Izlasi, latviet, un tu sapratīsi, kāpēc neieredz Bordānu ! Visi tie, kuri “paceļ balsi” pret J. Bordānu, ir 100%tīgi latviešu tautas un Latvijas ienaidnieki ! Izlasi, LRTT to ir pārpublicējis, jo pēdējā laikā no interneta pazūd daudzas lietas… . It sevišķi naidīgi noskaņots pret Bordānu ir “brīvās 4. maija kliķes preses” favorīts Lato Lapsa.

Jānis Bordāns: Neuzdotie jautājumi par valsts drošību 

Jānis Bordāns

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs

Raugoties kā daži politiķi uztver ar valsts drošību saistītus jautājumus, prātā nāk savulaik animācijas seriālā “Simpsoni” redzēts cirka mērkaķītis, kurš galvenā varoņa Homēra galvā skaļi dauza sitamos šķīvjus. Nav tā, ka Homērs ļaunprātīgi negribētu ko saprast vai dzirdēt, vienkārši mērkaķītis skaļi sit savu instrumentu.

Pagājušajā nedēļā, vispirms Ministru kabinetā, bet pēc tam Saeimā, tika apstiprināta Valsts drošības dienesta (VDD) vadībā izstrādātā jaunā Nacionālās drošības koncepcija¹. Visi mani mēģinājumi uzsākt diskusiju par to, vai pietiek vien ar drošības risku teorētisku identificēšanu vai arī tam ir jāseko reāliem darbiem, tika noignorēti. Sak’ – “Kuš, kuš, Jāni, ne tagad, ne šeit un vispār, visu var izlasīt VDD ikgadējās publiskajās atskaitēs“. Bet… Nav iespējams izlasīt to, kā nemaz nav.

Kāpēc par to ir jārunā publiski?

Valsts sastāv no cilvēkiem, kuru ticība savai valstij ir izšķirošais elements valsts drošībai. Tieši tas ir iemesls, kāpēc mūsu austrumu kaimiņvalsts pievērš tik lielu uzmanību informatīvajam karam. Kara taktika ir mums iestāstīt, ka mēs esam vāji, neko neprotam un nevaram. Ja mēs uz to nereaģējam, tad jautājums par cilvēku ticību valsts drošībai patiešām kļūst kritisks. Pēdējos gados ievērojami stiprināti gan bruņotie spēki, gan sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem, taču ir viena valsts drošībai absolūti kritiska joma, par kuru māc šaubas – drošības dienestu darbs.

Atrodi 10 atšķirības

Kopumā koncepcija ir labs materiāls, kurā teorētiski tiek aplūkoti visi būtiskākie Latvijas drošības riski. Neskatoties uz daža laba politiķa patosu, Nacionālās drošības koncepcija nav nekas jauns. Iepriekšējā tika apstiprināta 2015.gadā.² Vai 2019.gada koncepcija ar kaut ko būtiski atšķiras no iepriekšējās? Ja neskaita to, ka teksta ziņā tā ir garāka, izdala vēl vienu drošības risku – klimata pārmaiņas, un piemin Ķīnu, pēc būtības vērtējot, uz abām varētu attiecināt uzdevumu “atrodi 10 atšķirības”.

Ja būtisku atšķirību nav, tad vietā ir jautājums, kā mums ar šo risku novēršanu ir sekmējies līdz šim. Ja mēs nespējam izvērtēt iepriekšējās sekmes, tad nav arī garantijas, ka būsim sekmīgi turpmāk.

Sargi pats sevi un NATO tevi sargās

Ja par problēmām nerunāsim, tās nekur nepazudīs. Kopumā mūsu spējas cīnīties ar drošības riskiem vēl joprojām ir tālu no tām, kādas tās varētu būt. Ja paši sevi nesargājam, tad diez vai kādam citam ir liela motivācija to darīt mūsu vietā. Kāpēc, piemēram, ASV izvēlējusies savu speciālo militāro vienību izvietot Igaunijā, nevis no sasniedzamības viedokļa stratēģiski izdevīgākā vietā – Latvijā? Ceru, ka ne aiz neuzticības mūsu spējai glabāt noslēpumus.

