Kāpēc “nekustas” Liepājas Metalurgs

www.tautastribunals.eu-12Kāpēc nekas būtisks nenotiek ar Liepājas Metalurgu ?

Noziegums taču nepārprotami saskatāms par visiem 1000%.

Aldermane, Ušakovs, BērziņšJā, un tieši tāpēc jau arī nekas nenotiek, jo šajā noziegumā ir iesaistīti 4. maija kliķes vadošie valsts pārvaldes orgāni. Pirmkārt jau SC ar Urbanoviču un Ušakovu priekšgalā.

Foto: Šī “karikatūra” jūtas ļoti svarīgi, bet nesaprot, ka viņa, kā veca grīdaslupata tiek izmantota no krievu šovinistiskajiem salašņām.

Tiesāta, tu draudzene, tiksi par sabotāžu pret Latvijas valsti. Un sods “ta” būs ASM– cilpa kaklā. Un, nelaime tā, ka tas tev pienākas pēc visiem starptautiskajiem LIKUMIEM.

LM vadošais bandīts ir nekavējoši arestējams un līdz ar to arī pārējie žīdu bandīti, kuri kārtējo reizi aplaupījuši latviešu tautu. Zaharjins Latvijas pilsonību nopircis, līdz ar to visas viņa darbības, arī pati pilsonības pirkšana, ir nelegālas un kriminālas pēc būtības. Tikai kāda „laime”, Aldermane, kura pārdeva šim žīdu bandītam pilsonību, atrodas Maskavas filiāles, proti, SC aizgādniecībā.

Un, kas ir tie, kuri „apsilda” SC ?

Nu te ta mēs uzduramies uz pasaules varenajiem: ASV, Izraēlas un Krievijas vēstniecībām. Ir zināms, ka visi šie noziedznieki ir apmeklējuši „izdevušos vēsturnieku” (kā saka krievi) J. Urbanoviču viņa dzīves vietā. Tas izsaka daudz ko, proti, to, ka šīs trīs valstis ir iesaistītas noziegumos, kas tiek veikti pret latviešu tautu. Šīs trīs noziedzīgās „valstis” ir iesaistītas daudzās latviešu slepkavībās un neskaitāmu miljardu nelegālā aizpludināšanā no mūsu Dzimtenes. Mūsu valstī šo noziedznieku darbību LEĢITIMIZĒ Augstākā tiesa(AT), Satversmes tiesa(ST), Ģeneralrokuratūra, Korupcijas noveršanas un apkarošanas birojs(KNAB), Satversmes aizsardzības birojs(SAB), Drošības policija(DP), Centrālā vēlēšanu komisija(CVK) u.c.

Noziedznieki, DP, Saeima,LRTT,Visu šo iestāžu vadošais personāls ir Maskavas ielikteņi. Lielākā daļa pat komunisti. Tāpēc arī netiek tiesāta Aldermane un Zaharjins. Visu šo šaiku vadītāji ir visīstākie slepkavas.

Foto: Šeit, latviet, tu redzi komunistisko izdzimteņu bandu, kura ir izzagusi Latviju- tavu Tēvzemi. Gandrīz visi šie sarkanie kretīni ir miljonāri. Pēc Tiesiskuma atjaunošanas Latvija, viņi visi tiks aizvilkti uz karātavām. To mēs izdarīsim ar starptautisko iestāžu palīdzību.

Ar vēlēšanu palīdzību mēs neko nevaram panākt, jo viss tiek „novēlēts” pēc Maskavas krievžīdu LIKUMIEM. To mēs pārliecinājāmies „Rīgas” vēlēšanās, kad brutāli tika viltoti vēlēšanu rezultāti, jo Ušakovs nedrīkstēja zaudēt. Vairāk par to nākošajā rakstā. Bet mēs varam panākt pārmaiņas no ārpuses, ar ES palīdzību. LRTT to arī cenšas darīt un arī apsola, ka izdarīs.

