Latvijas Republikas Satversmes tiesai

Jura Alunāna ielā 1, Rīgā, LV-1010

Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs:

Vilors Eihmanis(latviešu vēlētāju biedrības priekšsēdētājs),

Elektroniskais pasts: vilors.eihmanis@gmail.com

Konstitucionālā sūdzība

par Latvijas Republikas Satversmes pārkāpumiem,

kurus organizē neleģitīmā politisko partiju „Valdošā koalīcija”

Latvijas Republikas Satversme (spēkā esošs no 07.11.1922.) nosaka:

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.2

2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

8. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem,  kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.

9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.

Diemžēl, Latvijas Republikā aizvien nav pilnvērtīgi atjaunots tiesiskums pēc Latvijas Republikas Satversmes un demokrātisko rietumvalstu starptautiskiem standartiem, bet gan darbojas antikonstitucionāla „Valdošā koalīcija” pēc Latvijas Republikas okupācijas rezultātā pusgadsimtu stiprinātas Padomju Savienības  Komunistiskās partijas nomenklatūras varas standartiem. Likumdevēja Saeimas vēlēšanas notiek balstoties uz Saeimas „Valdošās koalīcijas” savās interesēs pieņemtā Saeimas vēlēšanu likuma pamata (Publicēts: “Latvijas Vēstnesis”, 86 (369), 06.06.1995., “Ziņotājs”, 13, 06.07.1995.). Satversmes 77.pantā ir noteikts, ka Saeima grozījumus 6.pantā drīkst izdarīt tikai un vienīgi tautas nobalsošanā, bet partiju Valdošā koalīcija šī Satversmes panta „apvērsumu” izdarīja viltīgā veidā ar Saeimas vēlēšanu likuma pieņemšanu savtīgās interesēs un neprasot Latvijas tautas – varas subjekta nobalsošanu. Saeimas vēlēšanu likums ir pieņemts ar nolūku, lai likumdevēja Saeimā vienmēr atkārtoti tiktu ievēlēti varu valstī sagrābušās Koalīcijas padomes deputāti. Satversmes tekstā nekur nav minēts par Valdošo partiju koalīciju, tātad šāda koalīcija ir nodibināta neleģimitīmi un Saeimas vēlēšanas notiek pēc šīs neleģimitīmās koolīcijas padomes dalībnieku interešu realizācijai, kas pēdējos gados pēc neatkarības atgūšanas no Padomju Savienības okupācijas noved pie Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 6., 8., 9., 77. pantu atklātākā vai slēptākā veidā rupjiem pārkāpumiem, kā rezultātā Latvijas suverēnā vara ir nevis Latvijas tautas rokās, bet nonākusi politisko varu sagrābušās pašpasludinātās partiju Valdošās koalīcijas rokās. Rezultātā Latvijā pēcokupācijas gados plašos apmēros notiek „likumīga” un „tiesiska” valsts zagšana. Ir piepildījusies Eižena Finka pareģojuma sātaniskā daļa, tajā pašā laikā atstājot Latvijas tautai ticību, ka piepildīsies arī pareģojuma dievišķā daļa:

“Latvijā atkal plivinās sarkanbaltsarkano karogu, bet pie varas būs komunisti. Tas ilgs vairākus gadus. Komunisti nedarbosies latviešu tautai, bet krievu interesēs. Daudz būs runu par brīvību un neatkarību.Tas būs tukšas muldēšanas laiks. Joprojām būs tas pats viss sliktais pret latviešiem. Komunisti padarīs latviešus plikus un nabagus. Paši viņi savāks lielas vērtības. Tās iegūs krievi un žīdi. Tās nebūs godīgā ceļā iegūtas vērtības.Tad- es nevaru pateikt, kā tas iznāks- bet viņi būs spiesti atdot visu atņemto latviešiem atpakaļ. Būs milzīgs pasaules spiediens- krievi un visi svešie dabūs braukt prom”… .

