Bērziņi cer uz “kabānoviem” un “lindermaņiem”
Valdošo noziedznieku glābiņš ir „kabānovi”
Šis raksts ir pakārtots okupanta- alkoholiķa Kabānova rakstam.
Tāpēc pirmāk izlasiet, ko viņš saka.
Dotajā norādē vai arī ši raksta beigās:
Jā, pie varas esošo noziedznieku glābiņš un cerība ir „kabanovi” un „lindermaņi”. Šie kabānovi un lindermaņi ir speciāli „radīti”, lai latviešu sabiedrībā veicinātu mākslīgu spriedzi. Demokrātiskā un Tiesiskā valstī, ja tādi „kabānovi” uzrastos paši, viņiem „netīšām” uzkristu lāsteka uz galvas un problēma būtu tikpat ātri prom, kā tā bija uzradusies.
Mums šos krievžīdiskos kūdītājus uz nemieriem ir organizējusi DP, kura pilnībā sastāv no Maskavai-Telavivai uzticīgiem kriminālelementiem. Šāda veida teroram pamatus lika žīds, komunists, slepkava, valsts izzadzējs grandiozos apmēros, Krievijas spiegs Austrijā, Ivars Godmanis.
Protams, pēc Maskavā izstrādātā scenārija.
Viņš bija tas, kurš izvilka savu tautieti Lindermani no Krievijas cietuma.
Lindermanis ir slepkava, kurš bija OMON bandā un Atmodas periodā šāva uz latviešiem.
Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir Lindermanim ielaist lodi pierē. Un- nekur jau viņš neizspruks no šīs lodes, tāpat kā neizspruks arī žīds Godmanis no publiskas pakāršanas.
FOTO: Jūdasi, kuriem pēc visiem Starptautiskiem Likumiem jātiek sodītiem ar ASM. Tas ir tikai laika jautājums, kad tas notiks !
Šodien parunāsim par vēl vienu krievžīdu mēslu- Nikolaju Kabānovu, kurš tiek mākslīgi reklamēts, lai radītu kārtējo spriedzi. Visi šie krievžīdu „cīnītāji” ir labs aizsegs vietējiem komunistiem, lai viņi netiktu saukti pie kriminālatbildības par masu noziegumiem- genocīdu pret latviešu tautu.
Alkoholiķis Kabānovs, ja viņu neviens nebīdītu, nevarētu pat sētnieka darbu atrast, bet, kā mēs redzam, tad viņš jau ir kļuvis par Ukrainas „ekspertu”, kuru ar bijību !!! un respektu uzklausa visa Latvijas vadošā prese. Pat tik liels respekts, ka Grantiņa rakstītais komentārs nekavējoties tika izdzēsts, jo īsā laikā savāca pārāk daudz plusus.
Komentārs bija īss un nenozīmīgs. Lūk, dzēstais komentārs: „Man ar Kabānovu runāšana būs īsa !”
Protams, ka aiz šī „īsuma” slēpjas valdošās bandas ārprāta bailes un it sevišķi jau Kābānovam. Šīs krievžīdiskais okupantu izkārnījums(ģuŗmo), kurš atrodas manā Tēvzemē noziedzīgas okupācijas rezultātā, zina ko ir rijis. Pie pirmās izdevības es viņam ielaidīšu ribās visu aptveri, jo viņš ir manas tautas Svētumā– LR karogā, šņaucis savu pretīgo žīda degunu.
Viņš ir apkaunojis manu senču pīšļus un viņu izlietās asinis par šo zemi.
Neviens mani neapturēs no šī PIENĀKUMA. Tas pats tiks izdarīts ar viņa „jaunajiem” darba kolēģiem Rihardu Bunku un Aivaru Borovkovu.
R. Bunka un A. Borovkovs ir „apkalpojošā personāla” virsnieki. Apkalpojošais personāls viņu leksikā nozīmē slepkavas, kuri izpilda pasūtījumu slepkavības. Kā redzat, tad Borovkovs un Bunka savās rindās(arodbiedrībā LABA) „integrējuši” vēl vienu savējo. Ievērojāt- neviens no viņiem nav latvietis, visi žīdi. Kabānovs un Borovkovs(tulkojiet šos abus uzvārdus un jūs apsēdīsieties) ir pilnībā žīdi, bet slepkavas, komunista un KGBista Andra Bunkas audžudēls, ir pus-baltkrievs un pus-žīds. Tā, lūk, latviet, tādi okupantu drazas šodien ir pilnībā apsēduši latviešu tautu.
Un vai ievērojāt stilu, kādā „runā” Kabānovs ? Tas nav viņš, kas to saka, bet gan kāda augstāk stāvoša persona runā viņa vārdā. Kabānovs ir arodbiedrības LABA ārējo sakaru komunikācijas „direktors”, un pēkšņi viņš uzstājas kā Ukrainas eksperts. Un no „zila gaisa” iesprauž šajā rakstā Lindermani un Grantiņu.
Šim žīdu trikam ir dziļa jēga- pataisīt Grantiņu par tādu pašu ekstrēmistu un idiotu, kāds ir Lindermanis.
