Latvija nav valsts, bet sarkano noziedznieku pārvaldīts kartelis

LRTT

Šeit, ja kādam ir interese iedziļināties 4. maija kliķes Tieslietu sistēmā, varam nepārprotami atklāt tās noziedzīgo būtību. Tiesnese I. Pujāte liek V. Eihmanim izņemt rakstus no PORTĀLIEM, kas viņam nepieder ! Vispirms bija jānoskaidro, kuriem pieder PORTĀLS un tikai tad uzsākt tiesvedību pret Viloru Eihmani ! Ja Eihmanis nepildīs tiesas nolemto, viņam draud ar ļoti nopietnām sekām !

Šeit mēs redzam visīstāko “trakomāju”, bet ne Latvijas Tiesu sistēmu. Šis gadījums jau nav vienīgais, kad tiek notiesāti nevainīgi cilvēki. Latvijas Tieslietu sistēma ir pielīdzināma alkohola dilērijuma pārņemto ārstniecības iestādei !!! Šis publicējums tiks nākotnē izmantots lai tiesātu šodienas noziedzīgos Tieslietu sistēmas darboņus. Katrs saņems to, ko pelnījis.

NORAKSTS

Lietas Nr.C771052325 

Lietvedības Nr.C-10523-25/28 

LĒMUMS 

Rīgā 2025.gada 17.februārī 

Rīgas pilsētas tiesas tiesnese I.Pujate, Abrenes ielā 8, Rīgā, izskatīja Ulda Arnicāna un Alvja Ērgļa iesniegto pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu civillietā Ulda Arnicāna un Alvja Ērgļa prasībā pret Viloru Eihmani par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu. 

Aprakstošā daļa 

[1] 2025.gada 6.februārī Rīgas pilsētas tiesā saņemts Ulda Arnicāna un Alvja Ērgļa (turpmāk arī – prasītājs, prasītāji) iesniegtais prasības pieteikums lietā pret Viloru Eihmani (turpmāk arī – atbildētājs) par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, un 2025.gada 17.februārī ierosināta civillieta. 

[1.1] Tiesā celtajā prasībā prasītāji lūdz tiesu: 

−       atzīt, ka atbildētājs ir izplatījis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas par prasītājiem, 2025.gada 30.janvārī publicējot ierakstus sociālās saziņas vietnēs Facebook, Tiktok, un X  (“@taisniba_com”); 

−       uzlikt atbildētājam pienākumu izņemt no sociālās saziņas vietnes Facebook, Tiktok un X profila (“@taisniba_com”), padarot publiski nepieejamus, neatgriezeniski dzēšot no profilu arhīva, ierakstus (publikācijas), kas satur nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas par prasītājiem; 

−       piedzīt no atbildētāja par labu prasītājiem tiesāšanās izdevumus.  

[1.2] Vienlaikus prasītāji lūguši piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, uzliekot atbildētājam pienākumu izņemt no atbildētāja sociālās saziņas vietnēm Facebook, Tiktok un X (“@taisniba_com”), padarot publiski nepieejamus, šādus ierakstus (publikācijas), kas satur nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas par prasītājiem: 

−       ierakstu Nr.1 – 2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “1/9 Kam patiesībā pieder LV farmācijas bizness? Pēdas atkal ved uz KF, kur diriģē visu, kas notiek LV medicīnā. “Latvijas aptieka” tikko ieguva “jaunus” īpašniekus, kas ir cieši saistīti ar KF dienestiem un organizēto noziedzību. Paskatīsimies dziļāk”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrāfiju; 

−       ierakstu Nr. 2 – 2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “2/9 “Latvijas aptieka” tika pārdota Alvim Ērglim un Uldim Arnicānam, kurš ir ilggadējs KF noziedzīgās pasaules pārstāvis LV. Ilgus gadus Arnicāns bija ielikts kā īpašnieks uzņēmumos “Līvu akvaparks”, “Liepājas autobusu parks”, “4finance”, kuru patiesie īpašnieki dzīvo KF”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrāfiju; 

−       ierakstu Nr. 4 – 2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “4/9 Šajā foto redzams, ka Arnicāns (sarkanā kreklā) pavada laiku kopā ar Podolļskas organizētās noziedzības grupējuma līderi Sergeju Lalakinu un citiem grupējuma locekļiem. Arnicāns LV administrē vairākus KF organizētās noziedzības projektus (nekustamie īpašumi, restorāni, farmācija, kredītu bizness u.c.)”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrāfiju; 

