Krievžīdu ielikteņi klusē !
Un klusē tāpēc, ka viņi ir ielikteņi. Klusē viņi par visu ļauno, ko veic viņu saimnieki pret latviešu tautu.


MIGLA SARKANĀ – NOLĀDĒTĀ
Foto: Šet tu, latviet, redzi mūsu tautas bendes, krievžīdu ielikteņus, kuri dara visu, ko viņiem liek krievi un žīdi. Drīz, pavisam drīz, viņus piemeklēs Pugo liktenis.
>Latvijas Republikas galvaspilsētā valda īsts Krievijas impērijas švalis, kurš ir pieķerts spiegošanā to labā, kuri grib iznīcināt latviešu tautu, bet krievžīdu ielikteņi, ar A. Bērziņu un V. Dombrovski priekšgalā, klusē.
>Tiek brutāli viltotas vēlēšanas, bet šie ielikteņi klusē.
>Rubiks attaisno Latvijas okupāciju un deportācijas, bet ielikteņi klusē.
>Krievu okupants sņauc degunu LR karogā, bet ielikteņi klusē.
>Krievžīdu okupanti izsmej latviešu Dziesmu svētkus un Nacionālo Bibliotēku, bet krievžīdu ielikteņi klusē.
>Veikalos bļeģtvaju valodas smerdeļi atsakās runāt valsts valodā, bet krievžīdu ielikteņi klusē.
>Rīgā krievžīdu švalis misters Bļeģ(n. ušakovs) atsakās celt latviešu bērnudārzus, pēc kuriem ir milzīgs pieprasījums, bet ielikteņi klusē.
Klusē arī tad, kad latviešiem spiež sūtīt savus bērnus nelikumīgi esošajos krievu pretekļu valodas bērnu dārzos.
SARKANO IZDZIMTEŅU KLOĀKA
FOTO: Vai pazīsti šo nodzerto fizionomiju ? Tas ir krievžīdiskas izcelsmes latvi-jānis, Rihards Bunka. Māte baltkrieviete, tēvs “čekists”, bet patēvs čekists, komunists, slepkava A. Bunka. Šis nodzertais policijas majors komandē “apkalpojošo personālu”. Tā tiek dēvēti spec-naz vīri, kuri izpilda pagrīdes kompartijas “lēmumus”, proti, pasūtījumu slepkavības, jeb kā viņi paši saka:”problēmas novēršana”. Pienāks diena, kad visi tie, pat tie, kuri tikai sveicinoties sarokojušies ar šo zvēru, uz daudziem gadiem “trāpīs” restes, nemaz jau nerunājot par viņa kolēģiem. LRTT iesaka visiem, kuriem vēl kaut cik ir sirdsapziņa palikusi, novērsties no šī izdzimteņa… .
Tam visam ir viens vārds- GENOCĪDS !
Šie ielikteņi paātrinātos tempos veic latviešu tautas īpašumu izpārdošanu žīdu un krievu bandītiem, tā cerot, ka varēs izsprukt no Taisnīgas atriebības.
>Tā saucamais „prezidents” Bērziņš, latviešu tautu ir apzadzis miljonu apmēros, tāpēc jau ir par ko baidīties.
>Tā saucamais „premjers” Dombrovskis, ir paputējis biznesmenis, kurš var izdzīvot tikai ar krievžīdu labvēlību. Abi šie Latvijas „spices” darboņi ir izteikti kriminālelementi, kuri agrāk vai vēlāk tiks sodīti ar nāves sodu.
Pienāks diena, kad komunisti tiks atzīti ĀRPUS LIKUMA.
Ko tas nozīmē- ārpus likuma ?
Tas nozīmē to, ka tādus varēs kā trakus suņus bez tiesas sprieduma „pielikt pie sienas”, jo komunistu noziegumi pret cilvēci ir prātam neaptverami. Prātam neaptverami ir arī noziegumi, kurus šodien veic krievi, žīdi un komunisti pret latviešu tautu un Latvijas valsti.
Starptautiskās „ietādes” atklāti ignorē šos noziegumus, bet ne ilgi vairs.
Atsvaidzināsim neseno vēsturi, ja kāds šaubās par LRTT sacīto: Vai kāds izteica protestu un nožēlu, kad Rumānijas kompartijas līderi- ģenerālsekretāru N. Čaušesku izveda ārā pie mūra un kopā ar sievu nošāva kā suņus ? Vai kāds uztraucās, kad Serbijas kompartijas šefu Miloševiču cietumā novāca?