Un kāpēc pēkšņi to grib darīt ?
Atbildēšu, tāpēc, ka sajūt drīzu galu.
Atgādināšu, ka Latvijas Republikas tautas tribunāls iestājas tikai par to, lai Latvijā tiktu ievērots Tiesiskums, kas balstīts uz Starptautiskajām Tiesību normām un LR Satversmi. Viss, ko esmu šeit sacījis, atbilst šīm NORMĀM. Sodīt mani var vienīgi noziedzīgi elementi, kuri nelikumīgi- prettiesiski ir uzurpējuši varu attiecīgajā valstī.
>Vai Latvijā ir ticis atjaunots Tiesiskums pēc PSRS sabrukuma ?
>Nē !
Latvijā varu sagrāba slepkavas(KGBisti), komunisti un krievžīdiski elementi, kuri, ja būtu ievērotas Starptautiskās Tiesību NORMAS, bija jāsoda un daudzi no viņiem pat publiski jāpakar, tāpat kā nacistiskie noziedznieki.
Bet notika tieši pretējais, šie noziedznieki, ar Krievijas un Izraēlas slepeno dienestu palīdzību, Latvijā izveidoja anti- demokrātisku kliķi, ar kuras palīdzību pilnībā ir iznīcināta Latvijas tautsaimniecība un liela daļa tautas izdzīta svešumā.
Viss laupījums(latviešu tautas materiālās vērtības) ir krievžīdu un komunistu rokās.
Sekos turpinājums:
Kas stāv aiz latviešu tautas slepkavām ?
20.11.14. L. Grantiņš
===========================================================================
“Latvijā tāda situācija kā Ukrainā, manuprāt, nevar izveidoties,” intervijā aģentūrai LETA apgalvo bijušais Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (S).
Mūsu spēka struktūras tiek pārvaldītas centralizēti. Latvija ir NATO valsts, līdz ar to Latvijā Ukrainai līdzīgs scenārijs nav iespējams.
Ukrainas gadījums, pēc Kabanova domām, ir unikāls. Tas radās no Ukrainas valsts bankrota. Ukrainā kopš februāra neeksistēja vienota valsts vara. Valstij vispirms ir jākontrolē savas robežas un spēka struktūras.
“Ukrainā redzējām, ka dažas milicijas vienības pakļāvās centrālajai varai, dažas nē. Speciālo uzdevumu vienība Berkut vispār tika pasludināta par valsts ienaidnieci, daļa kaujinieku kļuva par separātistu piekritējiem. Nav noslēpums, ka Doņeckā un Luhanskā karo krievu algotņi, bet tur karo arī bijušie specvienības Berkut un Ukrainas Drošības dienesta kaujinieki. Tā notiek, ja valsts atsakās no savām pamatfunkcijām, iesaistās dažādās avantūrās un valstī iestājas haoss,” norāda Kabanovs. “Var vainot Krieviju, ka tā, sākoties nemieriem, neizveidoja uz robežas ar Ukrainu kordonu, ļāva cilvēkiem mierīgi braukāt šurpu turpu. Bet, ja Ukraina pati to neizdarīja, kāpēc tas būtu jādara Krievijai?”
Daudz tiek runāts par biedrības Dzimtā valoda līdera Vladimira Lindermana rosinājumu piešķirt autonomiju Latgalei, bet nez kāpēc latviešu politologi klusē par Linarda Grantiņa izteikumiem. Viņš internetā pieprasa sodīt ar nāvi Latvijas valsts vadītājus, atgādina Kabanovs.
—Ne jau tikai Grantiņš prasa sodi’t Latvijas un tās cilvēku iznīcinātājus! Arī ASV ekonomikas profesors M<.Hadsons , izvērtējot Latvijas situāciju iesaka -VEIKT LATVIJAS VARAS AUGŠGALA NOZIEGUMU STARPTAUTISKU IZMEKLĒŠANU UN SODĪŠANU! UN VAI TAD PAR TĀDIEM NOZIEGUMIEM, KURI IR IZDARĪTI PRET VALSTI UN TAUTU, NEPIENĀKAS SODS!?
Krievijā varai un naudai pietuvinātie jau aizrunājušies tik tālu, ka uz Rietumvalstu sankcijām jāatbild ar kodolieročiem.
Video:
https://www.youtube.com/watch?v=PR7vafGclnM&feature=player_embedded
Ядерный удар в ответ на санкции
Вице-президент российской государственной компании “Роснефть” Михаил Леонтьев считает, что вполне возможно добиться отмены финансовых санкций, в отношении России, путем запугивания Запада ядерным оружием.
Vienotības pederasu vafeļu sūkātāja vai pakaļā mēslu maisītāja murgi
http://www.focus.lv/latvija/viedokli/politologs-murnieces-18novembra-spredikis-nespeja-iedvesmot
Vel viens V pederasu padauza, kas nīst NATO
http://www.focus.lv/latvija/viedokli/imants-kalnins-es-un-nato-trauce-latvijai-attistities-ka-suverenai-valstij
Nekas Grantiņa kungs, gan mēs tos kremļa mūdžus apšausim.
