LRTT. LVB likumprojekta pielikums

LRTT atzinīgi vērtē šo LVB Pilsoniskās sabiedrības likumprojekta pielikumu.

It sevišķi 24. punkts, kurā tiek runāts par nāvessodu.

LRTT ir pārliecināts, ka viss reiz nostāsies savās vietās un katrs saņems pelnīto !

=========================================================================

Neaizmirsti noklausīties, ko saka  nežēlastībā kritušais prāvests A. Kavacis.

Kurus vēlēsim:https://www.youtube.com/watch?v=ND3HdWHpVEk

Latviešu vēlētāju biedrības biedru Pilsoniskās sabiedrības likumprojekta  (kas ir izstrādes stadijā)

pielikums

(kam jādarbojas pēc likumprojekta pieņemšanas Tautas nobalsošanā)

Nosūtītais likumprojekts ir izstrādes stadijā. Doma ir izteikta, un laiks izšķirties – kas projektā ir atstājams, ko jāprecizē un kas ir lieks. Likumprojektam līdzi nosūtīta šī „Piebilde”, to saprotot kā plānojumu TDI darbības sākumposmā uzreiz pēc Pilsoniskās sabiedrībās likuma stāšanās spēkā, nodrošinot Pilsoniskās sabiedrības likumā pieņemto atzinumu patiesu un tūlītēju īstenošanu.

Ir varianti, kā augšminēto likumprojektu sadalīt pa atsevišķiem likumprojektiem, katru no tiem izskatot atsevišķā Tautas nobalsojumā – atsevišķā par Sākumvārdu, atsevišķā par TDI (1.nodaļu), atsevišķā par Sabiedrībai draudzīgu politisko vidi (2.nodaļa), atsevišķā par Pārejas laiku (3nodaļa) un  atsevišķā par Pārejas laika plānojumu likumdošanas jomā. Vēl viens variants – ja šīs „Piebildes” p.p. 1.; 2.; 3. ; 4.; 10. un 15.2 iekļauj likumprojekta 3.nodaļas beigās, tad daudzi no pārejiem „Piebildē” ieteiktajiem punktiem ir lieki. Ieteikto p.p. 1.; 2.; 3.; 4.; 10. un 15.2. atzinumi nāk no šodienas labklājības valstu daudzu gadu pieredzes – ritenis nav vēlreiz jāizdomā:

1. Valsts tiesiskuma un Tautsaimniecības atveseļošanās politikā izmantojama Ziemeļeiropas valstu – Somijas, Zviedrijas, Dānijas pieredze, kā arī vācu ekonomista Lautenbaha memorands un latviešu ekonomista Kārļa Baloža ieteikumi krīžu pārvarēšanā, savulaik ieviestos Vācijā pagājušā g.s. 20. gados pēc zaudējuma karā un tam sekojošā ekonomiskā sabrukuma, kad desmit gadu laikā pēc šāda sabrukuma valsts spēja uzsākt jaunu karu pret iepriekšējiem uzvarētājiem, un izpētot Maršala plāna īstenošanās sekmes Vācijas tautsaimniecības atdzīvināšanā pēc atkārtotas šīs valsts sagrāves otrajā pasaules karā.

2. Likumdošanā pārņemt Dānijā šā g.s. sākumā no Vācijas pārņemto likumdošanas kompleksu. Pārņemtajam kompleksam pievienot no Vācijas likumdošanas Dānijā nepārņemto katra panta represīvo sadaļu. Likuma pantos ir:

a) reglamentējošā sadaļa – un  to pārņem no Dānijas/Vācijas likumdošanas;

b) represīvā sadaļa, kas nosaka sodāmību par reglamentējošās sadaļas neizpildi – un to pārņem no Vācijas likumdošanas.

