R. Bruners. Par konceptuālo varu, 3.daļa

R. Bruners. Par konceptuālo varu, 3.daļa

Minētais video materiāls parāda, kā notiek apvienošanās pēc pazīmes „cilvēks„.

Parasti cilvēki izvēlas nacionālo ideju kā pamatu rīcībai, tāpēc izvirzās prasības par pamatnācijas tiesībām. Piemēram, Dzeltenās Vestes https://tautastribunals.eu/?p=48779  der ne tikai Francijā, bet tās valkā arī Itālijā, Beļģijā un citur. Cilvēku prasības visur ir līdzīgas, bet tās attiecas uz savu nacionālo valsti.

Ja cilvēciskām, nacionālām valstīm izdosies likvidēt savu politisko sistēmu, atstumjot no varas ebrejus, čekistus, homoseksuālistus, noziedzniekus .. vienā vārdā – opozīciju, starp valstīm vairs nebūs problēmu. Tas ir, nebūs to, kuri šīs problēmas rada. Tāpēc no konceptuālā viedokļa cilvēku sabiedrības dalījums valstīs nav būtisks faktors. Tikpat labi cilvēku sabiedrība var būt sadalīta uzņēmumos, profesionālās apvienībās, ciltīs, reliģiskās apvienībās utt. Cilvēku apvienošanās procesu pārejā uz cilvēku sabiedrību vienkāršoti attēlo šāda shēma.

Cilvēku sabiedrība attēlota ar melnu kvadrātu. Labajā pusē ir pašreizējā situācija, kad sabiedrība ir sasmalcināta un cilvēki izolēti. Cilvēciskās vērtības patērē ārējā opozīcija, kura darbojas pastarpināti caur iekšējo opozīciju vai eliti, kas attēlota ar pelēku krāsu. Cilvēku „sagremošanas“ procesā opozīcija pielieto spēku (genocīdu) un stimulē antagonismu (karus) cilvēku starpā. Iekšējai opozīcijai (elitei – sagremotajam un atstrādātajam materiālam) nav ideoloģijas, to motivē ar materiāliem labumiem un priekiem.

Pārejas periodā cilvēki apvienojas, izvēloties personisko pozīciju un vienojoties savā starpā. Cilvēku skaits palielinās, bet iekšējā opozīcija (elite, deģenerāti) skaitliski samazinās. Tie pievienojas cilvēkiem vai ārējai opozīcijai, ja viņus tur ņem pretī, vai arī veido atsevišķas kopienas, vai iet bojā. Ārējo opozīciju izmaiņas neskar.

Saliedētā cilvēku sabiedrībā, kas attēlota kreisajā pusē, cilvēki ir organizēti un tos saista līgumu sistēma. Cilvēku sabiedrībai ir skaidra, apzināta robeža ar ārējiem spēkiem. Šajā situācijā cilvēki var veidot ar tiem tiešas līgumattiecības, vai arī to nedarīt vispār.

Tālāk aplūkosim cilvēku sabiedrības sastāvdaļas. Tas ir, no kā sastāv melnais kvadrāts. Sekojošais ir informācija pārdomām tiem, kuri vēlas sevi pilnveidot un piedalīties jaunās sabiedrības izveidošanā. Sekojošais nav sabiedrības „modelis“, ko paredzēts ieviest burtiskā nozīmē.

