Dieva vārds saka:

MATEJA EVAŅĢĒLIJS

5. nodaļa

Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība.

Skaidrojums saka:

Kas ir ofšori?

ĪSUMĀ

Termins “ofšors” nodokļu normatīvajos aktos netiek definēts, tas ir tulkojums no angļu valodas “off shore” un nozīmē ārzona.

No nodokļu aplikšanas viedokļa vārds “ofšors” tiek saistīts ar tā saucamajiem nodokļu patvērumiem (angļu valodā “tax haven”), un, izvēloties ārvalstu jurisdikciju, kur reģistrēt mātes vai meitas kompāniju, tiek piemeklēta valsts vai teritorija, kurā nodokļi ir zemi.

Galvenie kritēriji no nodokļu uzlikšanas viedokļa, saistot konkrētu valsti un tajā dibinātu uzņēmumu ar vārdu “ofšors”, ir:
zema nodokļu likme un godīgas nodokļu konkurences (bez kaitīgiem nodokļu režīmiem) ievērošana;
informācijas apmaiņa.

Ja mērķis ir slēpt ienākumus vai to izcelsmi, tad būtiska izvēlē būs arī konkrētās valsts attieksme pret informācijas apmaiņu.

Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. panta astotā daļa ar zināmiem izņēmumiem paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšanu pēc 15% likmes no visiem maksājumiem un dividendēm.
Nodokļu pretizvairīšanās nolūkos īpašs nodokļu režīms ir attiecībā uz dividendēm.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu pēc 23% likmes no visiem maksājumiem uz ārzonām.
Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanai ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā paredz, ka ar nodokli ir maksātāja – rezidenta – apliekami ienākumi no būtiskas līdzdalības ārvalstu sabiedrībā neatkarīgi no tā, vai ārvalstu sabiedrības peļņa ir tikusi sadalīta.

Ministru kabineta 2001. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” uzskaitītas 65 valstis un teritorijas.

Kā populārākās ārzonas valstis minamas Panama, Kaimanu salas, Mena, Gērsija, Britu Virdžīnas, Kipra, Beliza, Lihtenšteina, Anglija.
No Panamas juristu firmas “Mossack Fonseca” noplūdusī informācija, kurā kā slepenu ārzonu firmu īpašnieki figurē daudzas pasaulē pazīstamas amatpersonas un uzņēmēji, no jauna uzjundījusi jautājumu vilni, kas īsti ir ofšori un kādiem mērķiem tos izmanto. Par ofšoriem pierasts dēvēt valstis, kurām ir īpaši labvēlīga, zema nodokļu politika pret nerezidentiem. Šajā skaidrojumā, kas strukturēts divās daļās, LV portāls izklāsta, kādi ir ārzonu kompāniju darbības principi un kādi tiesību normatīvi regulē ofšoru darbību Latvijā.

Lai cik populārs un saistīts ar dažādām sfērām, tajā skaitā arī ar nodokļu plānošanu, tomēr termins “ofšors” nodokļu normatīvajos aktos netiek definēts, jo pēc būtības tas ir tulkojums no angļu valodas “off shore”, kas nozīmē ārzona, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Nodokļu patvērums

No finanšu un biznesa viedokļa skatoties, uzņēmumi (to īpašnieki) var pārvietot daļu biznesa uz kādu citu valsti, piemēram, izveidot meitasuzņēmumu vai pārdot uzņēmumu ārvalstu uzņēmumam (iespējams, ar to pašu īpašnieku vai saistītu personu). Tādējādi var teikt, ka neatkarīgi no tā, kura konkrēti valsts tiek iesaistīta, teorētiski runa ir par ofšoriem, kad kādas darbības rezultātā ienākumi tiek pārnesti uz teritoriju ārpus konkrētās valsts, tātad uz ārzonu.

Tomēr jāatzīst, ka no nodokļu aplikšanas viedokļa vārds “ofšors” tiek saistīts ar tā saucamajiem nodokļu patvērumiem (angļu valodā “tax haven”), un, izvēloties ārvalstu jurisdikciju, kur reģistrēt mātes vai meitas kompāniju (kādu no grupas uzņēmumiem), tiek piemeklēta valsts vai teritorija, kurā nodokļi ir zemi. Tādējādi, nosacīti nepārkāpjot likumus, ir iespēja izvēlēties valsti, kurā ir zemāki nodokļi. Piemēram, salīdzinot starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, arī Latvijā ir viena no zemākajām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm (Latvijā – 15%, zemākā ir Bulgārijā 10%), skaidro FM.

