Lasītājs.Mutes aizbāšanu Satversme neparedz !

preses relīzes saka:

Lipmans eksprezidentu Gunti Ulmani nosauc par ļoti, ļoti nekrietnu cilvēku

No Latvijas Hokeja federācijas prezidenta amata izbalsotais uzņēmējs Kirovs Lipmans pēdējās nedēļas laikā nav skopojies ar savu kādreizējo kolēģu hokeja saimniecībā nogānīšanu. Tā viņš eksprezidentu Gunti Ulmani nodēvējis par nekrietneli, kurš valsti ievedis nabadzībā.

Intervijā radio „Baltkom” Lipmans bijušo valsts prezidentu, 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta izpildkomitejas priekšsēdētāju un akciju sabiedrības „Dinamo Rīga” valdes priekšsēdētāju Gunti Ulmani nodēvējis par ļoti nekrietnu cilvēku, kurš Latviju ievedis totālā nabadzībā.

Ja, būdams valsts galva, Ulmanis būtu īstenojis citu politiku, tad tagad mums būtu viena no labākajām ekonomikām pasaulē, uzskata Lipmans.

„Es Ulmanim agrāk ļoti uzticējos, domāju, ka viņš ir svēts cilvēks, bet izrādījās ļoti nekrietns. Tāpēc mēs tagad tā arī dzīvojam, kā dzīvojam. Pirmais prezidents nedrīkstēja likvidēt visu uzņēmējdarbību. Ja viņš saglabātu vismaz 50% visu uzņēmumu, mēs tagad nezinātu, kur likt no nodokļiem iekasēto naudu. Dzīvotu labāk nekā Šveicē,” teica Lipmans.

Jāteic, ka Lipmans pēc gāšanas no Hokeja federācijas vadītāja troņa pēdējiem vārdiem nogānījis mūsu hokeja saimniecības funkcionārus, sevišķi skarbi izsakoties par „Dinamo” valdes priekšsēdētāju Juri Savicki – bijušo čekistu un ziņotāju. Hokeja saimniecība tagad esot nokļuvusi bijušo čekistu rokās un tas neko labu nesolot. Viņi audzināti padomju garā un viņu domāšanu neesot iespējams mainīt.

„Viņi varbūt ir labi ļaudis, bet audzināti kā ziņotāji, tas ir viņu asinīs. Viņi nevar mainīties. Tēlaini runājot – viņiem asinīs ir kādam izdarīt riebeklību, nogalināt, pārgriezt rīkli. Sapratu, ka tas bijis viņu galvenais uzdevums,” teica Lipmans.

Jāatgādina, ka Lipmans Hokeja federāciju vadīja 1994. un 1995. gadā, kā arī nepārtraukti no 1998. gadam līdz šī gada 7. oktobrim, kad viņu amatā negaidīti nomainīja „Latvijas gāzes” vadītājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Te jāpiebilst, ka Lipmans tagad publiski nesūkstās, ka viņš nomests no Hokeja federācijas prezidenta krēsla. Viņš paudis, ka pats jau labu laiku prātojis pamest federācijas vadītāja amatu un tagad izjūt atvieglojumu, ka vairs nav atbildīgs par hokeja saimniecību.

Kirovs Lipmans intervijā radio „Baltkom” (krievu val., par Gunti Ulmani no 9.23 min.)

https://youtu.be/q-IPmMK1ARg

Publicēts:

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/233664/lipmans-eksprezidentu-gunti-ulmani-nosauc-par-loti-loti-nekrietnu-cilveku

Ulmanis un Bērziņš kopīgi ārdīja sadzīves pakalpojumu sistēmu

Eksprezidenta Gunta Ulmaņa un jaunievēlētā prezidenta Andra Bērziņa dzīves un darba gaitas ir cieši savijušās jau kopš padomju laikiem, strādājot LPSR Sadzīves pakalpojumu ministrijā.

