L. Grantiņa piebilde:

Latviet, tas ir jāzina ik katram, ko šeit ir centies pasacīt vēsturnieks- profesors Indulis Ronis.

Latviju pārvalda banda, kuru vada internacionālais cionistu noziedznieku “kartelis“(Jaunā Amerikas militārā vadība un Intel augstākā vadība tagad pilnībā apjēdz, ka 11.09.2001 uzbrukumu Amerikai ir izdarījusi Israēla un tās aktīvi Amerikā un Buša Kabala. Un nozīmīga viņu daļa ir “ārkārtīgi dusmīgi” un vēlas atmaksu.(atvērt) (Bush Cabal – George W. Bush, Marvin Bush, Jeb Bush, Cheney, Rove, Rumsfeld, Ashcroft, Rice (Saudis…) ” !)

Российский телеканал возложил вину за мировые катастрофы последнего столетия на евреев(atvērt) !

Nekas šodienas Latvijā neatbilst latviešu tautas interesēm un 1918. gala LATVIJAS REPUBLIKAS Satversmei !

Mūsu (tavs un mans) uzdevums ir šo noziedznieku bandu aizvilkt uz Hāgas tribunālu – NIRNBERGA- 2 !

Lai nešaubās neviens noziedznieks- MĒS ŠO MĒRĶI(atvērt) SASNIEGSIM !!!

Šeit pieminētais I. Roņa “personāžs”  LRTT i- vietnē ir biežs viesis.

27.09.16

http://tautastribunals.eu/?p=32968

Sākums šai tēmai:http://tautastribunals.eu/?p=33864

Augsti godātie Satversmes tiesas tiesneši !

1. Pamatojoties uz Latvijas Satversmes 89., 91., 92., 93., 95., 104. pantos garantētajām sūdzības iesniedzēja cilvēka pamattiesībām , atbilstoši Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās un otrās daļas un 192 panta pirmās un otrās daļas prasījumiem- sagatavoju un iesniedzu šo konstitucionālo sūdzību pret antikonstitucionālā ceļā ievēlētas, līdz ar to neleģitīmas 12. Saeimas ievēlētajām Saeimas Prezidija amatpersonām.

1.1. Lai izpildītu Satversmes tiesas likuma 192. panta trešās daļas prasījumus, pirms vēršanās Satversmes tiesā izmantot visus vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus, lai novērstu jaunu būtisku kaitējumu šīs sūdzības iesniedzējam- šajā konkrētajā gadījumā Latvijas specdienestu organizētu jaunu slepkavības mēģinājumu– viņš meklēja likuma un likumības aizsardzību pie 12. Saeimas Prezidija. Š. g. 19. aprīlī pieteicējs iesniedza Saeimas Prezidijam “Sūdzība par Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Saeimas sekretāra biedra Gunāra Kūtra, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Gaida Bērziņa un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedres Janīnas Kursītes- Pakules veiktajiem Iesniegumu likuma, Latvijas Satversmes un Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas smagajiem pārkāpumiem, atstājot bez izskatīšanas, pat bez izlasīšanas un bez atbildes sniegšanas pēc būtības vairākus pilsoņa I. Roņa iesniegumus par Drošības policijas, Militārā izlūkošanas un drošības dienesta un Valsts policijas 2013. un 2014. gadā veiktajiem diviem terora aktiem pret viņa dzīvību un īpašumu, kuri līdz šodienai izaicinoši prettiesiski ir atstāti bez jebkādas izmeklēšanas; pie tam Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam grūti pārprotami piedraudot pat ar jaunu slepkavību, ja pilsonis I. Ronis turpinās meklēt Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā, Latvijas Satversmē un Latvijas likumos viņam garantēto aizsardzību pret sarkanās čekistiski- komunistiskās mafijas noziedzīgo darbību Latvijas tiesās, Prokuratūrā, Valsts policijā, specdienestos, Ministru kabinetā un Saeimā, kas rada jaunus draudus viņa drošībai”(pielikumā 2. dokuments).