−       ierakstu Nr.5 – 2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “5/9 Iepriekšējais “Latvijas aptieka” īpašnieks bija Guntis Belēvičs, kurš ir VDK/FSB aģents un ilggadējs VDK virsnieka Jura Savicka draugs un biznesa partneris. Belēvičs 20.gs. 70os un 80os gados mācījās/strādāja Maskavā, kur izveidoja tuvu kontaktu ar KGB un sāka pildīt uzdevumus.”; 

−       ierakstu Nr.9 – 2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “9/9 Šī ir tikai aisberga redzamā daļa. Vēl ir arī citi farmācijas uzņēmumi, kurus arī pārvalda personas, kurām ir cieši kontakti ar KF. Un tagad mēģiniet atbildēt kāpēc LV ir tik dārgas zāļu cenas, kas to nosaka un kur šī nauda aiziet?”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrāfiju. 

[1.3] Tiesā celtajā prasībā norādīts, ka prasītāji 2025.gada 17.janvārī ar abiem piederošā uzņēmuma SIA “SRV-pharmacy” starpniecību iegādājās visas aptieku tīkla SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas.  

Prasītājs A.Ērglis kopš 2022.gada 25.augusta ir arī SIA “LATVIJAS APTIEKA” valdes priekšsēdētājs, savukārt prasītājs U.Arnicāns ir uzņēmējs, kurš investēja finanšu līdzekļus SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu iegādei.  

2025.gada 30.janvārī atbildētājs izplatīja nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas par prasītājiem, tās publicējot sociālās saziņas vietnēs Facebook, Tiktok un X.  

Atbildētājs minētajās sociālās saziņas vietnēs publicēja 9 ierakstus, kas veidoti kā viens tematisks raksts, kurā izteikti nepatiesi, godu un cieņu aizskaroši apgalvojumi, ka SIA “LATVIJAS APTIEKA” jaunie īpašnieki Uldis Arnicāns un Alvis Ērglis ir saistīti ar Krievijas dienestiem un organizēto noziedzību. Visās trīs sociālās saziņas vietnēs – Facebook, Tiktok un X – publicētie ieraksti pēc satura ir vienādi. 

Ierakstā Nr. 1 izplatītas nepatiesas, prasītāju godu un cieņu aizskarošas ziņas, proti, “Kam patiesībā pieder LV farmācijas bizness? Pēdas atkal ved uz KF, kur diriģē visu, kas notiek LV medicīnā. “Latvijas aptieka” tikko ieguva “jaunus” īpašniekus, kas ir cieši saistīti ar KF dienestiem un organizēto noziedzību”.  

Proti, atbildētājs ir izplatījis nepatiesas ziņas, ka prasītāji ir cieši saistīti ar Krievijas Federācijas dienestiem un organizēto noziedzību. Savukārt atbildot uz ierakstā paša atbildētāja noformulēto jautājumu “Kam patiesībā pieder LV farmācijas bizness?”, atbildētājs ir norādījis, ka “pēdas atkal ved uz KF, kur diriģē visu, kas notiek LV medicīnā” un ka prasītāji ir “jaunie” (pēdiņās) īpašnieki, tādējādi izplatot nepatiesas ziņas, ka prasītāji nav īstie SIA “LATVIJAS APTIEKA” īpašnieki. 

Ar ierakstu Nr. 1 izplatīta samontēta fotogrāfija, kurā attēloti prasītāji, kas it kā tur rokās Krievijas karogus, stāvot aptiekā ar uzrakstu “Latvijas Aptieka”. Tādējādi arī ar ierakstā redzamo fotogrāfiju ir izplatītas nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas, ka prasītāji ir it kā saistīti ar Krieviju. 

Ierakstā Nr. 2 izplatītas nepatiesas, prasītāju godu un cieņu aizskarošas ziņas, proti, ka Uldis Arnicāns ir “[..] ilggadējs KF noziedzīgās pasaules pārstāvis LV. Ilgus gadus Arnicāns bija ielikts kā īpašnieks uzņēmumos “Līvu akvaparks”, “Liepājas autobusu parks”, “4finance”, kuru patiesie īpašnieki dzīvo KF.”  

