Noslēgsim šo „čērčilisma” (nodevības) problēmu ar kopsavilkumu. Skatoties uz pēdējā laika notikumiem, mēs arvien skaidrāk sākam saprast to, ka saprotam arvien mazāk. 
Nepārtraukti mums „kāds” visu laiku norāda uz „pareizajiem” ienaidniekiem. Visa šī neiedomājamā „kņada” ir sacelta tāpēc, lai mēs nemeklētu īstos vaininiekus.
Lai jūs (lasītāji) varētu labāk saprast sacīto, minēšu vienu piemēru: Zvērināta komuniste, LR deputāte ES Vaidere visiem spēkiem „cīnās”, lai komunismu pielīdzinātu nacismam, kaut arī netieši, bet tas jau ir izdarīts.
Kāpēc viņa(zvērināta komuniste) to dara ?
Tāpēc, lai to nedarītu kāds cits, kurš patiešām būtu ieinteresēts šo problēmu nokārtot līdz galam. Tā ir gudra noziedznieku taktika, kā novērst uzmanību no galvenās LIETAS, proti, lai tādu Vaideri pašu „nepievilktu pie zara”. Viņa taču zvērēja- būt uzticīga šiem slepkavām.
Katra godīga cilvēka- jurista pienākums ir cīnīties par Tiesiskumu.
Kāpēc tad mūsu Vaidere necīnās par Tiesiskuma atjaunošanu ?
Tāpēc, ka viņa un viņai līdzīgie, ir noziedznieki pēc savas dziļākās būtības- iedzimti. Ja viņa cīnīsies īsti, bet ne fiktīvi, tad sabruks visa cionistiskā Rietumeiropas „demokrātija”. Izrādīsies, ka Staļins ar Hitleru nemaz nebija tie lielākie slepkavas. Viņus ar pamatīgu pārsvaru pārspēs Anglija ar savu Čērčilu priekšgalā. Tūlīt pēc tam sekos ASV, tad krievžīdiskā Krievija un tad tikai visu aprietais Ādolfs. To mēs nepārprotami saprotam, kad izlasām Alena Pola sarakstīto grāmatu „KATIŅA”.
Tagad jau ir nākuši „gaismā” dokumenti par Jaltu, Teherānu un Potsdamu.
Viena vienīga pretīga nodevība, kas attiecas uz latviešiem un baltiešiem.
Izgaismots ir arī tas, ka Hitlers nemaz nevēlējās žīdus iznīcināt. Jautāts tiek arī Anglijas valdībai: kāpēc tā pirms kara nepieņēma kuģi ar vairākiem tūkstošiem žīdu bēgļu, kurus Hitlers aizsūtīja uz Angliju ? Visus attransportēja atpakaļ uz Vāciju.
Kāpēc ???
>Un tā-, kāpēc pēc PSRS sabrukuma neatjaunoja Latvijā Tiesiskumu pēc visiem ANO LIKUMIEM ?
>Kurš vai kas bija tas, kas visu to kavēja ?
Jeļcins pat piedāvāja neatkarību autonomajiem apgabaliem. „Ņemiet neatkarību tik, cik variet panest,” viņš sacīja.
Izrādās, ka to nevēlējās cionisti(komunisti), jo asins darbos bija iejaukti tieši viņi. Viņi ir tie, kuri pārvalda Krieviju, ASV un Angliju.
Neielaidīsimies garos spriedelējumos nobeidzot šo tēmu par Anglijas „karaļnama” noziegumiem pret latviešiem un cilvēci kopumā, bet uzdosim SEV un VIŅIEM jautājumus:
>Vai tie nebija Angļi, kas atraisīja Hitleram rokas uz agresiju ? Sudeta, Klaipēda(Mēmele)… .
>Vai tie nebija amerikāņi un angļi, kuri nosprauda pēckara robežas Austrumeiropā ?
Šo nodevīgi novilkto robežu dēļ, Staļins varēja veikt neiedomājamas latviešu un citu tautu slepkavošanas.
>Vai tie nebija angļi, ar tās žīdisko valdību priekšgalā, kuri nodeva neskaitāmus tūkstošus latviešu mežabrāļu, gan ar piemānīšanu, gan ar tiešu aģentu nodevību ?
Angļi un amerikāņi pilnībā apstiprināja Molotova & Rībentropa Pakta saturu.
Aiz visa tā slēpjas žīdisms- Sātana izredzētā un vadītā tauta.
Ja Latvijā un Baltijā pēc PSRS sabrukuma būtu atjaunots Tiesiskums LIKUMA IZPRATNĒ, tad uz apsūdzēto sola pašā priekšā būtu nonākuši tieši angļi un amerikāņi, un tikai tad krievi.
Tieši tāpēc viņi tagad kopā ar krieviem iznīcina latviešu tautu, lai slēptu savus noziegumus pret cilvēci. Aiz visa tā gan Krievijā, gan Anglijā un ASV stāv žīdi, kuri bija galvenie holokausta īstenotāji pret latviešu tautu. Tieši žīdi, kā aizkautas cūkas kliedz par holokaustu, kuru it kā veikuši latvieši, kaut gan taisnība ir tieši pretēja.
Interesanti ir arī tas, ka HOLOKAUSTU “izgudroja” tikai sešdesmitajos gados !!!
Vācu nacists Jekelns skaidri un gaiši pasacīja, ka neviens latvietis!!! nevienu žīdu nav nošāvis, jo tādu patvaļu nacistu režīms nebūtu piecietis. Žīdus šāva speciāla komanda, kas sastāvēja tikai no vāciešiem.
Un šodien ar riebumu jādzird, ka Māris Ruks tikko izdevis grāmatu, kurā viņš latviešus pataisa par žīdu slepkavām.
Bet par šo kangaru kādā citā rakstā.
Tagad tu, latviet, saproti, kāpēc viņi, žīdu cionisti un vietējie komunisti, grib mūs iznīcināt.
Bet Dievs ir un arī būs mums labvēlīgs. Viņi saņems to, ko novēlējuši mums. Jaunajā Laikmetā būs citas morālās vērtības.
DIEVS SVĒTĪ LATVIJU !
19.02.14.
Pielikums
Paskatieties tikai, kādas „gudrības” man atsūtīja mūsu „pašnāvnieks”- Kaspars Dimiters. Cilvēks nevar gulēt un vēlas, lai viņu publiski pakar, jo kaut kādi nelieši gribot iznīcināt Latvijā krievu skolas.
Jaunums arī tas, ka Vācijā Bavārija gribot atšķelties no “mātes Vācijas”.
Prātiņ, kur Kaspars tevi ir pazaudējis ?
Bet palasiet paši.
Varbūt, ka kādam no lasītājiem ir pazīstams, kas varētu Kasparu publiski nošaut, jo, cik noprotams, tad 4.maija režīms negrib rokas smērēt.
================================================
Jautrākais jau tas, ka šī projekta Galvu vēlas atstāt maliņā – lai monolītā putrā iejūk pārējā Eiropa, bet Lielbritānija var palikt svabada: “Es ticu, ka Lielbritānijai nevajadzētu kļūt par daļu no šīs idejas, bet tai vajadzētu saglabāt ciešas saites ar federatīvu eirozonu, dalot kopīgu tirgu, kopīgu tirdzniecības politiku un vienotu drošības stratēģiju,” minēja amatpersona.
Šai sakarā izveidoju zemāk lasāmo rakstu. Tas informatīvi varētu būt noderīgs tiem, kas spītīgi vai citu iemeslu dēļ lasa tikai latviski.
Ar cieņu, nebruks
JO SMALKĀKI MILTI, JO BLĪVĀKA MĪKLA jeb EIROPAS SAVIENOTO VALSTU PROJKETS
Spāniju šķeļ Katalonijas, Vāciju – Bavārijas, Angliju – Skotijas, Ukrainu – Eiromaidana, Latviju – krievu skolu iznīcinātāju solidārie projekti. Kāpēc tā notiek, kam tas izdevīgi un kāpēc tieši šajā, visai pasaulei ekonomiski, etniski, morāli tik smagajā laikā? Es vēsture, kā minimumsm, sākas jau no XIX gs. vdius.1849.gadā Psaules kongresā Parīzē rakstnieks Viktors Igo vēstīja: “Pienāks diena, kad mēs savām acīm ieraudzīsim divas gigantiskas valstu savienības – ASV un Eiropas Saveinotās valstis. Mēs ieraudzīsim kā apgūst jaunus plēsumus visā pasauē, kā apdzīvo tuksnešus, radītāja acs redzēs, kā tiek pirlnveidots viss viņa radītais.”