Pederasu garīgās kroples murgi
http://www.focus.lv/latvija/viedokli/skrebele-latvijas-himna-ir-nozelojams-plagiats-par-labu-kuras-saglabasanai-nav-neviena-argumenta
Pasen uzrakstīts raksts, kā Latvijā apmaksāti provokatori viens otru grauz.
http://www.diena.lv/blogi/ar-superradikalu-organizaciju-rokam-parasti-darbojas-specdienesti-13974704?cp=1#comments
Ar superradikālu organizāciju rokām parasti darbojas specdienesti
Autors: Jānis Kučinskis. 2012. gada 25. oktobris 19:23
Sociālajā portālā draugiem.lv šodien parādījās ziņa par organizācijas „Pērkonkrusts pār Latviju” (bijušā „Pērkonkrusta”) viena no vadītājiem Igora Šiškina arestu. Tūlīt sarosījās arī jau labi zināmie, dežūrējošie portāla „patrioti”. Parādījās, piemēram, šādi ieraksti:
„Drošības Policija izrēķinās ar Eiro ieviešanas pretiniekiem. Tikko tika arestēti vairāki cilvēki, tai skaitā viens no akcijas ( http://bit.ly/R0E2Gf ), kas nokļuva medijos iniciātoriem.”
„Aiztur latviešu patriotus, bet žīdus lidermaņus vel atbalsta visi žurnālisti viņu ideju paušanai. Ceru ka visi saprot, kā labā strādā mēdiji un Drošības policija?”
„Noziedzīgais režīms izrēķinās ar saviem pretiniekiem.”
Utt.
Kad es pāris reizes neitrāli apjautājos, kas liecina par to, ka Šiškins arestēts tieši par viņa cīņu pret eiro ieviešanu vai par iesnieguma iesniegšanu NEPLP, saņēmu agresīvus uzbrukumus ar miglainiem mājieniem, ka visi jau sen zinot, kādas struktūras es pārstāvot, ka es cīnoties par pilsonības piešķiršanu salašņām utt.
Pret eiro ieviešanu skaidri izteikušies vismaz 87% Latvijas iedzīvotāju. Būtu ļoti svarīgi, lai viņi šo savu nostāju apliecinātu ne vien pasīvi aptaujās, bet arī aktīvi un efektīvi, gūstot vēlamo rezultātu. Un šī nav pirmā reizi, kad iniciatīvu tik svarīgā pasākumā pārtver pērkonkrustiešiem vai antiglobālistiem līdzīgi radikāļi, lai attiecīgo iniciatīvu izjauktu, sašķeltu aktīvistus un diskreditētu pašu mērķi. Jau esmu rakstījis, kā šie pašpasludinātie „patrioti” izgāza Hipotēku bankas aizstāvēšanu un „Tautai pietiek” iniciatīvu elektrības tarifu lietā.
Letas informācijā par I. Šiškina arestu teikts, ka viņš arestēts par „munīcijas glabāšanu un vēlmi iegādāties sprāgstvielas”. Īsti nav skaidrs arī, uz kāda pamata komentētāji Šiškinu dēvē par „latviešu patriotu”? Pirmkārt, viņš nav latvietis, otrkārt, viņa pārstāvētā organizācija 1996. gadā spridzinājusi ne vien „Uzvaras pieminekli”, bet arī “Rīgas siltums” siltumtrasi pie Zemitānu stacijas, kā arī mēģinājusi uzspridzināt Latvijas nacionālā uzņēmuma „Latvenergo” ēku, piekāvusi vairākus cilvēkus, un izplatījusi rasistiska satura skrejlapas (skat. materiālu „Aiztur “Pērkoņkrusta” līderi Reču”), par ko tikuši notiesāti. Vai tā rīkotos latviešu patrioti?
Ja atskatāmies vēsturē – vienalga, vai runa par Krievijas narodņikiem, sociālrevolucionāriem, boļševikiem, anarhistiem (tai skaitā latviešiem) vai Īrijas atbrīvošanas armijas (IRA) radikālajiem atzariem – tad varam noskaidrot, ka šo organizāciju graujošā un teroristiskā darbība allaž bijusi saistīta ar ārvalstu specdienestiem. Tā ir ārvalstu specdienestu un tos algotu aģentu joma.
Manā rīcībā, protams, nav faktu, kas nepārprotami pierādītu pērkoņkrustiešu vai dažu antiglobālistu specdienestu saknes, jo parasti par tādām lietām oficiālas izziņas nesniedz, taču man ir kaut kas vairāk – personīgā pieredze. Esmu arī pats gana cietis no šādu interneta „patriotu” emocionālā terora un apmelošanas kampaņām, tāpēc nolēmu mazliet savu pieredzi atklāt. Ar nolūku brīdināt citus cilvēkus, it sevišķi jauniešus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šie „patrioti” savos tīklos ievilinājuši arī manu dēlu. Tātad var ievilināt un droši vien jau ir ievilinājuši arī citus jauniešus.
Pirms ķeros pie savas pieredzes izklāstīšanas, vēlos atrunāt svarīgu lietu. To, ko es rakstīšu par atsevišķiem pērkoņkrustiešu vai antiglobālistu pārstāvjiem, nav automātiski jāattiecina uz visiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ iestājušies šajās organizācijās. Ir vairāki apsvērumi, kāpēc ideālistiski un patriotiski noskaņotus cilvēkus, it sevišķi jauniešus, pievelk radikāļi. Pirmkārt jau, mūsu sabiedrība ir ārkārtīgi pasīva un visbiežāk meklē dažādus attaisnojumus, kāpēc neko nevar vai nevajag darīt. Uz šāda pasīvas sabiedrības fona tad nu arī izceļas mūsu mazskaitlīgie „radikāļi”, kuri aicina uz enerģisku rīcību. Piemēram, savu dēlu es, šķiet, pazīstu pietiekami labi, lai zinātu, ka viņš nav vardarbīgi noskaņots, nemaz nerunājot par spridzināšanām vai teroru. Un viņiem (šādiem jauniešiem) sākotnēji grupas mērķi un metodes netiek atklātas. Protams, šādi jaunieši ar prieku gatavi piedalīties nevardarbīgos piketos, viņus var vilināt arī tiešie, drosmīgie radikāļu lozungi, tautas tradīciju šķietamā kopšana, nometnes brīvā dabā, zināma romantika. Šādus jauniešus veikli manipulatori var itin viegli padarīt par grēkāžiem, iesaistīt apšaubāmos pasākumos, iepriekš neinformējot par šo pasākumu īstajiem mērķiem un izmantojamiem līdzekļiem. Un pēc apcietināšanas šie jaunieši klusēs un nestāstīs patiesos lietas apstākļus, lai „nenodotu savus biedrus”.
„Helsinku grupas” posms
Kad es pirmais un vienīgais savā Jēkabpils rajonā iestājos Helsinku grupā, mani jau pirmās akcijas laikā sameklēja viens iespaidīgs vienaudzis, kurš labi pārzināja karatē cīņas paņēmienus, uzvedās ļoti bravurīgi un centās mani pārliecināt, ka tāda grupa un arī LNNK ir „bērnu spēlītes”, ka nepieciešams terors pret PSRS migrantiem. Konkrēti viņš man piedāvāja ar gāzi uzspridzināt (es tolaik strādāju gāzes kantorī) vienu vai vairākas daudzdzīvokļu mājas, kurās dzīvo pārsvarā migranti. Es šo stāstījumu pieklājīgi noklausījos, bet teicu, ka man tādas metodes nav pieņemamas. Pēc tam šis aģitators pats iestājās gan LNNK, gan LTF, kur tēloja demokrātu un taisīja karjeru.
Helsinku grupā pirmo reizi satikos arī ar Igoru Šiškinu. Kā vērtīgu un drosmīgu „kadru” viņu man priekšā stādīja grupas jaunais priekšsēdētājs Juris Vidiņš. Vidiņš mani saveda arī ar nākamo Aizsargu organizācijas aktīvistu, „Baigā gada” un avīzes „Latvietis Latvijā” izdevēju, kurš tobrīd vēl izcieta sodu Jēkabpils cietumā. Tolaik man nebija nekāda pamata neuzticēties Igoram, tāpēc starp mums nodibinājās biedriskas, draudzīgas, bet ne pārāk siltas attiecības, jo kaut kas Igora personībā mani darīja uzmanīgu un rezervētu.
Laikraksta „Pilsonis” posms
„Pilsonis” bija LR Pilsoņu kongresa avīze, kuras rediģēšanu uzņēmos jau pēc tam, kad tā bija faktiski bankrotējusi. Manā laikā varas iestādes „Pilsoni” aizliedza, un mūsu nelielā redakcija sāka izdot laikrakstu „Pavalstnieks”, kas turpināja „Pilsoņa” tradīciju. Es īpaši nelepojos ar tā laika „Pilsoņa” politisko kursu un saturu: man nebija nekādas redaktora pieredzes, tas nebija politiski nobriedis laikraksts. Bet tas bija viss, ko tajos laikos, tādā kompānijā, ar tik maz līdzstrādniekiem un ar tādu izpratni spējām izdot („Pilsonis” tajā periodā nemaksāja arī honorārus). Tie nebija vienkārši laiki: tas bija ideālu sabrukuma un idejiska haosa mijkrēslis, kad jau bija sākta metodiska jaunās Latvijas valsts iznīcināšana.
„Pilsoņa” redakcija atradās vecas mājas dzīvoklī Matīsa ielā 101 (vēlāk tajā pagalmā nošāva Aizsargu organizācijas priekšnieku Jāni Rību), kas vienlaikus man kalpoja arī par dzīvokli, kurā pārlaidu naktis. Tā kā nekādas sekretāres un kabinetu nebija, pie manis nāca daudz cilvēku, tai skaitā arī interesanti cilvēki, piemēram, vēlāk pazīstamais radikālais piketētājs Uldis Freimanis, kurš gandrīz katru dienu uz redakciju nesa vairākus antisemītiskus rakstus un arī pašdarinātu alkoholu. Arī tajā periodā, kad viņš, kā pats man stāstīja, ārstējās psihiatriskajā slimnīcā. Freimanis rakstīja daudz, es plurālisma un vārda brīvības vārdā publicēju varbūt simto daļu viņa rakstu. Izturējās viņš draudzīgi un sirsnīgi, un man pret šo savādo cilvēku nebija nekādu pretenziju. Viņš stāstīja, ka pārtiekot no alkohola tirdzniecības, un rādīja savas skaistās sievas fotogrāfiju. Tiesa, kad situācija redakcijā sarežģījās, ar Freimaņa nesto alkoholu es pieradu pie alkohola lietošanas.