Proti, atbildētājs ir izplatījis nepatiesas ziņas, ka prasītājs U.Arnicāns ir Krievijas Federācijas noziedzīgās pasaules pārstāvis Latvijā, un ka bijis “ielikts” kā īpašnieks vairākos viņam iepriekš piederējušos uzņēmumos (prasītājs U.Arnicāns vairāk nav neviena no šajā ierakstā minētajiem uzņēmumiem īpašnieks), kuru it kā patiesie īpašnieki dzīvo Krievijas Federācijā. Tādējādi atbildētājs apgalvo, ka prasītājs U.Arnicāns nav bijis šo uzņēmumu patiesais īpašnieks, bet gan ir pārstāvējis Krievijā esošus noziedzniekus, kuri ir bijuši šo uzņēmumu patiesie īpašnieki. 

Ar ierakstu Nr. 2 izplatīta prasītāju fotogrāfija, kā arī ieraksta tekstā pieminēts prasītājs A.Ērglis. Tādējādi arī ar šo ierakstu prasītājs A.Ērglis ir piesaistīts ierakstā izteiktajiem apgalvojumiem par saistību ar Krievijas organizēto noziedzību, kas kopsakarā ar ierakstā Nr.1 minēto, ka abi prasītāji ir saistīti ar Krievijas Federācijas dienestiem un organizēto noziedzību, jebkuram lasītājam rada priekšstatu, ka ierakstā Nr.2 teiktais ir attiecināms arī uz prasītāju A.Ērgli un pastiprina ierakstā Nr.1 pausto tēzi, ka prasītāji ir saistīti ar Krievijas Federācijas dienestiem un organizēto noziedzību. Tāpēc ar ierakstu Nr.2 ir izplatītas nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas arī par prasītāju A.Ērgli.  

Ierakstā Nr. 4 izplatītas nepatiesas, prasītāju godu un cieņu aizskarošas ziņas, proti, ka “Arnicāns LV administrē vairākus KF organizētās noziedzības projektus (nekustamie īpašumi, restorāni, farmācija, kredītu bizness u.c.).”  

Proti, atbildētājs ir izplatījis nepatiesas ziņas, ka prasītājs U.Arnicāns Latvijā administrē Krievijas organizētās noziedzības projektus, tādējādi atkārtoti izplatot nepatiesas ziņas, ka prasītājs U.Arnicāns it kā pārstāv Krievijas noziedzniekus un viņu biznesa intereses. 

Arī ieraksts Nr.4 nodara reputācijas kaitējumu abiem prasītājiem, jo prasītāji kā biznesa partneri ir kopīgi iegādājušies SIA “LATVIJAS APTIEKA”. Tā kā ierakstā Nr.4 norādīts, ka prasītājs U.Arnicāns Latvijā administrē Krievijas organizētās noziedzības projektus, tostarp farmācijā, šis ieraksts ziņu lasītājam liek domāt, ka abi SIA “LATVIJAS APTIEKA” īpašnieki Uldis Arnicāns un Alvis Ērglis kopīgi administrē SIA “LATVIJAS APTIEKA” kā Krievijas organizētās noziedzības projektu, respektīvi, ka SIA “LATVIJAS APTIEKA” ir Krievijas organizētās noziedzības projekts. 

Ierakstā Nr.5 izplatītas nepatiesas ziņas, proti, “Iepriekšējais “Latvijas aptieka” īpašnieks bija Guntis Belēvičs [..]”. 

Proti, atbildētājs ir izplatījis nepatiesas ziņas, ka Guntis Belēvičs ir iepriekšējais SIA “LATVIJA APTIEKA” īpašnieks, taču Guntis Belēvičs nekad nav bijis SIA “LATVIJAS APTIEKA” īpašnieks. Kā redzams no pielikumā pievienotās Lursoft datu bāzes izdrukas par SIA “LATVIJA APTIEKA” vēsturiskajiem datiem, Guntim Belēvičam nekad nav piederējušas SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas, turklāt Guntis Belēvičs nav bijis SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu īpašnieks arī ar citu uzņēmumu starpniecību. 

