Tad, lūk, kāds „disidents“ ir mūsu „nācijas tēva“ E. Levita tēvs !

Lūk, kāds „disidents“ bijis mūs NĀCIJAS TĒVA tēvs !




FOTO: Nac-mērgļi, Levita virzītāji, ētikas komisija… .




Biogrāfija

Egils Levits dzimis 1955. gada 30. jūnijā Rīgā, pretpadomju disidenta Jonasa Levita un viņa sievas Ingeborgas, dzimušas Bargās, ģimenē.

02.03.19

10 Komentāri “Tad, lūk, kāds „disidents“ ir mūsu „nācijas tēva“ E. Levita tēvs !”

  1. AGedroics sagt:

    Levits slikts, bet viņa pakaļas laizītājs Bordāns – labs, vai ne, šiziķi? :)

  2. angel sagt:

    Man viņi visi ir rāpuļi un tu arī gedroic.

  3. Valdis sagt:

    Pirms dažiem gadiem kādā no Latvijas lielajiem medijiem bija intervija ar Levitu, kur bija aprakstīta viņa biogrāfija. Egila Levita māte pēckara gados dzīvojusi bez dokumentiem un viņai vajadzēja legalizēties. Viņai ieteica doties pie kāda cilvēka, kurš varētu sagādāt dokumentus. Un tā viņa iepazinās un apprecējās ar Egila Levita tēvu. Un tā radās Egils Levits.
    Vai tiešām mums ir vajadzīgs valsts prezidents – dokumentu viltotāja dēls? Kurš sameklēs šo interviju?

  4. Valdi, sagatavo rakstu par Levita NEieguldījumu Latvijas attīstībā, citādi pa daļām vākt Tavus citātus ir neprofesionāli.

    Atsūti man visu lūdzu uz epastu Ray@Raystar.Capital

    http://www.la.lv/saruna-egils-levits

    Arī mana māte bija 1949. gadā izsūtāmo latviešu zemnieku (komunisti viņus dēvēja par budžiem) sarakstā. Viņas vecmāmiņu, vecākus un jaunākās māsas apcietināja viņu zemnieku saimniecībā, bet māmiņa dzīvoja Rīgā. Kad 25. martā, nākdama mājās no darba, viņa ieraudzīja, ka pie nama durvīm stāv milicijas mašīna, iekšā negāja. Pēc tam diezgan ilgi slēpās. Tad draugi pateica, ka ir cilvēks, kas varētu viņai izgādāt kādus pagaidu dokumentus. Tā viņa sapazinās ar manu tēvu. Dokumenti nebija īsti, visu laiku bija jābaidās, ka tas var nākt gaismā. Tādēļ es piedzimu mājās, jo slimnīcā, reģistrējot manu dzimšanu, māte tiktu atklāta. Tā sanāk, ka es piedzimu nelegāli, pagrīdē. Tikai kādu laiciņu pēc Hruščova izsludinātās vispārējās amnestijas, 1959. gadā, māte uzdrošinājās aiziet uz miliciju, lai piereģistrētu manu eksistenci. Taču viņa bija gatava arī uz to, ka par ilgo izvairīšanos no izsūtījuma var tikt apcietināta.

  5. Modernās tehnolōğijas darbībā sagt:

    Tas nevar būt,ka cilvēku iekšējs trulums,stulbums ir tik liels,ka tie priecīgi ievēl Saeimu,pilnu ar žīdiem,masōniem,komūnistiem,blēžiem,tautas izspiedējiem. Visu laiku piedzīvot bojāeju un nerast glābiņu nav skaidrojams ar lōğisku rīcību. Plaši pielietojamie psihotrōnie ieroči tiek aktīvi izmantoti masu propogandas līdzekļu saimē. Viņi ir visspēcīgākie no visiem masu propogandas līdzekļiem,jo spēj cilvēkā ielādēt domas,itkā tās būtu paša domas. Moderno tehnolōğiju pielietošana+değenerāti ar vēlēšanu tiesībām nodrošina prettautisku Saeimu,ar visām no tā izrietošajām sekām. Aiz visa tā stāv kādas konkrētas persōnas. Padomājiet!

  6. punkts sagt:

    Levits nevar un nekļūs par prezidentu, jo nav latvietis. Punkts.

  7. Pārmaiņām būt sagt:

    Punktam.
    Ne tāpēc, ka nav latvietis, bet tāpēc, ka ir latviešu tautas un Latvijas valsts nodevējs un darbojas kopā ar tādiem pašiem nodevējiem un okupantu integrētājiem.

  8. to Modernās tehnolōğijas darbībā sagt:

    „…değenerāti ar vēlēšanu tiesībām “ ir civilokupanti un cimdari !
    Iedzimtajiem(aborigēniem) vairs neviens neprasa ko un kā tie vēlētos.
    Brīvvalsts laikā mūsu pašu bāleliņi iebrauca pamatīgās auzās, paklausot žīdu padomam, ka jābāzējas uz imigrantu darba spēku – tie „inženieri“ nebija strādātāji, bet „revolucionāro masu“ papildinātāji gan…
    Ar augstu „sugas uzlabotāju“ pašapziņu. :))

  9. Anonymous sagt:

    Atsauces objekts(materiāls) ir izdzēsts
    un visas atsauču vietas paliek tukšas !

  10. Anonymous sagt:

    Biogrāfijā ietilpstošajā grafiskajā kopijā
    redzamais teksts ir šāds:

    “ Finansu ministra 305. rīkojums
    par valsts komisara iecelšanu
    [u]zņēmumiem „Metall-Štamp“ Z.Sapugo un
    I. Šomers un „Metaltechnika“ D. Muške.
    Pamatojoties uz likumu par banku un
    [li]elo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju
    [L]atvijas Padomju Socialistiskās Republikas
    [t]eritorijā („Vald. Vēstn.“ 1940. g. 168. num.),
    [i]eceļu Jonasu L e v i t u par valsts komi-
    [s]aru, skaitot ar š. g. 29. jūliju, turpmāk
    [m]inēto uzņēmumu rūpniecības pasāku- “

    Kvadrātiekavās burti ir ārpus bildes !

Atbildēt