A. Kavacis. “Mūsu ņiprais Jurītis”
Fragments no Andreja Kavača grāmatas “CILVĒKS VĒSTURES VĒJOS”
============================================
Kustībā “Atdzimšana un atjaunošanās” vienīgi viņš bija jaunāks par 20 gadiem un izplūda prieka gavilēs, kad pārvarēja šo gadu barjeru. “Urā ! Mūsu vidū vairs nav neviena padsmitnieka !” – gavilēja Jurītis, un atlika tikai priecāties līdz ar viņu. Savā jaunībā viņš bija gatavs iesvilties par jebkuru radikālu ideju. Bezkompromisa stāja garīgajos jautājumos bija kustības ideāls, ko visai bieži uzsvēra arī Jurītis. Kustības sapulcēs viņš varēja izsprēgāties par augstiem ideāliem un nopūsties par tiem, kuri tādiem neseko. Viņa uzvedība šķita visnotaļ dabiska. Kustībā tāpat kā ģimenē viņš baudīja mīļā bērna tiesības. Ar kustības dalībnieku gādību viņš tika virzīts uz Rīgas Lutera draudzi arhibīskapa Kārļa Gailīša aizstāšanai, līdz ar to dodot viņam iespēju sagatavoties pasniedzēja pienākumu veikšanai atjaunotajā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē.
Šodien ir grūti pateikt, vai, uzticot viņam pārstāvēt kustību Tautas frontes kongresā, mēs pieļāvām samaitājošu kļūdu vai viņam jau agrāk bija citi “saimnieki”, taču tālākā attīstība bija krasā pretrunā ar mūsu kustības principiem un ideāliem. Pirmais garīgas nestabilitātes simptoms bija krasā uzskatu maiņa sieviešu ordinācijas jautājumā. Šajā jautājumā viņa uzskatu amplitūda svārstījās no vienas galējības līdz otrai. Tie klusākie, kādi bija, tādi arī palika, bet Jurītis, nonācis Jura Cālīša iespaidā, pagriezās par simts astoņdesmit grādiem. Vēl lielāks šoks vecajiem cīņu biedriem bija jāpiedzīvo, ieraugot Jura Rubeņa vārdu “Kluba-21” dibinātāju sarakstā.
Mūsu delegāts Latvijas Tautas frontes kongresā, kurš tik pārliecinoši bija kritizējis “sapuvušo komunismu” “Latvijas Jaunatnes” slejās, kristīgs jauneklis, kas visstingrākajā veidā bija vērsies pret sirdsapziņas kompromisiem pēkšņi bija sabiedrojies ar vistumšāko bandu, kurai nebija ne goda, ne sirdsapziņas. Tur bija komunistu ideoloģiskais sekretārs, tur bija komunistu propagandisti, kuri pus gadsimtu ar varu un viltu bija centušies tautai uzspiest savu ideoloģiju; tur bija cilvēki, kuri savus “svētumus” bija ieminuši dubļos, lai tikai paši noturētos pie varas. Īsi sakot, tur bija mēsli, kas joprojām gribēja turēties virs ūdens, un viņu vidū kā abortēts mazulis peldēja mūsu Jurītis. Varbūt viņš, līdzīgi dažam citam, bija paķerts līdzi kluba dekorācijai ?
Varētu jau domāt pavisam labi: redz, kāds malacītis ! Cik labi iefiltrējies pretinieka nometnē, lai atklātu tā plānus saviem cīņu biedriem ! Bet nekā ! Viņa mute palika kā ar trejdeviņām atslēgām aizslēgta, un ne zilbe par “Kluba-21” darbības noslēpumiem netika izpausta. Tāpēc pateicīgā nomenklatūra iefiltrēja viņu par Valsts prezidenta padomnieku garīgajos jautājumos un par Triju Zvaigžņu ordeņa domnieku. Viņam tika nodrošināta pietiekama darbības publicitāte. Savā garīgajā darbībā viņš stingri ievēroja paša pasludināto bausli: “Garīdznieks nekad nedrīkst zaudēt seju !” Taču kā tas ir savienojams ar Kristus vārdiem: “Šķīsti papriekš kausa un bļodas iekšpusi, lai arī to ārpuse top šķīstīta ?”
Lai nu šo vārdu un darbu saskaņu pārbauda Tas Kungs pats !
