LRTT: 61 jūdass un “nācijas tēvs”

SAEIMA, tautas un valsts NODEVĒJI !

Bandīti ir jāatmasko un jānorāda viņiem viņu vieta !





Viņu vieta, par kuriem mēs šeit rakstīsim, ir:

izolators, tiesa un KARĀTAVAS !

Ceļš, kā E. Levits tika “ievēlēts” par Latvijas prezidentu, ir TIESISKUMA nihilisma paraugstunda. Visiem šiem 61. “demokrātam” būs jāstājas visas tautas TAUTAS TRINUNĀLA PRIEKŠĀ !


https://www.delfi.lv/news/versijas/ivars-zarins-kapec-es-nepiedalijos-valsts-prezidenta-velesanas.d?id=51149611&fbclid=IwAR0q8qwBOH3mM8vncTLC-yz7JOYJNjRfTOaMgO1zDNKHdI8tvnCWQjB815k

“Pašreizējā koalīcija rīkojas ar vēl lielāku nihilismu pret tiesiskumu nekā savulaik pašu piesauktās oligarhu veidotās koalīcijas – pat tās neatļāvās tik klaji ignorēt tiesību normas, ja tas bija vajadzīgs – pacentās vispirms izmainīt tās, lai to rīcība vismaz formāli izskatītos tiesiska. Izskatās, ka šodienas koalīcijai nerūp pat tas, ja vien tai ir izdevies kaut ko “sadīlot” savā starpā grūti sastiķētajā koalīcijā.

Agrāk, lai īstenotu šādas savas “štelles”, to neatļāvās darīt Saeimā, bet brauca par to vienoties kaut kur citur, piemēram, uz Zooloģisko dārzu. Tagad par šādu “zoodārzu” tiek padarīta Saeima. Man šāda lietu kārtība nav pieņemama.”





Pilnīgi visā ir jāpiekrīt I. Zariņa teiktajam, ka: Saeima ir kļuvusi par Zoodārzu !!!

Šajā vietnē mēs veltīsim rakstu sēriju par “nācijas tēvu” un viņa aizbildņiem.

LRTT darīs visu, lai šī sātanstu banda savu eksistenci beigtu KARĀTAVĀS, sākot no prātu zaudējušiem deputātiem un beidzot ar pašu “NĀCIJAS TĒVU“.





Pirms sākam LRTT rakstu sēriju par šo genocīda aktu pret latviešu tautu un valsti, iepazīsimies arī ārpus LRTT rakstītā:

15 jautājumi Egilam Levitam un visai Latvijas tautai

Jau šonedēļ, visticamāk, izšķirsies, kurš nākamos četrus gadus būs Latvijas Valsts prezidents. Lai arī uz augsto amatu pretendē trīs kandidāti, tai skaitā koalīcijas virzītais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un KPV LV iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV), maz ticams, ka prezidenta vēlēšanas, ņemot vēra to, ka tajās pirmo reizi būs atklātais balsojums, sagādās pārsteigumus. Tas savukārt nozīmē to, ka augstajā amatā, visticamāk, nokļūs jurists Egils Levits, kuru līdz šim aktīvi lobējušas gan dažādas politiskās partijas, gan atsevišķas, sabiedrībā zināmas personas.

Egils Levits plašākai sabiedrībai zināms kā Satversmes preambulas “tēvs” un vairākkārtējs Valsts prezidenta amata kandidāts; viņš savulaik bijis arī Latvijas Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs. Par Levitu zināms tas, ka viņš ir jurists ar politologa izglītību, kas iegūta Vācijā, kurp padomju laikos emigrēja viņa ģimene. Latviju viņš pametis 90. gadu vidū, lai veidotu starptautisko karjeru Eiropas Cilvēktiesību, Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas tiesās. Šie ir fakti, kurus par Levitu izceļ gan viņa virzītāji, gan žurnālisti – mazāk tiek runāts par to, ka Levits Latvijā uzturas vien tikai periodiski, viņš ir arī bijis saistīts ar Sorosa fondu un to, ka viņš savulaik rīkojies samērā diskutabli, pēc valstiskās mērauklas raugoties.

Līdz ar to ir radušies vairāki jautājumi par iespējamo nākamo Valsts prezidentu, uz kuriem gan sabiedrībai, gan politiķiem, kas par viņu balsos, būtu noderīgi gūt atbildes. Vai tādas sekos?

1) Egils Levits un pilsonība

Vai taisnība, ka Egilam Levitam ir dubultpilsonība, un kādu valstu pilsonis viņš ir? Ja ir šāds fakts, kāpēc publiski pieejamos avotos tas nav norādīts?