2. 2016. gada 28. aprīlī Saeimas Prezidija vārdā pieteicējam atsūtīja atteikumu izskatīt pēc būtības viņa minēto š. g. 19. aprīļa iesniegumu Saeimas Prezidijam rafinēti noziedzīgā veidā, nežēlīgi pazemojot iesniedzēja cilvēka cieņu un tā rupji pārkāpjot Satversmes 95. pantu. Proti, atbildei tika atsūtīts apzināti ļaunprātīgs dienesta viltojums- it kā atbilde uz manu š. g. 12. aprīļa iesniegumu Saeimas Prezidijam, vai Saeimai– kādu ne Saeimai, ne kādai tās struktūrvienībai neesmu rakstījis un neesmu arī iesniedzis(pielikuma 2 dokuments).

2.1. 2016. gada 12. aprīlī pieteicējs gan vērsās pie Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Inta Ķuža ar “Atkārtots iesniegums ar lūgumu novērst atkārtotu apdraudējumu iesniedzēja dzīvībai, kuru ir radījuši un turpina radīt Valsts policijas darbinieki“(pielikuma 3. dokuments).

Šim nupat minētajam iesniegumam kā pielikuma 3. dokuments bija pievienots 2016. gada 12. aprīļa miera izlīguma piedāvājums Latvijas Republikai, kuru pārstāv 12. Saeima.

2.2. Par cik Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ignorēja iesniedzēja lūgumu sniegt viņam likumā garantēto aizsardzību viņa tiesībām uz dzīvību, tad Saeimas Prezidija vārdā sniegtā 28. aprīļa atbilde juridiski pierāda, ka Saeimas prezidija vārdā pieteicējam nepārprotami tiek izteikti jaunas politiskas slepkavības draudi, atkārtoti(!) draudi, ja viņš meklēs likuma aizsardzību pret slepkavām.

2.3. Šīs konstitucionālās sūdzības būtība, ka tas juridiski pārliecinoši tiek pierādīts lietas faktisko apstākļu izklāstā, ir tā- ka Latvijas Republika no starptautisko tiesību viedokļa, ir pārstājusi būt par starptautisko tiesību subjektu, jo antikonstitucionālām metodēm varu tajā ir sagrābuši revanšistiskie komunistiskie 1991. gada pučisti un to lobisti, kuri fiziski izrēķinās ar godīgiem akadēmiskiem ekspertiem, kuri mēģina analizēt un tā novērst komunistiskās reakcijas atgriešanos varas gaiteņos antikonstitucionālām metodēm.

3.1. Komunistiskās nomenklatūras varas pārmantojamību nodrošināja Anatolija Gorbunova vadītā LPSR Augstākā Padome, kura 1990. gada 4.maijā pārdēvējās par Latvijas Republikas Augstāko Padomi un ar Deklarāciju par suverenitāti uzsāka pārejas periodu uz valstiskās neatkarības atjaunošanu.

3.2. 1991. gada 19. augustā LR Augstākās Padomes Latvijas Tautas frontes(LTF) frakcijai izdevās pieņemt 1991. gada 19. augusta Konstitucionālo likumu ar kuru tika pārtraukts pārejas periods uz valstisko neatkarību, pilnā apjomā atjaunojot 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas Republiku ar visu Latvijas Satversmes Sapulces 1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemto Latvijas Republikas Satversmi.

3.3. Atbilstoši starptautisko tiesību normām atjaunotās Satversmes prasījumiem un atjaunotās Republikas valstiskajai praksei- Augstākajai Padomei bija jāaptur sava darbība un jānodrošina 5. Saeimas ievēlēšana 1991. gada oktobra mēneša pirmajā sestdienā. Diemžēl, nesenais LKP CK ideoloģiskais sekretārs A. Gorbunovs Saeimas vēlēšanu sarīkošanu ļaunprātīgi novilcināja un veica virkni antikonstitucionālu pārkāpumu, kuri bija pretrunā atjaunotās Satversmes prasījumiem.