LRTT ir ienaidnieks nr.1 Latvijā valdošajai kliķei, Krievijai, Izraēlai un ASV.

Hāgita-Ben-Jākova.-vEŠŅAKOVS-pEKALA-bĒRZIŅŠ-PABRIKS

FOTO: Un, lūk, šie ir visu bandu barveži, pēc kuru pavēles danco 4. maija kliķe. Viņi ir arī LM bendes. Šie ir pasaules lielāko slepkavvalsts pārstāvji, kuri tīko uz mūsu zemi, bet Laiks un Patiesība šos kroplos veidojumus noslaucīs no globusa.

Jūs nevariet iedomāties, kādas bailes ir visiem šeit pieminētajām noziedzniekvalstīm no Vācijas un no tā paša LRTT ? Pirmkārt, Garīgi neviena no šīm valstīm nav uzskatāma par valsti pēc BŪTĪBAS, bet Vācija gan tāda ir. Izraraēla, Krievija un ASV nav TIESĪGAS pastāvēt, jo dibinātas uz neskaitāmu cilvēku un tautu asinīm. Latvijas Republikas tautas tribunāls cenšas pierādīt Vācijai, ka viņa ir domāta pilnīgai iznīcināšanai, no šo trīs NOZIEDZNIEKU puses. Tad, kad mēs to pierādīsim, un mēs to pierādīsim, tad arī Latvijā tiks likvidēta 5. kolonna un tiesāti visi šeit pieminēto šaiku darbinieki. Visi viņi, sākot no Aldermanes un beidzot ar Kūtri un Borovkovu, „trāpīs” karātavas vārda vistiešākajā nozīmē.

Mēs arī dabūsim atpakaļ visu nozagto !

Ticiet, latvieši, mēs samīsim šo sarkano Sātana hidru, kuru vada žīdi un krievi un atgūsim savu Valsti.

09.08.13         LRTT

Ja neesi vēl noskatījies Andreju Kavaci, tad: http://www.youtube.com/watch?v=XUHxy7WXzcE

Un šeit tu vari redzēt krievžīdu mafiju, kurai “JUMTS” ir krievija, izraēla un asv, tieši tie, kuri “piezīdušies” Latvijai un kuriem kalpo Latvijas 4. maija kliķe:

http://www.youtube.com/watch?v=1xYHSKx9BKo

You may also like...

12 Responses

  1. ANDRIS 7 saka:

    LABA VISA DIENA!
    Neliek miera JUMIS,ka viss ir speciali filigrani noslipets.
    BRALU KAPOS piemineklis.Divas zaudetas karaviru galvas un virs vinam JUMIS.
    JUMIS,bez malu atliekumiem,bet nozime ta pati.Dzives koka zars ari apaksa.
    Kapec musu karaviri nolika galvas kaujas lauka?Tapec,ka tiek bloketa
    tagatnes apzime,ari miera laika apzinas un saprata augsana un attistiba.
    Tada veida tiek bloketa genetiska atmina un izjaukta GENOMA parmantojamiba.
    Kas ir genos,no pagatnes,tam nav vajadzigs PIEREDZES laiks ricibai
    vienalga kada situacija piem.VISU LATVIESIEM un BALTAS RASES PARSTAVJIEM
    VISPIRMS,runa jau neiet par parakumu,bet SAGLABASANU.Nekas jau nemainas
    parazitu pasaules iekarosanas PLANA.KINIESI IR PLANA DALA.Nu un ta javeic
    riciba,ejam uz pagatni pec pieredzes,kura VISA ir nepareiza.Kara laika
    tas ir 2-2,5 sek.Daudz,lai paspetu zaudet dzivibu,un ja ne to,tad veidot
    nepareizu nakotni,kuru var ievirzit ka grib PASNAVIBAS,par kuram mineja
    ieprieks ,VALSTS SABRUKUMS ….

    http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bralu_kapi_(16).jpg

    Lekcija par JUMA jegu

    http://www.youtube.com/watch?v=EAzoQh7yNk8

    AR KO SAKAS DZIVE,UN KAPEc TA.g.sidorov.info

    RAKSTS PAR DZIVI OTRA SPOGULA PUSE.

    http://allpravda.info/

    P.S. Iznaks varbut par garu.Filma izpaliek.,

    VELAK VEL. TENcINU.

