LRTT ir jau rakstījis, ka pēc referenduma tiek “mestas laukā” čekistu, līdz šim rūpīgi maskētās, rezerves, lai “nokautu” latviešu emocionālo pacēlumu. Tādi kā J. Rubenis, P. Kļava, A. Līce…, līdz šim šie čekas aktīvie darboņi sevi “stādīja priekšā” par “īsteniem” latviešiem.
https://tautastribunals.eu/?p=8517
Šis referendums bija nelikumīgs un politiski amorāls.
Bet kā saka: katrā sliktumā ir apslēpts labums.
Labums ir tas, ka mēs tagad uzzinājām to, ka neviens krievs nav integrējies !!!
Divkosība un nelietība ir katra krieva GODA lieta.
Bet pats galvenais: mēs uzzinājām daudzus slēptos čekas ietekmes aģentus, kuri bija un ir nomaskējušies VL! rindās.
16. marts ir SIMBOLS, ja tas tiek nomainīts, tad zūd jēga mūsu cīņai pret ĻAUNO.
Pēdējās dienās šie latviešu tautas pabiras aktivizējās. Imants Parādnieks un Einārs Cilinskis atklāti nostājās pret Raivi Dzintaru ar savu deģeneratīvo ideju, nomainīt 16. martu uz kaut kādu tur 17. martu. Viņiem skaļi piebalsoja arī Gaidis Bērziņš. Šie provokatori nāca ar šo idiotismu klajā tad, kad pat MŪSU koruptais v.p. Bērziņš paziņoja, ka: 1950. gadā ASV Pārvietoto personu komisija secinājusi, ka latviešu leģionāri nav kara noziedznieki. Turklāt arī PSRS Augstākā padome 1955. gadā pieņēmusi lēmumu par leģionāru reabilitāciju. “Uzskatīt viņus par noziedzniekiem – tas ir ārpus saprāta robežām,” sacīja prezidents.
Par Parādnieku jau sen bija aizdomas, ka viņš nav latviskās dzīves veida piekritējs. Lai tikai atceramies, kā viņš uzrīdīja policiju E. Dambītim un U. Freimanim. https://tautastribunals.eu/?p=1193
FOTO: Trojists I. Dolžņikovs. Un šeit kāds trāpīgs ANNAMARIJAS komentārs: “Tā pamatīgāk ieskatījos parādnieka ģīmī: VIŅŠ TAČU IZSKATĀS PĒC TATĀRA!”
Un kādu vēstuli viņš rakstīja viltus Slucim ? Šī vēstule parādīja viņa attieksmi pret Raivi Dzintaru.
Tikai muļķis varēja to nesaprast.
Un pat šīs, paša pastrādātās muļķības dēļ, šis Trojiets aizjoņoja uz DP.
Kultūras ministre Grende arī nepalika parādā saviem “kungiem” uzticības “apliecinājumos”! Viņa ar prieku esot parakstījusies “zem” KGB apmācīto provokatoru I. Latkovska(VL!) un J. Rubeņa samurgotā Labās gribas manifesta.
Raivis Dzintars nepārprotami pasacīja, kas zem šī murgojuma slēpjas.
Ministre to labi saprata, bet pavēle bija jāpilda. Līdz ar to viņa sev parakstīja MORĀLU NĀVES SPRIEDUMU. Šeit vēl kāda viņas stulbuma izpausmes augstākā pakāpe: “Mani iedvesmo UNESCO uzstādījums: “Kopš cilvēki karo, ir vairāk jārunā par mieru!” Un es tam ticu – ja mēs tik daudz nekarotu savā starpā, bet vairāk runātu par mieru, mums nebūtu referenduma.”
Viņu, lūk, iedvesmojot, viņa ticot, viņa piedotu Lindermanim… .
Ja tāda Grende parakstītos zem šī nodevēju sastādīta murgojuma savā vārdā, tad štrunts ar viņu, bet viņa parakstījās kā LR augstākās varas pārstāve ! Tātad, arī manā un manas tautas vārdā, bet es viņu neesmu pilnvarojis, lai viņa izlīgtu ar manas tautas slepkavām, un arī par manai ģimenei nodarītajām ciešanām !!!