Guntis Belēvičs no 2023.gada 28.decembra līdz 2025.gada 17.janvārim bija SIA “LATVIJAS APTIEKA” pārvaldnieks, kurš realizēja SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu atsavināšanu, izpildot Konkurences padomes 2022.gada 14.jūnija lēmuma Nr.10 (Prot. Nr. 29, 2. §)  saistošos noteikumus, ar kuriem AS “Olpha” (iepriekšējais nosaukums AS “Olainfarm”) bija jāatsavina SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas Konkurences padomes noteiktajos termiņos. Tā kā SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas nebija atsavinātas līdz 2023.gada 31.decembrim, atbilstoši minētā lēmuma nolemjošās daļas 1.1.punktam AS “Olpha” šajā termiņā bija jānodod kontrole pār SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļām neatkarīgai personai, kura turpināja SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu atsavināšanas procesu. Šī persona bija pārvaldnieks Guntis Belēvičs, kurš ieguva kontroli pār SIA “LATVIJAS APTIEKA” saskaņā ar minēto Konkurences padomes lēmumu, taču nekļuva par SIA “LATVIJAS APTIEKA” īpašnieku. 

Izplatot minētās ziņas, atbildētājs ir aizskāra prasītāju godu un cieņu, jo ieraksta Nr.5 turpinājumā, kā arī nākamajos ierakstos (ierakstos ar numerāciju 6/9, 7/9, 8/9) atbildētājs ir izplatījis ziņas par Gunta Belēviča saistību ar Krievijas drošības dienestiem VDK un FSB, tādējādi cenšoties pamatot ieraksta Nr.1 sākumā izteikto tēzi, ka prasītāji ir saistīti ar Krievijas dienestiem. Tāpēc ziņu izplatīšana, ka Guntis Belēvičs ir iepriekšējais SIA “LATVIJAS APTIEKA” īpašnieks kopsakarā ar izplatītajām ziņām par Gunta Belēviča saistību ar Krievijas drošības dienestiem, lasītājam rada priekšstatu, ka prasītāji ir iegādājušies SIA “LATVIJAS APTIEKA” no personas, kas ir saistīta ar Krievijas drošības dienestiem. 

Līdz ar to šādu ziņu izplatīšana nodara kaitējumu ne tikai SIA “LATVIJAS APTIEKA” reputācijai, bet arī prasītāju kā SIA “LATVIJAS APTIEKA” īpašnieku reputācijai. Atbildētājs ir izplatījis nepatiesas ziņas, ka Guntis Belēvičs ir iepriekšējais SIA “LATVIJAS APTIEKA” īpašnieks, lai tādējādi censtos pamatot ierakstā Nr.1 norādīto, ka prasītāji ir saistīti ar Krievijas dienestiem, kas neatbilst patiesībai un aizskar prasītāju godu un cieņu. 

Ierakstā Nr.9 izplatītas nepatiesas, prasītāju godu un cieņu aizskarošas ziņas, proti, “Vēl ir arī citi farmācijas uzņēmumi, kurus arī pārvalda personas, kurām ir cieši kontakti ar KF”. 

Šajā ierakstā ar frāzēm, ka ir “arī citi farmācijas uzņēmumi”, kurus “arī pārvalda” ticis atkārtoti norādīts, ka SIA “LATVIJAS APTIEKA” pārvalda personas (prasītāji), kurām ir cieši kontakti ar Krievijas Federāciju, kas neatbilst patiesībai un aizskar prasītāju godu un cieņu.  

Turklāt ierakstā Nr.9 publicēta samontēta fotogrāfija, kurā attēlota it kā pamesta (noputējusi) aptieka ar lielu zīmi “LATVIJAS APTIEKA”. Tādējādi redzams, ka ierakstā teiktais, tostarp vērtējot to kopsakarā ar pārējiem ierakstiem, tiek attiecināts tieši uz prasītājiem piederošo SIA “LATVIJAS APTIEKA”, apgalvojot, ka prasītāji ir saistīti ar Krievijas Federāciju (Krievijas Federācijas dienestiem un organizēto noziedzību).  

Līdz ar to ieraksti ir nekavējoties atsaucami, uzliekot atbildētājam pienākumu tos izņemt no saviem sociālo saziņas vietņu Facebook, Tiktok un X profiliem. 

Atbildētājs šajā ierakstu sērijā publicējis arī ierakstus (ar numerāciju 3/9, 6/9, 7/9 un 8/9), kas nesatur apgalvojumus par prasītājiem vai SIA “LATVIJAS APTIEKA” (Facebook; Tiktok un X profilā).  