„Pilsoņa” redakcijā iepazinos arī ar iesirmu, cienījama izskata vīru, kuru sauca Vilis Liniņš. Liniņš tolaik dzīvoja Vācijā, bija uzrakstījis grāmatu par padomju soda nometņu sistēmu, pie mums atbrauca dažas reizes gadā, atveda vērā ņemamus ziedojumus un arī datoru. Liniņš man šķita ļoti sirsnīgs un patriotisks cilvēks, tāpēc vēlāk biju ļoti pārsteigts, kad uzzināju, ka viņš ir viens no „Pērkonkrusta” vadītājiem. Sevišķi mani izbrīnīja fakts, ka arī šķietami intelektuālais patriots Vilis Liniņš izplatījis (iespējams, pat sacerējis) pretīga satura rasistiskas skrejlapas, kurās pēc Hitlera parauga slāvi bija nosaukti par „zemcilvēkiem”. Vēl dīvaināk, ja tādas skrejlapas izplatīja krievs Igors Šiškins.
Kādu dienu „Pilsoņa” redakcijā mani pēkšņi apciemoja arī pats Igors Šiškins. Viņam līdzi bija paliela soma, un viņš man rādīja somā atnesto ieroci un sprāgstvielas (vismaz viņš man apgalvoja, ka tās ir sprāgstvielas). Nezinu, kāds bija Igora tālākais mērķis, bet jutos nepatīkami šokēts, jo tolaik (tas varēja būt kādā 1994. vai 1995. gadā) vēl nekas nebija dzirdēts par „Pērkonkrustu” un spridzināšanām. Es sapratu, cik Igora klātbūtne tobrīd bija bīstama, tāpēc diezgan enerģiski viņu palūdzu atstāt telpas ar visu munīciju un sprāgstvielām. Varat paši iztēloties, par ko rakstītu avīzes nākamajā dienā, ja tajā brīdī redakcijā ienāktu policija vai kāda specdienesta pārstāvji, lai veiktu kratīšanu.
Kopš tā laika es izvairījos no jebkādiem kontaktiem ar Igoru Šiškinu.
Hipotēku bankas aizstāvēšana
Jau pagājis kāds laiks, kopš kļuva zināmi režīma plāni pārdot pēdējo valstij piederošo banku. Tā kā es ar Hipotēku banku biju ilgstoši un auglīgi sadarbojies, tad par šo jautājumu jutos pietiekami informēts, lai nodrošinātu akcijas informatīvo atbalstu. Par antiglobālistiem tobrīd biju vislabākajās domās: viņi ar mani bieži konsultējās, aicināja stāties savā organizācijā, piedalīties vēlēšanās viņu sarakstā, savā portālā publicēja manus rakstus utt.
Tieši antiglobālisti pieteica akciju Hipotēku bankas aizstāvībai, bet es par šo jautājumu uzrakstīju rakstu, kuru publicēja vairāki lielie portāli, un kurā es aicināju cilvēkus piedalīties antiglobālistu rīkotajā akcijā. Rakstu izlasīja tūkstoši un daudzi izteica gatavību noteikti piedalīties.
Kāds gan bija šo cilvēku pārsteigums, kad akcijas vietā viņi ieraudzīja rindā nostādītus dažus antiglobālistus un pāris iereibušus vīrus ar antisemītiskiem plakātiem. Kaut kādi vīri klāt pienākušos aicināja stāties šiem vīriem blakus, lai šo kompāniju fotografētu un filmētu. Protams, lielākā klāt pienākušo daļa atteicās piebiedroties šādai kompānijai: mazliet aiz ziņkārības pakavējās, noskatījās uz šo cirku no droša attāluma un devās prom. Es pats uz Rīgu tajā dienā nevarēju tikt, bet drīz saņēmu ironisku īsziņu no bijušā Hipotēku bankas prezidenta Ineša Feifera. Portālos un laikrakstos, protams, tūlīt visā greznībā parādījās fotogrāfijas ar minētajiem „protestētājiem”: lūk, ļaudis, skatieties, kādi padibenes aizstāv Hipotēku banku! Pasākums bija ar kaunu izgāzts. Tikai tad es sāku aizdomāties: kas tie antiglobālisti ir?
