Nedaudz no Herberta Cukura liecībām:
“Nezinu, kādu noziegumu viņi (t.i.divi Šapiro ģimenes locekļi – F.B.) bija pastrādājuši, bet zinu, ka godīgus žīdus latvieši neaizskāra un neapcietināja. To pierāda Max Kaufmann savā grāmatā 47. lapaspusē, kur raksta:
„Žīdi aizmuka ar sarkano armiju kājām vai sēžot uz sovietu tankiem, vai ar citiem transporta līdzekļiem. Daudzi žīdi tika sagūstīti kopā ar sovietu zaldātiem un latviešu vienības tos nodeva vācu iestādēm.”
Pat tie žīdu bēgļi, kas brauca uz krievu tankiem, netika apcietināti, jo viņi netika atklāti kā komunisti vai noziedznieki.”
“Augšā minētā māja, Latvijas politiskās policijas apmešanās vieta, ko komandēja apakšvirsnieks Arājs, kam bija augstākā juridiskā izglītība un viņam padoti lielākā daļa jauni studenti, kuru radinieki, tēvi, brāļi, mātes un māsas, tika apcietināti sovjetu valdības laikā un spīdzināti, izmocīti un komunistu deportēti.
Foto: Viktors Arājs– slepkava ? Bet kas tad bija žīdu boļševiki, kuri praktiski iznīcināja viņa tuviniekus? Arāju par tādu pataisīja asinssuņi- žīdi, kuriem citu tautību cilvēku dzīvībai nav vērtības. Tā ir sātanistu sekta, bet ne tauta. To mēs redzējām revolūcijas laikā Krievijā, ko labi ir aprakstījis savā grāmatā Aleksandrs Solžiņīcins “DIVSIMT GADU KOPĀ”. Par viņu(žīdu) ārprāta asins darbiem Latvijā 1940/41.g. Un arī par prātam neaptveramām zvērībām pret palestīniešiem un libāniešiem. Viņu nolādētības asins darbi ir apšļakstījuši Dieva Drānas. Un tāpēc, to ko viņi ir saņēmuši, un saņems vēl, ir vienīgi un tikai Dieva sods. Tas arī ir rakstīts Svētajos Rakstos, un tapēc tā tam arī BŪS BŪT !!!
Tajā laikā komunisti tika meklēti pa visām vietām, neņemot vērā nedz rases, nedz dzimšanas vietu vai reliģisko piederību.
Lielākā daļa noziedznieku bija žīdi un tā ir bēdīga patiesība. Kā es dzirdēju, gūstekņu pagātne tika izmeklēta, nevainīgie palaisti vaļā, bet vainīgie kā vīrieši tā sievietes ar izmeklēšanas protokolu nodoti vācu iestādēm.”
“Tagad es pajautāšu divus jautājumus Max Kaufmann kungam:
1 – Kā var izskaidrot, ka žīdu tauta Latvijā, ar ko augam, ar ko sadzīvojam, ko saņemam kā brāļus, kam palīdzējām kā lielākais brālis palīdz mazākajiem, jūs ar tādu priekus saņēmāt mūs nelaimē, kad pazaudējām mūsu brīvību, pazaudējām mūsu tēviju un, vēl vairāk, ar tādu zvērību apcietinājāt, spīdzinājāt, sabendējāt un deportējāt mūsu tautu, par kuru jums, žīdiem, tiešām nebija ko sūdzēties?
2 – Kā izskaidrot faktu (44.lapaspusē jūsu grāmatā), ka sovjetu okupācijas gadā, kad Latvijas iedzīvotāji bija pazaudējuši visu un bija laimīgi, ka varēja izglābt savu ādu, žīdu iedzīvotāji ieguva tādas bagātības, ka pat nauda jums vairs neinteresēja, tik daudz bija iegūts, ka viņi tagad tikai novērtēja vērtslietas un dārgakmeņus?
Kā izskaidrot šo faktu un jūsu vārdus, ka žīdiem šinī laikmetā bija tāda bagātība kā vēl nekad iepriekš?”
Ieliku tikai dažus situāciju raksturojošus fragmentus. Ja kādam interesē visa H. Cukura aizstāvēšanās runa, varu ielikt.
Filips Bobinskis 15.02.11
Par foto un komentāru pie tā, atbild L. Grantiņš.