4.1. Smagākais LR Augstākās Padomes antikonstitucionālais noziegums bija jauna antikonstitucionāla Saeimas vēlēšanu likuma izstrādāšana un pieņemšana, kurš ļāva viltot vēlētāju gribu un nodrošināt komunistiskās nomenklatūras varas pārmantojamību.

Runa iet par to, ka arī šodien joprojām spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums ir izstrādāts pilnīgā pretrunā Satversmes 6. pantā noteiktajiem Saeimas vēlēšanu principiem, ka “Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.”

Satversmes 77. pants nosaka, ka grozot Satversmes 6. pantu, “šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.” Vēlēšanu principi, kā runāsim nākošajā punktā, ir pilnībā izmainīti, taču referendums nav organizēts. Līdz ar to 5. – 12. Saeimas ir neleģitīmi veidojumi, kurus manipulē revanšistiskās komunistiskās nomenklatūras lobisti. Tā rezultātā, kā nāksies pārliecinoši runāt arī šajā konstitucionālajā sūdzībā, Latvija de facto jau ir atjaunots neototalitārts režīms un šobrīd rit pēdējie priekšdarbi, lai Latvijā atjaunotu totalitāro režīmu arī de iure.

4.2.1. LR Augstākās Padomes pieņemtais antikonstitucionālais Saeimas vēlēšanu likums nepieļauj Saeimas deputātu ievēlēšanu atbilstoši Satversmes prasījumiem, tas pat liedz iespēju vēlētājam izmantot savas balstiesības Saeimas locekļu ievēlēšanai – šī termina vispārpieņemtā izpratnē. T. i., Latvijā nenotiek leģitīmas Saeimas vēlēšanas, jo jārunā par vēlēšanu imitāciju, vēlēšanu farsu. Proti, nenotiek Saeimas locekļu ievēlēšana(izvēlēšana), bet gan kāda nekur citur pasaulē nepazīstama prakse vēlēšanu viltošanā, rupji un nekautrīgi viltojot vēlētāju gribu, dodot viņiem vienīgi iespēju balsot par kādas partijas sarakstu.

Tautas uzticību neieguvušie, vispārpieņemtā izpratnē izsvītrotie deputātu kandidāti, kuri ir saņēmuši “mīnusu”, tomēr iekļūst Saeimā tikai tāpēc, ka vēlētājs ir izvēlējies viņa partijas sarakstu.

Praksē šī ne tikai antikonstitucionālā, bet absurdi prettiesiskā prakse ir novedusi pie tā, ka līdz 80 – 90% no 5. – 12. Saeimu locekļiem sastādīja tautas noraidītie deputātu kandidāti.

4.2.2. Šāds antikonstitucionālā ceļā iebalsots nekvalitatīvs deputātu korpuss, no kura vidus tikai 10 -20% var nosacīti atzīt par tautas ievēlētiem – ar savu darbību un ieceltajiem Ministru prezidentiem un ievēlētajiem Valsts prezidentiem – tad arī ir saimnieciski izpostījis Latviju, radījis masu bezdarbu un līdz ar to ekonomisko bēgļu straumes.

4.2.3. Tik pat antikonstitucionāla ir 4% barjera, kura ir uzlikta jau tā antikonstitucionālajiem sarakstiem, kā vēl viens ierobežojums vēlētāju gribas izpausmei.

A. Gorbunova reprezentētās 4. maija antikonstitucionālās republikas aizstāvji parasti atrunājas, ka arī 1. – 4. Saeimu ievēlēja pēc partiju sarakstiem, kas ir klaja nepatiesība.

Partiju sarakstiem bija vienīgi pakārtota nozīme vēlētāju ērtību labad. Proti, skaitīja vienīgi neizsvītrotās balsis- katram deputāta kandidātam individuāli(!). Vēlētājiem bija tiesības konkrētajam sarakstam pierakstīt sev vēlamo kandidātu vārdus no citu partiju sarakstiem, vai ārpus partiju sarakstiem stāvošu personu vārdus.