„Tautai pietiek!” epizode
Īslaicīgās kustības „Tautai pietiek!” iniciatore bija jēkabpiliete Iveta Rīdere. Par iniciatīvu uzzināju draugu portālā vai no citas preses. Tā kā arī es dzīvoju Jēkabpilī, tas bija vēl viens iemels, lai ar Ivetu iepazītos. Pirms tam mani sazvanīja arī „Antiglobālistu” pārstāvis (neatceros, konkrēti kurš), lai pavaicātu, kas tā Iveta Rīdere par cilvēku. Es atbildēju, ka nezinu, jo tādu sievieti nepazīstu, bet man nav nekāda pamata apšaubīt viņas godaprātu.
Ideja bija, ka kustībā pret elektrības tarifu paaugstināšanu iesaistāmi visi Latvijas iedzīvotāji, neatkarīgi no tautības, pilsonības, reliģiskās pārliecības, partijas piederības, vecuma, dzimuma utt., jo elektrību taču lieto visi, un tikai plašs tautas protests spēs šo avantūru apturēt.
Sākotnēji šī stratēģija nesa labus augļus: domubiedru grupā ātri iesaistījās simti, ja ne tūkstoši visdažādāko cilvēku, arī dažādu organizāciju pārstāvji. Interesanti, ka lielāko, ja ne vienīgo informatīvo atbalstu sniedza tieši krievu valodas mēdiji. (Mēs bijām nepatīkami pārsteigti, kāpēc latviešu prese klusē. Pat runājām par informācijas blokādi.) Jau šķita, ka tas varētu būt sākums lielai tautas kustībai, kura varētu risināt ne tikai elektrības tarifu jautājumus.
Bet tad internetā reģistrētajā „Tautai pietiek!” domubiedru grupā ārkārtīgi aktivizējās vairāki šķeltnieki, uzmanības novērsēji, cilvēku apmelotāji un ūdeņu duļķotāji. Starp viņiem sevišķi izcēlās tieši Igors Šiškins un vairāki antiglobālistu pārstāvji. Vairs nebija iespējama nekāda normāla diskusija, jo ik pēc laika iespraucās Igors Šiškins ar savu sakramentālo jautājumu: „Bet kādā valodā runāsim?” Vēl citi „supernacionālisti”, kā uzvārdu mainījušais (arī viņš nav latvietis) NSA priekšsēdis Viktors Birze, nemitīgi iniciēja provokatīvas tēmas. Tā ka nemitīgi tika provocētas kaislības, lai visi runātu tikai par nacionālo jautājumu, bet ne par kustības mērķiem. Līdz ar to daudzi cilvēki, kas bija jau reģistrējušies kustībā, no šā „trako foruma” sāka aiziet, sākotnējais entuziasms un cīņas gars jūtami plaka.
Es pret Šiškina rīcību atklāti protestēju un aicināju cilvēkus neļauties tādām provokācijām un uz viņa rakstīto nereaģēt. Un tieši tad Igors mani šokēja, privātajā vēstulē paziņojot, ka „Pērkonkrustā” esot iestājies mans dēls. Sākumā es tam negribēju ticēt un domāju, ka Igors tikai blefo. Taču tā izrādījās patiesība.
Ivetai Rīderei, dzīvojot Jēkabpilī un bez pieredzes, bija objektīvas grūtības noorganizēt mītiņu Rīgā. Tad nu viņa atprasījās no darba un dažas dienas pirms mītiņa devās uz Rīgu, lai visu gatavotu un kārtotu uz vietas. Tur viņu, protams, pārtvēra antiglobālisti un solīja visu nokārtot, tai skaitā nodrošināt labu skaņu sistēmu. Arī Šiškins solīja gādāt par pasākuma drošību. Tikai pēdējā brīdī izrādījās, ka nekādas skaņu sistēmas nav, un sapulcējušos cilvēku tūkstošus vējainā dienā jāuzrunā caur mazjaudīgu rokas skaļruni. Tas nozīmēja, ka lielākā mītiņa dalībnieku daļa nemaz nedzirdēja, par ko oratori runā.
Izrādījās, nekas nav sagatavots, un arī runātāji galvenokārt paši antiglobālisti. Man Iveta palūdza nolasīt mītiņa Rezolūcijas projektu. Parasti rezolūciju lasa un par to balso mītiņa noslēgumā, bet man nez kāpēc tika dots vārds pašam pirmajam. Es Rīgā biju ieradies noguris un negulējis, tieši pēc naktsmaiņas, tātad ne labākajā formā (un neesmu vairs tik jauns, lai pēc negulētas nakts saglabātu augstāko možumu). Pēc tam antiglobālistu līderis Orols šo apstākli izmantoja, lai izplatītu melus, ka es uz mītiņu ieradies neskuvies un piedzēries.
Vārdu sakot, mītiņš bija drūma izgāšanās, bet trakākais sākās pēc tam. Antiglobālisti sāka individuāli (aiz muguras un privātā sarakstē) apstrādāt aktīvākos kustības dalībniekus, izplatot dažādus apmelojumus par galvenajiem aktīvistiem, saucot cilvēkus par čekistiem, noskaņojot vienu cilvēku pret citiem utt. Vēl antiglobālisti internetā reģistrēja alternatīvu, slēgtu domubiedru grupu, uz kuru sāka pārvilināt atlikušos „Tautai pietiek!” cilvēkus. Tikai pāris nedēļas, un daudzsološā kustība bija neglābjami sašķelta un sagrauta. Vēlāk antiglobālisti sāka rīkot arī paralēlus mītiņus, uz kuriem, kā parasti antiglobālistu ielas performancēs, pulcējās uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms dalībnieku skaits.