Vēl viena lieta , kuru Juris ir izvirzījis par normu sev un citiem: “Baznīcai ar politiku nav jānodarbojas !” Ir pašsaprotami, ka Baznīca “kultivē siržu tīrumus” ar Dieva vārdu un sakramentiem, bet ko darīt tad, ja valsts realizē galēji amorālu politiku, kas balstās uz nacionālo bagātību izlaupīšanu un tautas vairākuma iedzīšanu galējā postā ? Ir viegli saprast, ka varas tehnologiem šādos apstākļos Baznīcu no politikas vajag šķirt. Taču ko lai saka tauta, kurai Baznīca kalpo ar Dieva vārdu, bet pati neievēro to, ko Kristus ir uzsvēris: “Visu, ko jūs vienam no šiem vismazākajiem esat darījuši, jūs esat man darījuši, un visu, ko jūs vienam no šiem mazākajiem neesat darījuši, jūs neesat man darījuši !” Ja Baznīca pieļauj aplaupīt savu tautu, tad tā nepilda Kristus pavēli: “Ja sāls top nesālīga , tad tā ir izmetama un ar kājām saminama !” saka Tas, ar kuru neviens prātīgs cilvēks nestrīdas.
Dzīvā Baznīca nav šķirama ne no viena sabiedrībā notiekoša procesa.
Tas ir likts būt par savas tautas dzīvības sargu.
Baznīcas uzdevums nav vis lāpīt aplamās valsts politikas sekas, bet gan nepieļaut tādas politikas realizēšanu, kas tautai nes morālu vai materiālu kaitējumu.
=====================================================
Būtu jau vēl puse no bēdas, ja mūsu Jurītis būtu tikai kāda nomaldījusies “avs”. Nē, Juris Rubenis ir vilks aitas kažokā. Viņam vienkāršās tautas liktenis neinteresē. DIEVA vārds tiek izmantots, lai glābtu savu un pārējo komunistu noziedznieku ādas. Juris Rubenis nav mācītājs pēc savas sūtības, bet gan pēc toreizējo KGBistu norīkojuma. Juris Rubenis kā mācītājs “uzpeldēja” pašā tumšākajā sociālisma stagnācijas laikā. Brīvdomība tajos laikos netika pielaista. Visu, ko mūsu Jurītis toreiz runāja, tika no VDK akceptēts. Kā teiktu makšķernieks: tika “makšķerēts” uz dzīvo ēsmu. Un uzķērās toreiz daudzi un ķeras vēl šodien.
Vai ķersies rīt, to rādīs rītdiena, bet mūžīgi šī nelietība neturpināsies-tāds nu ir tas Dieva Likums.
Reiz zobi tiks izsisti un āda pār acīm šiem vilkačiem noplēsta !
L.Grantiņš
13.08.2010
Rubenis bija progresīvs jaunietis un savu reliģiju savienoja ar politiskām aktivitātēm un ātri saprata, ka nevar tāpat kā vecie sirmie mācītāji nodarboties ar dogmām un vecenīšu baidīšanu dievkalpojumos. Baznīca ir pati par sevi un nekādas valsts un sabiedrības saplūšanas ar ar varu uzspiestu reliģiju nav pieļaujamas- jau doma, ka jūsējie ņemsies pa skolām, meklējot sev aizstājējus, “apmierinātājus” un vienkārši jauksiet galvas bērniem, ir nepieļaujam vienkārši.
Kavacim- redzi, Rubenis dzer šampanieti, bet ko tu dari? Jā, pareizi- tu zelē sūdu. Tādēļ jau ir jāplosās, ja nu izdodas uz vecumdienām ielīst siltā vietā baznīcas augšējos plauktos.
Kristieši uz mūsu skaistās zemes ir okupanti.Būtu labi,ja viņi
dzīvotu uz savas zemes.
Pēc tevis sacītā iznāk, ka tie,kuri sadarbojās ar čeku ir progresīvi ?
Kā redzmas, tu savus komentārus raksti DP uzdevumā.
“Patiesībai” – nu un kas no tā, ka viņš, iespējams, sadarbojās ar čeku? čekas sen vairs nav, vieni vienīgi maisi atstāti, par ko plēsties pamuļķiem. Ja tajos maisos tiešām būtu vērtīgi, ietekmīgi cilvēki, tad sen jau tie maisi būtu izplēnējuši pelnos. Ja tu biji mākslinieks, mācītājs, dzejnieks un gribēji ko sasniegt- tu 100% nonāci čekas redzeslokā un nevarēji pat nebūt tajos maisos. Pat Gobziņš iemērījās maisos, kā tagad atklājās – tu gribi sacīt, ka viņš ir čekists? Tur jau zirgam skaļi jāsmejas. Un kā redzams, tad paranojai ir tieksmes izplatīties, jo ja DP tiešām te interesētu nopietni kaut kas, tad visi tribunālisti draudzīgi sēdētu rindā pie pilsoņa priekšnieka un lauzītu galvas, kā attaisnoties par saviem sviestainajiem apgalvojumiem.