  2. reņģēdājs saka:

    Andri, lūdzu paskaidro, par ko tu tu raksti savos komentāros? Laikam esmu par dumju, bet ne vella nesaprotu tavus murgus. Jēzus arī runāja līdzībās. Bet tavu rakstīto, ne tikai pie šī raksta, nu nevar saprast ne pārnestā , ne tiešā nozīmē. Vai tu lūdzu nevarētu rakstīt vienkāršāk, lai tas melnais cilvēciņš arī saprot. Un nejauc lielos ar maziem burtiem. Gramatiskās kļūdas vismaz 10 vienā teikumā. Štrunc par gramatiku, bet raksti tā, lai var saprast,labi.

    Nu lūdzu ieskaidro to viņam ļ.c. admin.

    Admins
    Mums ar Andri ir noruna- viens raksts, viens komentārs.
    Dažreiz Andra komentārā(ja par tādu to var saukt) ir atrodams arī labs vai arīs slikts, kas tomēr der zināt. Kā jau rakstīju,šī vietne ir mana, bet tas nenozīmē, ka jūs to nedrīkatiet izmantot, protams, saprāta robežās. Arī Tu, reņgēdāj, vari šeit ielikt savu infrmāciju. Gan jau būs kāds, kas par to priecāsies.

  3. lasis saka:

    Kam nepatīk un nevar saprast laikam ir ebreji(kāpēc satraucās,laikam tās nelietības ir ebreju darbiņš).Cilvēks bez vēstures nav nekas,un muļķis nekad nav bijis labs cilvēks.Reņģēdāj,izglītība gudrību nevairo ,un jo augstāk mērkaķis kāpj,jo vairāk rēgojas viņa pakaļa.

  4. Os saka:

    Jumis Latvietim\Paganam ir Dieva dels,tatad-Dieviba. Auglibas un veiksmes Dievs\Dieviba. Lidzigi,ka ZidKristietibas religija-Jesua Kristus,ja tiesi religija,jo kad ticiba sak izmantot magiskos energetiskos Speka ritualus,ta klust par-religiju(ed mirona lika Jesua galu un dzer vina asinis),tam jau ir zinatnisks pamatojums izskaidrojams,ka-negativas Velna energijas un gribas piesaiste,tatad religija,kas protams ir balstita uz aklas ticibas dogmu. Jumi Latviets daudzina,ta Jumim pateicoties un daudzina ar Latvju Dainam,kas ir tiesi saistitas ar Jumi un atrodamas Dainu skapi,kura viens no apkopotajiem ir Latvju dizGars un Pravietis KrisJanis-nejaukt ar Zidisma to melno varzu,kas krista un sveti viens otru,ta Kunga-Javes\Velna varda. Jumis ir ari-particibas Dieviba-lai aug divas varpas viena stiebra galina… un Jumja Zime ir so divu varpu atveids kurs kuplina papildinot Dieva zimi-tristuri.

  5. Anglis saka:

    Lasi kādam uzbraukt anonīmi nav māksla, ja jau tu tik gudrs, izskaidro mums mērkaķiem, ko Andris bija domājis ar savu komentāru, domājams, ka nevarēsi, bet citu nosaukt par mērkaķi esi nasks, tas tikai apliecina, kas pats esi….

  6. morāle saka:

    Rasu zinātne šodienā ir pati galvenā. Avdejev.

