Kāpēc klusē Liepājas bīskaps emeritus Pāvils Brūveris ?
Atkārtoti runāsim par kārtējo L. Grantiņa slepkavības mēģinājumu- organizēšanu.
Raksta beigās esmu ievietojis saulgriežos ielikto rakstu par šiem sātanistiem. Tas der ik pa brīdim pārlasīt.
Visā šajā noziegumā ir iesaistīti ļoti daudz personu. Praktiski visi, kuri nonākuši LRTT redzes lokā un arī tie, kuri veikuši dažādus noziegumus pret latviešu tautu un mūsu valsti LATVIJU. Noziedznieki ir visi tie, kuri melo un noklusē melus. Melu noklusēšana ir to veicināšana, kas beigu beigās noved pie asinīm. Tā tas arī ir šajā gadījumā, kad runāsim par bijušo BRĪVĀS EIROPAS darbinieku Pāvilu Brūver
i.
Viņam ir bezgala daudz ko sacīt(bet viņš klusē) par Jāni Rožkalnu, kurš čekas uzdevumā viņu tiranizēja. Visas šīs Rožkalna tiranizēšanas rezultāta Pāvils Brūveris BRĪVĀS EIROPAS raidītāju sāka izmantot VDK uzdevumā, lai šķeltu latviešu tautu Latvijā un klaidā. Sāka slavināt VDK veidoto H- 86 Rīgas nodaļu.
Pāvils Brūveris zina arī, ka Juris Rubenis nav piedalījies nevienā H- 86 dokumentu sarakstīšanā. Viņš apzināti par to klusē, jo ir tāds pats VDK darbinieks kā šis “rubenis”.
Agrāk vai vēlāk, Brūvera kungs, par visu būs jāatbild Tiesas un Sirdsapziņas priekšā.
Nepastāstot par Rožkalna un Rubeņa noziegumiem, tu, Pāvil Brūver, pēc būtības piedalies manis likvidēšanā.
Nabaga “avis” laicīgajā pasaulē jau tu vari apmaut, bet Garīgi tas nav iespējams. Tu uzvelc nāves grēku uz saviem tuviniekiem un vistiešāk uz saviem bērniem. Tas, ka tu man esi atvainojies par toreiz veiktajiem apmelojumiem(noziegumu) ir daudz par maz. Tev ir jāatvainojas visas latviešu tautas priekšā, jo, ko es darīju, bija tautas glābšanas labad.
Ietērpjoties papuasu krizuļos tu nekļūsti svarīgāks, vienīgi smieklīgāks. Tu esi garīgi tukšs, kruzuļots jefiņš un nekas vairāk, kurš saņem pieklājīgu algu par “avju” vešanu uz Elli, tieši sātaniskajām kreatūrām rīklē.
Vai kaut reizi esi aizdomājie
s, kāpēc Kristus nāks otrreiz?
Ja jūs(tā saucamie kristieši) visu būtu darījuši pareizi, Viņam šeit nebūtu jāatgriežas.
Un tāpēc: “Ka es jums saku, akmens uz akmeņa nepaliks …”.
Jā, Brūver, akmens uz akmeņa pāri nepaliks no jūsu sātaniskajām mītnēm, kuras dēvējat par baznīcām ! Un tu ar visu savu lepnības zeltīto “kostīmu”, kas ir sātanisma simbols, tiksi iemests Elles zaņķī !
Tu neesi cilvēks, bet visīstākais sātanists, jo noklusē Patiesību, tā piedaloties genocīdā pret latviešu tautu !
Tas arī nozīmē, ka nicini Dievu !!!
Bez mazākās cieņas pret tādiem deģenerātiem,
L. Grantiņš H-86 & LRTT
17.06.17
Šodien šie krustneši ir nomainījuši karogus. Krusta vietā ir sešstūra zvaigzne !!!
Gan pagātnes rēgiem, gan šodienas “izredzētajiem” saknes ir vienas- JUDAISMS. Šie garīgie samazgas šodien Jēzus Kristus vārdā veic to pašu, ko pagātnes slepkavas- krustneši.
Meli, asinis, ciešanas un nāve, ir šo sātanistu pavadonis. Jēzu, kurš gribēja atgriezt “izredzētos” civilizētajā pasaulē, šie sātanisti noslepkavoja. Tāpat arī bez pēdām pazuda Mozus !!!