No preses un citiem plašapziņas līdzekļiem  Latvijas tauta apzina valsts izzadzējus, bet tautai nav ne mazāko iespēju apturēt likumīgo zagļu nonākšanu valdošajā elitē, jo valdošā koalīcija ir nodrošinājusi savu mūžīgo varu mūsu „tiesiskajā” un „demokrātiskajā” valstī, kas ir deklarēta Satversmes 1.pantā. Pēc trīs dienām sestdien, 2014.gada 4.oktobrī ir izsludinātas  kārtējās vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanas un pie spēkā esošā Vēlēšanu likuma tiks kārtējo reizi „likumīgi” un „tiesiski” ievēlēti tie paši valsts izzadzēju politisko partiju koalīcijas partiju vēlēšanu listēs ietvertie neleģimitīmās partiju koalīcijas pārstāvji un Latvijas tautai atliks tikai pabrīnīties kā „demokrātiski” un „tiesiski” atkal uz 4 gadiem valsti pārvaldīs „likumīgie zagļi”, atvainojos par krieviski skaidrāk saprotamu terminu: „воры в законе”. Nevēloties kavēt Satversmes tiesas dārgo laiku, šajā sūdzībā necenšos atgādināt valsts izzagšanas apmērus, kā arī to, ka līdz šim nav notiesāta neviena baltā apkaklīte par ekonomiskajiem noziegumiem, kas arī raksturo Latvijas tiesu sistēmu. Kā Latvijas Republikas pilsonis es tiesiskiem līdzekļiem Satversmes tiesai brīvi paužu zināmas Latvijas tautas daļas pārliecību, ka valsts tālāku izzagšanu varētu novērst mainot Vēlēšanu likumu. Ja Latvijas tautai tiktu atjaunotas Latvijas brīvvalsts laikā iedibinātās tiesības vēlēt ne tikai par politisko partiju, bet arī par deputātu personālijām, tad tas jau būtu viens no būtiskiem soļiem tiesiskuma atjaunošanai mūsu valstī. Šobrīd partiju Koalīcijas šaura grupa, slēptā veidā apejot Satversmes 77.pantu, virs Satversmes 6.panta pacēlusi Latvijas izzadzēju partijām izdevīgo Saeimas vēlēšanu likumu, paredzot politiskajām partijām iesniegt savus deputātu kandidātu sarakstus, kuros partijām ir tiesības ieslēgt visus savus draugus, radus un atbalstītājus, arī visus valsts izzadzējus un partiju sponsorus, kurus neleģimitīmā valdošā koalīcija ir iekārtojusi amatos  pie dāsnās valsts siles un kuri no savām 20 tūkstoši vai pat virs 100 tūkstoši lielas mēnešalgas nodrošina valdošās koalīcijas partijām dāsnu ziedojumu uzbāzīgās politiskās reklāmas apmaksāšanai. Atjaunojot Latvijas brīvvalsts praksi un attiecīgi to modernizējot mūsdienu prasībām, būtu jāveido nevis daudzi partiju saraksti, bet viens vienots Saeimas deputātu kandidātu saraksts, kas nodrošinātu mūsu „tiesiskajā” un „demokrātiskajā” valstī „suverēnas” tautas brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, izsvītrojot valsts izzagšanā pieķerto „likumīgo zagļu” un ar krustiņiem atbalstot  godprātīgos „tautas kalpus” no vairākiem partiju kandidātu sarakstiem saliekot vienu sarakstu. Tādā veidā Latvijas tauta daudz maz atgūtu tiesības „demokrātiski” atbrīvoties no tautas izzadzējiem, „likumīgiem zagļiem” un atklātiem Latvijas tautas un valsts ienaidniekiem „ždanokām”, „ušakoviem” un citiem Latvijas valstiskuma atklātiem kaitniekiem, ar kuriem divdesmit gadu laikā nav centušies tikt galā Latvijas tiesību aizsardzības iestādes, kuri, acīmredzot,  paši simpatizē austrumu kaimiņvalsts interešu lobēšanu un nav izslēgta iespēja, ka par partijas Nacionālās apvienības izvirzīto ministru nepielaišanu valsts noslēpumiem „bīda” nedraudzīga un bīstama austrumvalsts, par šādiem lēmumiem dāsni samaksājot kopš Padomju Savienības laikiem palikušajiem tiesnešiem, prokuroriem, specdienestu darbiniekiem un, iespējams, arī ar man zināmā kā pēdējā nelieša Andra Guļāna saistītā ģimenes klana ģimenes draugam Satversmes Aizsardzības biroja vadītājam Jānim Maizītim, uz kura kā ģenerālprokurora sirdsapziņas, tāpat kā veselai virknei tiesnešu un prokuroru, ir ļoti daudz notušētu sūdzību par noziegumiem, tajā skaitā tiesu sistēmā, bet suverēnai tautai ir liegtas iespējas jebkādā veidā nepieļaut valsts ienaidnieku un likumīgo zagļu nonākšanu Saeimā – valsts augstākajā likumdevējā.