    Antisemīti – tie nav tie,kas nemīl ebrejus,bet tie,ko nemīl ebreji.
    V.Fridmans (ASV)

    Vienīgais,kas vajadzīgs ļaunuma triumfam,tas,lai labie cilvēki neko nedarītu.
    Dvēseli bojā netaisnība,neremdināmība,gļēvulība,stulbums un citi netikumi,kas mūs padara par gūstekni.
    Morāle ir stiprāka par likumu.

  7. Andrim saka:

    Andri,varbūt Jums ir interese noklausīties video – pandoraopen.ru/2013-07-23/razgovor-na-vazhnye-temu-nastoyashhij-vedizm/#comments
    Ar cieņu …

  8. Pār-prastais saka:

    Nav jēga teikt ko Andrim, viņš tāpat nelasa ne konkrētu rakstu, ne pārējos komentārus, tikai skricelē savas dumjības. Ja kaut viens Andra komentārs attiektos uz rakstā rakstīto. Pilnīgs bezsakars! Secinājumus izdariet paši. Bet lapa pieder konkrētam cilvēkam. Un ja jau admins atļauj, tad viņam labāk zināms kas un kā. Visu cieņu!

  9. vēsture saka:

    Skatīsimies nākotnē, bet atcerēsimies arī vēsturi. Šodien ir Krievijas puses kāda nepildīta starptautiska līguma gadadiena.

    http://www.historia.lv/alfabets/L/la/miera_ligums/miera_ligums.htm

    Latvijas – Krievijas miera līgums (11.08.1920.)
    _________________________________________________________________

    1919.gada 31.augustā Igaunijas valdība, bet 11.septembrī – Somijas un Latvijas valdības saņēma Krievijas piedāvājumu sākt miera sarunas. Lietuvas valdība šādu piedāvājumu saņēma 15.septembrī. Krievija ārlietu tautas komisāra G.Čičerina telegrammā Latvijai bija piedāvāts “sākt sarunas par kara darbības izbeigšanu, uz kuriem pamatotos miermīlīgas attiecības starp abām pusēm”, atšķirībā no Igaunijas, Somijas un Lietuvas, kurām Krievija piedāvāja arī atzīt to neatkarību.

    Sākotnējā Baltijas valstu nostāja bija tāda, ka sarunas ar Krieviju vedamas kopīgi. Savukārt Krievija centās panākt bilaterālu sarunu uzsākšanu ar katru no Baltijas valstīm atsevišķi.

    14.-15.septembrī Tallinā notika Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības vadītāju un ārlietu ministru konference, lai izstrādātu vienotu nostāju miera sarunām. Visiem konferences dalībniekiem bija vienota nostāja, ka ar lieliniekiem iespējams slēgt tikai pamieru. Nākamajā konferencē šādā pašā sastāvā, kas notika Tartu no 29.septembra līdz 1.oktobrim, nolēma neuzsākt separātas miera sarunas un nenoslēgt separātus miera līgumus.

    Pirmās debates Latvijas Tautas Padomē par iespējamām miera sarunām ar Krieviju notika 1919.gada 6.oktobrī. Debatēs izkristalizējās vismaz trīs iespējamās pieejas miera sarunām. Pirmo pieeju pārstāvēja Pagaidu valdība, un to formulēja ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics – miera sarunas jāved kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm, pēc pamiera noslēgšanas miera sarunas uzsākamas tikai ar tādu Krieviju, kurā būtu neboļševistiska valdība. Otro pieeju pārstāvēja opozīcijā esošie sociāldemokrāti – nekavējoties uzsākamas pamiera sarunas, kuru noteikumi būtu Latvijas atzīšana no Krievijas puses de iure, Latgales atstāšana un Pētera Stučkas valdības likvidēšana; miers sarunas uzsākamas nekavējoties pēc pamiera noslēgšanas. Trešās, marginālās, pieejas pārstāvji uzskatīja, ka ar lieliniecisko Krieviju nav uzsākamas nekādas sarunas.