Tā kā šajos ierakstos tieši nav minēti prasītāji vai SIA “LATVIJAS APTIEKA”, prasītāji šobrīd neceļ prasību par šo ierakstu atsaukšanu, tomēr prasītāji tos iesniedz tiesā kopā ar pārējiem ierakstiem, ņemot vērā, ka visi minētie atbildētāja ieraksti publicēti kā ierakstu sērija, kas sagatavota kā viens tematisks raksts.  

Turklāt šajos pārējos ierakstos atbildētājs ir izplatījis apgalvojumus par citu personu saistību ar Krievijas drošības dienestiem, savukārt prasītāju pieminēšana un atspoguļošana līdzās šādai informācijai ierakstos (it īpaši, prasītājiem tiekot minētiem un atspoguļojot prasītāju sejas ierakstā Nr. 1, ar kuru tiek iesākta šo deviņu ierakstu sērija), aizskar prasītāju godu un cieņu.  

Atbildētāja sociālo saziņas vietņu Facebook un Tiktok profilos ir norādīts pilns atbildētāja vārds, kā arī redzamas atbildētāja fotogrāfijas. Šajos profilos atbildētājs nereti publicē video ierakstus ar sevi pašu, līdz ar to nevar būt šaubu, ka minētie profili pieder atbildētājam.  

Atbildētājs ir kandidējis 14.Saeimas vēlēšanās no saraksta “Tautas kalpi Latvijai”.  Atbildētājs no sava Facebook profila ir publicējis ierakstus, ka viņš kandidē 14.Saeimas vēlēšanās no politiskās partijas “Tautas kalpi Latvijai”. Kandidējot 14.Saeimas vēlēšanās, atbildētājs ir norādījis, ka ir valdes loceklis biedrībā “Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija”. Līdz ar to var identificēt, ka atbildētājs ir Vilors Eihmanis, kas ieņem izpildinstitūcijas amatpersonas amatu minētajā biedrībā. 

Atbildētājs ir izplatījis nepatiesās, godu un cieņu aizskarošās ziņas arī sociālās saziņas vietnes X profilā “@taisniba_com”. Par to, ka atbildētājs ir izplatījis ziņas X profilā “@taisniba_com”, nepārprotami liecina tas, ka šajā profilā tika publicēti ieraksti par prasītājiem, kas ir identiski tiem ierakstiem, kādus atbildētājs publicēja savos Facebook un Tiktok profilos. Tādējādi secināms, ka tieši atbildētājs ir anonīmi publicējis ierakstus arī no X profila “@taisniba_com”.  

Turklāt sociālās saziņas vietnes X profilā “@taisniba_com” tiek publicēts tāds pats vai līdzīgs saturs tam, kādu ikdienā publicē atbildētājs savos Facebook un Tiktok profilos. Piemēram, gan X profilā “@taisniba_com”, gan atbildētāja Facebook profilā 2025.gada 22.janvārī publicētas identiskas ierakstu sērijas par Pjotru Avenu (pirmais ieraksts abās sociālās saziņas vietnēs). Līdzīgi, 2025.gada 20.janvārī abās sociālās saziņas vietnēs publicētas identiskas ierakstu sērijas par Arvilu Ašeradenu (pirmais ieraksts abās sociālās saziņas vietnēs). Kā norāda pats atbildētājs savā Facebook profilā, viņš ir “Digitālā satura veidotājs”, kas apstiprina, ka atbildētājs veido saturu arī X profilā “@taisniba_com”.  

Nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšana, izmantojot anonīmu profilu “@taisniba_com” sociālās saziņas vietnē X kā aizsegu, nevar atbrīvot atbildētāju no atbildības, kā arī mazināt prasītājiem pienākošās civiltiesiskās aizsardzības efektivitāti. Tāpēc prasītājiem ir tiesības lūgt tiesu uzlikt atbildētājam pienākumu izņemt par prasītājiem izplatītās nepatiesās, godu un cieņu aizskarošās ziņas arī no atbildētāja anonīmā profila “@taisniba_com” sociālās saziņas vietnē X. 

Nav šaubu, ka atbildētājs ir izplatījis nepatiesās, prasītāju godu un cieņu aizskarošās ziņas publiski, jo atbildētājs tās ir publicējis brīvi un bezmaksas jebkuram interesentam pieejamās sociālās saziņas vietnēs Facebook, Tiktok un X. 

