Sveiki !
Aizsākām apspriest nodokļus un naudu, kas no mana viedokļa ir ļoti svarīga tēma.
Tāpēc gribētu piedāvāt vērtējumam rakstu, kurā skaidroju naudu saistībā ar cīņām ap kriptovalūtām.
Par grāmatvežiem un kripto.
Kas ir nauda ?
Nesen Valdis Dombrovskis (turpmāk tekstā – Valdis) bija ierunājis interviju http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kriptovaluta-nav-nauda-iesaka-pardevet-bitkoinus.d?id=50200881 . Kriptovalūta (turpmāk tekstā – kripto) patiesībā nekāda valūta neesot. Kas tas ir, mēs nezinām, bet tas mūs netraucē to regulēt un aplikt ar nodokļiem. Latvijas VID saka, ja kāds nopērk kripto, tam jāreģistrē uzņēmējdarbība un jāmaksā nodokļi.
Kad runā grāmatvedis, visi uzmanīgi klausās. Var droši laist gar ausīm ekonomistu un finanšu analītiķu pļāpas, bet grāmatveži runā par lietu. Valda karjeras lidojumu, droši vien, noteica daudzi faktori, tomēr grāmatveža ķēriens būs bijis par pamatu profesionalitātei. Intervijas kontekstā palūkosim noskaidrot, ko vēl sliktu viņš mums varēja pateikt par kripto, bet nepateica.
Pirmkārt: Kripto brīvi tirgo biržās, līdzīgi kā citas netveramas lietas. Ja spekulācijas rezultātā iegūta peļņa, to apliek ar kapitāla pieauguma nodokli. Lielbritānijā, piemēram, tas ir noteikts saudzējošu 10% apmērā. Tomēr tieši kripto tirgotājiem cenšas piesiet uzņēmējdarbību, aplikt ar ienākuma nodokli un nez ko vēl. Kāpēc tā? Tāpēc, ka kripto nav esošās monetārās sistēmas elements.
Brīva kripto lietošana iespējama tikai cilvēku sabiedrībā, nevis esošajā finansiāli – politiskajā vergu piramīdā. Kripto ideoloģija ir brīva vērtību apmaiņa, saistībā ar “gudrajiem līgumiem” (smart contracts). Tas ir, jebkuras personas var veikt savā starpā darījumu. Darījums var būt cik patīk sarežģīts. Nevienai citai personai (valstij, bankai..), kas nav iesaistīta darījumā, gar to nav nekādas daļas.
Tāpēc kripto lietošanu cenšas apgrūtināt, diskreditēt un lietotājiem sagādāt zaudējumus un problēmas.
Otrkārt: Kripto jau sen lieto kā maksāšanas, uzkrāšanas un finansēšanas līdzekli. Kas gan cits, ja ne nauda tas ir? Tomēr Latvijas VID to sauc par preci un finanšu instrumentu, un liek grāmatot bilances preču kontos. Valdis kripto piesardzīgi dēvē par aktīviem, kuros ietilpst gan nauda, gan preces, un vēl daudz kas cits.
Ja kripto uzskata par preci, tā apriti var pārvērst galīgā absurdā. To var aplikt ar PVN un pieprasīt atskaites par darījumu partneriem, saistībā ar 0% PVN likmes piemērošanu. Darījumus ar Ķīnu un ASV var uzskatīt par importa / eksporta operācijām, uzlikt tarifus, un tādā garā.
Treškārt: Kad kripto pērk un pārdod par bezskaidru naudu (fiat naudu), darījumus reģistrē. Atkarībā no darījumu apjoma, par attiecīgajām personām sāks interesēties finanšu “orgāni”.
Paši kripto / fiat dīleri ir esošās sistēmas daļa, kas gūst fantastisku peļņu no komisijas naudām. Šajā tirdzniecībā blēžiem dod pilnu vaļu.
Kripto lietotājus cenšas marginalizēt. Valdis pieminēja “cīņu pret naudas atmazgāšanu“, kas attiecīgos subjektus ierindo korumpantos, kā arī narkotiku, ieroču un prostitūtu tirgotājos. Izmanto daudzās nepilnības pašos kripto, un to visu aprakstīt varētu gari un plaši.
Par ko īsti notiek cīniņš?
Kas galu galā ir nauda?
Nauda ir zelts, sudrabs un parādzīmes.
Naudas definīcija ir atrodama RB-01 punktā 6, un tā izskaidrota materiālos, uz kuriem norādīju iepriekš. Skatiet LRTT https://tautastribunals.eu/?p=45525 . Raksts ir par kripto, tāpēc aplūkosim naudu no šī skatpunkta.
Kripto var izdot jebkurš, kas to vēlas darīt ar atbildību. Tas ir, persona, ģimene, pašvaldība, valsts un uzņēmums ar pilnu atbildību. Pagaidām tas izpildās visai nosacīti. Piemēram, bitkoina autors / izdevējs slēpjas saprotamu iemeslu dēļ. Tomēr savu valūtu viņam ir izdevies radīt tik veiksmīgi, ka daudzi lietotāji joprojām izvēlas tieši bitkoinu. Tāpēc to reizēm dēvē par “digitālo zeltu“, un pircēji balso vairāk par jauno globālo ideju, nevis par pamatā esošo aktīvu. Arī veiksmīgi ralizēta ideja ir aktīvs.
Ir ieviestas kripto emisijas, aprites un uzglabāšanas tehnoloģijas. Kripto izmanto projektu finansēšanai. To izmanto kā uzkrāšanas līdzekli, un var uzglabāt datorā, internetā, uz atsevišķas iekārtas vai uz papīra.
Vai kripto ieviešana nozīmē pāreju uz cilvēku sabiedrību? Nē, nekādā gadījumā. Jo augstāka tehnoloģija, jo vairāk tā atkarīga no nodrošinājuma. Vai programmas izstrādātas bez kļūdām, un vai mēs pilnībā uzticamies to autoriem? Nē. Vai mēs esam droši par savu datoru, internetu un pakalpojumu piegādātajiem internetā? Nē. Vai mēs kontrolējam sakaru sistēmas un elektrību, ar ko to visu darbināt? Protams, ka nē.
Tāpēc kripto ir tikai mēģinājums aizsākt cilvēku sabiedrību, saglabājot esošo augstās tehnoloģijas līmeni. Ja to izdarīt neizdosies, nāksies spert soli atpakaļ tehnoloģijā. Tas ir, rakstīt parādzīmes uz papīra, un maksājumiem izmantot arī zeltu, sudrabu un preces.
Lūdzu, mēģiniet iztēloties, kā tas notiks.
18.07.18 Rids Bruners
