Lasītājs Elmārs. Par “pumpainu” ģīmi un demokrātiju

Neesmu šeit labu laiku neko komentējis, jo šī vietne, man par lielu vilšanos, tā arī nemācēja izskaidrot divus pamatjēdzienus:
1) Kas ir demokrātija?
2) Ko nozīmē tas, ka tika pļerkstēts par politiskas nācijas veidošanu Latvijas teritorijā (Ditta Rietuma, Lavents un liela varza dažādu politiķu) ?
Sekojot līdzi Grantiņa kunga piedzīvojumiem ar DP, varētu jau komentāru iesākt tā kā parasti pats Latvijas i-vietnēs esmu saņēmis aizrādījumus (bieži ņirgājošā formā) pie saviem komentāriem par bandītiem no DP, šķiet arī šeit. Proti – nevajag pārkāpt LIKUMU, tad DP pie Jums neieradīsies un rokas un kājas nelauzīs. Šim pēdējam teikumam ir tikai viena nelaime – tanī ir tikai daļēja patiesība. Un daļēja patiesība vairs nu nekādi nav vairs tā tīrā un baltā patiesība, bet gan MELI. Tālāk nedaudz plašāk par visu Grantiņa kunga rakstā minēto, tai skaitā izbrīnu par demokrātiju.
Par demokrātiju palasīju mācību grāmatas – to ir pieejams pietiekoši daudz, tai skaitā šis tas arī latviešu valodā, piemēram – http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/Demokratijas_audits_2014_kopaa.pdf

Foto: Ka tik šis nav tas pumpainais ģīmis ?

Sapratu tikai vienu, proti, ka ar jēdzienu demokrātija mēs katrs varam saprast pat stipri atšķirīgas lietas – gluži kā bērnībā katrs Salaveci iztēlojāmies ārēji nedaudz atšķirīgu. Latvijā nenoliedzami zem vārda demokrātija tiek maskēts totalitārs komunistu kliķes režīms. Latvijā, cik pats personīgi esmu saskāries, valda slēpta verdzības forma. Proti, visi darba devēji ir uzskatījuši mani par kaut ko līdzīgu vergam, nevis cilvēkam. Izpausmes – tev nebūs algu saņemt ar tās bankas karti kāda tev jau ir , bet tikai ar tās bankas karti, kuru norādīsim. Tev nebūs strādāt likumā paredzēto stundu skaitu mēnesī, bet tu, lops, strādāsi tik, cik man vajadzēs (parasti tās ir 240 stundas mēnesī, ir bijuši pāris mēneši, kad darbā pavadītas pat 360 stundas mēnesī). Tev nebūs saņemt algu no kuras nomaksāti nodokļi, bet tu, lops, saņemsi uz rokas (aploksnē) to, ko es tev izsniegšu (darba līgumi, kā likums, ar visminimālāk iespējamo atrunāto algu). Tevi, lops, neapmierina mani noteikumi, tad vari iet pa to aleju tālu, tālu – darbu tu, lops, citur tāpat neatradīsi!
Verdzība un demokrātija, kā raksta politologi, vienlaicīgi sadzīvoja antīkajā pasaulē. Ja jēdzienu demokrātija izprot ar antīku skatu, tad Latvijā patiešām ir demokrātija un var piekrist pat šim http://www.delfi.lv/news/national/politics/straujuma-tiem-kas-apsauba-demokratiju-ir-jaapmekle-karaviru-kapsetas.d?id=46484995
Bet, ja jēdzienu demokrātija es mēģinu izprast kaut vai ar šādu http://apollo.tvnet.lv/zinas/kada-demokratija-ir-latvija/431292 skaidrojumu, tad es neredzu ka Latvijā ir demokrātija.
Latvijā ilūzija par demokrātiju tiek uzturēta ar represīvām metodēm, parasti iesaistot DP, kura vardarbīgā ceļā apklusinās ikvienu, kurš izteiks kaut mazākās šaubas režīmam. Visbiežāk cilvēki baidās pateikt patiesību par šo, komunistu izveidoto totalitāro sistēmu, jo ir mākslīgi nolikti dilemmas priekšā – vai nu pateikt patiesību par dzīvi Latvijā un palikt vispār bez iztikas līdzekļiem, vai klusēt un vergot par ubaga grašiem pie tā saucamajiem veiksmīgajiem, likumiem uzspļāvušajiem, uzņēmējiem, kurus, visticamāk, jumto pati DP.
Par politisko nāciju jautājums ir vēl sarežģītāks. Kur palika latviešu nācija, kura reiz izveidoja sev Valsti – Latviju? Vai teritorija, kurā nav nācijas (ja nācija būtu, nebūtu diskusiju par nepieciešamību veidot nāciju) ir uzskatāma par Valsti? Vai teritorija kurā netiek ievēroti ne Dieva, ne cilvēku rakstītie likumi ir uzskatāma par Valsti?
Tālāk nedaudz par pašu rakstu.
Lieciet reiz mieru tam naivajam puišelim Lato Lapsam viņa pietiek.comam un viņa klaigāšanai par DP. Negribu ticēt, ka cilvēks, kurš spējis sarakstīt grāmatas par redzēto, apmeklējot svešas zemes, būtu tik naivs, ka cer sagaidīt atvainošanos no DP bandītiem. Nav tas portāls īsti tīrs – tā klaigāšana ir drīzāk publikas pievilināšanai, jo ikviens lauku cilvēks, pat uz nāves gultas gulošs, pateiks, ka Latvija ir policejiska (tātad totalitāra) valsts. Es viņam tur vienu vienīgu komentāru mēģināju iespiest (laikam nesagāja pilns teksts). Tur bija publicēts kaut kāds slimīga paskata, pumpains ģīmis un mans komentārs bija:
*************************************************************************
Vai DP atvainosies Lato Lapsam?
Bildē redzams tipisks bandīts-skūtgalvis. Tādi, lopiska paskata, īpatņi nemēdz atvainoties. Tādi Drošības Policijas lopi nav uzskatāmi par Cilvēkiem, jo Cilvēki, atšķirībā no lopiem, prot ne tikai lasīt likumus, bet spēj arī saprast par ko tajos likumos ir rakstīts. Drošības Policija praktiski rīkojas kā mežonīgi, nevaldāmi bara dzīvnieki. Dzīvniekiem (DP) Valsts, tās likumi neinteresē. Drošības Policijai Latvija ir tikai teritorija savu personīgo, un nevis sabiedrisko interešu, realizācijai. DP ir legalizējusies bandītu grupa, kura strādā it kā Valsts un tās likumu interesēs, bet patiesībā viņus interesē tikai viņu pašu labums, materiālā labklājība un varas skurbinošā visatļautība. DP savu pašizdomātu likumu uzspiešanas realizācijai izmanto līdzekļus, kādi ir raksturīgi teroristiskām organizācijām. Būtībā DP ir teroristi, kuri sev pakļāvuši visu Valsts policiju, juristu kantorīšus, interneta resursus, presi un televīziju. DP ir līdzvainīga, ja ne pat tieši atbildīga, par daudzu simtu tūkstošu Latviju pametušajiem. Cilvēki vēlas dzīvot drošā vidē, bet nevis poligona un terora draudu apstākļos, par kādiem pataisīta Latvija ar tiešu DP līdzdalību.
Teroristus (DP) slavinošajiem – viss nav tā kā Jums par tiem mērgļiem stāsta gan paši DP kustoņi, gan pērkamie, no DP rokas barotie, „žurnālisti” (piemēram, policijas suns Kārlis Seržants – cilvēki likumus zina, tikai tas īpatnis, kā dzīvnieks, kurš neprot lasīt, savos prettiesiskajos raidījumos atļāvās regulāri pārkāpt visus rakstītos likumus).
Patiesība par DP ir stipri melnāka nekā tas, ar ko sadūrās Lato Lapsa, kad tika aizskartas viņa intereses. No pieredzes varu pateikt to, ka DP savu personīgo interešu realizēšanai izmanto arī sev vajadzīgos cilvēciņus Valsts Policijas struktūrās. Piemēram, bija tāds kustonis, kas šamajiem (DP) gatavoja viltotus ekspertīžu atzinumus – Agris Ludvigs un kompānija. Pieminētais īpatnis no firmas „Faville” ar vetārstam atbilstošu kvalifikāciju (šim apgalvojumam ir rakstveida, apzīmogots pierādījums) , bija uzmeties par kruto sprāgstvielu ekspertu. Pieminētais īpatnis esot bijis kā liecinieks Vaškeviča iebaidīšanas (Valsts spridzināšanas) lietā . Pieminētais īpatnis ar vetārstam atbilstošu izglītību un ar sprāgstvielām piekrautu mugursomu (šis pieņēmums, par sprāgstvielām, ir paņēmiens, kuru apguvu no DP – paldies jums, skūtgalvji, ka iemācījāt vēlamo pasniegt kā esošo) izzuda kādā vēlā Vecgada vakarā, jo tā (īpatņa) sniegtie pakalpojumi Valsts Policijai un DP turpmāk vairs nebija nepieciešami.
Par DP, Kārļa Seržanta un Valsts policijas pretlikumīgajām darbībām Valsts Policija (iekšējās drošības birojs) man sniedza atbildi, ka šamie neatbildot par DP rīcību, bet atbildi, kāpēc Valsts Policija pati kā mazs klēpja šunelis akli izpildīja DP pretlikumīgo, prettiesisko pasūtījumu un safabricēja pēc DP norādījumiem diletantisku viltus atzinumu, jau vairāk nekā divu gadu laikā tā arī neesmu saņēmis. No kā izdaru secinājumus, ka Agri Ludvigu novākusi tieši DP, jo šamais neprasmīgi izpildīja DP pasūtījumus, bet Valsts Policijas darbinieki ir tiktāl vai nu piebaroti vai iebaidīti, ka nepakustinās ne pirkstu, lai noskaidrotu patiesību. Patiesību par to, kā pēc DP pasūtījuma tiek viltoti „ekspertu” atzinumi, kurus nekautrējas izmantot Latvijas tiesās kā neapgāžamus pierādījumus, patiesību, ka Agra Ludviga un kompānijas darbība, viltojot atzinumus, ir krimināli sodāms grupveida noziegums.
Ko es agrāk nezināju par DP un lopiem no Valsts Policijas:
1) nezināju, ka viņu meitas no 11 gadu vecuma ir maukas (ja cenzē, tad lasīt – padauzas).
Kā argumentu, ka pie vielām, kuras atradās manā īpašumā, varot piekļūt jebkurš, debiloīds no Cēsu kriminālās policijas (tāda tā policija jau arī ir ) uzstājīgi, pat nesarkstot teica:” tev taču ir divas meitas un pie viņām staigā visādi tipi, tie varēja ko paņemt”. No tāda uzbāzīga argumenta secinājumu izdarīju atbilstošu – kriminālajam policejam pašam ir mazgadīgas meitas, un tās jau ir maukas, pie kurām regulāri kāds piestaigā, tādēļ tāda policijas cūka to uzskata par normu un tādēļ ir pārliecināta ka tā jādzīvo arī citiem.)
2) nezināju, ka Valsts Policija danco pēc DP stabulītes un spļauj jebkuram rakstītam likumam virsū.
Uz manu jautājumu vai tad policijai Kriminālprocesa likums nav jāievēro, saņēmu atbildi – tas likums mums traucē izmeklēšanai.
3) nezināju, ka tie dzīvnieki no DP vispār nepārzina enerģētisko materiālu klasifikāciju un īpašības (sprāgstvielas jau nu tā kā vajadzētu pazīt un saprast, ko un ar cik var nonest, arī vajadzētu zināt). Vispirms jau lopiem no DP vajadzēja pārliecināties vai ar tādiem maisījumiem (ap 200grami pirotehniska maisījuma), kuri nejaušas sakritības dēļ nebija izlietoti tiem paredzētajam mērķim, vispār bija iespējams pārspridzināt sliedes un tikai tad pa TV kasti ar Kārļa Seržanta smakojošo muti plātīties. Elektrolīzes eksperimentiem paredzētu iekārtu par „elles mašīnu” nosaukt spēj tikai deģenerāti no policijas, un Kārlis Seržants savas vājprāta spējas lieliski savulaik pierādīja, rādot kaut ko vienu un muldot par pavisam ko citu. (video, ko rādīja TV ir saglabāts, tikai tur nav redzams, ka, lai šādu materiālu iegūtu, DP pielietoja pret mani fizisku spēku).
4) nezināju ka agregāts (sprāgstvielu detektors „Ionscan 400”, par kuru Valsts ir izdevusi prāvas, daudzos desmitos tūkstošos mērāmas, naudas summas) nonācis nevis ekspertu, bet policistu uniformās tērptu pērtiķu rokās, un viens no spilgtākajiem šedevra (ekspertu atzinuma) momentiem, ko „eksperti” no „Faville” (Agris Ludvigs un kompānija) spēja sacerēt , ir sekojošs:” izpētei iesniegtie priekšmeti satur pašrocīgi izgatavotu stipru oksidētāju, kas ir spējīgs patstāvīgi degt bez reducētāju klātbūtnes”. Kam ķīmijas pamatlikumi aizmirsušies, atceraties ka degšana ir oksidēšanās, deg reducētāji, un ja „ekspertu” grupa nosauc par stipru oksidētāju vielu, kura deg atmosfēras skābekļa ietekmē (vai pat bez atmosfēras skābekļa līdzdalības), tad tas jau ir vairāk nekā dīvaini.
5) nezināju, ka pie sprāgstvielām tiek pieskaitīts jebkurš uz eksotermisku ķīmisku reakciju spējīgs pirotehnisks maisījums. Likumā pirotehniskie maisījumi nav pieskaitīti sprāgstvielām. Attiecīgi, ja policijas „eksperti” tos tomēr arī pieskaita pie sprāgstvielām, tad jebkurš praktiskais, ķīmijas stundās veiktais, eksotermiskas dabas eksperiments arī ir jāpieskaita pie sprāgstvielu izgatavošanas un lietošanas (piemēram, sadedzināšanas). Likumā taču nav noteikts vielas daudzums ar kādiem drīkst veikt eksperimentus. Kā tad Latvijā ar teicienu, ka viens likums visiem?
Anglijas likumdošana man arī ir zināma (esmu arī tur reģistrējies pirotehniķu interneta vietnē) un tās valsts likumos ir atrunāti vielu (tai skaitā detonējošu un pat iniciējošu sprāgstvielu daudzumi, kuru izgatavošana un eksperimenti ar tiem netiek pieskaitīti sprāgstvielu izgatavošanai).
6) nezināju, ka ikvienu Drošības Policija var pasludināt par teroristu kaut vai tādēļ, ka tam mājās krājumā būs par daudz cukura, glikozes, miltu, augu eļļas (sprāgstvielu prekursori). No nākošā gada par ūdeņraža peroksīda, kāda nitrāta vai koncentrētas skābes (likumā uzrādītie sprāgstvielu prekursori ) atrašanu DP visticamāk nošaus, pat nesagādājot un neuzrādot kratīšanas orderi.
7) nezināju ka daudzi DP atklātie pārkāpumi, kuri saistīti ar ieročiem un sprāgstvielām ir pašu drošības iestāžu iniciēti. Šeit pateikšu kā DP, uzspļaujot sabiedrības drošībai, mēģināja mani pierunāt, lai es no Igaunijas pasūtu 20-25kg pikrīnskābes (prasiet sapieriem par šo – senlaikos uzskatīto kā auduma krāsošanas līdzekli). Vispirms piedāvāja caur interneta starpniecību dažas vielas (brīvi, bez pases un izlietojuma mērķa noskaidrošanas, nopērkamas bija arī Latvijā), tad pie nedaudzo vielu saraksta uzradās pikrīnskābe (it kā veci krājumi, un es nezināju no kāda materiāla bija tara, kurā tā skābe uzglabāta – atkal sapieriem prasiet, kādi sāļi rodas un kādas ir to īpašības). Es tiem drošībniekiem, kuri starptautiskajos pirotehniķu forumos izceļas ar paaugstinātas debilitātes līmeni, jau pirmajā reizē nekavējoties aizrakstīju, ka mani tie piedāvājumi vispār neinteresē. Mani vēlāk mēģināja pierunāt (jau mutiski), lai es tomēr pasūtu to skābi un attransportēšanai piedāvāja izmantot vilcienu satiksmi. Uz ko es atbildēju, ka tur kāds pa ceļam var uziet gaisā.
Nu neinteresē tai DP sabiedriskā drošība, tie īpatņi ir gatavi ziedot pat cilvēkus, lai tikai varētu palielīties par kārtējo uzieto sprāgstvielas devu un pakāpties kādu pakāpienu augstāk pa karjeras kāpnītēm.

Ar šo es gribu pateikt, ka attiecībā uz DP īpatņiem likuma spēks nedarbojas, jo DP pati ir LIKUMS. Uz DP var iedarboties tikai no spēka likuma pozīcijām (atskaldīt pa vienam tualetē). Atvainošanos var sagaidīt no Cilvēkiem, nevis no divkājainiem, likumus nezinošiem, lopiņiem. Es pat nebrīnīšos, ja Lato Lapsa izzudīs tāpat kā advokāts Platacis, vai „eksperts” Ludvigs. Nav atvainošanās DP stilā. DP stilā ir paņirgāties par cilvēkiem un DP stilā ir to, kuri viņiem patraucējuši, novākšana un ģīmetņu ievietošana Valsts Policijas meklējamo sarakstā.
***************************************************************************

Priedīša kunga raksti, manuprāt, ir samērā haotiski, bez loģiskās analīzes. No viņa rakstiem nav skaidrs kā var nokļūt līdz apgalvojumiem par to vai citu notikumu un atbilstošiem secinājumiem. Daudz kas šķiet sagrābstīts no gaisa vai pieņemts kā aksioma no citiem autoriem un negācijas izgāztas tieši, un īpaši, uz latviešiem. Man vairāk pieņemami ir sociopsihologu (padomijā socioloģija, šķiet, bija aizliegta zinātne) raksti. Policistus (jebkādus no tās šlakas, arī DP) par bandītiem (vai pavisam precīzi – teroristiem) padara tieši likumu neveiklie formulējumi. Par to rakstīts jau sen, piemēram:” Policing, ethics and human rights Neyroud, Peter; Beckley, Alan”. Tur ir shēma, kurai jābūt saprotamai pat pirmklasniekam (Latvijā policijai nav pat tādas izglītības – zinošākie 90 to beigās aizbēga no tās represīvās sistēmas un daži pat staipīja manis nozāģētos dēļus zāģētavā). Visa tā policijas lopiskā zvērība, korupcija un citas negācijas izriet no likumu formulējuma, ka policijai ir jācīnās pret to un to. Psiholoģiskais faktors ir vārdu salikumam ”jācīnās pret” vai ”jācīnās par”. Psiholoģiski tas mākslīgi rada divas naidīgas, karojošas grupas, jo kur iet runa par cīņu, tur ir pretinieks. Savukārt, kur ir pretinieks, tur kāds grib uzvarēt. Protams, uzvarēt grib debiloīds no orgāniem. Tālāk psiholoģisks moments – vai tad uzvarai ir vajadzīga godīga cīņa? Plaši tiek popularizēti dažādi jeņķu filmu varonīgie policeji, kuri padarīti par supervaroņiem, jo izmanto teroristu un bandītu metodes, pārkāpjot likumu savu mērķu sasniegšanai. Ir tikai likumsakarīgi, ka Latvijā policija rīkojas „labāko” Holivudas filmu varoņu stilā – citam salauž roku, citam kāju, kādam piemet sprāgstvielas vai narkotikas, kādam novilto ekspertu atzinumu, bet kāds vispār „pazūd”. Nav jābūt profesoram, lai saprastu kāda ir Latvijas policija, savukārt, profesora grādu ieguvušam, par iespējamiem, paredzamiem, likumsakarīgiem notikumiem vajadzētu prast uzrakstīt pirms noticis pats notikums.

LRTT piebilde.

Vilties, Elmār, ir cilvēcīgi. Diez vai kāds Tev apņemsies izskaidrot demokrātijas pamatjēdzienu. Bet to, ka pašlaik esošā „demokrātija” ir noziedznieku perēklis, apskaidros pat ēzelis… .

21.09.15