Turklāt ziņas tika izplatītas ļoti plašam personu lokam, jo atbildētājam sociālās saziņas vietnē Tiktok ir vairāk nekā 6000 sekotāji, X profilā “@taisniba_com” – vairāk nekā 2000 sekotāji, savukārt Facebook – vairāk nekā 1300 sekotāji.  

Atbildētāja publicētie ieraksti par prasītājiem ir brīvi pieejami ikvienam šo vietņu lietotājam. Tā kā šie ieraksti piesaistīja sabiedrības uzmanību, citi lietotāji tos ir atzīmējuši ar “Patīk” vai pārpublicējuši, kā rezultātā tos ir redzējis vēl ievērojami plašāks personu loks. Piemēram, ierakstu Nr.1 sociālās saziņas vietnē X ir aplūkojuši vismaz 33,6 tūkstoši šīs vietnes lietotāju. 

Atbildētāja ieraksti sociālās saziņas vietnēs Facebook, Tiktok un X par prasītājiem ir uzskatāmi par ziņām, nevis viedokli, jo atbildētājs ir izteicis kategoriskus apgalvojumus, ka prasītāji ir saistīti ar Krievijas dienestiem un organizēto noziedzību, pasniedzot šos apgalvojumus kā konkrētus faktus, proti, ierakstā Nr. 1, Nr. 2, Nr. 4, Nr. 5 un Nr. 9.  

Atbildētāja izplatītie ieraksti satur ziņas, nevis viedokli, jo tas ir saprotams arī no visu deviņu ierakstu kopējā konteksta. Ieraksti ir veidoti kā viens raksts, ar kuru tiek atdarināts izmeklējošās žurnālistikas žanram raksturīgais informācijas pasniegšanas veids, izsakot skaļus apgalvojumus un tālāk izklāstot informāciju, kas tos it kā apstiprina. Ieraksta Nr. 1 beigās ir norādīts “Paskatīsimies dziļāk”, tādējādi šo ierakstu lasītājiem radot priekšstatu, ka nākamajos ierakstos būs pierādījumi, kas apstiprināts ierakstā Nr. 1 atbildētāja formulēto tēzi, ka prasītāji ir cieši saistīti ar Krievijas Federācijas dienestiem un organizēto noziedzību. 

Līdz ar to šie ieraksti, vērtējot tos kopsakarā, ir veidoti tā, lai to lasītājs piešķirtu ticamību tajos paustajiem apgalvojumiem un uztvertu tos kā faktus. Tāpēc neitrāla persona ierakstos izplatītos apgalvojumus uztver kā ziņas, proti, kā tādu informāciju, kas ir pakļaujama patiesības pārbaudei. 

Atbildētāja publicētajos ierakstos paustie nepatiesie apgalvojumi par prasītājiem būtiski aizskar prasītāju godu un cieņu, jo atbildētājs ir izplatījis ziņas, ka prasītāji ir saistīti ar Krievijas dienestiem un organizēto noziedzību.  

Nav šaubu, ka publiska ziņu izplatīšana par personas saistību ar organizēto noziedzību izraisa smagu sabiedrības nosodījumu pret konkrēto personu. Izplatot par prasītājiem ziņas, ka viņi ir saistīti ar organizēto noziedzību vai pārstāv tās intereses (ieraksti Nr. 1, Nr. 2, Nr. 4, Nr. 9), tiek nodarīts būtisks kaitējums prasītāju reputācijai.  

Turklāt prasītājiem nodarītais kaitējums ir ievērojami lielāks arī tādēļ, ka atbildētājs ir mērķtiecīgi izvēlējies izplatīt ziņas, ka prasītāji ir saistīti tieši ar Krievijas organizēto noziedzību, kas izraisa vēl lielāku sabiedrības nosodījumu, ņemot vērā ar Krieviju saistīto paaugstināto noziedzības risku, piemēram, sankciju apiešanā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. 

Izplatot par prasītājiem ziņas, ka prasītāji ir saistīti ar Krievijas dienestiem (ieraksts Nr.1 un Nr.9, kā arī Nr.5, kurā nepatiesi apgalvots, ka SIA “LATVIJAS APTIEKA” iepriekšējais īpašnieks ir Guntis Belēvičs, kurš esot Krievijas dienestu aģents), atbildētājs cenšas radīt iespaidu, ka prasītāji slepeni sadarbojas ar Krievijas valsts iestādēm, kas lasītājam liek domāt, ka prasītāju rīcība ir vērsta pret Latvijas un tās sabiedrības interesēm.  