Šie aizvēsturiskie asinssuņi šodien ir iemiesojušies tādos juros rubeņos, māros ludvikos,(atvērt) pāvilos brūveros(Atgādinu, ar kādu sātanisku centību šie lopzvēri cenšas pierakstīt latviešu tautas ATMODU sev. Rubenis paziņo, ka sarakstījis H- 86 Atmodas dokumentus. Māris Ludvigs un Pāvils Brūveris to cenšas apstiprināt….), kuri ir 4. maija kliķes un cionisma sargsuņi.
Viņi ārprātīgi baidās no Gaismas un Patiesības,- NO SAULGRIEŽU NAKTS JĀŅUGUNĪM !
Bet MĒS, latviet, uzvarēsim, jo aiz mūsu LATVISKĀS APZIŅAS mīt Patiesība, tātad, DIEVS !
Tas, kurš melo un zog, nav latvietis, kaut arī viņš runā latviski.
Foto: Sātaniski izdzimumi, čekas radīti “patrioti”, mūsu tautas slepkavas !!! Lūk, šiem kalpo šie tautas pabiras:
Skumji ka brālis, būdams cilvēktiesību aizstāvis Latvijā, (vadīja biroju) atstāja bez ievērības manu OFICIĀLO iesniegumu par Rīgas Latviešu Biedrības brutālo un pretlikumīgo iznīcināšanu 1993. gada 18. februāra naktī.
Par atjaunotās biedrības LIKUMĪGO 1938. gada statūtu aizliegšanu!
Patiešam skumjš stāsts.
Valdis Freimantāls saka:
2017. gada 17. jūlijs 20.57
Skumji ka brālis, būdams cilvēktiesību aizstāvis Latvijā, (vadīja biroju) atstāja bez ievērības manu OFICIĀLO iesniegumu par Rīgas Latviešu Biedrības brutālo un pretlikumīgo iznīcināšanu 1993. gada 18. februāra naktī.
Par atjaunotās biedrības LIKUMĪGO 1938. gada statūtu aizliegšanu!
Patiešam skumjš stāsts.
—————————-
Runa ir par Pāvila Brūvaļa brāli Olafu Brūveli. Viņš kā Cilvēktiesību biroja vadītājs daudzus cilvēkus atstāja bezpalīdzīgā situācijā. Vēl šodien atradīsies cilvēki, kas var parādīt Cilvēktiesību biroja direktora Olafa Brūveļa parakstītās atrakstīšanās atbildes. Pēc tam Olafs Brūvelis dabūja labi apmaksātu darbu Latvijas Sarkanā Krustā un Stradiņa Universitātē. Skatiet šeit: http://www.rsu.lv/fakultates/svslf/katedras/labklajibas-un-sociala-darba-katedra/olafs-bruvers
Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes
Labklājības un sociālā darba katedra
Profesors
Tālrunis: 26511739
E-pasts: tiesibas@gmail.com, olafs.bruvers@rsu.lv
Izglītība
1986–1992 – Fullera Teoloģiskais seminārs, misijas zinātņu (misioloģija) un teoloģijas doktors, Pasadena, Kalifornija, ASV (Doctor of Missiology)
1989–1990 – Doktora programmas (teoloģija) studijas, Andovera-Ņūtona, Teoloģiskais Institūts, Bostona, Masačūsetsa, ASV
1980–1982 – Fullera Teoloģiskais seminārs, misijas zinātņu (misioloģija) maģistrs, Pasadena, Kalifornija, ASV (MA in Missiology)
1970–1973 – Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskola
1963–1965 – Ogres 32. mežrūpniecības skola, meža tehniķis, plaša profila meža darbu mehanizācija
Papildu izglītība
2012 – profesionālās pilnveides programmas Pedagoģisko prasmju pilnveide pieaugušo izglītības procesā apguve, RSU Tālākizglītības fakultāte (10 izgl. stundas)
2012 – piedalīšanās atklātā lekcijā Lēmumu pieņemšanas psiholoģiskie nosacījumi biznesā Biznesa psihologu Asociācija (3 ak./h)
2012 – profesionālās pilnveides programmas Statistika pētnieciskajā darbā – metodoloģiskie un praktiskās izmantošanas aspekti apguve, RSU Tālākizglītības fakultāte (10 izgl. stundas)
1979–1980 – angļu valodas studijas, Manfreda-Evansa skola, Losandželosa, Kalifornija, ASV
1977–1979 – vācu valodas studijas, Nīderbergas Akadēmija, St. Augustin, Vācija
Darba pieredze
2012 – ievēlēts uz četru gadu termiņu Eiropas Padomes ekspertu grupā cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) – Konvencijas uzraudzībā un novērošanā, Council of Europe, Strasbourg, France
2010–2011 – Sabiedrības integrācijas fonda projektu vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs
Kopš 2009 – Centrālā medicīnas ētikas komiteja, Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvis (Rīga, Latvija, Ministru kabineta rīkojums Nr. 419 (2009))