4.2.4. Tāpēc 1. – 4. Saeimu ievēlēja leģitīmi, bet 5. – 12. Saeimas ir ievēlētas neleģitīmi, pretēji Satversmē noteiktajiem Saeimas vēlēšanu principiem.

Antikonstitucionālā ceļā ievēlētā 12. Saeima ir izvēlējusi tādu Saeimas Prezidiju, kurš Krimināllikumā kvalificētā veidā ne tikai atstāja bez izskatīšanas pēc būtības pieteicēja Saeimas Prezidijam piekritīgo pieteicēja š. g. 19. aprīļa iesniegumu, bet, kā jau tas ir pierādīts, pat izteica grūti pārprotamus draudus pieteicējam.

Š. g. 19. aprīļa iesniegums bija piekritīgs Saeimas Prezidijam tāpēc, ka atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 31. panta pirmās daļas nosacījumiem, Saeimas Prezidijs virza Saeimai atlaišanai tos tiesnešus, ģenerālprokuroru Ē. Kalnmeieru u. c. Saeimas ievēlētas vai ieceltas amatpersonas, kuras ir piedalījušās pieteicēja politiskajā vajāšanā- akceptējot pret viņu veikto politiskās slepkavības mēģinājumu un citus terora aktus.

5. Lietas faktiskie apstākļi pilnā apjomā jau ir izklāstīti pieteicēja 2015. gada 14. septembra konstitucionālajā sūdzībā Satversmes tiesas priekšsēdētājai Inesei Ziemeles kundzei – “Sūdzība par veco čekistu izveidoto jauno Latvijas specdienestu noziedzīgi antikonstitucionālo sazvērestību pret 12. Saeimas Prezidiju Valsts prezidentiem Andri Bērziņu un Raimondu Vējoni, ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču – lai turpinātu slēpt Drošības policijas un Militārā izlūkošanas un drošības dienesta veikto un bez jebkādas izmeklēšanas atstāto slepkavības mēģinājumu pret sūdzētāju 2013. gada oktobrī un viņa lauku māju saimniecības ēku ļaunprātīgu nodedzināšanu 2014. gada martā par uzdrošināšanos 2013. gada 16. augusta un 11. septembrī vērsties ar sūdzībām pret Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kuras noziedzīgā grupā iznīcināja minētās tiesas tieslietu referente L. Liede un Eiropas Cilvēktiesību tiesas sekretārs bez jebkādas tiesiskas izskatīšanas un bez jebkādas atbildes sniegšanas, taču sūdzētājs cer, ka šis noziegums pret jurisdikciju Eiropas Cilvēktiesību tiesā tika veikts bez piekritīgās tiesneses, pašreizējās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Ineses Ziemeles kundzes līdzdalības”- Minētajai konstitucionālajai sūdzībai ir pievienotas 70 dokumentu kopijas, kas juridiski pierāda sūdzības juridisko korektumu un atbilstību patiesībai.

5.1. Tūlīt pēc 2015. gada 14. septembra sūdzības saņemšanas Satversmes tiesā 12. Saeima noziedzīgā grupā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesu nomainīja I. Ziemeles kundzi tiesas priekšsēdētāja amatā ar tiesnesi-kriminālnoziedznieku Aldi Laviņu. Proti, pieteicēja administratīvā procesa gaitā vēl 2005. – 2007. gadā A. Laviņa tobrīd vadītā Administratīvā apgabaltiesa juridiski atzina savu priekšsēdētāju A. Laviņu par nesodītu kriminālnoziedznieku, kurš sabiedrības interesēs ir nekavējoties izolējams no tās.