  1. Cilvēki identificē sevi, tiem piemīt brīva griba un spēja lemt jebkuru jautājumu. Cilvēki nodibina ģimenes ar pamatlīgumu, ko noslēdz starp vīrieti un sievieti. Ģimene ir sabiedrības pamats, jo tā dod paraugu, kā veidot līgumattiecības, un kā uzvesties attiecībā vienam pret otru.
  2. Cilvēku ģimenes izveido sabiedrību ar līgumu palīdzību, ko noslēdz starp tām. Sabiedrība ir līgumu sistēma. Piemēram, cilvēks ir valsts pilsonis, ja tam ir noslēgts pilsonības līgums ar valsti.
  3. Stājoties līgumattiecībās, cilvēks uzņemas saistības pret savu ģimeni un sabiedrību. Citiem vārdiem, cilvēks apņemas sadarboties, apmainīties vērtībām un citādi mijiedarboties ar citiem cilvēkiem, tas ir, ar savu ģimeni un sabiedrību.
  4. Stājoties līgumattiecībās, cilvēks paredz iespēju daļēji atteikties no savas absolūtās brīvības un tiesībām lemt jebkuru jautājumu, sk. 1.punktu. Citiem vārdiem, viņš paredz iespēju brīvību un tiesības deleģēt citiem cilvēkiem – līderiem, vadītājiem. Cilvēks paredz iespēju uzņemties citu cilvēku tiesības, ja tas vēlas pats kļūt par līderi vai vadītāju. Sabiedrībai ir zināmas pazīmes un kritēriji, pēc kuriem līderi izvirzās. Vadītājam ir līgums ar vadāmo sabiedrības daļu.
  5. Katrs vīrietis, saskaņā ar savām spējām, piedalās aizsardzības spēkos vai policijas spēkos/ dienestā. Viņš ir apguvis attiecīgās prasmes, un viņam ir informācija, kā rīkoties attiecīgās situācijās. Ja cilvēkam nav novirzes, viņam ir tiesības uz strēlnieku ieročiem vai medību ieročiem personiskā īpašumā vai rīcībā.
  6. Katram cilvēkam un ģimenei ir tiesības izdot naudu, ar nosacījumu, ka naudai ir deklarētās vērtības segums. Naudu vērtē ar precēm, zeltu, darbu u.c. Ikvienam ir tiesības pieņemt vai noraidīt jebkuru naudu. Naudu var izdot lielu ģimeņu apvienību (pilsēta, valsts) līderis, ja tā vienojas ģimenes, kas veido šo kopumu. Naudu var izdot uzņēmums ar pilnu atbildību.

Naudas izdevējs ir pilnībā atbildīgs par uzņemtajām saistībām vai naudas vērtību. Naudas izdošana bez deklarētās vērtības seguma un augļošana ir aizliegti. Jebkura persona ar ierobežotu atbildību nedrīkst izdot naudu. Pamatā, ir divu veidu nauda – zelts (sudrabs) un parādzīmes.

  1. Cilvēki kontrolē dzīvības nodrošināšanas pamatelementus. Tie ietver, bet neaprobežojas ar sekojošo: mājokļi un zeme, pārtika, ūdens, medicīniskā palīdzība, enerģija (elektrība, degviela, siltums), ceļi, sakari. Kontrole nozīmē to, ka elementi ir pieejami pašreiz un ilgā laika periodā nākotnē, pietiekošā daudzumā un labā kvalitātē. Kontroli uzsāk individuāli vai lokāli ar līgumu palīdzību, tad paplašinoties.
  2. Cilvēki organizējas, deleģējot pilnvaras vienam cilvēkam. Organizācijas pamata līmenis ir ģimene ar ģimenes galvu, tad nāk cilvēku grupa. Tajā ir vismaz 2 cilvēki, no grupas var izveidoties kopiena, uzņēmums, aizsardzības vienība utt.
  3. Cilvēku attieksme pret sabiedrību var būt aktīva vai neaktīva. Aktīva pozīcija nozīmē, ka cilvēks centīsies izvirzīties, attīstot sevī cilvēciskās vērtības. Neaktīva pozīcija nozīmē to, ka cilvēks vēlas dzīvot un strādāt, kā pašam patīk, un lai viņu liek mierā.

Šie 9 punkti ir pamatā sabiedrības vadības standartam RB-01, kas ir pieejams angļu http://www.societyandnature.org/rb-01.pdf  un krievu http://www.societyandnature.org/rb-01-rus.pdf  valodās. Vēl papildus informācija ir konceptuālajā rakstā http://www.societyandnature.org/okms.pdf  , bet tēma ir vēl daudz bagātāka.