Nav nekā tāda, kas liktu domāt, ka Krievijas specdienestu darbība Latvijā ir mazāk izteikta nekā mūsu kaimiņvalstīs. Tad kāpēc, piemēram, par Igaunijas drošības dienestu, saīsinājumā KaPo, runā kā par NATO paraugu, bet par mūsējiem nekas tāds nav dzirdēts?

Iepriekšējos divos gados VDD uzsācis 38 un izbeidzis 25 kriminālprocesus. Dramatiska bilance. Kriminālprocesi tiek izbeigti gan noilguma dēļ, gan tāpēc, ka nav konstatējams nozieguma sastāvs (deviņos gadījumos). Turklāt, uzsākts kriminālprocess it nemaz nenozīmē tiesas spriedumu. Ko tas liecina par izmeklēšanas kvalitāti un ko par to saka ģenerālprokurors?

Igauņu KaPo kontā – 17 notverti spiegi. Mums trīs…

Publiski zināms, ka igauņu KaPo, kurš vienlaikus spēj atklāt un izmeklēt visas skaļākās korupcijas lietas valstī, pēdējos desmit gados notvēris vismaz 17 dažādu Krievijas drošības dienestu spiegus. Sākot no kontrabandistiem un līdz pat augsta līmeņa amatpersonām. Lietuvas drošības dienests ir notvēris 8 spiegus. Mūsu kontā knapi trīs – dzelzceļa darbinieks, pierobežas iedzīvotājs un pensionēts bijušais Iekšlietu ministrijas darbinieks. Vai nu Krievijas drošības dienestiem mēs neinteresējam un te viņu nav, vai arī mūsu drošības dienesti ir visneefektīvākie Baltijā.

Varbūt mēs nevis rīkojam publisku izrādi, bet gan panākam, ka atklātie spiegi darbojas mūsu labā? Es jau ar gara acīm iedomājos kā citu valstu drošībnieki, gan mums draudzīgie, gan nedraudzīgie, šo lasot, sāk smaidīt.

Runā, ka igauņi vienkārši esot spēcīgāki mārketingā. Zināmā mērā šāda notverto spiegu uzskaitīšana ir puiciska mērīšanās, taču skaitļi runā paši par sevi. Visi šie 17 pieminētie spiegi ir vai nu notiesāti, vai arī apmainīti pret Krievijas iestāžu notvertiem (izzagtiem) igauņu drošības dienestu darbiniekiem. Tātad, pamatā ir reālas darbības. Tas ne tikai iedrošina un dod ticību KaPo, bet arī, Igaunijas gadījumā, iespējams, dažu labu attur no vēlmes nodot savu valsti.

Laipni aicināti uz koncertu 23.februārī

Pagājušajā nedēļā izskanēja ziņa par iekšlietu ministram labi zināmo Grigoriju Ļepsu. Cilvēks, kurš aizstāvējis Krimas aneksiju, kuru tur aizdomās par saistību ar Krievijas kriminālajām aprindām un kuru Lietuva, ASV, Ukraina un Izraēla ir iekļāvušas savos melnajos sarakstos, 23.februārī rīkos koncertu Arēnā Rīga.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 61.pantu valstij nevēlamu personu t.s. melnajā sarakstā var iekļaut iekšlietu vai ārlietu ministrs, ieskaitot, uz drošības dienestu sniegtās informācijas pamata. Šoreiz nav jautājums, vai iekšlietu ministrs plāno apmeklēt koncertu (par gaumi nestrīdas), bet vai ir saņēmis VDD izvērtējumu par minēto personu un plāno rīkoties? Zīmīgi, ka 23.februāra koncerta nosaukums būšot “Ej un skaties”…

Taisnā ceļā uz “pelēko” sarakstu

Saistībā ar VDD veicamajām funkcijām aizvien ir virkne neatbildētu jautājumu. Ne tikai par spiegiem. VDD savā mājas lapā norāda, ka viens no tā uzdevumiem ir identificēt un novērst ar valsts finanšu reputāciju saistītos riskus… Un tā vietā mēs saņemam Moneyval ziņojumu par naudas atmazgāšanas paradīzi tepat mums līdzās.