Ar savu 2015. gada 6. oktobra atteikumu pieņemt tiesvedībā minēto 2015. gada 14. septembra konstitucionālo sūdzību, A. Laviņš atkārtoti ir veicis vairākus kriminālnoziedzīgus nodarījumus pret jurisdikciju(pielikuma 4. dokuments).

5.1.1. Tā A. Laviņš rupji pārkāpa jau Satversmes tiesas likuma 20. panta pirmo daļu, kura nepārprotami nosaka, ka “Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā.”

5.1.2. Arī saturiski A. Laviņa 2015. gada 6. oktobra vēstule ir apzināti ļaunprātīgs dienesta viltojums, smags tiesneša noziegums pret jurisdikciju. A. Laviņš noklusē manus juridiski korekti formulētos lūgumus Satversmes tiesai un pieraksta pieteicējam 6 viņa neizteiktus lūgumus. A. Laviņa pašsacerētie un pieteicējam nepamatoti pierakstīti 6 viltotie lūgumi ir tik juceklīgi un grūti saprotami, ka rada bažas par Alda Laviņa psihiskās veselības stāvokli. Par leģitīmu atteikumu ierosināt tiesvedību – tāpēc A. Laviņa 2015. gada 6. oktobra vēstule nav uzskatāma.

5.1.3. Kā Satversmei un likumiem labticīgs Latvijas pilsonis, pieteicējs stājās pie šīs konstitucionālās sūdzības sagatavošanas savu tiesību uz dzīvību aizstāvēšanai.

Respektējot Satversmes tiesas likuma 192 panta prasījumus – izmantot visus vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus, pieteicējs veica virkni darbību, kuras tiek minētas 6. pantā.

FOTO: “Elements”, kurš sabiedrības interesēs nekavējoši izolējams no sabiedrības !!!

6. Pēc A. Laviņa noziedzīga rakstura 2015. gada 6. oktobra vēstules saņemšanas pieteicējs vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja I. Bičkoviča ar “Lūgums nekavējoši sasaukt Augstākās tiesas plēnumu, lai novērstu ārkārtīgi smagās deformācijas Latvijas tiesu darbā, kuras izraisīja Augstākās tiesas senatora, bijušā Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Aigara, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka un Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja Pētera Dzalbes noziedzīgās darbības pret jurisdikciju; kā arī lai novērstu un novērtētu nesenā Augstākās tiesas senatora, Administratīvās apgabaltiesas vēl 2005. gadā par nesodītu kriminālnoziedznieku, kurš sabiedrības interesēs nekavējoši izolējams no sabiedrības, atzītā, pašreizējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa un bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivara Endziņa un Ineses Ziemeles noziedzīgās un antikonstitucionālās darbības pret jurisdikciju un Satversmi manā lietā”(pielikuma 5. dokuments).

Taču I. Bičkovičs šo iesniegumu atstāja bez izskatīšanas pēc būtības(pielikuma 6. dokuments).

6.1. Šaubīdamies vai patiesi pats I. Bičkovičs būtu akceptējis tiesnešu noziedzīgās darbības pret pieteicēja tiesībām uz dzīvību, viņš I. Bičkoviča autorību lūdza pārbaudīt Valsts policijai un Prokuratūrai(pielikuma 7. dokuments) un guva apstiprinošu atbildi(pielikuma 8.,9. un 10. dokuments).

6.2.2015. gada 16. decembrī pieteicējs iesniedza 12. Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei un Valsts prezidentam R. Vējonim iesniegumu- “Viena no aktīviem Jauno Brīvības cīņu cīnītāja pret Ļaunuma impēriju kategoriska prasība 12. Saeimas un tās izveidotajai valdībai, kā arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim – pašierobežot Latvijas suverenitāti, lūdzot ANO Drošības padomi nodrošināt pār Latviju starptautisku aizbildniecību(protektorātu), kamēr tiek pilnībā dečekizēti specdienesti, Valsts policija, Prokuratūra, bet galvenais Latvijas Tiesa, atbrīvot tās arī no veco čekistu izveidoto specdienestu, īpaši SAB, aģentiem un uzticamības personām, kas nav savienojams ar tiesiskas konstitucionālas valsts pamatprincipiem”- (pielikuma 11.dokuments). I. Mūrniece iesniegumu ignorēja, atstājot bez jebkādas atbildes, bet no Valsts prezidenta R. Vējoņa minēto 16. decembra iesniegumu kriminālnoziedzīgi nozaga viņa juridiskā padomniece K. Jaunzeme(pielikuma 12. dokuments) un Valsts prezidenta Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte(pielikuma 13. dokuments).

