Pārdomas par P.Apiņa rakstu Apollo:
Apiņa kungs!
Diemžēl daudzi tā saka, ka viņiem ir labi, situāciju saprotoši krievu draugi darba vietās, kaimiņos utml., kas labi runā latviski un ir toleranti vai pat lojāli LV ! Bet – ja tā tiešām būtu, tad no šīs milzīgās krievvalodīgo “draugu” masas būtu vismaz kāds desmits, nu vismaz pieci sabiedrībā zināmi krievu cilvēki, kuriem arī būtu tas pats sakāms Jūsu aizstāvībai medijos vai te, interneta vietnēs, par ikdienā saviem diskriminētajiem latviešu kolēģiem, draugiem, latviešu kaimiņiem, nespējot savā dzimtenē saņemt visur pakalpojumus vai pat sapratni valsts valodā darbā, ielās un citur.
Vai ne tā būtu loģiski ?
Bet nav, NU NAV nekur dzirdami tādi godprātīgi un taisnīgi krievvalodīgie. Bet pretēji gan – tikko sevi atklāja veseli 180 000 mūsu valodu un mūsu tautas nākotni apdraudoši rusifikācijas uzspiedēji. Tad kā to nosaukt – Jūs esiet akls, naivs, jeb tā ir tāda vārdiska laipošana, spēle vienos, VIŅU vārtos? Vai patiesībā kārtējā latviešu nomierināšana, kārtējā puspatiesību teikšana, kārtējā lietu īstajos vārdos nenosaukšana? Jo kāds tad iznāk risinājums, Apiņa kungs: tērēsim naudu un nervus nelietīgam un absurdam pēc būtības referendumam, kurā uzvarot būsim zaudētāji, jo nekas jau nebūs mainījies –okupanti paliks cepuri kuldami mūsu zemē, provokatori un to atbalstītāji nekādu sodu, pat mācību nesaņēmuši, gatavos mūsu tautai nākamās pretvalstiskās nelietības, un Jūs un Jums līdzīgie atkal rakstīs mierinošus un “pareizus” raksteļus medijos?!
Nesapratu arī par to “vakaros treniņam runāšanu krievu mēlē” – vai tiešām Jums vienīgajam Rīgā ikdienā pietrūkst it visur esošās, uzbāzīgās krievu mēles ??? Vai tiešām Jūs domājiet, ka arī citās sevi cienošās Eiropas valstīs varētu būt tāds izteikti krievisks pasākums kā “Jaunais vilnis”, kurā viesi regulāri atļaujas ņirgāties par viņiem tik viesmīlīgo Latviju un tās tautu un viss notiek krievu valodā MŪSU valstī? Vai citur Eiropā arī varētu būt doma rīkot ārstu kongresu krievu valodā ar tulkojumiem vietējā valodā, un nevis otrādi ??? Vai NEMAZ nejūtiet, ka nenormālais nacionālā lepnuma un elementāras pašcieņas trūkums valstī Jums liekas jau kā ikdienas norma?
A. Balts 11.12.11
=============================
Lindermans un Ušakovs kā grāvis starp Latviju un Krieviju
Ceturtdiena, 8.decembris (2011) | Pēteris Apinis
Oktobrī mirušais bijušais Krievijas premjerministrs Viktors Černomirdins vēsturē paliks ar izcilu krievu darbības raksturojumu „Hotjelji kak lučše, polučilosj kak vsegda” (Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr, kriev.).
FOTO: Pēter, nu pārādi kaut vienu labo krievu, kurš cīnās pret krievu šovinistu tīkojumiem ?
Tieši tā var raksturot Lindermana un Ušakova rosību Latvijā, vācot parakstus par otro valsts valodu. Gribējām kā labāk (pievērst uzmanību krievu valodas attīstībai Latvijā, konsolidēt savas partijas vēlētājus, nodrošināt Ušakovam otro terminu mēra amatā), sanāca kā vienmēr (iztērējām valsts naudu 4 miljonus nevajadzīgam referendumam, kura iznākums jau iepriekš zināms, aizvainojām latviešus, radījām viņiem iespaidu, ka Lindermans un Ušakovs patiesībā ir Krievijas nauda, reāli pasliktinājām Latvijas un Krievijas attiecības). Un tad nu parādas jautājums – varbūt tiešām šo attiecību pasliktināšana bija Lindermana un Ušakova īstais mērķis, jo pārlieku ilgi attiecības soli pa solim tika uzlabotas.
Es, protams, referendumā piedalīšos un aizstāvēšu latviešu valodu. Esmu strādājis Krievijā, joprojām lasu krievu grāmatas un klausos krievu mūziku (es lasu un klausos arī angļu un vācu valodā). Pasaules medicīnas literatūras pērles pērku Maskavā, jo parasti divus gadus pēc labāko grāmatu izdošanas Amerikā vai Rietumeiropā, tās tiek iztulkotas krievu valodā, nodrukātas uz nelāga papīra, taču ir daudzkārt lētākas par orģināliem. Lepojos ar to, ka man ir draugi un paziņas Maskavā un Pēterburgā, Novosibirskā un Minskā, arī kolēģi tepat Latvijā, ar kuriem slimnīcā runājam latviski, bet vakaros dažkārt– valodas atjaunošanas nolūkos– krieviski.
Latvijas Ārstu biedrība apvieno dažādu tautu ārstus Latvijā. Mēs lepojamies ar to, ka gandrīz trešdaļa Latvijas ārstu, kam krievu valoda ir dzimtā, patiesībā izcili labi runā un raksta latviešu valodā. Un šie kolēģi ir Latvijas Ārstu biedrības un sabiedrības daļa, kas piedalās Latvijas Ārstu kongresos, lasa un klausās lekcijas latviešu un angļu valodā, raksta zinātniskus rakstus, ārstē visu tautību slimniekus, virza medicīnas attīstību. Lindermana un Ušakova darbības rezultāts ir ja ne dziļš, tad visai redzams grāvis starp latviešu un krievu valodā runājošiem ārstiem. Diemžēl pēdējās dienās esmu to izjutis, un tas ir patiesi sāpīgi.
Ar Lindermana un Ušakova pūlēm ir torpedēts un nopietni apdraudēts „Jaunais vilnis” un citi veiksmīgi Latvijas un Krievijas projekti. Latvijas un Krievijas ārsti vēlējās nākamgad Rīgā un Jūrmalā rīkot ārstu kongresu, kur ziņojumi galvenokārt būtu krievu valodā, bet tulkojums latviešu un angļu valodā. Svētīgs darbs lai uzlabotu attiecības, atgādinātu, ka esam labi kaimiņi un daram kopēju darbu. Mums ir jomas (kardioloģija, rehabilitācija, cilmšūnu transplantācija uc.), kur mums ir ko pastāstīt un parādīt Krievijas kolēģiem, un ticiet– mums ir daudz ko mācīties no mūsu kaimiņvalstu lielajiem specializētajiem institūtiem. Tagad es kā Latvijas Ārstu biedrības prezidents nevaru sadarboties šā kongresa rīkošanā, jo Ušakovs un Lindermans starp mums ierakuši grāvi. Es tiešām nezinu, kad samazināsies aizvainojums un spriedze, ko panāca šī provokācija ar balsojumu par otro valsts valodu. Vējā izsēts viss ilggadējais darbs, kas veikts, Rīgā rīkojot konferences un kongresus kardioloģijā, transplantoloģijā, nefroloģijā un citās medicīnas nozarēs, kur lielākā daļa no dalībniekiem bija no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas. Šķiet kādu laiku visi mēģinājumi sadarbībai būs kā ar darvu aplieti.
šis apinis laikam ir kāda krievu bandīta piesedzējs, tādēļ tik vien bubina – “krievi ir draugi, jā”!sarkanie krievi ir TAVI draugi, un tev, līdz ar viņiem, būs jākratās uz krieviju, kad sāksies kārtējā “X” – stunda, jo citādi tev te plāni klāsies!
Dr.Apinim, šķiet, piemetusies smaga smadzeņu mazspēja.Vai arī viņš dzīvo kaut kādā no ikdienas izolētā sabiedrībā, ja jau nav izjutis uz savas ādas “krievmēlīgo” spiedienu visās jomās. Taču arī tas nav attaisnojums, lai muldētu ko tik nesakarīgu…
Apinim beidzot radusies apskadrība, rejot ar urlām ikdienā krieviski . Ja būtu latvietis, tad neklanītos nolādēto urlu priekšā, vai vienkarši okupantam ceļu prasot to norādītu pretējā virzienā. Ko no komunistu, čekistu un trimdas padibeņu caurkritušās neliešu partijeles Pleskavas ceļš vecbiedra cerējāt citu ,ko sagaidīt?
Varbūt apinis tēlo tādu pat viltus patriotu, ka ag ?
Te uz ziemas svētkiem mēs visi saņemam kārtējo slikto ziņu par Latvijas ikdienu, kā latviešu tautas nodevēji ar dažādu mahināciju palīdzību izzog latviešu turpat vai divos gadsimtos uzkrātās vērtības.
Ieķīlāts Rīgas Latviešu biedrības nams
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/66518/iekilats-rigas-latviesu-biedribas-nams
Rīgas Latviešu biedrības nams ir ieķīlāts “SEB bankā”, ņemot kredītu hosteļa izveidei, kura nav sākta. Patlaban RLB kopējais parāds ir 170 165 lati, tai skaitā parāds bankai – 139 829,41 lats, pastāstīja RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis.
Biedrības finansiālās problēmas samilza jau 2008. un 2009.gadā, kad RLB vadīja Valdis Rūmnieks. Kā atzina Gailītis, toreiz RLB vadība “dzīvoja pāri biedrības līdzekļiem”, maksāja lielas algas priekšniekam un diviem viņa vietniekiem, turēja prāvu darbinieku štatu. Telpas tika iznomātas pasākumiem, bet to skaits ar katru gadu mazinājās. Rezultātā nesamaksāto nodokļu un komunālo maksājumu parāds sasniedza 100 000 latu.
Nākamajam RLB priekšsēdētājam, tagad Saeimas deputātam Ingmāram Čaklajam (V) radusies “fiksa ideja” – C korpusā, kā tiek dēvēta RLB sētas māja, izveidot hosteli. Kā apgalvo Gailītis, nekāds biznesa plāns netika izstrādāts, divu talku laikā māja faktiski izdemolēta – tika aizvākts ne tikai “viss liekais”, bet arī izlauztas starpsienas un grīdas.
RLB lielais, krāšņais nams tika ieķīlāts “SEB bankā” un saņemta kredīta pirmā daļa, kura netika izmantota hosteļa projektēšanai un būvdarbu uzsākšanai, bet gan daļas parādu nomaksai. Hosteļa projekts gan ticis izstrādāts, bet RLB toreizējais priekšsēdētājs Čaklais to neesot virzījis apstiprināšanai Rīgas pilsētas būvvaldē, jo viņam neesot paticis, ka ēkai nav paredzēti balkoni un lodžijas.
Otru kredīta daļu hosteļa izveidei, aptuveni 105 000 latu, bija paredzēts izņemt līdz 2011.gada 27.janvārim, bet, tā kā 12 mēnešu laikā nebija izstrādāts un saskaņots hosteļa projekts, “SEB banka” septembra sākumā pieņēma lēmumu par kredīta pamatsummas samazinājumu hosteļa izbūvei neizņemtās un neizmantotās summas apjomā.
Kā aģentūrai LETA apgalvoja RLB valdes locekle Lauma Celma, kredīta procenti bankai tiek maksāti, bet 2012.gada februārī jāveic kredīta pamatsummas daļas atmaksa.
2011.gada vasarā priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā atkāpšanās brīdī RLB bija izveidojusies būtiska parādu summa, kā arī negatīva naudas plūsma, stāstīja biedrības jaunā vadība.
Nesen veiktais audits parādījis, ka Čaklā laikā tika sagatavots 2010.gada pārskats, kas esot sniedzis kļūdainu un iluzoru priekšstatu par RLB finansiālo stāvokli. RLB “ienākumos” bija ieskaitīta arī RLB zemes un ēkas kadastrālās vērtības paaugstināšana par 215 014 latiem. Pēc grāmatvedības noteikumiem, to nedrīkst iekļaut gada pārskatā kā “peļņu”. Tomēr RLB priekšsēdētājs Čaklais pilnsapulcē ziņojis, ka “finansiālais gads bija veiksmīgs un noslēdzies bez mīnusiem”. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums. Finanšu auditā tika norādīti arī daudzi citi pārkāpumi.
Problemātiska bija apkures sezonas uzsākšana, jo parāds par apkuri bija sasniedzis 18 000 latu. 4000 latu ir samaksāti, un ar “Rīgas siltumu” ir saskaņots parādu atmaksas grafiks. Māja tiek apkurināta.
Tomēr RLB nama komunālie maksājumi ir lieli. Lai tos samazinātu, valde lūdza “Latvenergo” veikt ēkai energoauditu. Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti ir pētīts, kā mazināt ūdens, enerģijas un siltuma patēriņu. Piemēram, par elektrību vien mēnesī ir jāmaksā 3500 latu. Arī ūdens patēriņš ir milzīgs. Dažādi ieteikumi ir izstrādāti un ir sākusies to realizācija.
Piemēram, atklājās, ka remonta laikā no lielās zāles griestiem ir noņemts azbesta slānis, kas kalpoja kā siltinājums, un nekas vietā nav uzlikts. Rezultātā ziemā zāle praktiski nav piesildāma.
RLB valde patlaban aktīvi meklē spēcīgus sadarbības partnerus, kas varētu ne tikai palīdzēt finansiāli un materiāli, bet arī sniegt konsultācijas un padomus. Palīdzēt RLB pārvarēt grūtības ir piekritis, piemēram, advokātu birojs “Kļaviņš & Slaidiņš”.
RLB nama jumta remontam ir saņēmusi atbalstu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Šā gada 30.septembrī tika noslēgts kultūras pieminekļa izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanas līgums. Remontdarbi RLB namā notiek, pateicoties SIA “LVA” atbalstam.
Paredzēts veikt jumta remontu, bēniņu siltināšanu, kāpņu remontu, kā arī Zelta zāles salona un citu telpu kosmētisko remontu. Remontdarbi plānoti vairākās kārtās.
Lai pirmais sniegs nesagādātu rūpes un raizes, kā arī tiktu novērsta sniega krišana no jumta, tiek izgatavotas un uzstādītas kapara sniega barjeras. Savukārt, lai kūstošais sniegs pa bojātajām jumta šuvēm nesūktos nama augšējo stāvu telpās un sienās, nepieciešams veikt jumta klājuma remontu – valču atjaunošanu esošajām jumta seguma loksnēm.
Krīze šobrīd RLB ir daudz mazāka nekā tā bija vasarā, kad no amata atkāpās RLB toreizējais priekšsēdētājs Čaklais, apgalvoja RLB valdes locekle Celma. Parādu apjoms kopš šā gada 1.augusta, kad darbu sāka jaunā valde, ir samazinājies par 33 537 latiem. RLB vadība strādā bez atalgojuma – no pamatdarba brīvajā laikā. Samazinājies darbinieku skaits, piemēram, lielo ēku tagad tīra tikai trīs apkopējas.
Piesaistīt ziedotājus RLB būtu vieglāk, ja tai būtu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet tas iepriekšējās vadības laikā neesot ticis pat prasīts.
Nekustamā īpašuma nodokļa parāds par RLB ēkām ir 4000 latu. Pēc valdes sarunām ar Rīgas domes pārstāvjiem pašvaldība esot solījusi nākamgad piešķirt 50% atlaidi, jo RLB ēka ir arhitektūras un kultūras piemineklis.
Iespējams, nepatīkamas pārmaiņas nācās piedzīvot māksliniecisko kolektīvu dalībniekiem, kas darbojas RLB ēkā. Arī viņi tika aicināti palīdzēt segt ēkas komunālos maksājumus. RLB biedriem, kas darbojas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos, mēnesī šim mērķim jāziedo trīs latus, pārējiem dalībniekiem – piecus latus. Ja visi komunālie maksājumi būtu jāsedz 700 RLB biedriem, no katra nāktos iekasēt astoņus latus mēnesī. Biedra naudas RLB biedriem ir desmit lati gadā, studentiem un pensionāriem – pieci lati gadā.
RLB darbojas 732 biedri, to skaitā pieci RLB Goda biedri – Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis, Jānis Stradiņš, Imants Ziedonis un Andris Kolbergs. 2010. gadā biedrībā uzņemti 188 jauni biedri. 2011.gada pirmajos mēnešos uzņemti 36 jauni biedri.
Kā apgalvoja Gailītis, nav attaisnojušies Čaklā un viņa bijušās vietnieces Nikoletas Dāboliņas centieni piesaistīt RLB maksimāli lielu jauno dalībnieku skaitu. Izrādījās, ka daudzi no tiem, kas iestājās RLB 16.februārī, jau 5.martā tika ievēlēti domē, kaut arī nebija pat samaksājuši iestāšanās naudu. Kad viņiem tas ticis atgādināts, sekojusi liela neapmierinātība un demonstratīva naudas nomešana uz galda.
Tagad tiekot gatavoti grozījumi, kas noteiks, ka domē un valdē var ievēlēt tikai tos RLB biedrus, kas biedrībā darbojušies jau zināmu laiku – no viena līdz trim gadiem.
Manuprāt, tie Goda biedri vien varētu visus RLB parādus segt. Vismaz eksprezidentiem mēs labi maksājam.
Iespējams, ka P.Apinis sāk purināt kažoku, lai mestu uz otru pusi un “trenējas” būt lielākais krievu draugs, ja būs tāda vajadzība ;)Pēc viņa raksta izskatās nu ļoti lojāls krievvalodīgajiem, rakstīts it kā zinot, ka tiks cenzēts no krieviskās puses.
J.O. saka:
2011. gada 11. decembris 20.41
Iespējams, ka P.Apinis sāk purināt kažoku, lai mestu uz otru pusi un “trenējas” būt lielākais krievu draugs, ja būs tāda vajadzība ;)Pēc viņa raksta izskatās nu ļoti lojāls krievvalodīgajiem, rakstīts it kā zinot, ka tiks cenzēts no krieviskās puses.
————————–
-trāpīgi piezīmēts, tā laikam arī domāts, lai tie latvieši nevar pārāk piekasīties, bet galvenais -lai krievu draugi novērtē viņa bezgalīgo toleranci
Pēteris ņemas ar brūtēm. Viena lauku sieva – pielipusi un nu kāš ko tik var.