2) Egila Levita tēva sadarbība ar padomju okupācijas režīmu

Vai taisnība, ka Egila Levita tēvs 1940. gadā sadarbojās ar padomju okupācijas režīmu? Ja ir bijis šāds sadarbošanās fakts, kāpēc Egila Levita publiski pieejamās biogrāfijās viņa tēvs tiek dēvēts par pretpadomju disidentu?

Žurnālistam Domburam Levits gan skaidrojis, ka viņa tēvs strādājis par inženieri uzņēmumā “Dāvids Muške” un bijis draugos ar tā īpašnieku. Tas viņam lūdzis uzņemties pilnvarnieka pienākumus, lai pasargātos no iespējas, ka pār uzņēmumu kontroli pārņemtu kāds iebraucējs. Taču šī atbilde nonāk pretrunā ar citu faktu, ka Jonass Levits bijis arī valsts komisārs citā uzņēmumā – “Lefa” J. & Z. Sapugo & M. Šomers. Arī pa draugam?

3) Okupācijas režīma iznīcinātais rūpnieks Dāvids Muške

Vai Egils Levits ir interesējies par rūpnieka un tirgotāja Dāvida Muškes tālāko likteni pēc tam, kad tā īpašumus pārņēma pārraudzīt viņa tēvs – valsts pilnvarnieks Jonass Levits? Varbūt Levits ir meklējis Muškes radiniekus vai piederīgos? Uzziņai: Dāvidu Muški čekisti deportēja no Rīgas 1941. gada jūnijā, viņš mirst izsūtījumā 1941. gada 3. augustā.

4) Egils Levits – Sorosa fonda – Latvija valdes loceklis

Vai taisnība, ka Egils Levits ilgus gadus bijis Sorosa fonds – Latvija (tagad – fonds DOTS) valdes loceklis? Kāda ir Levita attieksme pret Sorosa t.s. “atvērtās sabiedrības” ideoloģiju? Kā zināms, Sorosa organizācijas mēģina propagandēt neoliberālismu, atbalstot gan viendzimuma laulības, gan imigrantu pieplūdumu Eiropas valstīs.

5) Egila Levita labvēlīgā attieksme pret bēgļiem

Vai taisnība, ka Egils Levits pieļauj bēgļu uzņemšanu Latvijā? 2015. gadā, vērtējot Latvijas valdības lēmumu par bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, viņš norādījis, ka tajā saturiski un pēc būtības nav pretrunu ar Satversmi.

6) Egils Levits kā Vairas Vīķes-Freibergas konsultants Latvijas—Krievijas robežlīguma ratifikācijas apstiprināšanā

Vai taisnība, ka Egils Levits konsultējis Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, pirms viņa 2007. gada 29. maijā apstiprināja jau iepriekš Latvijas parlamenta pieņemto likumu par Latvijas—Krievijas robežlīguma ratifikāciju, kas paredzēja Latvijas atteikšanos no tiesībām uz Abreni un sešiem Abrenes apriņķa pagastiem?

7) Egils Levits un Latvijas—Krievijas robežlīguma pretrunīgais vērtējums no konstitucionālo tiesību puses

Vai Egils Levits atzīst, ka Latvijas—Krievijas robežlīgums ir pretrunā ne tikai ar Neatkarības deklarācijas (pie tam – Levita kā tās līdzautora veidotās) 9. pantu un preambulu, kurā ietverts valsts nepārtrauktības princips, bet arī ar Satversmes 3. pantu, kas nosaka: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”?

8) Egils Levits un Krievijas armijas izvešana

Vai Egils Levits piekrīt apgalvojumam, ka viņa kā tieslietu ministra 1994. gada 30. aprīlī parakstītais “Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību, un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā” ir veicinājis vairāk nekā 200 000 Krievijas Federācijas militārpersonu palikšanu Latvijā?

9) Egils Levits un Neatkarības deklarācija

Bieži vien Egils Levits tiek dēvēts kā Neatkarības deklarācijas autors. Vai taisnība, ka šīs deklarācijas sastādīšanā daudz lielāku lomu ieņēma tieši Juris Bojārs, Romāns Apsītis, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš un Rolands Rikards? Kā norāda prof. Juris Bojārs, – ir pilnīgas muļķības apgalvojums, ka Levita deklarācijas projekts tika pieņemts viņa redakcijā, jo Neatkarības atjaunošanas deklarācijas projekta galīgais teksta variants tapa vairāku dienu kolektīvā darba rezultātā.

10) Egils Levits un Satversmes preambula

Bieži vien Egils Levits tiek dēvēts kā Satversmes preambulas autors. Kā norāda prof. Juris Bojārs, tas esot ievērojami pārspīlēts, jo pirmais Levita atvestais variants esot bijis neskaidrs un juceklīgs, Levits aizbraucis un to atstājis, kā ir, bet tālāko, ilgo un grūto darbu ar projektu Saeimā līdz galam noveda deputāte, LU Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne. Vai tiesa, ka daudz lielāka loma Satversmes preambulas tapšanā ir tieši prof. Ilmai Čepānei?

11) Egils Levits un konjunktūrisms

Vai taisnība, ka Valsts prezidenta amata dēļ Egils Levits ir gatavs pārmest kažoku ne vienu reizi vien un šī mērķa labad gatavs sastrādāties ar visiem?

Tā, piemēram, KPV LV ir viena no tām partijām, kuras balsojums ir pagaidām neskaidrs, ņemot vērā, ka iekšējie opozicionāri prezidenta amatam virzījuši Didzi Šmitu. Interesanti, ka pirms Saeimas vēlēšanām Levits teica šādus vārdus: “Nepieciešams atmest ākstus, kas mētājas ar populistiskiem solījumiem, bet, kolīdz tu pajautā, kā viņi plāno šos solījumus īstenot, atbildes ir tikpat nejēdzīgas un haotiskas kā veids, kādā viņi šos solījumus bārsta.” Taču tagad Levits draudzīgi spiež roku Kaimiņam un cer būt koalīcijas prezidents.

12) Egils Levits un tiesību eksperta statuss

Vai Egils Levits piekrīt prof. Jura Bojāra teiktajam, ka viņš Latvijā nevar pretendēt ne uz profesora, ne asociētā profesora amatu pat “par blatu”? Viņš pats saka, ka ir “pa pusei jurists, pa pusei politologs”, raksta J.Bojārs. ““Par blatu” viņš dabūja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda doktoru. Levits nevar būt LZA eksperts tiesību zinībās, jo viņam nav fundamentālu monogrāfiju tajās”, neizpratnē ir profesors.

13) Egils Levits un miljoni

Vai taisnība medijos minētajam, ka Egilam Levitam Rietumos pieder 9 vērtspapīru portfeļi investīciju fondos – kopā gandrīz viena miljona eiro vērtībā, plus ap 100 tūkstošus lieli naudas uzkrājumi, kas kopumā ar nekustamajiem īpašumiem ir pāri par miljonu liels kapitāls? Tomēr tāda apjoma aktīvu apsaimniekošana prasa daudz laika un nodokļu maksāšanas. Kā un vai viņš, amatā ticis, jaudās to atlicināt rūpēm par savu valsti un tautu?

14) Egils Levits un visas koalīcijas atbalsts

Pirmais un samērā ultimatīvais paziņojums no Levita kā Valsts prezidenta amata kandidāta bija, ka viņš piekritīs kandidēt tikai tad, ja viņa kandidatūru atbalstīs visas koalīcijas partijas. Bet kā ar tautu? Vai tas nozīmē, ka sabiedrības domas Levitam nav svarīgas? Kāpēc nerunāt par tautas vai arī par opozīcijas atbalstu?

15) Egils Levits un tautas vēlēts prezidents

Egils Levits bieži vien izteicies skeptiski par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Vai viņš neuzticas Latvijas tautai, kuras prezidents nu vēlas kļūt?

Šie ir būtiski jautājumi, par kuriem jāapdomā ikvienam Latvijas pilsonim, jo Valsts prezidents nav tikai cilvēks, kuram labi jāprot runāt svešvalodās vai kura uzdevums ir tikties ar citu valstu diplomātiskajiem priekšstāvjiem, bet arī persona, kuras galvenais uzdevums ir reprezentēt un pārstāvēt Latvijas valsti un saliedēt ap vienu mērķi un valsts attīstības vīziju visus tās ļaudis.

Un noslēgumā jautājums tautiešiem, t.sk. arī Saeimas deputātiem – vai skatoties uz visiem šiem neatbildētajiem jautājumiem, jums rodas pārliecība, ka Egils Levits būs vienīgais, īstais un vislabākais?

Šis darbs ir licencēts ar Radošās kopienas Atsaucoties 4.0 Internacionāls licenci.




Un šeit, kurš vēl nav iepazinies ar Jura Bojāra sacīto:

Juris Bojārs. Prezidenta kandidāts Egils Levits


Un šeit runā Atmodas laika aktīvists A. Mikoss:

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvāko dienu laikā partijas nosauks Latvijas Valsts prezidenta kandidāta vārdu. Nacionālā apvienība nu jau otro reizi virza Egilu Levitu. Zīmīgi, ka, nosaucot savu izvēli, Nacionālā apvienība (NA), kas sevi pasniedz kā latvisku, nekādi nevēlas analizēt pretendenta darbību neatkarības atgūšanas laikā. Vai tā bijusi latviešu nācijas labā? Atbildi sniedz Karaganova doktrīna.

(Diplomatičeskij Vestņik (Diplomātijas Vēstnesis), Nr.21-22, 1992.gada 15. – 30.novembris.) „Krievvalodīgie iedzīvotāji – tas ir ne tikai pasīvs, bet arī varens Krievijas aktīvs. Pirmkārt, jādara viss iespējamais, lai atstātu krievvalodīgos iedzīvotājus tajos reģionos, kur tie pašreiz atrodas. Ne tikai tāpēc, ka mēs nevaram atļauties milzīga bēgļu viļņa uzņemšanu, bet arī tāpēc, ka mums tur jāatstāj ietekmes sviras ar tālāku perspektīvu. Rēķinoties ar ekonomisko izdevīgumu, Krievijai ir nekavējoties jāuzsāk plaša investīciju ekspansija.” (Tulkojis Bruno Javoišs.)

1990. g. rudenī ar krievu disidentu V. Bukovski Polijā Vroclavā poļu Brīvības partijas dibināšanas kongresa laikā apspriedām nepieciešamību veidot fondu krievu militāristu vajadzībām uzsākt lauksaimniecības vai citādu biznesu Krievzemē. Pret tādu domu viņš iebilda, ka tas kontingents nekad nestrādās. Viņi vienmēr radīs nepatikšanas, lai kur nebūtu.

Līdzīgu domu pauda V. Tolpežņikovs tā paša gada sanāksmē Salaspilī. Tur izskatījām vietējās Pilsoņu komitejas uzlikto veto Salaspils pašvaldības lēmumam dot atļauju būvēt divas 55 dzīvokļu mājas krievu militārpersonu vajadzībām. Viņš LNNK un LTF vadītajai pašvaldībai teica: „Man, krievam jums, latviešiem jāsaka, ka no tā kontingenta būs tikai nepatikšanas?!…”

Bet tas 4. maija varturiem netraucēja okupantu militāristus piesaistīt Latvijai, saucot to par nepieciešamo kompromisu.

Šodien Krievijā un aiz tās robežām īstenojas Putina krievu pasaules atjaunošanas politika. Klaji nacistiska Maskavas doktrīna. Tā ir Karaganova plāna turpinājums praksē.

5. Saeimas valdības galvenie ārpolitiskās darbības rezultāti bija līgums ar Krieviju par pilnīgu karaspēka izvešanu līdz 1994. g. 31. augustam. E. Levits no partijas Latvijas ceļš bija Latvijas tieslietu ministrs (arī Ministru prezidenta biedrs) laikā, kad bija jāīsteno Karaganova doktrīna: 1993. gada 8. marts — 1994. gada 19. septembris. Uz līguma ir E. Levita paraksts.

No Vācijas un pārējām Varšavas bloka valstīm līdz 1990.g. demobilizēja virsniekus skaitā līdz 20 000 (pārsvarā jaunākus par 38 gadiem). Viņi vislabprātāk izvēlējās par dzīves vietu Latviju un Krimu. Tagad izlases militāristi, viņu bērni un mazmazbērni rāda savu attieksmi pie okupācijas falla Pārdaugavā. Krimā zaļie cilvēciņi savu iedabu parādījuši, un Krievija okupējusi daļu Ukrainas, nu lielkrievu nacisti mudina Latvijā darīt to pašu. Pat Putina opozīcijas cilvēki vedina, lai ASV nodarbojas ar Ekvadoras jautājumu, bet postPSRS zonu lai atstāj Krievijas ziņā.

Pats NA apmīļotais censonis no partijas Pleskavas ceļš (tautas dots nosaukums) 2015.g. savu rīcību dēvē par kompromisu, un „pensionāri… ir pensionāri un to skaits sarūk”. (10.03. 2015, LR1 http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/egils-levits-prezidenta-kandidaturai-jabut-jegpilnai.-ar-mani-ru.a49411/ (46. minūte)

Lielais kompromisu meistars, īstenodams Kremļa nacistiskās lielkrievu intereses, melo par militārpersonu izmiršanu. Tikai retais no atvaļinātajiem militāristiem ir aizgājis viņsaulē. Pārējie ir manā vecumā un ražīgi sapumpurojušies vairākās paaudzēs. Ar ko šis Kremļa kurmis atšķiras no okupācijas varas, kura bagātīgi pieslānīja Latviju ar lielkrievu nacistu substrātu visus okupācijas gadus?