2009–2010 – Latvijas Policijas akadēmija, docētājs
2008–2011 – Latvijas Valsts prezidenta ārštata padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos
2008–2011 – Valsts prezidenta pārstāvis Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomē, SIF padomes priekšsēdētāja vietnieks
Kopš 2010 – Latvijas Sarkanais Krusts, Latvijas Sarkanā Krusta padomes loceklis
2007–2010 – Latvijas Sarkanais Krusts, prezidents
2007–2009 – Latvijas Ārstu Biedrība, izpilddirektors
Kopš 2007 – Rīgas Stradiņa universitāte, Ētikas komitejas priekšsēdētājs
Kopš 2007 – Rīgas Stradiņa universitāte, docētājs
1995–2003 – Latvijas Kristīgā akadēmija, docents
01.2003.–02.2014. – Latvijas Kristīgā akadēmija, asociētais profesors
Kopš 02.2014. – Latvijas Kristīgā akadēmija, profesors
2005–2006 – Nodibinājums Partneri, direktors
1997–2005 – Valsts cilvēktiesību birojs, direktors (LR Saeimas lēmums, ievēlēts divus termiņus)
1993–1997 – Latvijas Republikas 5. un 6. Saeimas deputāts, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs
1994 – Cilvēktiesību Valsts ministrs
1986–1992 – Microsemi-Watertown Corporation, Masačūsetsa, ASV, Kvalitātes kontroles pārbaudes laboratorijas vadītājs
1985–1993 – Bostonas Latviešu Baptistu draudze, Bostona, Masačūseta, ASV, Latviešu Ev. Lut. draudze, Vilimantika, Konektikuta, ASV, draudzes mācītājs
1976–1985 – Starptautiskā bēgļu palīdzības misija (International Refugee Mission, Inc.), Losandželosa, Kalifornija, ASV, direktora palīgs
1976 – izraidīts no Latvijas uz Rietumvāciju sakarā ar cilvēktiesību aktivitātēm, 1974. gadā apcietināts (VDK), notiesāts uz 6 mēnešiem labošanas darbu nometnē OC78/7 (Šķirotava), izraidīts no PSRS uz Rietumvāciju (VFR)
1969–1974 – Rīgas Autobusu parks, Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacija, Rīgas Taksometru parks, autovadītājs
1966–1969 – Balaklava (Krima), Jūras robežsardze, pirmās pakāpes staršina, obligātais militārais dienests padomju armijā
1963–1966 – Rīgas-Jūrmalas mežrūpsaimniecība (MRS), plaša profila meža darbu mehanizators
Dalība konferencēs
21.03.2013.–22.03.2013. – Rīgas Stradiņa universitātes 2013. gada zinātniskā konference, piedalīšanās un diskusiju vadītājs
11.22.2012.–11.23.2012. – starptautiskā konference 4th International Interdisciplinary Scientific Conference SOCIETY. HEALTH. WELFARE
19.04.2012. – piedalīšanās kā ekspertam Rīgas Kultūru vidusskolas 10.–12. klašu audzēkņu kursu darbu vērtēšanas komisijā
29.–30.03.2012. – diskusiju vadītājs un piedalīšanās ar referātu Pasniedzēja-studenta attiecību akadēmiskās un sociālās integrācijas aspekti, Rīgas Stradiņa universitātes 2012. gada zinātniskajā konferencē
2011 – Organizatoru komitejas biedrs, diskusiju vadītājs. Nolasīts zinātniskais referāts The Role of Non-traditional Religions in Society in Context of Religious Freedom and Observance of Human Rights
2011 – piedalīšanās Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes un Rehabilitācijas fakultātes Sociālā darba katedras organizētajā konferencē Vai viegli augt? Komandas nozīme pusaudžu psihosociālajā rehabilitācijā
2011 – piedalīšanās trešajā starptautiskajā forumā: „Dabīga ģimene kā vērtība un valsts prioritāte”, sadarbībā ar biedrību Asociācija Ģimene, NVO Pasaules ģimeņu kongress un Rīgas domes Labklājības departamentu
01.03.–24.05.2011. – piedalīšanās Eiropas Sociālā Fonda projektā Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei. Pētnieka asistents, sadarbībā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti. Minētajā laika posmā piedalījos trijos semināros
2010 – Rīgas Stradiņa universitātes Sociāla darba katedras Akadēmiskais lasījums par tēmu Sociālā darba stratēģija nabadzības mazināšanā: ar darbu pret bezdarbu