Eksprezidents Guntis Ulmanis un jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš kādreiz bija padomju funkcionāri LPSR Sadzīves pakalpojumu ministrijā, kuri roku rokā šo ministriju likvidēja, lai tās pārraudzībā esošos uzņēmumus varētu nodot „saimnieciskajam aprēķinam”.
Ulmanis un Bērziņš – vienā laivā
Iespējams, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem – pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās – viņiem abiem bija blakus kabineti Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Sadzīves pakalpojumu ministrijā. Strādājot par ministrijas funkcionāriem, Ulmanis ar Bērziņu mainījās vietām – tad Ulmanis bija Bērziņa priekšnieks, tad atkal Bērziņš vadīja Ulmaņa darbību. Tā vismaz var spriest pēc publiski pieejamām abu kungu biogrāfijām, dokumentiem un atmiņu stāstījumiem, kuri gan par šo laiku ir diezgan skopi.

Ņemot vērā šos faktus visnotaļ dīvains šķiet fakts, kāpēc Ulmanis nule kā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās tik kaismīgi aizstāvēja Zatleru, nevis savu kādreizējo gan padoto, gan priekšnieku – Bērziņu. Varbūt viņi savulaik kaut ko nav sadalījuši? Bet, iespējams, Ulmanim kremta tas, ka Bērziņš vienā mirklī pārvērtās no padotā par priekšnieku. Taču tās ir tikai versijas…

Padomju funkcionāru karjera beidzas ar „saimniecisko aprēķinu”
Zīmīgi, ka abi kungi karjeru Sadzīves pakalpojumu ministrijā noslēdza ar šīs ministrijas likvidēšanu. 1989. gadā ministriju likvidēja, domājams, tāpēc, ka padomju funkcionāri apjēdza, ka toreiz valdošā centralizētā padomju ekonomiskā sistēma iet uz grunti un bija nepieciešamas saimnieciskas reformas. Tomēr viņi no savām rokām negribēja izlaist sociālistisko īpašumu un nolēma likvidēt to sistēmu, kuru varēja „prihvatizēt”.

Tieši sadzīves pakalpojumu uzņēmumi bija vispateicīgākā augsne „prihvatizācijas shēmām”. 1988. gada 27. decembrī LPSR Ministru padome pieņēma lēmumu „Par Latvijas PSR Sadzīves pakalpojumu ministrijas sistēmas uzņēmumu (apvienību) un organizāciju pāreju uz pilnīgu saimniecisko aprēķinu un pašfinansēšanos”, kas faktiski nozīmēja ministrijas likvidēšanu, jo tai jau vairs nebija ko vadīt.

Sadzīves pakalpojumu kombinātu shēma
Tolaik dibinājās pirmie „perestroikas” kooperatīvi. Pārsvarā tos veidoja uz sabiedriskās ēdināšanas, veikalu un sadzīves pakalpojumu bāzes.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā zem sadzīves pakalpojumu „jumta” – Sadzīves pakalpojumu ministrijas un tā dēvētajiem sadzīves pakalpojumu kombinātiem – „pabāza” tos uzņēmumus, kurus tā īsti neizdevās nacionalizēt, bet atstāt privātīpašumā nedrīkstēja. – kurpnieku un šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, galdniecības, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas un tamlīdzīgi.

Savukārt visvieglāk ir denacionalizēt to, ko totalitārajai sistēmai vairāku gadu desmitus nav izdevies „veiksmīgi” nacionalizēt. Tā nu padomju funkcionāri ķērās pie sadzīves pakalpojumu uzņēmumu daļējas privatizācijas, to atļaujot tikai šauram personu lokam – to priekšniekiem vai darbiniekiem. Vai no šī „prihvatizācijas pīrāga” kaut kas tika arī Ulmanim un Bērziņam, nav zināms, bet viņi katrā ziņā bija atbildīgi par nozari, uz kuras vēlāk radās simtiem padomjlaika kooperatīvu, bet pēc tam – atjaunotās Latvijas – laikā jau privātuzņēmumu.

Vispirms Ulmanis priekšnieks Bērziņam, pēc tam – otrādi
Gan Ulmanis, gan Bērziņš savu karjeru sadzīves pakalpojumu sistēmā uzsāka praktiski vienlaicīgi. Ulmanis 1971. gadā sāka strādāt Rīgas rajonā, kļūdams par Rīgas rajona Sadzīves pakalpojumu kombināta direktoru, bet vēlāk pārejot strādāt uz Sadzīves pakalpojumu ministriju.