Nē !
Neviens par šiem komunistiskajiem izdzimteņiem neuztraucās, bet gan tieši otrādi, priecājās.
Tas pats arī drīz notiks ar mūsu noziedznieku bandu: bērziņiem, gorbunoviem, godmaņiem, reinikiem, maizīšiem, šķēlēm, āboltiņām, dombrovskiem, borovkoviem, bunkām un daudziem citiem, kuri jau šodien ir ĀRPUS LIKUMA.
Kāda ir šī raksta jēga ?
Atgādināt visiem tiem, kuri ir bijuši pēdējos divdesmit gadus pie Latvijas Valsts vadības “grožiem”, ka viņi ir veikuši genocīdu pret latviešu tautu un visi bez izņēmuma tiks tiesāti ar ASM.
Atcerēsimies Pravieša sacīto: “To, ko tu esi darījis pašam mazākajam, to tu esi darījis man”.
Idiotiski būtu domāt, ka LRTT kādam spriedīs sodu. Sodu spriedīs noziedznieka pastrādātie noziegumi.
LRTT. 28.08.13.
=======================================================
7. protokols
Bruņošanās saprindzināšanas mērķis. Rūgšana, ķildas un ienaids visā pasaulē. „Goju” pretdarbības saskaldīšana ar kaŗiem un vispārēju kaŗu. Noslēpumainība noteic polītikas sekmes. Prese un sabiedriskā doma. Amerikas un Ķīnas lielgabali.
„Bruņošanās pastiprināšana, policijas štātu palielināšana, – tas viss ir augšminēto plānu nepieciešams papildinājums. Nepieciešams panākt, lai visās valstīs bez mums būtu tikai proletāriešu masas, nedaudzi mums padevīgi miljonāri, policija un zaldāti.
Visā Eiropā, bet caur attiecībām ar to arī citos kontinentos, mums jārada rūgšana, nemieri un naids. Tas dod divkāršu labumu: pirmkārt, visas valstis jūt pret mums respektu, jo tās labi zina, ka mēs pēc savas vēlēšanās varam radīt nekārtības vai arī ievest kārtību. Visas šīs valstis pieradušas pie mūsu pastāvīgā spiediena; otrkārt, ar intrigām mēs sarežģīsim visus pavedienus, ko esam izvilkuši starp valdību kabinetiem ar polītiku, saimnieciskiem līgumiem un parādu saistībām.
Lai to panāktu, mums pie sarunām un vienošanām jāapbruņojas ar viltību un lielu izmanību, bet tā saucamā „oficiālā valodā” pieturēsimies pie pretējas taktikas – izliksimies godīgi un pretimnākoši. Tādā kārtā goju tautas un valdības, kuŗas mēs esam pieradinājuši skatīties tikai uz to pusi, kuŗu viņiem rādām, mūs vēl noturēs par labdaŗiem un cilvēku dzimuma glābējiem.
Uz katru pretdarbību mums jābūt gataviem atbildēt ar kaŗu no tās valsts kaimiņu puses, kas uzdrošināsies mums darboties pretī, bet, ja arī šie kaimiņi iedomāsies kolektīvi uzstāties pret mums, tad mums jādod atspars ar vispārēju kaŗu.
Polītikas panākumus galvenokārt noteic viņas pasākumu slepenība: diplomāta vārdiem nav jābūt saskaņotiem ar viņa darbiem.
Mums jāpiespiež goju valdības darboties mūsu plaši iecerētā plāna labā (kas jau tuvojas iecerētam noslēgumam) it kā ar sabiedrisko domu, ko mēs esam slepenībā sagatavojuši ar tā sauktās „lielvalsts” – preses palīdzību, kas visa, atskaitot nedaudzus neievērojamus izņēmumus, jau atrodas mūsu rokās.
Vārdu sakot, lai raksturotu mūsu sistēmu Eiropas goju valdību savaldīšanā, mēs vienai no viņām parādīsim savu spēku ar atentātiem, tas ir, teroru, bet visām, tas ir ja pielaistu viņu sacelšanos pret mums, atbildēsim ar Amerikas, Ķīnas vai Japānas lielgabaliem”.