11.-12.11.2010. – piedalīšanās starptautiskā konferencē 1st Congress of Physical and Rehabilitation Physicians of Latvia and 3rd International Interdisciplinary Scientific Conference SOCIETY, HEALTH and WELFARE, Riga, Latvia, November 11-12, 2011. Nolasīti zinātniskie referāti: Children Poverty: Causes, Effects and Possible Solutions; Human Rights in Context of Criminal Procedural Regulations of Security Measures (by Doctoral student Jelena Groma & Olafs Bruvers); The Origins of Human Dignity and Rights in Philosophical Debate
14.–15.10.2010. – RSU pārstāvis Starptautiskajā konferencē Social Economy and Poverty Reduction – International Expert Meeting, Mykolas Romeris University, Vilnius, Lithuania. Ekspertu sanāksmē nolasīts referāts/prezentācija Causes and Effects of Children Poverty: Possible Solutions. Nolasīta lekcija ERASMUS programmas ārvalstu studentiem Poverty Situation and Human Rights: State’s Social Policy
28.–29.11.2009. – Noslēguma konference. Dalība konferencē: organizētāju darba grupā, eksperts, lektors, Rīga
07.–11.2009. piedalīšanās starptautiskajā konferencē un semināros Solidarity and Management of Migration Flows, European Integration Fund’s Project 2007-2013
20.–27.07.2009. – dalība konferencē, organizētāju darba grupas pārstāvis, eksperts, lektors, Amatas novads, Spāres
09.2008. – piedalīšanās Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Sociālo Pakalpojumu pārvaldes rīkotajā seminārā visiem Latvijas sociālo aprūpes centru (SAC) direktoriem. Dalība seminārā: lektors/eksperts. Nolasītas lekcijas: Ar sociālo pakalpojumu sniegšanu saistītie juridiskie jautājumi; Likumības, kārtības un drošības nodrošināšana SAC; SAC darbinieku profesionālie uzdevumi un ētika
11.2006. – piedalīšanās starptautiskajā konferencē Church and Government in Partnership, Riga’s Municipality Welfare Department and Lutheran Social Services of New York, USA
09.2006. – starptautiskā zinātniskā konference sadarbībā ar EZA – Europaeisches Zentrum fuer Arbeitnehmerfragen, LSDIC – Latvijas Sociālā dialoga izglītības centrs un LKrA – Latvijas Kristīgā akadēmija Toleranta pieeja, toleranta organizācija, tolerants cilvēks: praktiskā tolerance. Dalība konferencē: vadītājs, lektors, moderators, Rīga, Jūrmala
05.2003. – piedalīšanās starptautiskajā konferencē An Introduction to U.S. Laws: Protecting Children and Women From Abuse, Rīga
2001–2005 – kā Valsts Cilvēktiesību biroja direktors regulāri piedalījies ar publikācijām cilvēktiesību jautājumos laikraksta Latvijas Vēstnesis sadaļā Jurista vārds
Studiju kursi
Cilvēktiesību pamati
Eiropas cilvēktiesības un aizsardzības mehānismi
Starptautiskās publiskās tiesības
Filozofijas pamati
Vispārīgā psiholoģija
Vispārīgā ētika
Medicīnas ētika
Profesionālā ētika
Sociālās integrācijas problēmas starpkultūru kontekstā
Publikācijas
2009 – „Migrācijas procesi pasaulē: migrācijas iekļaujošie sociālie un teoloģiskie aspekti” (Migration Processes in the World: Inclusive Social and Theological Aspects of Migration) „Zinātniskie Raksti – 2”, Latvijas Kristīgā Akadēmija. 2009. lpp. 179-191, ISBN 978-9984-775-14-2
2009 – recenzents zinātniskai publikācijai, Prof. Dr. William Bell: „Dimensions of Tolerance: Defining Contemporary Attitudes and Practices in a Diverse World” (Iecietības dimensijas: mūsdienu attieksmes un rīcības noteikšana atšķirīgajā pasaulē), „Zinātniskie Raksti – 2,” Latvijas Kristīgā Akadēmija, 2009. lpp.153-166., ISBN 978-9984-775-14-2
11.2009. – izdota grāmata reliģijas socioloģijas un misioloģijas jomās „The Revival in Latvia during the 1920s and Subsequent Baptist Immigration to Brazil”, izdevniecība AMNIS, Rīga, Latvija, 2009. 213 lpp., ISBN 978-9934-8074-3-5