Šī runa tika uzņemta ar aplausu vētru.
Der atcerēties, ka arī Ļeņina mērķis bija Krievijas un Eiropas apvienošana “republikāniskās Eiropas Savienotajās Valstīs”.
Vinstons Čērčils 1930.gadā Amerikas avīzē nopublicēja rakstu “Eiropas Savienotās Valstis”. 1942.gadā viņš rakstīja: “Eiropas tautu ģimene var darboties vienprātīgi Eiropas Padomes vadībā.” Bet 1942.gadā paziņoja: “Mūsu pienākums ir būvēt Eiropas Savienotās Valstis.”
1944.gadā itāļu komunists Altjēri Spinelli (viņa vārdā nosaukta Eiroparlamenta ēka Briselē) piedāvāja Eiropas Savienoto Valstu konstitūciju un uzsvēra, ka ESV nevar tikt izveidotas demokrātiski, un tāpēc ir jārīkojas tā, lai Eiropas tautas nesaprastu, kas notiek.
To viņas nesaprot līdz pat šai dienai.
1952.gadā “ierūcās” Eiropas ogļu un tērauda savienība, kuras prezidents Žans Monnē ziņoja, ka patiesībā “tā ir Eiropas valdība”.
1959.gada novembrī Francijas prezidents Šarls de Gols uzstājās ar savu slaveno runu par “Eiropu no Atlantijas līdz Urāliem”. Šis lozunga nozīme izteica Francijas jaunās politikas būtību.
Par tādiem izteikumiem sašutis bija Hruščovs, kļūstot aizdomīgs, ka tāds varētu būt veids, kā saskaldīt PSRS. De Gols viņam mierinoši atbildēja: “Pienāks laiks, kad Eiropas savienību mēs celsim kopā ar PSRS.”
Kas zina, iespējams, ka 1950.gadā eiropieši tiešām plānoja PSRS demontāžu un Hurščova bažā m bija objektīvs pamats. Bet ESV arhitekti darbojās nesteidzīgi. Ne jau nu nejauši Tečerei tik ļoti iepatikās Gorbačovs, kas pavisam drīz kļuva arī par “labāko vācieti”.
Šodien Eirokomisārs Žozē Barozu tikšanās laikā ar prezidentu Putinu jau runā par sadarbību un vienotas ekonomiskās zonas veidošanu “no Lisabonas līdz Vladivastokai”, piebilstot: “Tas var likties kā sapnis, taču sapņi reizēm piepildās.” Un kā vēl piepildās! ESV jau iekļāvušās 28 valstis. Eirokomisāri (nedz tos, nedz arī Eiropadomes prezidentu Hermanu Rompeju, nav izvēlējušas viņu tautas) pakāpeniski sev pievāc aizvien vairāk tiesību, nosakot it kā taču suverēnu Eiropas valstu politiku.
Taču pavisam ne visi ar Eiropas attstību un nostiprināšanos ir apmieriāti. Nesen Lielbritānijas ārlietu ministrs Heigs runāja par to, ka vairums ES dalībvalstu nav apmierinātas ar situāciju Eiropas Savienībā un ka ES kopējās problēmas vairāk rada, nevis risina.
Daudzās dalībvalstīs savas pozīcijas nostiprina partijas, kas par savu mērķi izvirza izstāšanos no ES. Eiropas Savienību asi kritizējošā Francijas Nacionālās Frontes līdere Marija Lepēna prezidenta vēlēšanās ieguva teju 20% balsu. Popularītāti vairo arī pret ES aģitējošā “Alternatīva Vācijai” un Anglijas Apvienotās Karalistes Neatkarības Partija.
Taču rīkoties pretēji Eiroūnijas plāniem ir dzīvībai bīstami. Kad tauta nobalsoja par Jorgu Haideru un viņa vadīto Austrijas bīrvības partiju, kas cīnījās pret iestāšanos Eiropas savienībā, 14 Eiroūnijas valstis sadarbību ar Austriju krasi ierobežoja. Un Haideram no partijas vadības amata nācās aiziet. Kad Haiders panākumus vēlēšanās atkārtoja vēlreiz, sekoja viņa bojāeja autokatastrofā – viņa dienesta auto nenoskaidrojamu apstākļu dēļ nolidoja no trases. “Briseles rūķīši”, kā reizēm dēvē nenosakāmas personības anonīmos ES ierēdņus, cītīgi veic rakšanas darbus zem nacionālo valstu pamatiem, pamazām sagraujot to suverenitāti un anulējot šīs valstis veidojošo pamatnāciju tiesības.
Nesen un negaidīti Berlīnes runā Van Rompejs pavēstīja, ka eiropiešiem ir pienākums pārskatīt jēdzienu “dzimtene”. Augošās Eiropas apstākļos, tā sacīt, nekādas “dzimtenes” šī vārda tradicionālajā nozīmē nav iepsējamas. Šodienas “dzimtene” visiem ir Eiropas Savienība.
Tieši šī mērķa iemiesošanai tiek īstenota Āzijas un Āfrikas tautu pārceļošanas politika, kas pēc nacionālo valstu loģikas šķiet uzkrītoši absurda, jo ved taču pie šo valstu iznīcināšanas. Tieši par to savā grāmatā “Vācija pašlikvidējas” raksta pazīstamais vācu politiķis Tiklo Sarracins. Šo savu publiskoto uzskatu dēļ politiku viņam nācās pamest.
Eiropas Birseles birokrāti ES valstu iekšenē visiem iespējamiem veidiem veicina separātiskas tendences Eiropā. Tieši tāpēc Eiroūnija neiebilst ne pret Katalonijas un Baskonijas izstāšanos no Spānijas, ne pret Skotijas atdalīšanos no Lielbritānijas, ne pret Bavārijas atdalīšanos no Vācijas, ne pret Beļģijas sadalīšanu… Arī Ukrainas sadalīšana divās naidīgās daļās pēc Eiroūnijas līderu plāniem ir derīgs un visādi atbalstāms pasākums. Arī latviešu varas partiju saskaņotais uzbrukumu krievu skolām tiek īstenots ar mērķi sarīdīt latviešus ar nelatviešiem, tādi īstenojot skaldīšanas projektu, kas izdevīgs vienīgi ESV arhitektiem.
Par nacionālo valstu pamatu iznīcināšanu rūpējas arī LGBTI agresīvās kopienas ideologi, Eiroparlamentā sitot cauri savas amorālās rezolūcijas, soli pa solim sabiedrības diskusiju telpā iesaklojot dzimumlīdztiesības jeb genderu toriju, kas nosaka, ka dzimums ir solicāla konstrukcija un ka iespējami vismaz 13 dzimumi, ka arī laulību modeļi ir neskaitāmi, ka atbalstāma ir arī pedofilijas, incesta un zoofilijas legalizācija.
Tas viss jau darbojas un, ja Eiropas valstis pret šo monolīto agresiju aktīvi un solidāri nenostāsies, eirounifikatoru procesi galu galā sagraus ne tikai šo valstu pamatus, bet triekš pīšļos arī visus priekšstatus par to, kas ir cilvēks, tā tradiconālo veidolu iznīcinot un vietā radot transhumānu, neskaitāmu dzimumvariāciju būtņu sabiedrību – paklausīgu, padevīgu Eiropas Saveinoto valstu arhitektiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tālākais mērķis jau ir Pasaules Savienotās Valstis, kas izveidosies, pretdabiski sapludinot ASV ar ESV.
Eiropas Savienotās Valstis turpina izplesties virzienos, kurus tai novēlējuši kā Igo, tā Ļeņins, Čerčils un De Gols. Vai visiem viņiem bija vienāds priekštats par to, kādai jābūt šīs savienošanās būtībai, to varam tikai nojaust.
pēc mediju materiāliem – nebruks/
P.S. Pielikumā saites:
Homoseksuālā “laulībā” dzīvojošā sodomīta Gvido Vestervelles viedoklis “Я выступаю за создание Соединенных Штатов Европы” (Guido Westerwelle)
http://inosmi.ru/europe/20110823/173716875.html
Отказ от евро или Соединенные Штаты Европы? (“El Pais”, Испания)