6.3. Pieteicēja lūgumu nodrošināt aizsardzību viņa dzīvībai likumos noteiktā veidā ar pazemojošu izsmieklu atteica arī Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis(pielikuma 14. un 15. dokuments).

Ņemot vērā visu augstāk minēto – lūdzu Satversmes tiesu:

1)    nodrošināt pieteicējam Satversmes 104. pantā garantētās tiesības saņemt atbildi pēc būtības uz viņa š. g. 19. aprīļa iesniegumu Saeimas Prezidijam, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi, lai nodrošinātu likuma aizstāvību viņa tiesībām uz dzīvību, kā arī saņemt atbildi pēc būtības uz viņa š. g. 12. aprīļa miera izlīguma piedāvājumu Latvijas Republikai ar atlīdzinājuma prasījumu; 2) Š. g. 12. aprīļa miera izlīguma piedāvājums ar atlīdzības pieprasījumu, nedaudz rediģētā un precizētā veidā ir pievienots šai konstitucionālai sūdzībai kā ar š. g. 8. jūliju datēts pielikuma 16. dokuments. Lūdzu to virzīt pēc piekritības adresātam – 12 Saeimai.

Indulis Ronis(DR. INDULIS RONIS)

Dokumentu pielikums:

1) Š. g. 19. aprīļa iesniegums Saeimas Prezidijam- uz 9 lpp.

2) Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītājas L. Rāfeldes 2016. gada 28. aprīļa vēstule uz 1 lpp.

3) 2016. g. 12. 04. iesniegums Valsts policijas priekšniekam I. Ķuzim – uz 2 lpp.

4) Satversmes tiesas priekšsēdētāja L. Laviņa 2015. g. 6. 10. vēstule – uz 2 lpp.

5) 2015. 11. 10. iesniegums Augstākās tiesas priekšsēdētājam I. Bičkovičam – uz 7 lpp.

6) Augstākās tiesas Dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja p. i. A. Straumes 2015. g. 19. 10. vēstule – uz 1 lpp.

7) 2015. g. 2. 11. iesniegums Valsts policijas Rīgas Centra iecirknim un centra Rajona prokuratūrai – uz 3 lpp.

8) Virsprokurora J. Omula 2015. g. 3. 11. vēstule – uz 1 lpp.

9) Rīgas Centra iecirkņa 2015. g. 5. 11. vēstule – uz 1 lpp.

10) Tā paša 2015. g. 10. 11. vēstule – uz 1 lpp.

11) 2015. g. 16. 12. iesniegums Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei un Valsts prezidentam R. Vējonim – uz 22 lpp.

12) Valsts prezidenta padomnieces K. Jaunzemes 2015. g. 22. 12. vēstule – uz 1 lpp.

13) Valsts prezidenta kancelejas Juridiskās nodaļas vadītājas vietnieces L. Puķītes š g. 14. 04. vēstule – uz 1 lpp.

14) Š. g. 30. 04. iesniegums Iekšlietu ministram R. Kozlovskim – uz 11 lpp.

15) Ministra R. Kozlovska š g. 6. 06. vēstule – uz 1 lpp.

16) Š. g. 8. jūlija miera izlīguma noteikumi Latvijas Republikai, kuru pārstāv 12. Saeima – uz 29 lpp.

Indulis Ronis(DR. INDULIS RONIS)

Noziedznieka A. Laviņa atbilde: