Prāvests emeritus A.Kavacis – par KRIEVIJU

KRIEVIJAS BEZCERĪGĀ SPĒLĪTE

Krievijas politika nekad nav bijusi iedomājama bez meliem un demagoģijas. Gebels ar savu propagandas mašīnu tālu atpalika no krievu komunistu melīguma un savu īsto nodomu slēpšanā bija galīgs nepraša. Tāpēc var saprast Staļina pārliecību, ka viņam izdosies pirmajam uzbrukt Vācijai. Šajā ziņā draugs Hitlers tomēr izrādījās viltīgāks un prata izmantot pārsteiguma momentu sev par labu. Tāpēc desmitiem gadu pēc sakāves Vācija tika lamāta par “uzticības lauzēju” (verolomno napavšaja). Var tikai apbrīnot krievu komunistu muļķību, jo ar šiem dažiem vārdiem nemitīgi tika atgādināts visai pasaulei, ka uz Molotova – Ribentropa paktu bija liktas lielas cerības. Cita lieta, ja Krievija pati lauza savus miera līgumus ar Baltijas valstīm, Poliju vai Rumāniju – tad “neuzticība” (verolomstvo) bija gluži slavējama un cēla lieta, bet iebrucēju izdarītās slepkavības, laupīšanas, izvarošanas un masu deportācijas “brālīgā palīdzība” (bratskaja pomošč). Karš ar Somiju toties “nevainīgajai matuškai” esot bijis uzspiests, jo kas gan varēja paredzēt, ka somi tik pašaizliedzīgi pretosies un nepadosies pārspēkam. Visu šo PSRS poļitruku demagoģiju mūsdienu Krievija uztur spēkā kā vienīgo vēsturisko patiesību… . Ir vēl cita patiesība. Krievijas karaspēks visos karos ir izcēlies ar īpašu brutalitāti pret civiliedzīvotājiem. Rumāņi, ungāri, čehi, slovāki, poļi un ukraiņi Maskavas militāristus jau gadsimtiem ilgi sauc par “moskaļiem”- par necilvēkiem vispārākajā pakāpē. Arī otrā Pasaules kara laikā sarkanarmieši laupīja un izvaroja ar pilnu jaudu. Bet pēc kara izvarotajā Eiropas daļā nodibināja Varšavas paktu.  Oficiāli tas skaitījās Eiropas sociālistisko valstu līgums par draudzību, sadarbību un savstarpēju palīdzību. Likteņa ironija, ka šis līgums parakstīts Varšavā – pilsētā, kuru poļu antifašisti atbrīvoja no Hitlera varas, bet Sarkanā armija ar baudu noskatījās kā vācu fašisti pēc tam iznīcināja poļu nacionālistus. Tas bija pirmais “palīdzības akts” krievu komunistu gaumē… .

Ar to Sarkanā armija parādīja visai pasaulei, ka tā neatbrīvo nevienu tautu, bet fašistisko okupāciju nomaina pret komunistisko okupāciju. Vēlāk krievu virsnieku vidē cirkulēja paruna – “tāds draugs, ka pat ienaidnieks nav vajadzīgs” (takoi drug, čto i vraga ņe nužno).

Šī paruna attiecās tieši uz Varšavas pakta sabiedrotajiem. Parasti “suns zina ko ēdis”. Krievu virsnieki izlikās, ka viņi to nezina. Kāpēc gan visas tautas viņus nīst ? Nabaga pūkainie cālīši ! … . Otrā Pasaules kara gados komunistu propaganda cītīgi slēpa savu kritušo skaitu, kas bija apkaunojoši liels, jo pretinieks šāva pierē, bet poļitruki pakausī uzbrūkošajiem sarkanarmiešiem. Citreiz pielietoja “uzbrukuma nodrošināšanu ar artilēriju”. Tā nebija tikai artilērijas uguns pa pretinieka pozīcijām, bet (artiļerijnaja podtasovkā), šaušana uzbrukumā dzītajiem sarkanarmiešiem “pa papēžiem”, tas ir tuvā aizmugurē… .  Pēckara gados nolūkā izcelt savus nopelnus Eiropas atbrīvošanā no vācu fašistiem, krievu komunisti “pārraksta vēsturi” un kritušo sarkanarmiešu skaits aug. Tieši tā, kritušo skaits aug pēc kara. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka krievu patiesība ir staipāma kā garmoška.

Vēl viena “atbrīvotāju” īpašība izpaudās ar kritušo pretinieka kapu apgānīšanu un postīšanu, kam nebija gadījuma, bet vispārīgs raksturs. Pat uz lauka atrastiem kritušajiem pretiniekiem tika norauti identifikācijas žetoni. Ja kāds kritušais tika atrasts apdzīvotā vietā, tad vietējiem iedzīvotājiem to aizliedza aprakt. Tāds sarkanarmiešu ciniskums un lopiskums izpaudās visur, kur tikai viņi parādījās.

 Tagad Krievijas ārlietu ministrs nekaunas lasīt morāli visai Eiropai. Vai tiešām viņš nesaprot, ka ar tādu liekulību saceltā brēka ap Tallinas centrā apbedīto karavīru pārapbedīšanu, kas notika caurcaurēm civilizēti tikai lieku reizi atgādina pašas Krievijas brutālos darbus visā tās vēstures garumā. Eiropas Parlamentam vajadzētu nolikt pie vietas pirmos Hitlera sabiedrotos, kas tik aizrautīgi spēlē vienīgos “antifašistus”, bet daudzējādā ziņā ir bijuši vēl ļaunāki par fašistiem.

http://www.aisbergs.lv/?p=13113

 Prāvests emeritus, Andrejs Kavacis

11.10.2009