3. Par reģionālās valūtas politiku valstī, izmantojot Vācijas pieredzi. Ja Latvijā ražotai produkcijai savā valstī ir noiets un tās pašizmaksa nepārsniedz 15–25% no faktiskās šīs produkcijas pašizmaksas ārvalstīs, ieskaitot ārvalstīs ražotāju saņemtās dotācijas un citus atvieglojumus, arī uzglabāšanas un transporta izdevumus no ražotāja līdz patērētājam Latvijā, tad Latvija veicina savas produkcijas realizāciju savā valstī. Atsevišķs Likums precizē šī panta noteikumus.

5. Valsts un pašvaldības atbalsta pilsētās strādājošo un viņu ģimenes locekļu dzīvošanu ārpus pilsētu teritorijas, izveidojot piemājas saimniecības un pašapgādājot sevi, kā arī, saņemot licenci, saražoto pārdod.

6. Pārejas laikā valstī ir spēkā darba spējīgo iedzīvotāju obligāta nodarbinātība, ieskaitot ieslodzījumā esošos, kā arī darba dienesta izveidošana.

7. Jurisprudencē un veselības aprūpē ir arī privātprakse, bet ar nosacījumu, ka šie privātprakses speciālisti vismaz divas darbadienas nedēļā strādā atbilstoši atalgotu darbu valsts vai pašvaldību struktūrās savā specialitātē. Licenci par atļauju darbībai privātpraksē ir spēkā, ja, pildot savus pienākumus valsts un pašvaldību struktūrās, izpilda šos pienākumus atbilstoši pastāvošām tiesisko normu prasībām. Šo speciālistu darbību un atbildību par divām darba vietām regulē attiecīgie normatīvie akti. Beidzoties Pārejas laikam, notiek Tautas nobalsošana par šī panta anulēšanu.

8. Arī par neizīrētām apdzīvojamām, ražošanas vai citādi neapsaimniekotām telpām un gruntsgabaliem īpašnieks maksā nodokli, kura apmērus nosaka attiecīgi normatīvie akti. Sistemātiskas nemaksāšanas gadījumā piemēro īpašuma konfiskāciju. Neizīrētos īpašumus pēc to īpašnieku ierosinājuma pašvaldības uz noteiktu laiku var pārņemt valdījumā. Ja no šāda īpašnieka piedāvājuma, kura termiņš ir vismaz uz desmit gadiem, pašvaldība atsakās, tad īpašnieks attiecīgo nodokli nemaksā – šīs attiecības regulē attiecīgas tiesiskās normas.

9. Uzņēmumiem no nodokļu apliekamās summas atskaita daļu, kura, lai veicinātu uzņēmuma produktivitāti, ir izlietota inovācijās. No nodokļu summas atskaitāmo daļu precizē attiecīgas tiesiskās normas.

10. Pārskatāma pēc neatkarības atgūšanas notikusī īpašumu denacionalizācija. Šo īpašnieku mantiniekus nosaka saskaņā ar tiesiskām normām, kādas bija spēkā pirms valsts okupācijas 1940. gadā. Konstatētiem pārkāpumiem nav noilguma.

11. Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja iesaistīšanās 1991. gada Janvāra barikāžu aizstāvēšanā ir pietiekams nosacījums pilsonības piešķiršanai. Šī likuma pants attiecas arī uz tiem, kuri aktīvi piedalās TDI darbībā pēc Pilsoniskās sabiedrības likuma spēkā stāšanās.

12. Atbilstoši normatīvie akti nodrošina pašnodrošināšanās politikas īstenošanu tautsaimniecībā. Stratēģiskajās nozarēs vismaz 25–35% īpašumu pieder valstij un pašvaldībām.