Tomēr arī zemi nodokļi parasti nav vienīgais kritērijs, strukturējot biznesu un runājot par ofšoriem. Ja mērķis ir slēpt ienākumus vai to izcelsmi, tad būtiska izvēlē būs arī konkrētās valsts attieksme pret informācijas apmaiņu. Tādēļ informācijas apmaiņa līdzās zemai nodokļu likmei un godīgas nodokļu konkurences (bez kaitīgiem nodokļu režīmiem) ievērošana ir galvenie kritēriji no nodokļu uzlikšanas viedokļa, saistot kādu konkrētu valsti un tajā dibinātu uzņēmumu ar vārdu “ofšors”.

Ofšoru saraksts

Latvijas nodokļu uzlikšanas vajadzībām izveidotā ofšoru vai arī tā sauktā “melnā saraksta” pamatā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2000. gadā veidotais saraksts saistībā ar 1998. gada ziņojumu par valstu kaitīgām nodokļu praksēm1 . Saskaņā ar minēto ziņojumu galvenie nodokļu patvērumus raksturojošie kritēriji ir zema nodokļu uzlikšana vai vispār to neuzlikšana, kaitīga nodokļu prakse, caurskatāmība un informācijas apmaiņa. Šie kritēriji ir bijuši par pamatu ar Ministru kabineta 2001. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” noteiktajam sarakstam.

“Nosacīti nepārkāpjot likumus, ir iespēja izvēlēties valsti, kurā ir zemāki nodokļi.”

Lai arī minētajos MK noteikumos uzskaitītas 65 valstis un teritorijas, atbilstoši noteikumu otrajam punktam, lai izvairītos no šo noteikumu regulāras grozīšanas, ir iekļauta norma, ka gadījumā, ja ar jurisdikciju tiek uzsākta atbilstoša nodokļu informācijas apmaiņa (tiek piemērots divpusējs vai daudzpusējs līgums, kas iekļauj normu par nodokļu informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, piemēram, Konvencija par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, informācijas apmaiņas līgums vai OECD Konvenciju par administratīvo sadarbību nodokļu jautājumos), tā automātiski netiek uzskatīta par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikciju (lai gan sarakstā joprojām ir minēta). Tādējādi nodrošinot, ka gadījumā, ja kāda no sarakstā minētajām valstīm pārtrauc piemērot divpusējo vai daudzpusējo līgumu, kas paredz nodokļu informācijas apmaiņu, Latvija automātiski to atkal uzskatīs par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikciju.

Spēkā esošais “melnais saraksts”

Tādējādi spēkā esošais “melnais saraksts” ir mainīgs un lielā mērā atkarīgs no sarakstā iekļauto valstu vēlmes sadarboties un atklāt informāciju. Ņemot vērā minēto, 2016. gada 1. janvārī sarakstā palikušas 43 valstis un teritorijas, jo daudzas no sarakstā iekļautajām starptautiski ir izrādījušas vēlmi sadarboties un pievienojušās OECD Konvencijai par administratīvo sadarbību nodokļu jautājumos.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 276 otro punktu sarakstā iekļautā valsts vai teritorija nav uzskatāma par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju, sākot ar gadu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju tiek uzsākta starptautiskā līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu piemērošana, vai datumu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju stājas spēkā līgums par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ja minētajos līgumos nav noteikts citādi. Tādējādi neatkarīgi no tā, ka sarakstā ir uzskaitītas 65 valstis vai teritorijas, likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” speciālās nodokļu uzlikšanas normas tiek piemērotas attiecībā uz 43 valstīm vai teritorijām, jo ar tām nav uzsākta iepriekš minēto starptautisko līgumu piemērošana, skaidro FM.

Par ofšoriem ES skatījumā

Eiropas Komisija (EK) ir apkopojusi sarakstu ar tām 30 trešajām valstīm un teritorijām, kuras ES dalībvalstis visbiežāk (parādās vismaz 10 dalībvalstu nacionālajos “melnajos sarakstos”) ir uzskaitījušas savos nacionālajos “melnajos sarakstos” kā jurisdikcijas, kas nevēlas sadarboties. Kā galvenie kritēriji šo jurisdikciju iekļaušanai “melnajos sarakstos” ir, piemēram, caurskatāmības, informācijas apmaiņas trūkums, kaitīga nodokļu prakse, negodīga nodokļu konkurence un zemas nodokļu likmes.