    Turpmākās debates par iespējamām miera sarunām ar Krieviju pārtrauca Bermonta karaspēka 8.oktobrī uzsāktais uzbrukums.

    Tikai novembrī Baltijas valstis atsāka sarunas par miera jautājumu ar Krieviju, kad no 11. līdz 19.novembrim Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegācijas un novērotāji no Polijas un Somijas satikās Tartu. Ievērojot to, ka stāvoklis bija pilnībā manījies, konference nedeva nekādus reālus rezultātus. Igaunija bija nolēmusi uzsākt separātas sarunas ar Krieviju. Šīs sarunas sākās 5.decembrī Tartu.

    Taču, ievērojot to, ka Latgale joprojām atradās lielinieku rokās, Latvija nevarēja sekot Igaunijas paraugam. Tomēr Latvija uz Tartu nosūtīja novērotāju delegāciju, kuras sastāvā bija Arveds Bergs, Fricis Menders, Kārlis Pauļuks un Kārlis Bušs.

    8.decembrī Latvijas novērotāju delegācija saņēma Krievijas piedāvāto pamiera projektu. Slepenības dēļ, uz kuras ievērošanu uzstāja Z.Meierovics, Krievijas pusi informēja, ka Latvijas atbilde tikts dota F.Mendera privātā vēstulē Krievijas pārstāvim Ādolfam Joffem. 16.decembrī F.Menders Z.Meierovica kabinetā uzrakstīja “privātu” vēstuli, kurā tika formulēti Latvijas noteikumi – sarunas iespējams uzsākt tikai tad, ja Krievija izsaka gatavību atstāt Latgali un likvidēt P.Stučkas valdību; sarunām jābūt slepenām un jānotiek Sarkanā Krusta delegācijas piesegā. 24.decembrī Rīgā tika saņemta telegramma, ka Krievijas puse Latvijas prasības ir pieņēmusi.

    1920.gada 2.janvārī, saskaņā ar panākto vienošanos, Latvijas Sarkanā Krusta delegācija (oficiālie locekļi – Tautas padomes pārstāvji F.Menders un Andrejs Frīdenbergs, speciālists militāros jautājumos artilērijas kapteinis N.Fogelmanis un inženieris K.Ozols) izbrauca uz Maskavu. Galvenais delegācijas uzdevums bija sākt slepenas pamiera sarunas. Maskavā delegācija ieradās 6.janvārī.

    Kamēr delegācija vēl atradās ceļā, 3.janvārī sākās Polijas un Latvijas armijas kopīgais uzbrukums Latgalē. Ofensīvas sekmīgā attīstība, lai gan sākotnēji sarežģīja sarunu gaitu, turpmāk bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicināja to sekmīgu noslēgumu. 13.janvāra sēdē Krievijas puse bija spiesta piekrist slepena pamiera noslēgšanai. 1920.gada 30.janvārī pulksten 3 naktī tika parakstīts līgums par slepenu pamieru. Līgumā tika noteikts, ka karadarbība starp abām pusēm tiks izbeigta 1920.gada 1.februārī pulksten 12 dienā. Krievijas puse piekrita atstāt visu Latgales teritoriju. Līgumam bija jāpaliek slepenam līdz brīdim, kad Latvijas puse piekritīs tā publicēšanai.

    Pēc līguma parakstīšanas frontē iestājās relatīvs miers, taču notika intensīvas izlūkvienību sadursmes.