Turklāt, ja prasītāji slepeni pārstāvētu Krievijas dienestu un organizētās noziedzības intereses, iegādājoties SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas, šo rīcību varētu vērtēt kā vairāku noziegumu izdarīšanu (par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 84.pantā, kā arī par nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 195.¹ pantā). 

Izplatīto ziņu rezultātā prasītājiem ir jāizjūt pazemojums un jāsniedz attaisnojumi savām ģimenēm, radiem, draugiem un paziņām, ka viņi nav saistīti ar Krievijas dienestiem vai organizēto noziedzību. Turklāt prasītāji tikai 2025.gada 17.janvārī iegādājās SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas, savukārt atbildētāja izplatītās nepatiesās ziņas būtiski kaitē SIA “LATVIJAS APTIEKA” reputācijai, traucējot tās darbību un attīstību, kā arī samazinot prasītājiem piederošā īpašuma – SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļu vērtību. 

Publiski pieejama negatīva rakstura informācija par personām ir viena no noziedzīgi iegūtu līdzekļu tipoloģijas pazīmēm. Atbildētājs ir izplatījis ziņas, ka prasītāji ir cieši saistīti ar Krievijas Federācijas dienestiem un organizēto noziedzību, kas rada iespaidu, ka prasītāji ir saistīti ar paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju apiešanas risku.  

Prasītāji ir uzņēmēji, kuriem savas komercdarbības nodrošināšanai ir regulāri jāsaņem dažādi pakalpojumi no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem (kredītiestāžu, juridiski, grāmatvedības pakalpojumi, u.tml.). Ņemot vērā stingrās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības, kas jāievēro šī likuma subjektiem, prasītāji arī saskaras ar grūtībām un sarežģījumiem, vēršoties kredītiestādēs vai pie citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas ir šī likuma subjekti, jo prasītājiem tiek uzdoti jautājumi par atbildētāja izplatītajām ziņām.  

Visbeidzot, prasītāju tiesības uz goda un cieņas aizsardzību ir būtiski pārkāptas arī tādēļ, ka atbildētājs ar ierakstu Nr.1 ir izplatījis samontētu fotogrāfiju, kurā attēloti prasītāji, turot rokās Krievijas karogus un stāvot aptiekā ar uzrakstu “LATVIJAS APTIEKA”. Ņemot vērā sabiedrības nosodošo attieksmi pret Krieviju, šāda ņirgāšanās par prasītājiem, izplatot šādu fotoattēlu kopsakarā ar ierakstos izplatītajām ziņām, nodara vēl lielāku kaitējumu prasītājiem. 

Atbildētāja izplatītās ziņas ir acīmredzami nepatiesas. Prasītāji nav saistīti ar Krievijas dienestiem un organizēto noziedzību. Vēl jo vairāk, atbildētājs pilnīgi nepatiesi apgalvo, ka prasītāji ir “cieši saistīti ar Krievijas dienestiem un organizēto noziedzību” (ieraksts Nr.1) vai ka viņiem ir “cieši kontakti ar KF” (ieraksts Nr.9). Tāpat atbildētājs pilnīgi nepatiesi apgalvo, ka prasītājs U.Arnicāns ir “ilggadējs Krievijas organizētās noziedzības pārstāvis”, kas esot bijis “ielikts kā īpašnieks” uzņēmumos, kuros viņam agrāk piederēja kapitāldaļas (ieraksts Nr.2), un kurš “LV administrē vairākus KF organizētās noziedzības projektus (nekustamie īpašumi, restorāni, farmācija, kredītu bizness u.c.)” (ieraksts Nr.4). Atbildētājs arī izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka Guntis Belēvičs ir iepriekšējais SIA “LATVIJAS APTIEKA” īpašnieks (ieraksts Nr. 5). 

Atbildētājam nav un nevar būt neviens pierādījums, kas pierādītu minētos apgalvojumus. Visi atbildētāja apgalvojumi ir nepatiesi un izplatīti ar vēlmi radīt negatīvu rezonansi sabiedrībā un piesaistīt sev uzmanību, vienlaikus nomelnojot prasītājus.  