Bet lielākais spiediens un apmelošanas kampaņa tika vērsta, protams, pret pašu Ivetu Rīderi. Viņu burtiski padarīja melnu un mazu. Tāpēc nenākas brīnīties, ja pēc šādas mācības Iveta vispār vīlusies latviešu spējā organizēties un aizstāvēt sabiedrības intereses pret kolaborantu režīma spaidiem.
Tā lūk, darbojas mūsu „patrioti” un „radikāļi”.
Un tagad šie paši vīri, kuri līdz šim ir visu izgāzuši, apmelojuši aktīvākos cilvēkus, šķēluši, provocējuši un jaukuši, ir pieteikušies kā vienīgie cīnītāji pret eiro ieviešanu. Protams, lai izgāztu arī šo pretestību un diskreditētu visus, kuri nevēlas Latvijai svešu valūtu.
Lai šis raksts ir kā brīdinājums visiem godīgiem labas gribas cilvēkiem: uzmanieties no šiem un līdzīgiem provokatoriem-viltvāržiem, kuri sevi ietērpuši „patriotu”, „nacionālistu” un „radikāļu” drānās!
Ja negribat, lai pasākums, kurā uzskatāt par nepieciešamu piedalīties, izgāžas, iztieciet bez šādiem „līderiem”, neļaujiet viņiem pārtvert iniciatīvu!
Bet galvenais – esiet aktīvi un modri, jo mūsu Dzimtene patiešām ir lielās briesmās!
————————-
Ko uz to atbildēja Igors Šiskins?
Vai pērkonkrustiešiem turpināt nepabeigto cīņu!?
Igors Šiškins
Nejauši uzgāju J.Kučinska gara darbu ……
http://www.diena.lv/blogi/ar-superradika…
To var uzrakstīt, vai nu drošībnieku informātors , vai idiots.
————————
Vai tiešām nejauši uzzināja? Divus gadus neko nezināja? Kaut kā neraksturīgi provokatoram Šiskinam.
Komunisti ne tikai cer, bet arī, sajūtot cilpas (par pastrādātajiem noziegumiem) neizbēgamību, noteikti izmantos šos “kabānovus” un “lindermaņus”. Kamēr komunisti netiks publiski un starptautiski tiesāti, tādi notikumi, kurus piedzīvoju 1988 gadā Azerbaidžānā, var tikt izprovocēti ikvienā no bijušajām komunistu impērijas (PSRS) teritorijām.
https://en.wikipedia.org/wiki/Sumgait_pogrom
Iespējams tas ir tādēļ, ka daudzu desmitu gadu garumā sarkanais mēris ir spļāvis un turpina spļaut virsū jebkādiem likumiem, piemēram, ANO Statūtiem: «1.pants. 1.Visām tautām ir pašnoteikšanās tiesības. Pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību. »
Par to kā komunists Gorbačovs ir uzspļāvis šiem statūtiem un pie kā tas noveda – mēs zinām:
http://www.barikadopedija.lv/raksti/406318
Latvijā ne tikai nav atjaunots tiesiskums, bet šo zemes pleķīti komunisti tagad ir pārvērtuši par darba lēģeri vergiem. Tie „veiksmīgie” uzņēmēji, kurus cildina televīzija un prese, pārsvarā ir saistīti ar komunistu mafiju un pilda vergturu funkcijas. To visu paveikuši komunisti ar savu sargsuņu (tā saucamo drošības dienestu) palīdzību.
Par komentāros apspriestu tēmu:
Šiškins esot gājis pie Helmaņa uz tuvcīņas skolu raibajā armijas maskēšanās tērpā, kuram kāškrusts uz augšdelma. To man pastāstīja kāds jaunietis, kas arī apmeklējis Helmaņa tuvcīņas apmācības. Šiškina un Helmaņa starpā izveidojies saspīlējums, jo Helmanis nav ļāvis tādam uz treniņiem iet. Rezultātā Šiškins pametis kursus.
Nav jāzīlē kafijas biezumos, ko tur meklēja Šiškins un kāpēc tikai un vienīgi ar kāškrustu uz apģērba – tāda “nejauši noplūdusi” Šiškina bilde masu medijos no Tuvcīņas skolas, kuru vada vislatvietis Helmanis, būtu īsti pa prātam Krievijas propagandistiem Krievijā, Latvijā un ārzemēs.
.
.
Admins
Nepārprotami, Šiškins ir visīstākais provokators.
Negribēju šķiest laiku , lai atbildētu kremļa okupantu murgiem komentāros : pārdomas un Māris M.
Šiskinu neesmu saticis , bet vinš mani izmeta no Draugiem , kad viņš it kā sludinot latviskumu kopojās ar okupantiem , kas esot viņa ciņu biedri .Viņš izmeta vel vienu par to pašu .