    1920.gada 2.februārī Igaunija un Krievija Tartu parakstīja miera līgumu. Kad 7.februārī Latvijas Ārlietu ministrija saņēma Igaunijas-Krievijas līguma tekstu, tas radīja nepatīkamu pārsteigumu, jo līgumā fiksētie saimnieciskie noteikumi – kā iespējamais precedents paredzamo sarunu laikā – Latviju neapmierināja – līguma 8.pantā Igaunija atteicās no jebkādu Igaunijas teritorijā karadarbības radīto zaudējumu atlīdzināšanas no Krievijas puses; 11.pantā Igaunija atteicās no jebkādām saimnieciskām prasībām pret Krieviju, kuras varētu izrietēt no kādreizējās Igaunijas atrašanās Krievijas sastāvā; 16.pantā Igaunija Krievijai piešķīra plašas ekonomiskas privilēģijas, neapliekot ar muitas nodevām tranzītu, bet Igaunijas ostās Krievija saņēma praktiski eksteritoriālas tiesības. Lai izvairītos no nepatīkamā precedenta, Latvijas valdība uzsāka ļoti rūpīgu gatavošanos sarunām. Grūtības radīja arī delegācijas sastādīšana, jo paredzamās Satversmes sapulces vēlēšanas atturēja virkni politiķu iesaistīties delegācijas sastāvā. Beidzot 26.martā Z.Meierovics paziņoja Krievijas pusei, ka Latvija ir gatava miera sarunu uzsākšanai.

    Latvijas delegācija miera sarunām, kuras sastāvā bija ārlietu ministra biedrs Aurēlijs Zēbergs, tieslietu ministrs K.Pauļuks, pulkvedis Eduards Kalniņš, Jānis Vesmanis un Pēteris Berģis, no Rīgas izbrauca 10.aprīlī. Kopā ar ekspertiem un tehnisko personālu delegācijā bija 34personas. Oficiālās miera sarunas sākās 16.aprīlī Maskavā. Krievijas delegāciju vadīja Ā.Joffe.

    Sarunas noritēja sešās komisijās – militārajā, politiskajā, juridiskajā, koncesiju, finansu un reevakuācijas.

    Sarunu sākumposmu aizņēma Latvijas puses centieni panāk no Krievijas piekrišanu, ka tā 1918.gadā ir iebrukusi Latvijā, ko izraisīja cerības panāk atlīdzību par kara darbības radītajiem zaudējumiem. Pēc tam, kad kļuva pilnīgi skaidrs, ka Krievijas puse šajā jautājumā nepiekāpsies, delegācijas pārgāja pie robežu jautājuma, kas galvenajos vilcienos tika atrisināts līdz 19.maijam.

    Kad kompromiss par robežu bija panākts, Latvijas delegācijas vadītājs A.Zēbergs 22.maijā atgriezās Rīgā, it kā, lai personīgi sniegtu ziņojumu Z.Meierovicam. Taču patiesībā, sarunu vešana Maskavā bija izsmēlusi viņa spēkus. Jūnijā viņš oficiāli atteicās ne tikai no delegācijas vadības, bet arī no ārlietu ministra biedra posteņa. Viņa vietā par delegācijas vadītāju kļuva J.Vesmanis.

    Līdz jūnija vidum bija izdevies saskaņot līguma pirmos četrus pantus – Latvijas neatkarības atzīšana no Krievijas puses, robežu jautājums un, tā sauktās, drošības garantijas – abpusēja apņemšanās nepieļaut savā teritorijā otrai pusei naidīgu organizāciju darbību. 12.jūnijā tika parakstīts arī bēgļu reevakuācijas līgums (skatīt dokumentu).

    17.jūnija delegāciju debatēs Krievija formulēja savu viedokli ekonomiskajos jautājumos, no kura tā neatkāpās līdz pat sarunu noslēgumam – Krievija atteicās pilnībā reevakuēt no Latvijas izvestās iekārtas un citas materiālās vērtības; atteicās atzīt Latvijas tiesības uz Krievijas zelta daļu; atteicās kompensēt kara radītos zaudējumus.

    Jūnija otrajā pusē Latvijas delegācijas locekļi bija noguruši, un vairāki no viņiem smagi slimi. Maskavā plosījās tīfs. Tādēļ 22.jūnijā Z.Meierovics nolēma ierosināt turpmākās sarunas pārcelt uz Rīgu. Sākotnēji Krievijas puse priekšlikumu noraidīja, atsaucoties uz to, ka tas kaitētu Krievijas prestižam. Taču 9.jūlijā Krievijas puse piekāpās.