05.2010. – izdota grāmata filozofijas un reliģijas vēstures jomā COMMUNISM VERSUS RELIGION: SOVIET EXPERIMENT Theory And Practice In Historical Retrospection, izdevniecība AMNIS, Rīga, Latvija 472 lpp. ISBN 978-9934-8074-4-2-7
—————–
[…] Foto: VDK īefiltrētais aģents starp klaida latviešiem, Olafs Brūveris. Šim latvju tautas atkritumam krievžīdu okupācija esot bijusi “zelta laiki” !!! Jautājums tikai kuriem, apšautajiem, deportētajiem, nomocītajiem vai tadiem jūdasu pabirām kā brāļiem Brūveriem, Pāvilam un Olafam(migla sarkanā-nolādētā) ??? http://tautastribunals.eu/?p=251 […]
On Monday, Vice President Pence will deliver the keynote address at the annual summit of Christians United for Israel in Washington, D.C. Pence will be the first sitting vice president or president to speak to the Christian Zionist organization in its 11-year history. His speech marks a fundamental change in the language that the White House has historically employed to articulate the United States’ relationship with Israel.
Although Christian Zionism has a long history in American politics, it has never captured the bully pulpit of the White House. Past administrations often used general biblical language in reference to Israel, but never has the evangelical theology of Christian Zionism been so close to the policymaking apparatus of the executive branch. By identifying with Christian Zionism while in office, Pence risks the Trump administration’s ongoing search for an “ultimate deal” to solve the Israeli-Palestinian conflict and erodes the U.S. claim that it can be an “honest broker” in the Middle East.
What is Christians United for Israel?
Founded in 2006 by John Hagee, a megachurch pastor from San Antonio who endorsed Donald Trump for president in May 2016, CUFI is the largest pro-Israel group in the United States, claiming more than 3 million members and raising hundreds of millions of dollars for pro-Israel causes.
CUFI is one of the most visible manifestations of Christian Zionism in the United States today.
Wait, what is Christian Zionism?
Christian Zionism is an ideology of political and material support for Israel based on Christian appeals to the Bible. Today, Christian Zionists believe that Israel’s establishment in 1948, its military victory in 1967, and its ongoing conflict with Palestinians and surrounding Arab nations are prophesied in the Bible and intimately linked to God’s covenant with the Jewish people.
Unlike other evangelical Christians, who do not see the modern the state of Israel as prophetically significant, Christian Zionists argue that the fate of the United States hinges on how fervently it supports Israel. Perhaps the most cited Christian Zionist verse is Genesis 12:3, when God tells Abraham, “I will bless those who bless you, and whoever curses you I will curse.”
So what does Pence have to do with Christian Zionism?
As his most recent speech on Israel confirms, Pence is an ardent Christian Zionist. Since he entered Congress in 2001, he has couched his support in explicitly religious terms that differ from the customary rhetoric that American presidents and vice presidents use to articulate their views on Israel. While members of Congress such as Sens. John Cornyn (R-Tex.) and Tim Scott (R-S.C.) have spoken at CUFI and at length about the Christian roots of their support for Israel, never has the ideology been articulated by the White House. This is a crucial distinction, with the bulk of foreign policymaking power residing in the executive branch. Rarely has the executive branch spoken in overt religious terms about a region in which it wishes to be seen as impartial. But Pence will, if his long public record of Christian Zionism holds true.