13. Atbilstoši normatīvie akti nodrošina nodokļu iekasēšanas un iekasētā sadales kārtības piemērošanu Latvijā, izmantojot Vācijā pagājušā g.s. sešdesmitajos gados darbojošos modeļa pieredzi. Nodokļus iekasē darba devējs. Darba vietai un tās arodbiedrībai paredzēto nodokļu daļa paliek darba vietā, bet pārējo pārskaita pašvaldībai. Pašvaldība, paturot sev pienākošo daļu, un atlikušo pārskaita valstij. Šo Pagaidu likumu pieņem, ja Vācijas pieredzes izpēte apstiprina pārņemšanas lietderīgumu;

14. Četru mēnešu laikā no Pārejas laika iestāšanās brīža, pamatojoties uz Satversmes 2.panta un attiecīgiem Pilsoniskās sabiedrības likuma atzinumiem, Saeima izstrādā un pieņem sekojošus Pārejas laika Pagaidu likumus:

14.1. par valsts līmeņa Publiskajām apspriešanām, Publisko apspriešanu sēžu Kārtības rulli, kā arī par procedūrām, kas nepieciešama, pamatojas uz Pilsoniskās sabiedrības likuma 2. un 3.panta atzinumiem, lai izstrādātu likumprojektus un tos nodotu 1/10 vēlētāju atbalsta saņemšanai. Šajā Likumā norādītais nepieciešamais finansējums Publiskajām apspriešanām sedzams, izmantojot atbrīvojušos līdzekļus, kādi valsts un pašvaldību pakļautības institūcijās radušies sakarā ar šo institūciju darbības sakārtošanu, kā arī no valsts budžeta;

14.2. par sabiedrības nodarbinātību Pārejas laikā, pamatojoties uz „iestrādes” p.p. 5. un 6. atzinumiem, kā arī par nodarbinātību darba dienestā un ieslodzījuma vietās;

14.3. par sabiedrības ekonomisko pašnodrošināšanos, ievērojot Pilsoniskās sabiedrības likuma p.5.4. atzinumus;

14.4. par iedzīvotāju progresīvo ienākumu nodokli, pārnesot nodokļu slogu no sabiedrības uz finanšu kapitālu – izmantojot Ziemeļeiropas valstu un Vācijas pieredzi;

14.5.  par sodāmības progresivitāti, ievērojot, ka, atkarībā no nodarījuma smaguma, pēc atkārtoti izdarītiem noziegumiem, par kuriem jau piespriests ieslodzījums, var sekot mūža ieslodzījums. Sodāmības progresivitāti precizē attiecīgs likums;

14.6. par tiesneša atbildību gadījumos, kad tiesā pieņemts aplams nolēmums, bet augstāka tiesu instance šo nolēmumu atceļ;

14.7. par īpašumu sākumdeklarācijām – saskaņā ar Pilsoniskās sabiedrības likuma p. 7.10. noteikumiem;

14.8. par Ārkārtas budžetu valstī, kur budžeta sastādīšana notiek „apgrieztā” secībā – vispirms finansējumu izdala Latvijas tautas izdzīvošanas jomā – izglītības, zinātnes, veselības aprūpes, kultūras un sociālā taisnīguma, kā arī tautsaimniecībai labvēlīgas infrastruktūras nodrošināšanai;

14.9. par arodbiedrībām, nodrošinot to neatkarību, tiesības un pienākumus 21.gadsimta izpratnē, par arodbiedrību sadarbību ar Tiešajām demokrātijas izpausmēm, kā arī par pasākumiem, kas veicina strādājošo iesaistīšanos savas nozares arodbiedrībā;

14.10. par ārzemēs dzīvojošo Latvijas pavalstnieku līdzdalību Tautas nobalsošanās un 1/10 vēlētāju atbalsta saņemšanā – atbilstoši  Pilsoniskās sabiedrības likuma 15.pantam;

14.11. par Satversmes tiesu, tās tiesībām, atbildību un tiesas sastāvu – atbilstoši Satversmei un Pilsoniskās sabiedrības likuma p.7.15. atzinumiem;

14.12. par Latvijas pasta papildu pienākumiem un finansēšanu, radušos sakarā ar pasta iesaistīšanos Tautas nobalsošanas un 1/10 daļas vēlētāju atbalsta saņemšanas procedūrā;

14.13. par 1939. g. dibinātā Valsts ģeoloģiskā dienesta tūlītēju atjaunošanu;

14.14. (???) par paātrinātu procedūru Pagaidu likumu un citu pagaidu tiesisko normu pieņemšanu Saeimā un pašvaldībās sakarā ar TDI īstenošanos valstī;

14.15. par Goda tiesas izveidošanu Sabiedrības pašaizsardzības struktūrās;

14.16.(???) par Satversmes tiesas, Valsts kontroles, KNAB un Tiesībsarga institūciju darbības savstarpēju koordināciju. Šo institūciju darbības koordinācijas padome, sastāvošā no šo institūciju pārstāvjiem, vada tautas ievēlētais Tiesībsargs. Koordinācijas padomes darbu regulē tās Kārtības rullis;

14.17 par izmaiņām KNAB likumā. KNAB ir tiesības savus izmeklēšanas rezultātus iesniegt prokuratūrai lietas tālākai virzībai, bet, noraidīšanas gadījumā, sabiedrība saņem motivētu skaidrojumu kā no iesniedzēja, tā no atraidītāja;

14.18. noskaidrot, vai ir notikusi ļaunprātīga, savtīgos nolūkos izdarīta privatizāciju valstī pēc tās neatkarības atjaunošanas, tai skaitā – par zemes dzīļu, pazemes gāzes krātuvju, Latvijas gāzes, Lattelecom privatizāciju, par rūpnīcu privatizāciju un likvidāciju – bet tagad jāatjauno;

14.19. par Publisko apspriešanu bāzēšanās nodrošināšanu valstī. Augstskolās un zinātniskās iestādēs,  kurās bāzējas Publiskās apspriešanas saskaņā ar analoģiju Pilsoniskās sabiedrības likuma 9.3.1. noteikumiem, šo iestāžu atbildīgās amatpersonas – katra savas kompetences ietvaros, atbild par sev piestiprinātās Publiskās apspriešanas darbības bāzēšanās nodrošinājumu, saņemot atbilstošu kompensāciju no valsts budžeta.

14.20. par meliorācijas sistēmu atjaunošanu lauksaimniecībā  un mežsaimniecībā;

14.21. par uzņēmēju un atsevišķu privātpersonu maksātnespējas atbildību, atbilstošu 21.gadsimta demokrātijai;

14.22. par liegumu ieņemt amatu valsts vai pašvaldību institūcijās un vienlaicīgi darboties biznesa struktūrās.

14.23. par CVK pienākumiem, atbildību un neatkarību pēc Pilsoniskās sabiedrības likuma spēkā stāšanās.

15. Sešu mēnešu laikā no Pārejas laika iestāšanās brīža, pamatojoties uz Satversmes 2.panta un attiecīgiem Pilsoniskās sabiedrības likuma atzinumiem, Saeima izstrādā un pieņem sekojošus Pārejas laika Pagaidu likumus:

15.1. par prioritāšu–iespēju noskaidrošanu tautsaimniecības uzplaukumam valstī, tai skaitā arī par jaunā tipa atomreaktoru celtniecību;

15.2.  par zemes dzīļu pietiekamas izpēti – par bagātībām valstī, kas attiecīgās instancēs kvalificētas kā perspektīvas izmantošanai: par divu tipu augstas kvalitātes dzelzsrūdas iegulām, kas ir pieņemamā dziļumā un ievērojamā valsts teritorijas daļā, par rūpnieciski izmantojamās urāna rūdas krājumiem Kurzemē, broma krājumiem Kembrijas horizontā, sapropeļa, māla, dolomīta, kvarca smilšu krājumiem, šķiedru ģipša iegulām medicīniskām vajadzībām, par izejvielām celulozes un papīra ražošanai, par naftas krājumiem, pazemes gāzu krātuvēm Vidzemē un Kurzemē, termālo 50–80 grādu silto ūdeni Kurzemē un Zemgalē;

15.3. Noskaidrojams, vai Latvijai ir izdevīga Baltijas–Melnās jūras kanāla izbūve, ja kanāls ir elektrificēts, ir arī zivjaudzētava un kanāla būvē izveidotais vides draudzīgums veicina tūrisma uzplaukumu.

15.4. par komerciālām apsardzes struktūrām, to tiesībām, atbildību un to pārraudzību;

15.7. par valsts un pašvaldību amatpersonu ierobežojumiem darboties biznesa struktūrās;

15.8. par valstī dzīvojošo tautu produktīvas sadarbības nodrošināšanu un par pamatnācijas izdzīvošanu;

15.11. par valsts un pašvaldību institūciju uzturēšanai nepamatotu – sabiedrības interesēm lieku izmaksu pieļaušanu, par šo institūciju birokrātijas izpausmju likvidāciju;

15.12. par Valsts kontroles un KNAB pienākumu dot atzinumu par Latvijas tautsaimniecības izsaimniekošanu, notikušo pēc valsts neatkarības atgūšanas 1990.gadā, kā arī par šajā izsaimniekošanā vainīgajiem;

15.13. par zemes dzīļu, mežu un ūdeņu resursu izmantošanu un īpašumtiesībām;

15.14. par dezinformācijas nepieļaušanu masu informācijā, ieskaitot reklāmās.

15.15. par zemes rentes un dabiskā monopola nodokļa ieviešanu valstī – Pagaidu likumprojekts pieņemams, ja noskaidrota tā atbilstība sabiedrības interesēm;

16. Divu mēneša laikā no Pilsoniskās sabiedrības likuma stāšanās spēkā, pamatojoties šī Likuma 9.1. atzinumu, kas pieņemts Tautas nobalsošanā, sākas Tautas nobalsošana par sekojošiem Satversmes grozījumiem Satversmes 78.panta noteiktā kārtībā:

16.1. Satversmes 22.panta atzinumi ir sekojošā tekstā:

„Saeimas sēdes ir atklātas un katra balsotāja balsojums ir sabiedrībai pieejams”;

16.2. Satversmes 78.pantā ir esošā teksta papildinājums:

„Vēlētāji, piedalījušies 1/10 daļas vēlētāju atbalsta saņemšanai, tai sekojošā Tautas nobalsošanā nepiedalās. Viņu izteiktais viedoklis 1/10 daļas vēlētāju atbalsta saņemšanā tiek pārnests uz tai sekojošo-atbilstošo Tautas nobalsošanu kā balsojums”;

16.3.Satversmes 14. pants ar jau esošiem grozījumiem ir anulējami kā neatbilstoši Satversmes 2., 73. un 77. panta atzinumiem;

16.4. Satversmes 75.pants ir anulējams kā neatbilstošs Satversmes 2.panta atzinumam;

16.5. Satversmes 73.panta tekstā ir papildinājums:  „izņemot gadījumus, ja līgums kaitē valstiskai neatkarībai”;

16.6. Satversmē atjaunot zvērināto tiesu darbību valstī, kā arī noskaidrot vainīgos zvērināto tiesu darbības pārtraukšanā, notikušā pēc neatkarības atjaunošanas 1990.gadā ;

16.7. par tautas vēlētu ģenerālprokuroru un tautas vēlētu Satversmes tiesu, tās sastāvu un kompetenci;

16.8. Ja Pilsoniskās sabiedrības likumā ierosinātie Satversmes grozījumi ir pretrunā ar jau Satversmes pantos izteiktiem atzinumiem, tad Pilsoniskās sabiedrības likumā ierosinātajiem un ar Tautas nobalsošanu pieņemtajiem grozījumiem ir virsroka.

17. Pilsoniskās sabiedrības likumā noteiktos Tautas nobalsošanas termiņus var pagarināt, bet nolūkā, lai vienlaicīgi notiktu vairākas Tautas nobalsošanas.

18. Saeima viena mēneša laikā no Pilsonības sabiedrības likuma stāšanās spēkā ar savu balsojumu apstiprina likumā paredzētos termiņus Pilsoniskās sabiedrības likuma 14.pantā, 15..pantā uzskaitīto Pagaidu likumu pieņemšanai un Satversmes grozījumu termiņus 16.pantā, kā arī izstrādā un pieņem attiecīgu darbības plānu šo Pagaidu likumu un Satversmes grozījumu izstrādāšanā. Minētā termiņa neievērošana tiek uzskatīta par Saeimas atteikšanos pakļauties Pilsoniskās sabiedrības likumam un Saeima skaitās atlaista, saglabājot Satversmes 49. panta noteikumus Saeimas turpmākai darbībai.

19. Ja Saeima noteiktajā termiņā nav izstrādājusi un pieņēmusi bez grozījumiem saturā Pilsoniskās sabiedrības likuma 18.pantā.uzskaitīto,  tad notiek Tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu. Ja  Pārejas laikā Saeima tiek atlaista, tad atlaistajiem deputātiem pēc deputātu pienākumu pildīšanas kompensācija nepienākas.

20. Ja valsts vai pašvaldību amatpersona, lai kādu amatu ieņem, ar savu darbību vai bezdarbību ir kaitējusi Pilsoniskās sabiedrības likuma pieņemšanu un TDI veidošanos, tad šāda rīcība vērtējama kā Satversmes 1. un 2. panta atzinumu pārkāpums – kaitējums Latvijas valstij un tautai, un pārkāpums ir sodāms, tai skaitā – ar tiesas lēmumu liegt Pārejas laikā ieņemt amatu valsts un pašvaldību institūcijās.

21.. Sešu mēnešu laikā no Pilsoniskās sabiedrības likuma spēkā stāšanās, bet turpmāk – ne retāk kā reizi gadā notiek Tautas nobalsošana, kurā sabiedrība izsaka savu viedokli par masu informācijas darbības atbilstību sabiedrības interesēm.

22. Termiņi Pārejas laika periodā, kādos valsts līmeņa Publisko apspriešanu ierosinātie un 1/10 vēlētāju atbalstu saņēmušie priekšlikumi/likumprojekti Satversmes 78.panta noteiktā kārtība tiek nodoti apstiprināšanai, ir šādi:

a) Valsts prezidents saņemtos priekšlikumus iesniedz Saeimā nedēļas laikā no saņemšanas brīža;

b) ja Saeima mēneša laikā tos nepieņem bez izmaiņām saturā, tad sākas Tautas nobalsošana saskaņā ar Satversmes 78. panta un Pilsoniskās sabiedrības likuma p.3.4. noteikumiem.

23. Latvijai pienākas kompensācija par 50 gadus ilgo okupāciju pēc Otrā pasaules kara, par ko savā savtīgumā uz Baltijas valstu rēķina vienojās Jaltas, Teherānas un Potsdamas konferenču dalībvalstis. Ar to pārkāptas pirms otrā pasaules kara Tautu Savienības dalībvalsts uzņemtās saistības par Tautu Savienības dalībvalstu savstarpējo aizstāvību. Cietējām valstīm pienākas nodarītajam kaitējumam atbilstoša kompensācija, kaut vai kā aizņēmums uz atvieglotiem noteikumiem par notikušās nodevības seku likvidāciju.

24. Pārejas laikā institūcijās, kuras finansē valsts vai pašvaldības, štatu samazināšanas dēļ no darba atbrīvotos speciālistus iespēju robežās nodarbina Tiešo demokrātijas 25. Pastāvošais nosacījums par nāvessoda izpildīšanas iesaldēšanu valstī nav spēkā gadījumos, kad nogalinātā persona darbojusies tiesiskuma atjaunošanā, nostiprināšanā un attīstībā (Pilsoniskās sabiedrības likuma īstenošanā).

Vilors Eihmanis

LRTT   26.08.2014.