Protams, visliekākā „zaudētāja” no šādas likuma izmaiņas būs partija Vienotība un Reformu partija, kuru deputāti gandrīz vienbalsīgi pakļāvās partiju norādījumiem, piemēram, Pareksa bankas, pēc nosaukuma maiņas Citadeles bankas pārdošanā par cenu, kas nu nekādi neatbilst publikācijās pieejamiem tā laika Latvijas Republikas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa solītajam, ka, pārdodot banku, no pensionāriem aizņemtais un bankā ieguldītais turpat vai miļjards latu tiks pensionāriem atdots atpakaļ. Pensionāru uzkrātā sociālā budžeta miļjarda latu izlaupīšanā, ko pēc internetā pieejamās informācijas, iespējams,  izdarīja Ivars Godmanis glābjot ar pensionāru uzkrāto sociālā budžeta naudu gan savus ieguldījumus Pereksa bankā,  gan savu personīgo ādu saņemot draudus par iespējamām problēmām, ja Krievijas noguldītāji zaudētu  savus ieguldītos miljonus. Un tagad atkal deputātu sarakstā ir iekļauti Godmanis,  Kalvītis un pat Šlesers. Par Reformu partiju nav vērts pat  runāt, jo latviešu tautai ir teiciens, ka par nelaiķiem nerunā sliktu vai nerunā nemaz, bet Vienotība vai lien laukā no ādas, lai „suverēnā tauta” neizsvītrotu no saraksta Dzintaru Zaķi kā galveno partijas sponsoru. Mums, Latvijas vēlētājiem nav zināmas ne Eiropas, ne pasaules valstis, kurā vēlētāji nodotu savu balsi par sarakstu, izsvītrojot , piemēram, Āboltiņu, Godmani vai Ždanoku no vēlēšanu biļetena, bet tajā pašā laikā ir nobalsojis par partijas sarakstu un deputātu, kurš sevi ir norādījis kā patiesu Latvijas valsts patriotu vai nav pieķerts valsts materiālo vērtību izlaupīšanā.  Pat Vienotībā bija deputāti, kuri nepakļāvās partijas vadības interesēm un balsoja par atļaušanu latviešu tautības brīvprātīgu ierakstīšanu pasē, kaut Solvita Āboltiņa balsoja par latviešu tautības izdzēšanu no Latvijas Republikas pilsoņu pasēm. Pašreizējā vēlēšanu likuma būtība ir tāda, ka ja latvieši, kas atbalsta Latvijas patriotu konkrētā sarakstā, faktiski nobalso arī par latviešu tautības ieraksta pasē nīdējas Solvitas Āboltiņas un viņai pakļāvīgo biedru Ābiķa, Čigānes, Judina, Lāčplēša un Lejiņa atkārtotu iekļūšanu Saeimā. Tādējādi Saeimas vēlēšanu likums ierobežo suverēnās tautas demokrātisko izvēli. „Suverēnā Latvijas tauta” ir beidzot sapratusi mūsu valsts likumdevēja vēlēšanu finanses un liels vairākums nevēlas piedalīties šajā atklātas ņirgāšanās farsā. Latvijas tautai būtu pamats atteikties no šāda vēlēšanu farsa īstenošanas, jo daudziem ir saprotams, ka valsti sen vairs nevada Latvijas valdība, bet valdības rīcību diktē faktiski nelegimitīvā „Valdošā koalīcija” un „suverēnai tautai” ir atvēlētāta bezjēdzīga statista novērotāja loma. Šāda manipulācija  ar „demokrātija” termina neatbilstošu lietošanu tikai mazina suverēnās tautas vēlēšanos piedalīties šajā „demokrātisko” vēlēšanu farsā un neskatoties uz pašreizējo politisko situāciju valstī un Eiropā nebalsot ir līdzvērtīga valsts interešu nodevībai, bet balsot pēc šāda Vēlēšanu likuma ir pakļaušanās valsts izzadzēju interesēm demokrātijas aizsegā sabīdīt savus ielikteņus.  Trešā daļa no visiem Latvijas vēlētājiem  šajās vēlēšanās vēl piedalīsies un aicinās visus kam ir dārgs Latvijas atgūtais valstiskums pēdējo reizi piedalīties šajā vēlēšanu farsā, kurš nedod nekādas iespējas brīvi paust savu viedokli, bet kurš ir jāpacieš kā zobu sāpes un jābalso par mazāko ļaunumu, un ja arī Satversmes tiesa nespēs glābt Latvijas suverenitāti no politisko varu patvarīgi sagrābušo partiju bezprecedenta diktāta, tad uz nākošām vēlēšanām daudzi Latvijas vēlētāji balsos ar nepiedalīšanos politisko varu sagrābušo partiju inspirētajām nedemokrātiskajām vēlēšanām. Tad gan diez vai valdošā Koalīcija ilgtermiņā varēs justies droša, ja vairāk nekā 2/3 Latvijas vēlētāju boikotēs vēlēšanas un meklēs palīdzību pie starptautiskās demokrātisko valstu sabiedrības palīdzēt atjaunot tiesiskumu mūsu valstī.

B. Konstitucionālās sūdzības juridiskais pamatojums.

1. Latvijas Republikas Satversmes 1.pants paredz, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Diemžēl realitātē mūsu valstī pastāv partokrātijas diktatūra, kam ar demokrātiju nav nekā kopēja. Faktiski varu valstī ir nedemokrātiski uzurpurējusi neliģimitīmā valdošo politisko partiju koalīcija.

Kādā veidā mūsu valstī izpaužas „demokrātija” neleģimitīmās koalīcijas ieskatā, ja daži deputāti no Vienotības saskatīja šīs partijas vadības naidīgo attieksmi pret  latviešu tautu kā valstnāciju, tad tie godprātīgi pameta šo partiju. Ja Ingūna Sudraba atklāti sadarbojas ar Latvijas valsts ienaidniekiem un uzstāda Ingūnai Sudrabai neērtus jautājumus, tad Ingūna Sudraba balstās uz varu sagrābušās neliģimitīvās valdošo partiju koalīcijas darbības principiem „demokrātiski” šādus neērtus jautājumu uzstādītājus izslēgt no partijas vēl pirms vēlēšanām ar cerībām iekļūt valdošajā politisko partiju koalīcijā, kura nevis aizsargā Latvijas valstiskumu un demokrātiju, bet pat diktē valdībai, kurus valsts īpašumus un kam tos ir jāpārdod, galvenokārt Krievijas pilsoņiem ar mērķi, lai radītu objektīvus apstākļus Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina politiskajai darbībai aizstāvēt krievu intereses visās kaimiņvalstīs, tai skaitā Eiropas Savienībā. To ka Eiropas Savienības dalībvalstis „aizsargā”,piemēram, Ukrainas suverenitāti, mēs, suverēnā tauta redzam, ka dažiem Eiropas Savienības dalībvalstu prezidentiem ir vienaldzīgas Ukrainas ciešanas,  jo Francija par labu samaksu piegādā agresoram praktiski vienus no pasaulē modernākiem kuģiem „Mistral”,  kas paredzēti nevis aizsardzībai, bet uzbrukumam, tātad kaimiņvalstu okupācijai. Mēs redzējām arī Vācijas kancleres Merkeles attieksmi pret Baltijas valstu drošību, kategoriski iestājoties pret NATO karaspēka izvietošanu Baltijas valstīs.  Neleģimitīmā valdošo partiju koalīcija pēdējos gados nav nodrošinājusi Latvijas aizsardzības spējas, acīmredzot, cerot uz Krievijas otro un „mazsāpīgo” Latvijas okupāciju un iekļūšanu atpakaļ „brālīgo tautu saimē”, jo tieši „valdošā koalīcija” ir vainojama regulāras armijas likvidēšanā, zemessardzes dienesta praktiskā sagraušanā un 0,9% finansējuma  piešķiršanā vajadzīgo 2% vietā no valsts iekšējā kopprodukta. Tātad Latvijas valstī ir sagrauta jebkāda demokrātija. Valsts politisko vadību ir sagrābusi neleģimitīmā koalīcija, kas nav atrunāta Latvijas pamatlikumā – Satversmē.

Valstī tiesiskums ir grauts vairāk kā 20 gadus (visā neatkarības atjaunošanas periodā). Latvijas valsts varas iestādes kā ziemassvētku zvaniņus skandina par Latvijas aizsardzību no NATO un Eiropas Savienības dalībvalsīm, bet tajā pašā laikā apgrūtina Latvijas Republikas pilsoņiem iespējas aizstāvēt savu ģimeni un valsti. To kā Eiropas valstīs savas intereses stāda augstāk par sadarbību norāda sankciju bloķēšana pret agresorvalsti Krieviju Putina jaunības dienu draudzene Merkele Latvijā godīgi paziņojot, ka viņa nepieļaus NATO spēku izvietošanu Baltijas valstīs, lai nekaitinātu savu draugu Putinu. Francijas prezidents Olands gan bija brīdinājis,  ka Francija nepārdos agresoram uzbrukuma un okupācijas vajadzībām domātos karakuģus „Mistral”, bet vienu kuģi tomēr nodevusi Krievijai komandas apmācībai, tādējādi apmācot tos iespējamai Baltijas valstu okupācijai. Aprakstu reālo situāciju, ko nevēlas saskatīt mūsu valdošā koalīcija ar mērķi, lai Satversmes tiesa izvērtētu, cik svarīga ir Latvijas pilsoņu kopas atbalsts Latvijas neatkarībai, bet šāds atbalsts nebūs, ja turpināsies neleģimitīmās un pašieceltās „Valdošās koalīcijas” ņirgāšanās par suverēno Latvijas tautu dažādos veidos, kā vienu no tiem ir demokrātijas nepieļaušanu ne Saeimas, ne pašvaldības vēlēšanās.  Krīzes situācijā Latvijas  tauta vislielākā daļa pieprasīja ieviest  Progresīvo ienākuma nodokli, lai nodokli vairāk maksātu tie, kas algā saņem no valsts siles, kur tos piesaistījis „Valdošās koalīcijas” personālsastāvs un tātad partokrātijas mūžīgā elite, kura tiek „demokrātiski”  ievēlēta, balstoties uz partokrātijas pirmsvēlēšanu likuma pamata.  Suverēnās Latvijas tautas viedokli „Valdošā koalīcija” ņem vērā kā sivēna domas „Čikāgas lopkautuvē”.  Latvijas tauta prasa demokrātisku vēlēšanu likumu, bet Koalīcija vienkārši izliekas to nedzirdam. Latvijas tauta prasa  Latvijas tautas vēlētu Valsts prezidentu, bet Koalīcija vēlas pati iecelt kādu paklausīgu vai koalīcijas partijas atbalstošu prezidentu.  Koalīcija aicina uz valsts aizsardzības stiprināšanu, bet tajā pašā laikā ar saviem cilvēkiem izpārdod Latvijas zemi, mežus un īpašumus, lai piesaistītu iespējami vairāk krievvalodīgos Krievijas pilsoņus,  kuri sarausuši naudu Krievijā un kurus Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins ir deklarējis aizstāvēt visā pasaulē, pat iznīcinot apkārtējās tautas. Latvijas tauta prasa godīgas un pieejamas tiesas, bet Koalīcija atļāvusi ļoti dāsni apmaksātajiem tiesnešiem un prokuroriem palikt uz mūžu un sistemātiski  izsviest cietušo cilvēku sūdzības mistkastē. Praktiski Latvijas tautai nākas meklēt taisnīgumu ārpus Latvijas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un citās starptautiskās institūcijās, jo Latvijā valdošo partiju koalīcija apgrūtinājusi Latvijas tautas – varas subjekta iespējas atjaunot tiesiskumu Latvijā.

NATO ģenerālsekretārs un ASV prezidents gan apgalvoja, ka aizstāvēs Baltijas valstis pret agresora iebrukuma mums, bet Putina jaunības draudzene Merkele šos apgalvojumus apgāza, paziņojot, ka viņa nepieļaus NATO spēku izmitināšanu Baltijas valstīs un izrādījās, ka Lielā politika atkārtojas kā Jaltas, Teherānas un citās konferencēs, kur Baltijas valstis tika nodotas un atstātas okupantu varā.