Saraksts ir viens no elementiem EK 2015. gada 17. jūnijā publicētajā rīcības plānā virzībai uz taisnīgu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļu uzlikšanu ES. Rīcības plāns savukārt ir daļa no stingrākiem EK pasākumiem, lai veicinātu lielāku nodokļu politikas pārredzamību ES un novērstu nodokļu sadarbības trūkumu starp dalībvalstīm. Pastāvot atšķirīgām nodokļu sistēmām, pārrobežu uzņēmumiem vienotajā tirgū ir iespējams izvēlēties, kuras nodokļu sistēmas ietvaros tie maksās nodokļus. Ja ieņēmumi, kas gūti vienā dalībvalstī, tiek novirzīti uz tādām jurisdikcijām (valstīm), kur nodokļi ir jāmaksā maz vai nav jāmaksā vispār, notiek dalībvalsts likumīgās nodokļu bāzes samazināšanās, kā arī negodīga nodokļu konkurence.

Ārvalstu tiešās investīcijas

Kā populārākās ārzonas valstis minamas Panama, Kaimanu salas, Mena, Gērsija, Britu Virdžīnas, Kipra, Beliza, Lihtenšteina, Angilja u.c. Interesanti, ka pazīstamas ārzonas ir arī Nīderlandei piederošās Arubu un Antiļu salas, Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijas Karību reģionā – Britu Virdžīnas un Angilja, Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā – Gibraltārs.

“Kā galvenie kritēriji šo jurisdikciju iekļaušanai “melnajos sarakstos” ir, piemēram, caurskatāmības, informācijas apmaiņas trūkums, kaitīgas nodokļu prakses, negodīga nodokļu konkurence un zemas nodokļu likmes.”

Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešo investīciju beigu atlikumiem Latvijā pērnā gada beigās liecina, ka nepārspēts līderis ir Kipra ar 1,159 miljardiem eiro. Aiz Kipras seko Britu Virdžīnas ar 57,34 miljoniem eiro, Beliza ar 16,69 miljoniem eiro, Angilja ar 10,88 miljoniem eiro, Lihtenšteina ar 10,61 miljonu eiro, Šeišeļu salas ar 8,38 miljoniem eiro, Panama ar 7,45 miljoniem eiro investīciju.

Ārzonu kompāniju dibināšana ir samērā vienkārša. Latvijā to veic finanšu vai juridiskie konsultanti, nekur ārpus valsts robežām nav jābrauc. Ir tikai jāsaprot, kuras valsts jurisdikcija konkrētam uzņēmējdarbības modelim ir visatbilstošākā. Gatavojot šo skaidrojumu, LV portāls sazinājās ar vairākiem juridiskajiem birojiem un finanšu konsultāciju dienestiem, kas savās mājaslapās piedāvā kompānijas dibināšanas ārzonā pakalpojumus. Diemžēl biroji atteicās atklāt, cik izmaksā firmu dibināšana ārzonā, kādi ir to izveides iemesli un cik ilgu laiku šis process aizņem.

“Panamas dokumenti”

Šogad aprīļa sākumā no Panamas juridiskās firmas “Mossack Fonseca” tika nopludināti 11,5 miljoni slepeni dokumenti. Dokumentos atrodama detalizēta informācija par vairāk nekā 214 tūkstošiem slepeniem ofšora uzņēmumiem, to direktoriem un akcionāriem. Dokumentos kā šādu uzņēmumu vadītāji vai akcionāri ir minēti piecu valstu (Argentīna, Islande, Saūda Arābija, Ukraina, Apvienotie Arābu Emirāti) vadītāji, kā arī vairāk nekā 40 valstu valdību vadītāju tuvi radinieki, cieši saistītas personas un citas valsts amatpersonas. Maija sākumā visa “Panamas dokumentu” datubāze ir publicēta internetā.

Par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts, no kuriem liela daļa saistīti ar to, ka klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, arī skandināvu “Nordea” aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi.

“Mossack Fonseca” dokumentos atrodams uzņēmuma “Dzintars” valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs, kādreizējā “Parex” bankas īpašnieka Valērija Kargina dēls Maksims, Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa meita, slavenā tenisista Ernesta Gulbja tēvs uzņēmējs Ainārs Gulbis, sabiedriskās ēdināšanas tīkla “Lido” īpašnieks Gunārs Ķirsons, jaunais “airBaltic” investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess un citi.
Uzņēmumu dibināšanas ārzonās tiek saistīta ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Skaidrojuma otrajā daļā par ofšoriem izklāstīts, ko paredz Latvijas likumu regulējums – tiesību normas, lai novērstu apliekamā ienākuma samazināšanu un nodokļu plānošanu, izmantojot zemu nodokļu un beznodokļu valstis un teritorijas.

Ofšori un speciāls nodokļu aplikšanas režīms

Lai novērstu apliekamā ienākuma samazināšanu un nodokļu plānošanu, izmantojot zemu nodokļu un beznodokļu valstis un teritorijas, likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz vairākas tiesību normas, atbilstoši kurām ir jāietur nodoklis vai jāpalielina ar nodokli apliekamais ienākums, ja maksājumi tiek veikti personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumu Nr. 276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” 1. punktā uzskaitīto valstu vai teritoriju sarakstā.

Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. panta astotā daļa ar zināmiem izņēmumiem paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšanu pēc 15% likmes no visiem maksājumiem un dividendēm, savukārt 3. panta 8.2 daļa īpaši nosaka nodokļu ieturēšanu no procentu maksājumiem, maksājumiem par intelektuālo īpašumu un ārkārtas dividendēm. Nodoklis jāietur Latvijas rezidentiem vai nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras maksājumus izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas jau minētajos MK noteikumos Nr. 276.

Līdzīgi nodokļu ieturēšanu paredz arī likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam – saimnieciskās darbības veicējam ir darījumi ar “ofšoriem”.

Ja nodoklis atbilstoši minētajam bija jāietur, bet tas kādu apstākļu dēļ netika ieturēts, nodoklis jāmaksā izmaksātājam, vairums gadījumos palielinot savu ar nodokli apliekamo ienākumu.

Izņēmums ir maksājumi par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas ekonomiskajā zonā (EEZ) publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām.

Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli no maksājumiem uz ofšoriem, ja šo maksājumu izmaksātājs pierāda, ka minētie maksājumi netiek veikti ar mērķi samazināt maksājamos nodokļus.

Īpašs režīms attiecībā uz dividendēm

Nodokļu pretizvairīšanās nolūkos īpašs nodokļu režīms ir attiecībā uz dividendēm. Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 11. pantu nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summu, kas saņemama no dividenžu izmaksātāja, kurš ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju. Izziņai – citos gadījumos, ja uzņēmumi saņem dividendes, tām nodoklis netiek uzlikts.

Turklāt, ja dividenžu saņēmējs ir fiziskā persona un tai ir būtiska līdzdalība, tad nodoklis, piemērojot likmi 23%, no zemu nodokļu beznodokļu valstī gūtās peļņas jāmaksā pat, ja peļņa netiek sadalīta dividendēs. Šādu nodokļu uzlikšanu paredz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.3 pants “Ienākums no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā”.

Papildus minētajam, ja Latvijas nodokļu maksātājam ir darījumi ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas MK noteikumu Nr. 276 minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, darījumi tiek uzskatīti kā tādi, kuri ir notikuši starp saistītiem uzņēmumiem un attiecīgi ir piemērojams likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12. pants, atbilstoši kuram īpaša vērība jāpievērš darījumu tirgus cenas pamatojumam.

Lai novērstu izvairīšanos no IIN nomaksas

Lai novērstu apliekamā ienākuma samazināšanu un nodokļu plānošanu, izmantojot zemu nodokļu un beznodokļu valstis un teritorijas (ārzonas), likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” iestrādāti šādi mehānismi:
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšana pēc 23% likmes no visiem maksājumiem uz ārzonām;
Īpaši noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanai ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā;
Īpaši noteikumi ienākumam pielīdzināmu aizdevumu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja aizdevuma līgums noslēgts ar nerezidentu, kas nav citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidents, un aizdevējs atrodas ārzonā.

Nodokļa ieturēšana pēc 23% likmes

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšana pēc 23% likmes no visiem maksājumiem, ko fiziskās personas – Latvijas rezidenti vai nerezidenti, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām vai citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteiktajās ārzonās (turpmāk – ārzonu personas).

Minētie maksājumi ietver arī maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos, bezskaidrā naudā, skaidrā naudā un citās lietās veiktus maksājumus, kā arī maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā. Ja ārzonas personai ir atvērts konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē un šī persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmējs ir cita ārzonu persona, un šo maksājumu rezultātā tiek samazināts Latvijas nodokļa maksātāja apliekamais ienākums, tiek uzskatīts, ka minētos maksājumus veic Latvijas nodokļa maksātājs un arī tad ir piemērojama nodokļa ieturēšana.

Izņēmums ir maksājumi par preču piegādēm, ja šīs preces ir attiecīgās ārzonas izcelsmes preces.

Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt IIN no maksājumiem uz ārzonām, ja šo maksājumu izmaksātājs pierāda, ka šie maksājumi netiek veikti ar mērķi samazināt maksājamos nodokļus (šajā gadījumā nodoklis var būt jāietur, ja to paredz likuma vispārējie noteikumi attiecībā uz nerezidentiem, piemēram, no darba algas – pēc 23% likmes, no dividendēm, procentu maksājumiem – pēc 10% likmes, no kapitāla pieauguma ienākuma – pēc 15% likmes utt.). Turklāt Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piešķirto atļauju anulēt, ja nodokļu administrēšanas procesā ir iegūta informācija, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu.

IIN no būtiskas līdzdalības sabiedrībā

Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanai ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā paredz, ka ar nodokli ir maksātāja – rezidenta – apliekami ienākumi no būtiskas līdzdalības ārvalstu sabiedrībā neatkarīgi no tā, vai ārvalstu sabiedrības peļņa ir tikusi sadalīta.

Par ārvalsts sabiedrību šā likuma izpratnē uzskata ārvalsts kapitālsabiedrību, personālsabiedrību vai citu juridisko personu, ārvalsts nodibinājumu, trastu vai citu juridisku veidojumu, kurš atrodas, ir izveidots vai nodibināts normatīvajos aktos minētajās ārzonās un kura akcijas netiek kotētas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.

Tiek uzskatīts, ka maksātājam pieder būtiska līdzdalība ārvalsts sabiedrībā, ja tam tieši vai netieši pieder vismaz 25% ārvalsts sabiedrības pamatkapitāla daļu, akciju, paju, balsstiesību vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta būtiska ietekme vai tiesības piedalīties ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē. Par maksātāja netiešu līdzdalību ārvalsts sabiedrībā netiks uzskatīta tāda līdzdalība, ja kādā starpposmā starp maksātāju un attiecīgo ārvalsts sabiedrību ir akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek kotētas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.

Uz maksātāja ienākumu attiecina ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) daļu, kura ir proporcionāla maksātāja līdzdalībai ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, balsstiesībās vai citās tiesībās, kas nodrošina būtisku ietekmi vai ļauj piedalīties peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē.

Maksātājs, kas taksācijas gadā guvis likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.3 panta “Ienākums no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā” septītajā daļā minēto ienākumu, taksācijas gada deklarācijai pievieno pielikumu, kurā brīvā formā norāda informāciju par ārvalsts sabiedrību, līdzdalības apmēru ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā vai balsstiesībās, vai citās tiesībās, kas nodrošina būtisku ietekmi vai ļauj piedalīties ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē, kā arī – netiešas līdzdalības gadījumā – starpposmus starp maksātāju un attiecīgo ārvalsts sabiedrību.

Savukārt, lai novērstu iedzīvotāju ienākuma nodokļa dubultu uzlikšanu tam pašam ienākumam, nodokļa maksātāja apliekamajā ienākumā neiekļauj dividendes vai peļņu, vai aktīvu vērtības pieauguma daļu, ko tam no ienākuma, par kuru saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jau ir samaksāts nodoklis, ir izmaksājusi ārvalsts sabiedrība, kurā nodokļa maksātājam ir būtiska līdzdalība.

Nodokli, kas aprēķināts par ienākumu no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā, samazina par ārzonā samaksātā nodokļa daļu, kas ir proporcionāla ienākumam no attiecīgās ārvalsts sabiedrības, kas atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek attiecināts uz maksātāju, ja nodokļa samaksa attiecīgajā valstī vai teritorijā ir apliecināta ar attiecīgās valsts vai teritorijas nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa. Minētā nodokļa samazināšanas kārtība piemērojama arī par nodokli, kas attiecināms uz maksātāju un kas samaksāts par ārvalsts sabiedrības taksācijas gada laikā aprēķinātajām ārkārtas dividendēm.

Īpašie noteikumi

Īpašie noteikumi ienākumam pielīdzināmu aizdevumu aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja aizdevuma līgums noslēgts ar nerezidentu, kas nav citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents, un aizdevējs atrodas ārzonā, paredz, ka aizdevuma līgumam ir jābūt noslēgtam notariālā akta formā.

Publicēts Latvijas Vēstnesī:

http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/279060-kasirofsori-i/

http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/279102-kasirofsori-ll/

Janis,no okupetas ar Krieviju Latvijas,pagaidam okupetas saka:

https://www.youtube.com/watch?v=XAhKtqOVXRg

Miervaldis saka:

šādi kropļi nekad vienlīdzīgajam nesitīs, jo zina, ka pašam galvu izmēzīs pa bruģi!