Bērziņš savu karjeru sāka kā televizoru remontmeistara ražošanas apvienībā „Elektrons”, vēlāk kļūdams par „Elektrona” priekšnieku. 1988. gadā viņš kļuva par sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku.

No sākuma viņu ceļi nekrustojās, bet pagājušā gada astoņdesmito gadu vidū viņi strādāja amatos, kuri bija savstarpēji saistīti.

Tukuma Sadzīves pakalpojumu kombināta direktors Pēteris Lauva atceras, ka pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū Ulmanis ministrijā vadīja pārvaldi, kas koordinēja vairāk nekā divpadsmit tautsaimniecības nozares (frizētavas, sadzīves elektronikas iekārtu darbnīcas, fotodarbnīcas, austuves, dzijas vērptuves, mēbeļu darbnīcas, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas, komunālās pirtis, zāģētavas, lauksaimnieciska rakstura pakalpojumus privāto dārziņu īpašniekiem, remonta un celtniecības darbu brigādes utt.).”

Viņš atceras, ka tolaik ar Ulmani „sadarbojās tehnologi, atsevišķu ražotņu vadītāji.” Šāds atsevišķas ražotnes vadītājs bija arī Bērziņš, kurš vadīja sadzīves tehnikas remonta uzņēmumu „Elektrons”.

Taču 1988. gadā Bērziņš kļuva par sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku un līdz ar to par pakāpi augstākā amatā nekā Ulmanis. Katrā ziņā ministra nodaļas vadītāja postenis ir zemāks nekā ministra vietnieka amats.

Tomēr abi kūrēja procesu, kura mērķis bija sekmīga Sadzīves pakalpojumu ministrijas likvidēšanas un tās pārraudzībā esošo uzņēmumu nodošana „saimnieciskajām aprēķinam” un tai sekojošajai privatizācijai.

Vēl daudzi padomjlaiku piedzīvojošie atceras laiku, kad televizoru remontētāju, frizieru, pirtnieku un kurpnieku priekšnieki bija vieni no cienījamākajiem cilvēkiem, pie kuriem vajadzēja „piesmērēties”, ja gribēja kaut cik ciešami dzīvot.
Sadzīves pakalpojumu ministrijas likvidācijas sekas
Kādreizējais Tukuma Sadzīves pakalpojumu kombināta direktors Lauva par ministrijas likvidāciju raksta:

„Republikas valdība bez jebkādas politiskas un tautsaimnieciskas vajadzības 1989. gadā noārdīja Sadzīves pakalpojumu ministriju un visu tās sistēmu. Pamatlīdzekļi kopā ar apgrozāmajiem līdzekļiem un cilvēkiem otro reizi pusgadsimta ietvaros atkal tika nacionalizēti un nodoti valdījumā rajonu un pilsētu pašpārvaldēm, lai tos pa trešam lāgam denacionalizētu un privatizētu.

Zaudētāji šajā bezjēdzīgajā spēlē bija tie paši tūkstoši Latvijas skroderu, galdnieku, kurpnieku, frizieru, elektriskās aparatūras un sadzīves tehnikas remontētāju, montieru, vilnas kārsēju, adītāju, veļas mazgātāju, pirts pirtnieku, šoferu, traktoristu, malkas zāģētāju un skaldītāju, ķīmisko tīrītavu operatoru, audēju, ar kuru darba rezultātiem un viņiem pašiem vardarbīgi izrīkojās jaunā un ne sevišķi tālredzīgā Latvijas Republikas valdība, piesedzoties ar Latvijas Republikas atjaunošanas procesu, tāpat kā pirms piecdesmit gadiem ar šo cilvēku tēviem un mātēm izrīkojās padomju lielinieku melīgā un noziedzīgā okupācijas vara, kas gan uzradās Latvijas Republikas okupācijas rezultātā.”