Tos, kuri vēlas radoši izstrādāt standartu latviešu valodā, aicinu – uz priekšu !

Nākošajā rakstā pamēģināsim pielietot minēto Latvijas apstākļiem, un palūkosim, kas no tā sanāk.





L. Grantiņš:

Labs raksts, jo ir tieši norādīta problēma- vainīgie(nav demagoģisks/izplūdis/tukšs vervelējums, kādi nāk no falšiem patriotiem) !

Tādai būtu jābūt nākotnes sabiedrībai- Latvijai.

Praktiski, tas ir vēl tālāk uzlabots Latvijas Brīvvalsts modelis, kuru žīdnacisti/ boļševiki iznīcināja… .

Iepazīstoties ar materiālu, momentā atceros V. Freimantāla kungu, jo viņa cīņa par LB atjaunošanu, ir šeit pieminētās sabiedrības veidošana… .

Cionisti dara un darīs visu, lai tāda sabiedrība nerastos, jo tad viņi, šie parazīti, ir lieki !

02.04.19

5 Komentāri “R. Bruners. Par konceptuālo varu, 3.daļa”

  1. Valdis Freimantāls sagt:

    Jau 26 gadu nepārtrauktā cīņa par atjaunotās RLB likumīgo statūtu atjaunošanu „MĀMUĻĀ“, 4. maija valstī ir NEIESPĒJAMA, jo komunistu un čekistu banda kontrolē visas Latvijas tiesībsargājošās institūcijas!

    Tas ir Ginnesa rekorda cienīgs izmisuma stāvoklis latviešu tautai!

    Atliek tikai piereģistrēt! (Levita prettiesiskā rīcība).

  2. medicīna kā bizness sagt:

    kā žī naudas dēļ iznīcina slimniekus:

    https://www.youtube.com/watch?v=bj4E0fqts90

    „farmakoloģijas“ kompānijām izdevīgi lai
    slimnieks būtu neārstējamākā stadijā !

  3. Niklāvs sagt:

    Modelis Latvijas apstākļiem būtu interesants.

    Modeļa būtība nav jauna,un pasaules praksē bieži pielietota.
    Varai ir liels resurss lai to nepieļautu,ja vien modelis netiks pāri neatgriezniskai robežai.
    Latvijas apstākļiem,un ne tikai,būtu apsverama kāda no šī modeļa modifikācijām.

  4. Aelita sagt:

    No vienas puses, doma par cilvēku sabiedrības pašorganizēšanos laba. Mūsu daudzstāvu mājas iedzīvotājiem arī reizēm ir sanācis pretoties nepārdomātiem lēmumiem „no augšas“.
    Bet, domājot par visu Latviju – laukos daudzviet ir palikuši pārsvarā veci cilvēki, kuriem jau grūti tikt galā pašiem ar sevi. Viņi, kas savā mūžā ir smagi strādājot gādājuši pārtiku visiem pārējiem, tagad vairs patstāvīgi nevarētu sevi uzturēt, pansionātos arī viņi netiek, jo tie dārgi, bērniem jābaro savi bērni, ne visi bagāti.
    Kāpēc tagad grib apvienot novadus? J.Pūce teica, ka tagad nabadzīgākiem novadiem tiek maksāts no izlīdzināšanas fonda. Laikam to vairs valdība negrib dot, grib apvienot nabadzīgaku novadu ar turīgāku, lai paši tiek galā. Cik grūti nabaga veciem cilvēkiem būs aizbraukt uz tālu novada centru, tas nevienu neinteresē.
    Manuprāt, cilvēku tiekšanās uz lielām pilsētām nav nekas labs…

  5. RB - Aelita sagt:

    Jums pilnībā piekrītot, piebildīšu tikai, ka minētās problēmas valdībā nav risināmas. Tam nekad nebūs pietiekoši naudas. Cilvēkiem jāorganizējas pašiem tā, lai varētu paredzēt savas vajadzības un sakārtot savu dzīvi. Nākamajā rakstā par to vairāk.

Atbildēt