Bet Kavacis pats “uz balta zirga” gadiem ilgi Baznīcas vadībā, kā SIA “Pastorāts”šefs, šiverēja kopā ar izbijušo kolhoza priekšsēdētāju Albertu Krūmiņu (tagadējo deputātu) un izsaimniekoja Baznīcas mantu par daudziem simtiem tūkstošu vai pat miljoniem… Baznīcai neļaujot ne nieka no savas darbības zināt, kontrolēt nedz noteikt.
Kauns par šo veco latgalieti, kura godaprātam nu nekādi neticu – visdrīzāk viņš pats ir visos tajos mēslos līdz lūpai peldējis, kur tagad citiem par apsmērēšanos pārmet.
Ja Kavača vārda maisos nav, tad tikai tamdēļ, ka viņš šajā struktūrā bija par daudz dziļi iekšā, nevis vienkārša ziņotāja statusā.
Kas teica, ka Kavacis nav maisos?
Jūs nožēlojamie āksti, jūs Kavača nonēsātās zeķes vērti neesat ! Niecības… .
Patiesībai- nu gan saslavināji melnsvārci, kura ticības brāļi drātē mazus zēnus, tirgojas visā pasaulē trakāk kā žīdi un sludina vergu cienīgu pakļaušanos. Savulaik viena žīdu sludinātāja piesišana krustā tādus sūdus sataisījusi – ja Poncijs Pilāts to zinātu- noteikti izdomātu, kā to ticību saknē iznīdēt.
… es neteicu, ka nav, vienkārši neesmu par to interesējies un nezinu, bet pēc viņa bļaušanas izskatās, ka viņš pats ir ļoti pārliecināts, ka viņa vārdu tur neatrast.
Atbalsts no tautas!, 16.08.2010 18:45
Autors: Esiet aktīvi-fiksējiet visu!
Datums: 16.08.10. 18:20
Tauta – likumīgie visu tautību Latvijas pilsoņi : pierakstiet, atcerieties un atzīmējiet visus naidīgo svešo, nelikumīgo okupētājvalsts prsrs kolonistu-okupantu datus, vārdus, dzivokļu. mašīnu nummurus! Tas ir – to svešo personu datus, kas kaut kad, kaut kur ir pretlatviski, pretvalstiski izrunājušies vai rīkojušies, jeb draudējuši tā rīkoties, jo dekolonizācijas procesa gaitā šīm liecinieku liecībām būs nozīme vērtējot nelikumīgo civilokupantu atrašanos, vai izraidīšanu ārpus valsts robežām, vai piemērojot soda mēru.
Muld atkal,vai tad izsūtīs pretvalstiski izrunājušies- pārējie
paliks.Paši nezin ko muld un tādus neviens un nekur nopeitni neuz-
skatīs.Latvieš-ebreju tautai,, gaisma,, nekad neuzspīdēs.
Kavača kungs! Vai Jūs esaat slims vai tikai par tādu izliekaties? Kam gan nepieciešamas Jūsu provokācijas? Jūsu darba devējiem? Vai tad Jums negribētos vecumdienas pavadīt daudz lietderīgāk, nekā apgānot cilvēkus, kas ir nesalīdzināmāki un spējīgāki par Jums?
Esmu ļto, ļoti vīlusies Jūsos kā garīdzniekā, atklājot Jūsu zvēriskās tieksmes un nožēlojamo rīcību.
Kavača kungam jau nu ar veselo saprātu viss ir kārtībā, bet kā ir pašam Andrim ? Jā, un vai tad Andris var ļoti VĪLUSIES būt ? Tu padomā tikai, ZVĒRISKAS tieksmes… Vienīgi pirmie divi vārdi jūsu komentārā ir ZVĒRĪGI taisnīgi,bet pārējais viss nāk no STŪRA mājas.Par to, ka Jurītis priekš sevis ir darījis nesalīdzināmi vairāk kā Kavača kungs, neviens nešubas.
Mani vairak izbrina, ka viens Dieva kaps, par kadu Kavacis uzdodas, var tik nejauks but. Ir sajuta,ka vecais virs no kada garda kumosa ir atstumts, ka vinjam kaut kas ir aizgajis dzive garam. Nav labi, Kavacha k-gs, Nav labi !
Vel divainak liekas, ka te Kavacha k-gs ir sameties kopa ar vienu no tumshakajiem Latvijas tipiem, kru gan vajadzetu reiz tiesat – Grantinju.
Es Latvija zinu tikai vel vienu cilveku, kurais tik merkjtiecigi megjina saridit tautu. Un ta ir Sarmite Elerte.