varēs saņemt arī ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi
Autors Saeimas Preses dienests
Lai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu varētu saņemt arī ārpus mūsu valsts dzīvojošie Latvijas pilsoņi, Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”.
Pašreiz nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu var iegūt tikai Latvijas iedzīvotāji, bet ne ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi. Tādēļ, precizējot likuma normas, noteikts – šo statusu varēs saņemt ārvalstīs dzīvojošie nacionālās pretošanās kustības dalībnieki.
Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonim, kuram pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī un kuram nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā, nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķirs tā pašvaldība, kurā tas iesniegs likumā noteiktos dokumentus.