Pro-Israel officeholders aren’t exactly a rarity in the U.S. How is Pence’s Christian Zionism different?
The first, and least exceptional, feature of Pence’s Christian Zionism is his belief that the state of Israel is a fulfillment of biblical prophecy. As Pence told a roomful of diplomats in May, with the establishment of Israel in 1948, “a prophecy literally came to pass.” Pence, however, judiciously refrains from speculating on future fulfillment of prophecy — a contentious practice within, and certainly outside of, Christian Zionist circles. Coming from the vice president, such speculation could raise serious concerns about the administration’s efforts to construct a peace deal.
There’s a second, subtler theme in Pence’s thinking: Israel as a sign of God’s “faithfulness.” The theme of faithfulness has taken on a more specifically evangelical purpose in recent decades, as Pence and other Christians have felt embattled in an increasingly secular public square. Israel’s existence provides empirical evidence that “God himself fulfilled his promise to his people,” to use Pence’s words. The faithfulness of God plays a specific role for Christian Zionists who believe that Israel’s independence was proof of God’s intervention in human affairs. The fate of Israel, then, is a core theological belief: Only if Israel prospers is God true to his word.
A third theme in Pence’s thinking is his own emotional and religious attachment to Israel. As Pence told a gathering of AIPAC leaders in March, “my Christian upbringing compels me to cherish Israel” because “the songs of the land of the people of Israel were the anthems of my youth when I was growing up.” Here Pence is most likely recalling the Psalms of the Hebrew Bible, poems written by Israelites including King David that often express concern for the city of Jerusalem and “Zion.”
Today, passages from the Psalms are a fundamental part of evangelical worship music. They reinforce a sense of Jewish-Christian continuity that regards Jewish history as part of Christian identity. Pence’s fondness for these songs reflects the rapid adoption of Jewish cultural and historical themes into evangelical culture over the past half a century.
Okay, so what does all this mean for U.S. policy toward Israel?
These themes, which CUFI readily identifies with, offer Pence guidance in how he understands the Middle East. The strategic consequences of Christian Zionist language coming from the White House are hard to quantify, but they will undoubtedly call into question historic U.S. claims of neutrality in negotiations with Israel and the Palestinian Authority. This is no small challenge for an administration that is seeking a grand bargain to solve decades-long disputes.
Moreover, while Israeli policymakers have become comfortable and even welcoming of Christian Zionist support in recent decades, they have yet to deal with the movement as a governing approach. Israelis have sought to maintain bipartisan support among Americans. Fully embracing Christian Zionists such as Pence threatens to exacerbate the recent erosion of Democratic support for Israel. The vice president’s influence in the Trump administration is fluid, and although it is unclear what substantive role, if any, he will play in formulating U.S. policy toward Israel, his strong and public views require policymakers and foreign leaders to take his priorities into account.
And what are the consequences for the broader Middle East?
For Israel and Arab countries in the region, Christian Zionism in the White House is, at best, a double-edged sword. If it is a permanent component of American thinking, it at least provides a level of consistency to U.S. attitudes, albeit heavily weighted toward Israel. On the other hand, the religious language that Pence has employed and will employ at the D.C. summit is starkly different from how previous policymakers in the White House have discussed the Middle East. Official positions that include language and concepts shaped by decades of Christian Zionist activism will be puzzling to outsiders.
Moreover, defining Israel and the Middle East in explicitly religious terms presents a holy war framework of clashing religions in a region that is already racked by sectarian violence and extremism. The identification of the United States as a sectarian actor (as opposed to a neutral arbiter, however transparent at times) could strain relations with Muslim-majority nations or drain credibility with key allies in the region and beyond — especially given the already flagging confidence in U.S. leadership since January.
Ultimately, Pence’s appearance before CUFI signals a new era of Christian Zionist influence in the White House with the potential to leave a lasting mark on U.S. policy toward Israel.
Brūvers ir kristietis, kuram viss tautiskais ir sveš.