Kā juridisko pamatojumu, es uzskatu, ka valdošā koalīcija ir neliģimitīma un sagrābusi politisko varu valstī un nepieļauj Vēlēšanu likuma izmaiņas demokrātiskā valstī, veidojot vienotu sarakstu,  kurā kopā ar valsts izzadzējiem un pretvalstiskiem elementiem būtu iespēja citiem godīgiem un zinošiem cilvēkiem tikt iekļautiem pēc Latvijas vēlētāju izvēles. Tādējādi  Saeimā tiks ievēlēti godīgi Latvijas patrioti un beidzot tiks pārtraukta valsts izzagšana  un valsts īpašuma nodošana Krievijas pilsoņu īpašumā.

Vēlētājiem nav pieņemams, ka valdība visas valdošās koalīcijas nelietības un valsts izzagšanu, kā arī valsts īpašuma pārdošanu Krievijas pilsoņiem izsludina par slepenu, par ko vēlētājiem nav informācija, piemēram, „Pareksbanka”, „Liepājas metalurgs”, valsts zemes izpārdošana Krievijas pilsoņiem un krievu diasporas paplašināšana Latvijā, Pasažieru vilcienu traģikomēdija Krievijas tanku būvniecības produkcijas ražošanā, nesamērīga algu nodibināšana Valžu un Padomju locekļiem laikā, kad Latvijas pilsoņi pamet valsti cilvēka cienīgu ieņēmumu gūšanas interesēs, valsts drošības institūciju atklāta darbošanās citu zināmu valstu interesēs, atsakot pielaides godīgākiem Saeimas un Valdības locekļiem, kuri ir izteikušies pret Latvijas rusifikāciju vai pret valsts izzagšanu, vai kuri ir nacionāli noskaņoti un aizstāv valsts drošības intereses, kas, acīmredzot, ir pretrunā ar drošības instanču vadītāju finansiālām interesēm, kā, piemēram, Latvijas Republikas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, kura meita, kā kļuvis zināms no plašsaziņas līdzekļiem, ir apprecējusies ar Bērziņu, kurš ir maksātnespējas administrators Krājbankā un saistīts ar miljonus sagrābušajiem maksātnespējas administratoru, tiesu izpildītāju,  prokuroru un tiesnešu tandēmu. Tajā pašā laikā, kad Konstitucionālās sūdzības autors savas ģimenes interesēs  griežas prokuratūrā un tiesā par savas ģimenes aizskartām tiesībām, tad atbildīgās, bet negodīgās amatpersonas ignorē un nepilda pat likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumus.  Latvijā kādreizējie komunistiskās partijas biedri un tagad pie varas elites palikušie neatzīst ne tikai Latvijas Republikas pilsoņu Satversmē noteiktās tiesības realizēt tiešo demokrātiju valstī, bet arī privātīpašumus, ja tie nepieder viņiem. Tiek aizsargāti tikai tie īpašumi, kas nonākuši valdošās partokrātijas rokās pēc realizētā plāna „laupi salaupīto”. Latvijai, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, rietumeiropas demokrātisko valstu spiediena rezultātā tiek veicināta tiesiskuma atjaunošana, kam pretojas Koalīcija, aizejot pat tik tālu, ka viņi, glābjot savu ādu un salaupīto, gatavi nodot Latviju pat Putiniskajai Krievijai.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu tiesas kompetencē ir atcelt tiesību normas, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē iekļautām tiesību normām.

Satversmes tiesai nav deleģētas likumdošanas tiesības. Šajā gadījumā vēlos lūgt Satversmes tiesu savā lēmumā norādīt Latvijas Republikas Saeimai, ka šāda apzināta demokrātijas paušana ir bīstama un valsts pastāvēšanas noliedzoša.

Saskaņas, Vienotības un  Reformu partijas, apgrūtinot tiešo demokrātiju un izlaupt mūsu tēvzemi rīkojas kā Latvijas valstiskuma ienaidnieki, praktiski slēptā veidā neatpaliek no Ždnokas partijas un ir ļoti bīstama Latvijas valstiskuma pastāvēšanai.

C. Prasījums Satversmes tiesai.

1. Atcelt pašlaik spēkā esošo Saeimas vēlēšanu likumu kā nedemokrātisku un neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2.pantiem. Lai demokrātija nebūtu vienpusīga, tad pieļaut politiskajām partijām iesniegt savus sarakstus, kaut arī tajos būtu ieslēgti valsts izlaupītāji, korumpēti citas valsts interešu aizstāvji un savu nelietību un noziegumu noslepenošanas personas vai citas valsts interešu lobētāji, kā Ušakovs, Ždanoka, Lindermanis, Gapoņenko un citi pazīstami Latvijas valstiskuma nodevēji un atļaut suverēnai Latvijas tautai pašiem bez varu sagrābušās koalīcijas ietekmes  izvēlēties, kurus kandidātus izsvītrot un kuriem pielikt plusiņu. Tikai tad Saeimas vēlēšanu farss pārvērtīsies no demagoģijas uz patiesi demokrātiskām vēlēšanām. Tad būs izpildīts arī Latvijas Republikas Satversmes 6.pants,  kas šobrīd tiek uzskatīts par Satversmes tēvu pieļautu nenopietnu joku, jo šis punkts reāli darbojas tikai nedaudzos aspektos: vēlēšanas ir vispārīgas, tiešas, aizklātas, bet nav demokrātiskas, nav vienlīdzīgas, ir ierobežojošas. Latvijas vēlētājiem būtu jābūt ne tikai tiesībām, bet arī pienākumam vērtēt katru deputātu, tā atbilstību Latvijas valstiskuma pastāvēšanas interesēm. Vēlētājiem jādod iespējas nobalsot, piemēram, par Vienotībā esošiem dažiem godīgiem cilvēkiem. Vienotībā un citās valdošās partijās ir vēl citi biedri deputāta kandidāti, par kuriem vēlētāji grib balsot. Arī Reformu partijā ir viens otrs godīgs cilvēks, bet balsot par viņu ir pat bīstami, jo atkal tiks ievēlēts Valdis Zatlers, kurš bija gatavs bučot krievu tankus, vai Ilmārs Rinkevičs, kurš bija Valsts prezidenta Kancelejas vadītājs un kopā ar Sandru Kukuli piedalījās to personu atbalstā, kas negodīgi sagrābj to, kas viņiem pašiem nepieder, piemēram, Ugunsapbedīšanas biedrības, Valsts kancelejas un Rīgas municipialitātes izveidoto Rīgas Krematoriju. Šobrīd redzams, ka, piemēram, Valda Zatlera „domubiedrei”  Sandrai Kukulei tiesiskuma jūtas  pārgāja, kad viņa dabūja ļoti

dāsni apmaksāto vietu kādā ar Ventspils ostu saistītiem uzņēmumiem.

Ja Satversmes tiesai likums nepieļauj iniciēt likuma grozījumus vai uzdot pienākumu Saeimai tomēr respektēt Latvijas valstiskuma elementāru respektēšanu,  tad es neatradu Satversmes tiesas likumā ierobežojumus Satversmes tiesai paust savu viedokli Latvijas valstiskuma saglabāšanas interesēs.