Latvija ilgstoši bijusi finanšu noziegumu centrs, kurā darbojušās dažādas korputīvās shēmas un noziedzīgie karteļi. Par šo iesaisti naudas atmazgāšanas shēmās skaļi runāja jau pirms 10 gadiem, bet nekas nenotika. Šobrīd mēs esam spiesti cīnīties par Latvijas neiekļaušanu t.s. Moneyval pelēkajā sarakstā. Iekļaušanas gadījumā sekas izjustu ikviens iedzīvotājs.

Notikušais ir arī VDD atbildība. Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 15.pantu VDD uzdevumos ietilpst arī korupcijas, organizētās un ekonomiskās noziedzība apkarošana un valsts drošības apdraudējuma novēršana. Uzsvars uz vārdu “novēršana” – tātad, rīkoties proaktīvi un nepieļaut nelabvēlīgu seku iestāšanos. Kas ir izdarīts pēdējos 5-10 gados un kāpēc mums būtu jābūt pārliecinātiem, ka kaut kas mainīsies? Vai vispār esam dzirdējuši par nozīmīgu kriminālprocesu pēdējo desmit gadu laikā? Šos jautājumus varētu uzdot vēl un vēl.

No vārdiem pie darbiem

JKP rindās, tāpat kā atsevišķās citās partijās, ir virkne zemessargu, tāpēc zinu, ka ir cilvēki, kas uz zemessardzes mācībām regulāri lido no Briseles vai brauc no Tartu uz Rīgu. Valdības pienākums ir rūpēties, lai šādu cilvēku ticība valstij un sabiedrībai tikai vairotos. Bez drošības dienestu iesaistes tas nav iespējams.

Koncepcijā paustie nodomi ir jāapliecina arī darbos. Ceru, ka tas tiks ņemts vērā, strādājot pie nākamā nacionālā drošības plāna. Taču, ja nav bijis izvērtējuma, tad nav arī ko ņemt vērā. Prieks, ka arī iekšlietu ministrs ir saklausījis manu aicinājumu uz problēmu risinājumiem raudzīties kā vienotai ministrijai un ir ierunājies pat par Tieslietu un Iekšlietu ministriju apvienošanu. Mēs varētu sākt ar drošības dienestiem.

Publiskajā telpā ir izskanējuši meli par Jaunās konservatīvās partijas vēlmi monopolizēt drošības iestādes. Var saprast Lemberga satraukumu par iespējamo monopola zaudēšanu, bet kā Jaunie konservatīvie spētu to izdarīt tikai ar 15 balsīm Saeimā un trim Ministru kabinetā? Tas, uz ko mēs uzstājam, ir iestāžu darbības izvērtēšana ar mērķi novērst funkciju dublēšanos, profesionālākā vadītāja izvēles kārtība, valsts drošības mērķiem piešķirto līdzekļu un infrastruktūras efektīva izmantošana. Jāizvērtē arī tas, kāda loma finanšu sektora krīzē bijusi atsevišķiem drošības un ekonomisko noziegumu apkarošanas dienestu darbiniekiem, kuri atraduši sev darbavietas skandālos iesaistītajās bankās. Vai, tēlaini runājot par finanšu sistēmas remontu, mēs patiesi esam “aizsniegušies līdz vietai, kur “trupe” ir sākusies” un ko tas var maksāt mūsu pilsoņiem? Par to arī tuvākajā laikā runāsim ar valdības vadītāju.

06.10.19