——————————————
Arī šajā protokolā žīdi vēlreiz pastrīpo preses lomu starptautisko konfliktu radīšanā. Tajās zemēs, kuŗas viņi bija izraudzījuši par saviem upuŗiem vispirmā kārtā, kā Krieviju un Vāciju, tie jau šā gadu simteņa sākumā cieši turēja presi savās rokās.
Ļoti pamācoši palasīt Rasputjina sekretāra Simanoviča savā laikā Rīgā un Berlīnē izdotā atmiņu grāmatā, kā žīdi sadarbojušies ar Krievijas ievērojamo valstsvīru Vitti. Simanovičs iepazīstināja Vitti ar Rasputjinu, un sarunu rezultātā Rubinšteins (Dimitrijs) un citi žīdu baņķieri piekrita „Novoje Vremja” akciju pirkšanai un veikals drīz tika noslēgts.
Vitte ieguva „Novoje Vremja” akcijas un pārdeva tās pēc tam Rubinšteinam. Rubinšteins priecājās, ka nu gals žīdu „ēšanai”, un grāfs Vitte savukārt bija laimīgs, ka „Novoje Vremja” vairs nevar viņu lamāt un viņam kaitēt.
Pēc daudzu pasaules kaŗa vēsturnieku aizrādījuma, Vācijas žīdu preses izturēšanās pasaules kaŗa laikā visumā bijusi Vācijai n a i d ī g a un šī prese nodarījusi savai valstij daudz ļauna. Pēc nacionālsociālistu nākšanas pie varas žīdu avīzes ne tikai Eiropā, bet arī Amerikā atkal sāka kā vienā mutē „ēst” Vāciju.
Interesanti, ka Amerikas iemaisīšanās Eiropas polītikā paredzēta jau 7. protokolā pag. g. s. beigās, pat vēl pirms spāņu-amerikāņu kaŗa. Amerikas pamudināšanā uz Eiropas dēkām lielu lomu spēlējusi žīdu prese un arī finansu magnāts Jākobs Šiffs personīgi. Par pēdējo žīdu laikraksts „Jüdische Presse” autoritātīvi izsakās savā 1920. g. 15. oktobŗa numurā: „Krievu-japāņu kaŗā viņš apgādāja kapitālu nabago Japānu ar finansu līdzekļiem, lai satricinātu carismu, tāpat kā viņš 1917. gada pavasarī pabalstīja revolūciju.”
Henrijs Fords savā grāmatā „Internacionālais žīds” par augšējo lietu pastāsta tuvāk sekojoši: „Ietekme, kas 1911. gadā piespieda Savienotās Valstis pārtraukt tirdzniecības sakarus ar toreiz draudzīgo Krieviju, izgāja no Jākoba Šiffa. Šī zeme liekas būt bijusi degpunkts viņa polītiskajā darbībā. Viņa firma finansiāli atbalstīja Japānu kaŗā ar Krieviju un mēģināja caur to padarīt Japānu par Jūdasa glābēju. Tomēr japāņi aptvēra žīdu spēli un viņu nolūkus un ierobežoja savas attiecības pret Šiffu uz tīri veikaliskām lietām. Šis apstāklis jāpatur acīs pie tagadējās plaši izplatītās kaŗa propagandas pret Japānu. Tās pašas balsis, kuŗas atklātā dzīvē visskaļāk atskan par labu žīdu lietai, tās viscītīgāk gādā par to, l a i r a d ī t u n a i d ī g u g a r a s t ā v o k l i p r e t J a p ā n u.
Kaŗš starp Japānu un Krieviju paveicināja Šiffa plānu sagŗaut Krieviju, kā tas vēlāk caur žīdu lieliniecismu pilnīgi tika panākts. Šiffs dāvināja naudu, ar kuŗas palīdzību starp toreizējiem krievu kaŗa gūstekņiem tika izplatīta mācība, kuŗa tagad vispārīgi pazīstama kā lieliniecisms. Šie kaŗa gūstekņi atgriezās kā revolūcijas apustuļi… Par līdzdalību Krievijas sagŗaušanā Šiffam tanī vakarā, kad kļuva zināma cara atteikšanās no troņa, Ņujorkā tika sarīkotas vētrainas ovācijas un manifestācijas”.
Šie Forda paskaidrojumi par Amerikas žīdu lomu sevišķi svarīgi pēc tam, kad izrādījās, ka otrā pasaules kaŗā žīdi sakūdījuši Savienotās Valstis pret Vāciju un Japānu.