Lūdzu Satversmes tiesu saprast, ka kopš neatkarības atgūšanas 1990.gadā mums neviena partija nav pat centusies izpildīt vēlētājam dotos solījumus. Mūsu valstī nav politiskās partijas. Ir politiskie grupējumi. Valsts ir izzagta. Tautas atrodas uz iznīcības robežas. Tieši tautas dzīvā spēka saglabāšanas vārdā varas subjekts balstīts uz šādām partijām ir atbilstoši Satversmei nomaināms. Pašreizējā situācijā Saeima neleģimitīmās Valdošās koalīcijas politiskā spriešana rezultātā negrib un nespēj demokrātiskā ceļā atteikties no pašreizējā likuma, kurš nodrošina valsts izzadzēju, Latvijas valstiskuma ienaidniekiem un pašpasludinātās politiskās elites balsošanu, kas izmainītu Vēlēšanu likumu un kas nodrošinātu valsts Satversmē ierakstīto demokrātiskas valsts statusu, jo pie demokrātiska vēlēšanu likuma, varu sagrābušās politiskās partijas  zaudēs savu patvaļīgi sagrābto priviliģēto stāvokli un līdz ar to politisko ietekmi un Latvijā var nodibināties patiesa demokrātija un patiesi tiesiska valsts. Vienotība, Reformu partija vai arī Ingūnas Sudrabas partija nevar turpināt ar Saskaņas centru atbalstīt Latvijas atpakaļceļu Krievijas ciešajos apskāvienos, un valsts drošības dienestiem aizvērsies papildus ienākumu avots no Krievijas un pielaides valsts noslēpumiem, mandātus varēs iegūt arī patriotiski domājoši deputāti. Satversmes tiesa līdz šim vienmēr pamatoti un motivēti ir veikusi savus spriedumus par pensionāru aplaupīšanas mēģinājumiem. Tajā pašā laikā līdz šim Satversmes tiesa nav izvērtējusi jautājumu par Ivara Godmaņa „aizņēmumu” no Sociālā budžeta uzkrājumiem,  savas  un Krievijas pilsoņu bankā ieguldītās naudas mehānismiem atgūšanai,  un šis jautājums var tikt ietverts šajā Konstitucionālā sūdzībā.  Tomēr Latvijas vēlētājiem ir tiesības juridiskā ceļā noskaidrot Satversmes tiesas viedokli, vai parādi ir  tiesiskā un demokrātiskā valstī ir jāatdod vai arī sociālā budžeta nekaunīga izlaupīšana kādas personas ādas glābšanais nolūkā ir attaisnojama tiesiskā un demokrātiskā valstī?

Uzzinot Satversmes tiesas viedokli Latvijas tautas būtiska daļa – pensionāri un jebkurš cits Latvijas Republikas pilsonis varētu saprast vai ir pamats sniegt precizētu Konstitucionālo sūdzību par šo aizņēmumu, kuru valdošā koalīcija uzskata par pensionāru labprātīgu dāvanu valsts izlaupītājiem.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka valsts izzagšana notika ārpus Saeimas slepus no Latvijas tautas – varas subjekta izstrādājot antikonstitucionālus likumus, tādējādi falsificējot vēlētāju gribu. Tas nebūtu iedomājams, ja būtu informēta sabiedrība. Bez informētas sabeidrības nav iedomājama demokrātija. Sabiedrības informēšanas plāns bija jāizstrādā Latvijas Republikas Ministru Kabinetam. Jo Ministru Kabineta pienākums ir ievērot Latvijas Republikas Satversmes 2.pantu  „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Sabiedrības informēšanai bija  jānotiek tā, ka visas Ministru Kabineta sēdes un komisiju sēdes ir atklātas. Jebkuram Latvijas Republikas pilsonim jau bija jābūt iespējamam ar mūsdienu tehnoloģijas līdzekļiem, piemēram mobilajiem telefoniem, klausīties  sēdes. Tām bija jābūt iepriekš izziņotām. Darba plānam bija  jābūt zināmam. Nedrīkstēja šaura grupa lemt slepus par valsts naudas līdzekļu sadalīšanu, apdāvinot sevi, kā arī savas ģimenes locekļus un grupas. Mums Latvijā ir Satversmes tiesa. Tā par to klusēja. Mums Latvijā ilgi darbojās Plašsaziņas līdzekļu padome. Kāpēc viņi nodarbojās ar mazsvarīgiem jautājumiem, bet kā iziet no „purva” neviena vārda? Kāpēc nenodarbojās ar sabiedrības informēšanu? Vai tas neliecina, ka Valdošā koalīcija, kas sagrābusi varu uz antikonstitucionāla Saeimas vēlēšanu likuma pamata, ir radījusi tādu sistēmu, kas nodarbojas ar kaitniecību pret visu Latvijas tautu? Lūdzu Satversmes tiesu nodrošināt informācijas pieejamību Latvijas vēlētājiem un taisnīgu tiesu, bet ja tas nav iespējams, tad sniegt Satversmes tiesas viedokli, kas darāms šī mērķa sasniegšanā un tiesiskuma atjaunošanā Latvijā?

Lūdzu atsūtīt Satversmes tiesas spriedumu pieteicējam paziņošanai un plašsaziņas līdzekļiem.

Pielikumā:  iekopējums no preses par Valdošās koalīcijas antikonstitucionālo rīcību.

Rīgā, 2014.gada 1.oktobrī

Ar cieņu un cerot uz visu izklāstīto argumentu motivētu izskatīšanu,

Pieteicējs ______________________ /Vilors Eihmanis