Elmārs Barkāns/ Foto: Evija Trifanova, Edijs Pālens/ LETA

Publicēts: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/50032/ulmanis-un-berzins-kopigi-ardija-sadzives-pakalpojumu-sistemu

Pilsonis saka:

Arī es esmu piedalījies janvāra barikādēs. Šobrīd jūtos vīlies, sāku saprast, ka t.s. „dziesmotā revolūcija” ir „bijušo” (PSKP iestājušos pašlabuma meklētāju-karjeristu) veiksmīgi iecerēts, ieviests un vadīts notikums.
Ir dzirdēti apgalvojumi, ka „bijušo” nemēdzot būt („бывших” не бывает), kā arī „ja tu gribi kaut kas šinī dzīvē būt, tad stājies partijā (PSKP)”. „Bijušais” var pārkrāsoties, lietos cēlas frāzes:„mēs esam gaiši cilvēki – esam atmetuši riebīgo komunistisko pagātni”. „Pastāvēs, kas pārvērtīsies”(no Raiņa „Zelta zirgs”). Viņa būtība paliks tā pati kāda ir- kampējs. „Bijušajam” nekad nav bijusi nozīmīga „gaišā” komunistiskā ideja, ir bijis tikai pašlabums. Ir vērts noskatīties k/f – as „Pelēkie vilki” (http://www.youtube.com/watch?v=H3B-q8AZnAs) epizodi, kurā Hruščovs šausminās par Ļoņas (Brežņeva) milzīgajiem kontiem ārzemju bankās.
Nesen uzzināju, ka Ļeņins, Gorkijs, Majakovskis esot ‘’uzlabojuši veselību’’ dārgākajos ārzemju kūrortos…
Manuprāt, PSKP augstākajās partijas skolās bija jāapgūst vismaz zinātniskais komunisms un Sun-Dzi „Kaŗamāksla”.
Zinātniskais komunisms pamatā ir Ļeņina teorija par to, kā jātaisa revolūcijas.
„Kaŗamāksla” ir sena ķīniešu mācība, kā kaŗā uzvarēt pretinieku un gūt panākumus
.
.
.
Admins
Nevajaga propagandēt šeit pašu komunistu izdomas.
Atmoda nebija viņu veidots process.
PSRS Atmodu uzsāka un veidoja latvieši.
Visi komunisti pietaisīja bikses, bet visā pasaules lielajā noziegumā ir iesaistrīti cionisti un ar Izraēlas palīdzību šie gļotas Latvijā, slepkavojot atkal latviešus, brutāli pārņēma varu.
Bet nākošajā piegājienā tas vairs viņiem neizdosies.
Visi karāsies… !
Atmodas dokumentālistus- Zvaigzni, Slapiņu un Podnieku noslepavoja MOSSADs… .
Pacenties, Pilsoni, šo vietni neizmantot, lai slavinātu krievžīdu varenību.
Viņi, izņemot slepkavošanu, ne uz ko citu nav spējīgi… .
Kas attiecas uz “zinātnisko komunismu”, tas ir pilnīgi garām. Tam ar Ļeņinu nav nekāds sakars.

Ernests saka:

Latvietis Ozoliņš, iespējams, nošāvis teroristu Motorolu.

Vai arī tā ir provokācija pret latviešu tautu, ņemot vērā tālāk rakstīto:

* Mēs, ja kas, jau zinām, kurš izpildīja. Nekādas žēlastības pret jums nebūs, ticiet,” sacīja DTR līderis Zaharčenko

* “Donbasa kiberdružina” lūdz palīdzību Motorolas slepkava Marka Ozoliņa meklēšanā. Tāpat izplatīta it kā minētā latvieša Ozoliņa fotogrāfija, kura esot iegūta “no slēgtiem avotiem”.

* “Latviešu kaujinieku vidū ir sena tradīcija piedalīties konfliktos, kuros viņi cīnās pret Krieviju. Viņu snaiperi ir labi pazīstami pēc pirmā un otrā Čečenijas kara. Turklāt karot pret Krievijas spēkiem devušies ne tikai vīrieši, bet arī sievietes no Latvijas. Latviešu algotņus raksturo nedzirdēta nežēlība krievu karavīru iznīcināšanā. Čečenu vahabīti, kuri reizēm ir brīnījušies, uz ko ir gatavi iet latvieši krievu iznīcināšanā, ir norādījuši uz viņu īpašo kāri.” -Krievijas mediji

Ernests saka:

Aizdomas piepildījušās. Tā ir provokācija pret latviešu tautu!

http://m.delfi.lv/pasaule/article.php?id=48048161