Žanete Jaunzeme- Grende ir nostājusies Bezgalīgā Ļaunuma pusē.
Agrāk vai vēlāk, bet sods par šo nodevību būs jāsaņem kā Grendei, tā Latkovskim, tā arī Parādniekam un Cilinskim.
Šie provokatori, praktiski, ir sašķēluši VL!.
Tā nav tikai maza uzskatu atšķirība, bet gan graujoša nodevība.
Šie nebūt nav vienīgie provokatori VL! rindās, bet par pārējiem kādu citu reizi.
LRTT izsaka pateicību Raivim Dzintaram par stingo nostāju Taisnības un Likumības pusē.
Taisnība uzvarēs, par to lai šie atkritēji nešaubās.
LRTT bez žēlastības arī turpmāk “vilks gaismā” visus čekas parazītus, vienalga kurā partijā viņi arī būs nomaskējušies.
LRTT L. Grantiņš 03.03.12
Atgādinājums
Raivis DZINTARS, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs (manifestu neparakstīs):
– Lai arī morāli ļoti atbalstu manifesta ideju, parakstīt to attur vairāki neskaidri jautājumi.
1) Ko ietver apņemšanās „ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem”? Kāds izskatītos izlīgums starp Latviju mīlošiem cilvēkiem un tiem, kas Latviju redz Krievijas impērijas sastāvā? (Tādi ir un to diez vai var noliegt…) Par ko viņi izlīgtu? Kurš atteiktos no savstarpēji izslēdzošā Latvijas nākotnes redzējuma? Starp citu – kāds pirms neatkarības atjaunošanas izskatītos izlīgums starp tautas fronti un interfronti?
2) Neskaidrības rada arī cits fragments: „Mēs apzināmies, ka vienīgais ceļš, kā pārspēt pretrunīgās pagātnes pēdas, ir savstarpēja piedošana un atsacīšanās no rēķināšanas – kurš vairāk vainīgs?”
Manuprāt, lai kāds kādam piedotu, kādam kaut kas ir jānožēlo un jāatzīst kļūdas.
Tekstā nav skaidrs, par kurām kļūdām ir runa. Ja par „kļūdu” nosauktu pārkrievošanu, kas kopš okupācijas laikiem nekad nav beigusies, tad jājautā, kurš ir tiesīgs to piedot vai nepiedot? Ko ietvertu piedošanas fakts? Un par ko piedošana būtu jālūdz tiem iedzīvotājiem, kas turas pie latviskas Latvijas mērķa? Kur ir viņu „nesalīdzināmā” vaina?
Es lūgtu piedošanu par jebko un piedotu jebkam, ja tas nozīmētu latvisku Latviju. Bet vai nav tā, ka šādu „izlīgšanas un savstarpējās piedošanas” manifestu kāds var uztvert kā samierināšanos…? Samierināšanos, ka divvalodības un divkopienu sabiedrības centieni Latvijā ir norma…?
Priecājos par visiem labās gribas cilvēkiem, kas manifestu ir parakstījuši un parakstīs. Pats parakstītos nekavējoties, ja atrastu tajā trīs skaidrus pamatprincipus:
1. Ikviens ir mūsējais, kurš savos darbos un attieksmē atbalsta latviešu tautas, tās valodas un kultūras stiprināšanu kā Latvijas valsts pastāvēšanas galveno jēgu. Viņš ir mūsējais, daļa no valsts – neatkarīgi no tautības, ieceļošanas laika un veida.
2. Uzskatu un pārliecības pretrunas, kas vēstures notikumu rezultātā veidojušās mūsu sabiedrībā, ir risināmas politiskā līmenī, sadzīviskā telpā stiprinot saticību, iejūtību un cilvēcīgas attiecības. Šāda attieksme veidojama bērnu drošības un labsajūtas vārdā.
3. Nekas no šī nevar tik tulkots tā, lai apšaubītu Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un latvisku Latviju kā pilsoņu kopīgi veicamu misiju