    1920.gada jūlijā sarunas tika pārceltas uz Rīgu. 15.jūlija rītā Krievijas delegācija piecu locekļu un 29 ekspertu sastāvā iebrauca Rīgā. Delegācija apmetās viesnīcā Pēterpils Pils laukumā, aizņemot 30 numurus. Krievijas delegāciju vadīja Ā.Joffe.

    Latvijas delegāciju vadīja J.Vesmanis, un tās sastāvā bija pulkvedis E.Kalniņš, K.Pauļuks, K.Bušs un Ansis Buševics. Delegāciju apkalpoja astoņi sekretāri un 26 eksperti.

    Sarunu gaitā Latvijas puse atkārtoti mēģināja panākt Krievijas piekāpšanos ekonomiskajos jautājumos, taču veltīgi. Ievērojot Krievijas karaspēka straujo virzīšanos Varšavas virzienā, Krievijas delegācija kļuva aizvien nepiekāpīgāka. Latvijai atlika samierināties ar jau panākto. Pēdējā sarunu sēde notika 9.augustā.

    11.augustā pulksten 12.40 miera līgums tika parakstīts ar šim gadījumam īpaši izgatavotu zelta spalvu. Latvijas Republikas vārdā to parakstīja J.Vesmanis, P.Berģis, A.Buševivs, E.Kalniņš un K.Pauļuks. Krievijas puses vārdā līgumu parakstīja Ā.Joffe un J.Gaņeckis.

    Līgums sastāvēja no preambulas un 23 pantiem.

    Ar 1.pantu tika deklarēts, ka ar līguma spēkā stāšanās brīdi kara stāvoklis starp abām pusēm tiek izbeigts. Pantam pielikumā bija īpaša vienošanās, ka jebkura kara darbība uz abu valstu robežas tiek pārtraukta 13.augustā pulksten 24.

    2.pants Latvijai bija pats svarīgākais no politiskā viedokļa. Tajā “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi…”. Tas pavēra ceļu vispārējai starptautiskai Latvijas atzīšanai de iure. Šis pants joprojām ir viens no galvenajiem Latvijas valststiesiskās doktrīnas stūrakmeņiem un būtiskākajiem argumentiem Latvijas valsts tiesiskās kontinuitātes uzturēšanā.

    3.pantā bija noteikta Latvijas un Krievijas robeža. Šajā pantā noteiktā robežlīnija un no tā izrietošais Abrenes jautājums, līdztekus politiskām problēmām, bija viens no šķēršļiem Latvijas-Krievijas robežlīguma parakstīšanai 20.gs. deviņdesmitajos gados.

    4.pantā abas puses apņēmās nepieļaut savā teritorijā otrai pusei naidīgu organizāciju un bruņotu grupējumu darbību. No vienas puses, šo pantu Krievija nekad tā arī netika ievērojusi. No otras puses, tā šo pantu intensīvi izmantoja politiska spiediena izdarīšanai uz Latviju.

    5.pants saturēja abu pušu atteikšanos no savstarpējām prasībām kara radīto zaudējumu atlīdzināšanā, bet 6.pantā abas puses vienojās, ka centīsies panāk starptautiska fonda izveidi kara radīto postījumu novēršanai.

    7.pantā tika atrisināts karagūstekņu jautājums.

    8.pantā tika noteikta abu pušu robežās dzīvojošo personu pilsonība, un 9.pantā formulēta pilsonības jautājuma ietekme uz jūnijā noslēgto bēgļu reevakuācijas līgumu. Arī šī panta izpildi Krievija centās kavēt visiem iespējamiem līdzekļiem.

    10.-16.pants regulēja Latvijas un Krievijas attiecību ekonomiskos jautājumus par tik, par cik tie izrietēja no Latvijas bijušās piederības Krievijai, nosakot kārtību un apjomus, kādos īpašums, kā arī arhīvi un cita dokumentācija, kas nonākusi Krievijas teritorijā, nododama Latvijas pusei. Lai gan šie līguma panti paredzēja visai ierobežotu īpašuma atdošanu, arī šīs ierobežotās saistības Krievija pilnībā nekad tā arī neizpildīja.

    17.pantā tika paredzēta savstarpējā tirdzniecības līguma noslēgšana visdrīzākajā laikā, kā arī tika regulēti muitas un tranzīta jautājumi. Šajā pantā paredzēto tirdzniecības līgumu izdevās parakstīt tikai 1927.gadā.

    18.pants skāra kuģošanas noteikumus, kā arī paredzēja abu pušu līdzdalību Baltijas jūras attīrīšanā no mīnām.

    19.pats attiecās uz savstarpējo diplomātisko un konsulāro attiecību nodibināšanu.

    20.pantā tika noteikta otras puses pilsoņu amnestija, kas sodīti par politiskiem un administratīviem nodarījumiem.

    21.pants paredzēja jauktas komisijas nodibināšanu tiesisku strīdu risināšanai.

    22. un 23. pants skāra procesuālus jautājumus.

    2.septembrī Satversmes sapulce, vienbalsīgi pieņemot Likumu par mieru ar Krieviju, līgumu ratificēja. Krievija līgumu ratificēja 9.septembrī. Ratifikācijas dokumentu apmaiņa notika Maskavā 1920.gada 4.oktobrī.

    Informācija citās enciklopēdijās:

    Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. 198.-200.lpp.

    Literatūra:

    Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. Nr.146, 259.-272.lpp.

    Počs, E. Līgums, kas atzina neatkarīgu Latviju. Cīņa. 1990, 23.marts, 3.lpp.

    Sīpols, V. Slepenā diplomātija. Buržuāziskās Latvijas ārpolitika 1919.-1932.gadā. Rīga: Liesma, 1965. 258 lpp. > 32.-53.lpp.

    Stranga, A. Latvijas – padomju Krievijas miera līgums 1920.gada 11.augustā. Latvijas – padomju Krievijas attiecības 1919.-1925.gadā. Rīga: Fonds Latvijas Vēsture, 2000. 258 lpp.

    Stranga, A. Uz mūžīgiem laikiem… Padomju Jaunatne. 1989, 12.augusts, 6.lpp.

    Šilde, Ā. Latvijas un Padomju Krievijas mierlīguma nemainīgā nozīme. Trimdinieka raksti 1944-1990. Rīga: Avots, 1992. 94.-102.lpp.

  10. >Pār-prastais saka:

    Kaut kur esiet pārpratis,Andris katreiz raksta par tematu un ir ļoti interesanti.Vēsture neraksta par tematu,ja jau -strengas-vārdu piemin,tas jau vairs nav par tematu.

  11. Haha saka:

    Aldermane ir pretīga žīdu vecene, kura piedalījās un joprojām piedalās TĪŠĀ GENOCĪDĀ PRET LATVIEŠU TAUTU, dāvinādama pilsonības okupantiem, kolonistiem un naidīgiem cittautiešiem Latvijas teritorijā, lai palīdzētu iznīcināt Latviešu tautu!

  12. Patiesība par Eiženiju Aldermani saka:

    Aldermane pati ir žīdiete, par ko liecina arī viņas uzvārds, starp citu! Viņa tak, protams, palīdz savējiem – citiem žīdiem, neatkarīgi no tā, vai šie žīdi ir laupītāji, slepkavas, bērnu izvarotāji vai masu slepkavas – viņi ir žīdi un ar to Eiženijai Aldermanei (žīdisks vārds un uzvārds) pilnīgi pietiek (jo viņa pati ir žīdiete) – viņa pati personīgi ir gatava tādiem sūkāt pimpi līdz vemšanai!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.