Alga E. Levitam par šo darbu ir no komunistu un čekistu pārvaldītās varas bagātīgi dota. Pēc paraksta likšanas uz nodevīgā dokumenta amatā par grašiem nevajadzēja uzkavēties un viņam tika sameklēts megaatalgots darbiņš.

Minēšu divus paša censoņa citātus.

­„Prezidenta kandidatūrai jābūt jēgpilnai. Ar mani runājušas dažādas partijas.”

„Pilsoņu kongresa koncepcija bija starptautiski tiesiski, valststiesiski loģiska, legāla un pareiza.”

Vai tās dažas partijas neredz, ka no latviskas Latvijas interešu viedokļa šī kandidatūra ir nodevīga un nejēdzīga. Ar savu rīcību kopā ar pārējiem Kremļa kurmjiem šis kandidāts ir vairojis Saskaņas un Krievu partijas piekritējus!

Nemaz nerunājot, ka nav piedalījies Pilsoņu kongresa darbā un to nodevis tūlīt pēc ievēlēšanas. Tagad labi izteikties par Pilsoņu kongresu ir izdevīgi un dod labus rezultātus. Lūk, NA aizgūtnēm slavē faktiski Saskaņas labdari. NA ir nacionāli tukši darboņi bez izpratnes par dekolonizāciju un deokupāciju.

Esot ievēlēta jauna Saeima, kas pārtrauks Latvijas noplicināšanu. Bet metodes ir vecās. Paristi balsošot par Levitu, ja izkārtošot viņiem komisāra vietu ES (06.02.2019. Panorāma)! Prasta tirgošanās kā lupatu bodē. Der jebkurš, ja vien tiek pie siles. Kādas latviešu tautas izredzes! Viss pārdošanai! Liekulības tirgus. Pārdošanā Kremļa kurmis.





Tas viss bija lasāms pirms balsošanas par E. Levitu !

Kurš būs tas, kas uzdrošināsies šos “balsotājus” un pašu “balsojamo” glābt no ASM ?

06.06.19                                       L.Grantiņš

You may also like...

7 komentāru

  1. Eduards Lunis saka:

    —Pie varas esošie -Latvijas izlaupītāji negrib savus asiņainos nagus atlaist no Latvijas dzīvās miesas! Vēl dzīvās, jo pēc Levita TE VAIRS NEBŪS NE KAM PRETOTIES, NE ARĪ KAUT MAZĀKĀ IESPĒJA !
    —VIŅUS-ARĪ LEVITU-NEINTERESĒ NE LATVIJAS, NE TĀS IZLAUPĪTĀS, TRIJU KARU APMĒRĀ IZNĪCINĀTĀS , TAUTAS LIKTENIS!
    VIŅU -ARĪ LEVITA- UZDEVUMS-JEBKĀDIEM LIĢZEKĻIEM NOSARGĀT LAUPĪJUMU UN LAUPĪTĀJUS!

  2. Valdis Freimantāls saka:

    Šis 26 gadu komunistu un čekistu elles melu periods beigsies, kad gudrākie pārnāks latviešu tautas pusē un liecinās par varturu noziegumiem!

  3. Valdis Freimantāls saka:

    Kas tas par prezidentu – kurš apkaro Helsinki 86?

  4. Noriss saka:

    Kas noticis ar vilni bushmani? Kapeec nekur nekaada jauna info nav?

  5. Valdis Freimantāls saka:

    4. maija butaforija sabruks Levitam līdzīgo rīcības dēl!

    Pareizi Linards Grantiņš uzsver, ka ne mēs viņus sodīsim, bet viņi paši lien karmas gaļmašīnā! (pēc soda).

  6. ... saka:

    “mēs” nemaz neapzināmies,
    kādā dieva dāvanā esam iedzīvojušies:

    https://www.diena.lv/raksts/kd/eksperti-blogeri/milie-latvijas-cilveki-14220872/comments#c

    …………………………………..

    Tikai tas Saulvedis tāds nekopts…
    Gan ārīgi, gan iekšķīgi.

  7. Valdis Freimantāls saka:

    Latvieši, esiet modri!

    Komunisti un čekisti lielā skaitā gatavo JŪDASUS!

    To uzdevums likvidēt latviskumu un labestību – kalpot varas bandai!

    Valdis Freimantāls – Helsinki 86 cilvēktiesību aizstāvības grupa.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *