9 responses to “V. Freimantāls. Gribu, lai visi zinātu !”

1. 

   Eduards Lunis

   2015. gada 20. April

   —Arī es, Freimentāla kungs, esmu iestājies Dittas Rietumas Latviešu Biedrībā! Nu un kas!? Mani pat neaicina uz jebkādiem pasākumieem, jo esmu pateicis, ka nekādās ,,vāvuļošanās ,,nepiedalīšos, bet tikai uz konkrētu rīcību, lai atjaunotu varu Latvijā uz 1922. gada Satversmes pamatiem!

2. 

   Eduards Lunis

   2015. gada 20. April

   –Tikko atbraucu no mediķu rīkotās akcijas . Nožēlojami,ka tas bariņš ir ļāvis sevi pazemot -ar metāla žogiem, kur pat tikai viena ieeja un izeja, ar saviem runātājiem-viss kā mācīja PSRS laikos…Man Keris uzreiz uzlaida savu apsardzi virsū un nekādu iespēju uzstāties pat nepieļāva ,uzmeta skatu uz manu plakātu-LATVIJAS VARAS AUGŠGALU STARPTAUTISKAJĀ TIESĀ-NEKAVĒJOTIES! arī pie ieejas policisti neatļāva piketēt vienam, teica, lai eju prom , kamēr neesmu savākts uz divām stundām! ?

3. 

   to Eduards Lunis

   2015. gada 20. April

   Eduards Lunis saka:
   2015. gada 20. aprīlis 15.14
   –Tikko atbraucu no mediķu rīkotās akcijas . Nožēlojami,ka tas bariņš ir ļāvis sevi pazemot -ar metāla žogiem, kur pat tikai viena ieeja un izeja, ar saviem runātājiem-viss kā mācīja PSRS laikos…Man Keris uzreiz uzlaida savu apsardzi virsū un nekādu iespēju uzstāties pat nepieļāva ,uzmeta skatu uz manu plakātu-LATVIJAS VARAS AUGŠGALU STARPTAUTISKAJĀ TIESĀ-NEKAVĒJOTIES! arī pie ieejas policisti neatļāva piketēt vienam, teica, lai eju prom , kamēr neesmu savākts uz divām stundām! ?

   ___________________

   Kāpēc Jūs pats nevarat likumā noteiktā kārtībā pieteikt Rīgas domē piketu? Bet runājot par konkrēto gadījumu, vai tad Jūs neziniet, ka Rīgas pašvaldības policija dara visu, ko liek saskaņietis Nils Ušakovs, kurš par Rīgas galvu ticis pateicoties tieši vēlētāju kūtrumam nepiedalīties vēlēšanās un nenobalsot par citām partijām? Un vai neziniet, kas ir Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Keris? Ziņas nelasiet?

   http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/545963-mediku_arodbiedriba_nosledz_ligumu_ar_saskanu_dala_biedru_soka

   Mediķu arodbiedrība noslēdz līgumu ar «Saskaņu» – daļa biedru šokā

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības šonedēļ noslēgtais līgums ar partiju «Saskaņa» saniknojis daļu šīs arodbiedrības biedru, un tas pat draud sašķelt mediķu arodbiedrību, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

   Vienlaikus raidījums atsaucas uz Eiropas arodbiedrību institūta vecāko pētnieku Kurtu Vandēlu (Kurt Vandaele), kas apliecina – nav laba prakse arodbiedrībām piekrist slēgt tiešus sadarbības līgumus ar politiskām partijām.

   Pirms diviem mēnešiem sadarbības līgumu ar «Saskaņu» parakstīja arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Savienība apvieno lielāko daļu arodbiedrību. Līguma slēgšanā klāt bija arī arodbiedrība «LABA», kas sevi jau pierādījusi kā «Saskaņai» lojālu arodbiedrību, turklāt tās priekšsēdētājs no «Saskaņas» ir ievēlēts Rīgas domē. Šonedēļ Krīgers gāja uz Rīgas domi, lai pārrunātu līguma realizācijas gaitu.

   Taču arodbiedrības cieša sasaistīšanās ar vienu partiju var nest vairāk ļauna nekā laba. Šāda prakse vairs netiek īstenota jau gadus četrdesmit.

   To «De facto» apliecina Eiropas arodbiedrību institūta vecākais pētnieks Kurts Vandēls. Viņš saka: «Formāls līgums starp politisko partiju un arodbiedrību ir retums. Arodbiedrības dažreiz sadarbojas ar tām politiskajām partijām, kurām ir līdzīga ideoloģija. Tomēr formāls līgums tiešām ir reta parādība, un tas ir riskants arodbiedrībai. Viņus var sākt asociēt ar strādniekiem nelabvēlīgām reformām darba tirgū vai labklājības sistēmā. Ilgtermiņā viņi var kļūt par poliskās elites daļu.»

   Vieglāk panākt, lai arodbiedrības neiebilst pašvaldībai

   Pētnieks uzskata – politiķi, piedāvājot šādu līgumu, var meklēt sev jaunus, darbaļaužu vidū labi ieredzētus kandidātus nākamajām vēlēšanām. Bet ja partija ir pie varas – tai vieglāk panākt, lai arodbiedrības neiebilst pret viņu lēmumiem.

   Neapmierinātajiem mediķiem ir bažas, ka pēc līguma noslēgšanas viņu arodbiedrība zaudēs neatkarību.

   Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris stāsta, ka pirms vēlēšanām arodbiedrība nosūtīja vēstuli visām partijām, paziņojot, ka veselības aprūpei nepieciešami vismaz pieci procenti no kopbudžeta. Un jautāja, vai konkrētā partija gatava šo aicinājumu atbalstīt.

   «Ja mums uzraksta – mēs esam par pakāpenisku palielināšanu, tad mēs tādu atbildi nepieņemam,» raidījumam saka Keris. Kad viņam vaicā, vai «Saskaņa» apsolīja palielināt tik daudz, cik prasīts, Keris atbild – jā, piekrita.

   «Saskaņa» ne tikai atsaucās pozitīvi, bet arī piedāvāja noslēgt sadarbības līgumu. Kad šo piedāvājumu īsi pirms Ziemassvētkiem skatīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padomē, slimnīcu pārstāvju iebildumi bija pārlieku lieli. Tad to nolēma apspriest savos kolektīvos un atgriezties janvāra vidū.

   «Tas nav pareizs lēmums. Bet ne jau tāpēc, ka konkrēta partija – ne tāpēc, ka ar «Saskaņu» – es tāpat būtu bijis pret. (..) Tā ir specifiska organizācija, kurai jābūt apolitiskai,» raidījumam «De facto» saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētājs Gunārs Riņķis.
   Bērnu slimnīcas arodorganizācijā notika iekšējs balsojums un 75 procenti darbinieku bija pret līgumu. Sasaistīšanos ar partiju noraidīja arī Biķernieku slimnīcas arodorganizācija un daudzi citi.

   «Arodbiedrības nedrīkst slēgt nekādas vienošanās, jo tā ir vienīgā institūcija, kas aizstāv darba ņēmēju. Kas tad mums palīdzēs, ja sāksim slēgt šādas vienošanās?» saka Biķernieku slimnīcas arodorganizācijas biedre Daiga Rudzīte.

   Gaiļezera klīnikā domas dalījušās, bet galu galā nobalsots par līgumu. Arī Stradiņa slimnīcā arodorganizācijas valde pēc pamatīgas diskusijas un balsojuma četri pret trīs akceptēja to.

   Galu galā Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības padomes sanāksmē no klātesošajiem 38 arodorganizāciju pārstāvjiem 22 nobalsoja par, pārējie – pret vai atturējās. Pavisam padomē ir 65 balsstiesīgo.

   Saņemtais balsu skaits bija pietiekams līguma slēgšanai. Taču kāpēc gan arodbiedrībai vajadzēja līgumu ar «Saskaņu», ja reiz biedrība atzīst, ka sadarbība ar politiķiem iespējama arī šobrīd, turklāt ar visām partijām un bez līgumattiecībām, – skaidras atbildes nav.

   Aptaujājot biedrus slimnīcās, jautājums par sadarbību ar «Saskaņu» bija apvienots vienā anketā ar lūgumu izteikt priekšlikumus par vēlamajām protesta akciju formām. Tas – gadījumam, ja veselības budžets neaug atbilstoši Kera vadītās organizācijas un nu arī Saskaņas prasītajam.

   Arodbiedrības vadītājs saka – cieši blakus noliktie jautājumi nav savstarpēji saistīti. Taču tas liek vaicāt, vai šajā gadījumā tomēr politiķi neizmantos arī līgumā balstītu, līdzvērtīgu iespēju kopā ar mediķiem piedalīties viņu rīkotajās protesta akcijās.

   «Ja arodbiedrības vērsīsies pie «Saskaņas» pēc palīdzības, tad mēs savu iespēju robežās to noteikti sniegsim. (..) Varētu iekļauties informēšanas kampaņā, lai mūsu biedri arī stāstītu, ka ir tāda un tāda problēma. Ka būs protesta akcija, lai viņi piedalītos,» apliecina «Saskaņas» valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

   Šādas kopējas akcijas politiķiem var nest papildu atbalstu. Taču daļai no mediķu arodbiedrības pārstāvjiem noslēgtais sadarbības līgums liek domāt par atturēšanos no dalības jebkāda veida akcijās, kas nozīmē arodbiedrības atbalsta mazināšanos savu biedru vidū.

   Turklāt mediķi pat pieļauj šķelšanos biedrības iekšienē.

   Klīnikas «Gaiļezers» arodorganizācijas biedre Anita Smeltere apliecina, ka jau dzirdēts par to, ka biedri vēlas izstāties no arodbiedrības. P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas biedre Sarmīte Plūme savukārt saka – lai necer uz viņu protestu pirmajās rindās. Visticamāk – mediķus uz protestiem sasaukt būs grūtāk nekā līdz šim.

4. 

   Repatriants

   2015. gada 21. April

   Viss taa jociigi sanaak – 16 martaa, peec legionaaru gaajiena ar kaiminu un vina sievu runaajam par taam latv. biedriibaam un tad kaiminam pienaaca tads viirs, liekas Haris un vinsh teica, ka esot bijis taas Ditas Rietumas biedriibaa, ka tur nevar neviens briivi izeikties, tiekot apsaukts, ja savas domas izsaka par vinas biedriibas bezdarbiibu un vel vinsh teica, ka D.Rietuma esot daudzreiz atklati uzstaajusies pret okupantu izdziishanu, kategoriski esot pret dekolonizaaciju un tikai sludinot mistisku miilestiibu bez jebkaada seguma. Un loti slaveejot ziidus par vinu gudriibu un vinu speejaam visu panaakt utt. bet Freimentalds arii esot loti slaveejis Rolfelerus un Rorshildus, kaa super gudrus cilveekus,kas maakot biznesu taisiit,bet par to iebrukumu Latv.Biedriibaa neesot ne vienu reizi pat oficialu iesniegumu uzrakstijis, bet sudzoties par to visur tik aiz muguras. bet reaalos darbos neko nedarot, taa vinsh loti nopietni mums teica. Domaaju, jaaskataas darbiibas, tad viss top redzams, jo ja okupntus neizdziis, nekas muusu zemee labs nekad nebuus un taadai latv.Biedribai nav jeegas, ja to noliedz

5. 

   AG

   2015. gada 21. April

   Freimentāls un rietuma ir slimi…bet tādus jau šiziķis grantiņš arī atrod, sev līdzīgus…

6. 

   haris

   2015. gada 22. April

   Gedroic, tu esi viens pretigs, neviena nemilets ciema idiots.

7. 

   jūrmalniece

   2015. gada 6. May

   . Vispār jau Latviešu biedrību dibināja ap 1860. nepateikšu precīzi. Un vienmēr šis biedrība izcēlās ar īpašu kašķīgumu. Ne velti tika lietots jāedziens māmuļnieki. Kas tā par īpašu nakti. Nekur neesmu dzirdējusi. Vai ir iespējams saņemt normālu informāciju bez epitetiem. Tie kas iebruka tācu bija kādos amatos- kapēc nevar lietot normālus terminus- nevis sarkanie kas tur…
   Cik es atceros 4.maija republikas pirmsaķumos bija 2 latviešu biedrības- kas savā starpā plēsās. Viens bija laikam “Vesturnkiea- komunista”Graudoņa biedrība un otrā bija vai tik ne Rullis vai Drullis( laikam no aizsargiem) tāds Freimentāls nekad nefigurēja

8. 

   Miervaldis

   2015. gada 8. May

   Gedroic, ej trahājies ar Gardu, tur tev īstā kompānija, nelien cienijamu cilvēku mājaslapās.

9. 

   Valdis Freimantāls

   2015. gada 11. May

   Manu juridisko iesniegumu skaits 4. maija tiesībsargājošajās instancēs ir liels. 22. gadu laikā likumību apkaro pēc LPSR “stabilajām” metodēm.

   Visa tauta ir iebiedēta!

   Cilvēku – individu vēršanās pret totalitāras varas pamatiem paliek neievērots “sīkumiņš”.

   Publicistika un žurnālistika vēl Latvijā nav modusies!