Pārdomāmas ir noraizējies par antisemitiskam vēstulēm un skejlapām un rasistiskiem plakātiem un patriotismu , nacionālismu radikalismu lokot to pēdiņas .Viņam nav pieņemama okupantu nīšana un atstumšana .Provokatoram patrioti Uldis Freimanis , Viktors Birze ir ienaidnieki .Brīnos , ka kretīns neuzbrūk šai mājas lapai , kas ir viņa ienaidniens
Kas attiecās uz Pilsoni un Pavalstnieku tad to vadīja provokators kremla pagarinātā roka kaut kāds kuces cinskij. Kad nolaida abus laikrakstus uz grunti , tad klaji pūta kremļa stabulē , ka batķa -straume , komponists kalniņš un citi mēsli
mārim m vajadzēja iepazīt , kas ir pērkoņkrusts un tad pļerkšķēt par kāškrustu , kas tapa tikai Hitlera laikā. Pērkoņkrustam un Indijas svētām zīmēm ir sena vesture . Cik man ir bijusi iespēja es Šiskinu bildēs nekad neesmu redzējis nacistu formā
Ari Pērkonkrusta mājas lapā ir brīdinājums , ka nedrīkst izteikt naidu pret citām tautam . Tas mani pārsteidza un bieži aizrādīju , ka var būt latviska organizācija , ja okupantus tur Dieva vietā .
Cik man zināms Pērkokrustu kremliskais reijnika DP aizliedza .
Vai māris m neseko Andris .. pēdās ?
Tagad tiek izvērsta naidīga propaganda ari pret VL
.
.
Admins
Viss nav tā, kā Tu redzi.
Māris M. ir pareizi sapratis. Kāškrustu var izmantot dažādi. Ja to izmanto cilvēki, kuri saistīti ar šodienas politiku, tad tā ir vistiešākā provokācija.
Par Kučinski ir daļēji taisnība, bet viņš nav apzināts provokators. Viņš ir tāds, kurš gribēja integrēt krievus, bet līdz šodienai nav sapratis, ka tas nav iespējams. Par Šiškinu viņš ir sacījis pareizi.
Kas attiecas uz PERKOŅKRUSTU. Šī organizācija tika radīta Brīvvalsts laikā un bija ar labu ieceri, kuru Maskava pieblīvēja ar saviem darboņiem.
Tāpēc arī tā tika represēta.
Šodiena šiškinieši ir visīstākie provokatori… .
Ir arī tādi, kas stāsta, ka padomju laikā nekā netrūka, tamdēļ tauta alkst pēc tā, kā bija toreiz?
Padomju varas mākslīgi uzturētais bads Ukrainā (1932.-1933.) bija viens no pasaules vēsturē briesmīgākajiem cilvēka izraisītajiem masu iznīcināšanas gadījumiem. Golodomora upuru skaitu – 10 miljoni 63 tūkstoši!
22.11. ir piemiņas diena.
mārim m vajadzēja iepazīt , kas ir pērkoņkrusts un tad pļerkšķēt par kāškrustu , kas tapa tikai Hitlera laikā
—————————-
Abi ir vienlīdz veci (Ļoti veci) un tā sauc vienu un to pašu zīmi.
Ne jau Hitlera variantā ir kāda vizuāla atšķirība, jo kāšukrusts jeb pērkonkrusts tiek attēlots desmitiem paveidos, tā zaru virziens tajos vērsts abos virzienos. Tas, ka kāds noziedznieks lieto kādu no šīs zīmes veidiem, nenozīmē, ka zīmes paveids ir viņa radīts.
wikipedia:
“Šo zīmi sauc dažādi – Ugunskrusts, Laimas krusts, Kāšu krusts, Zaru krusts, Ķekšu krusts, Svastika.”
“Ugunskrusts jeb Pērkona krusts simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni, pērkonu un vēju. Šai zīmei ir ļoti liels variantu skaits.”
” Ja paskatāmies debesīs caur teleskopu, varam ieraudzīt, ka daudzas galaktikas veidotas kā Ugunskrusti.”
“Daudz negatīvu emociju Ugunskrusts izsauc cilvēkos, atceroties, ka tas bija nacistiskās Vācijas simbols. Bet tas varēja kļūt par padomju simbolu. Krievijas pirmskristietības kultūrā Ugunskrusts bija ļoti izplatīts, bet Pilsoņu kara laikā tas tika attēlots uz pirmajām naudas zīmēm, bija arī uz Dienvidaustrumu armijas karavīru piedurkņu uzšuvēm un karodziņiem. Tikai 1923 .gadā šo seno simbolu Ļ. Trockis nomainīja pret sarkano zvaigzni. Vācijā interesi par ugunskrustu vispirms izrādīja Teitoņu ordeņa filiāle – sabiedrība “Thule” 20. gadu sākumā. Pēc tam, kad Trockis Ugunskrustu nomainīja pret zvaigzni, Hitlers nacistu kongresā piedāvāja partijas sarkanā karoga projektu ar melnu ugunskrustu baltā aplī centrā.”
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ugunskrusts_%28z%C4%ABme%29
Informācija par šo krustu atrodama arī citur internetā.