Secināms, ka atbildētājs nodarbojas ar aktīvu politisko darbību un mēģina piesaistīt sev uzmanību, kas ir pamats uzskatīt, ka arī par prasītājiem atbildētājs izplata nepatiesas, skandalozas ziņas, lai piesaistītu sev uzmanību un iegūtu sev iespējamus atbalstītājus.  

Par atbildētāja gatavību izplatīt nepatiesu informāciju, lai piesaistītu sev uzmanību, liecina arī citi apstākļi. Piemēram, kandidējot 14.Saeimas vēlēšanās, atbildētājs publicēja fotoattēlu, kurā viņš norādīja, ka ir “jurists”, lai gan atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā norādītajai informācijai atbildētājs ir ieguvis tikai juriskonsulta izglītību, un savā Facebook profilā viņš ir norādījis, ka tikai šobrīd vēl apgūst tiesību zināti Latvijas Universitātē. Tātad atbildētājs, kandidējot Saeimas vēlēšanās, ir izplatījis nepatiesu informāciju sabiedrībai, ka viņš ir jurists, lai gan viņš nav ieguvis jurista kvalifikāciju. 

Lai piesaistītu sev uzmanību, atbildētājs mēdz izplatīt pat klaji necienīgu informāciju. Piemēram, 2025.gada 21.janvārī atbildētājs ir publicējis ierakstu par bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani ar šādu tekstu: “Atgādinājums par garīgo kropli Rumpīti jeb bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kādreizējo Komunistiskās partijas biedru, kurš kopā ar komunistu Andri Bērziņu (arī bijušo Valsts prezidentu) bija izsaimniekojis Sadzīves pakalpojumu kombinātu.”  Ieraksta attēlā publicēta Gunta Ulmaņa fotogrāfija kopā ar attēlu, kurā redzams bērns, kuram pirmšķietami ir veselības problēmas.  

Tā kā atbildētājs nepatiesās, prasītāju godu un cieņu aizskarošās ziņas ir izplatījis sociālās saziņas vietnēs Facebook, Tiktok un X, turpmāka kaitējuma nodarīšanu prasītājiem var novērst, uzliekot pienākumu atbildētājam izņemt publicētās ziņas no attiecīgajām sociālās saziņas vietnēm, neatgriezeniski dzēšot un tādējādi padarot publiski nepieejamus visus ierakstus, ar kuriem izplatītas attiecīgās ziņas (ierakstus Nr.1, Nr.2, Nr.4, Nr.5 un Nr.9). 

Ņemot vērā, ka ierakstu publiska pieejamība nodara būtisku kaitējumu prasītāju reputācijai, prasītāji vienlaikus ar prasības celšanu tiesā lūdz tiesu piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli – ar tiesas lēmumu uzlikt pienākumu atbildētājam uz tiesvedības laiku izņemt publicētās ziņas no sociālās saziņas vietnēm Facebook, Tiktok un X, padarot ierakstus publiski nepieejamus. 

[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 140.¹ panta otrajā daļā noteiktajam pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesa vai tiesnesis, nerīkojot tiesas sēdi un iepriekš nepaziņojot lietas dalībniekiem, izlemj 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas vai, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības pieteikumu, — pēc lietas ierosināšanas 

Motīvu daļa 

[3] Tiesnese, iepazinusies ar pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu un tam pievienotajiem dokumentiem, atzīst, ka pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu ir apmierināms daļēji turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.  

[4] Civilprocesa likuma 137.panta otrajā daļā noteikts, ka pagaidu aizsardzību var piemērot mantiska vai nemantiska rakstura prasībās, ja ir pamats uzskatīt, ka prasītāja tiesības tiek aizskartas vai līdz nolēmuma spēkā stāšanās brīdim varētu tikt aizskartas, un ja pagaidu aizsardzības piemērošana nepieciešama iespējama būtiska kaitējuma novēršanai. Pagaidu aizsardzību piemēro arī gadījumos, kad līdz nolēmuma spēkā stāšanās brīdim jānosaka strīdīgu attiecību pagaidu noregulējums, ja tas nepieciešams prasītājam iespējama būtiska kaitējuma novēršanai. 

Civilprocesa likuma 140.¹ panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, izlemjot jautājumu par pagaidu aizsardzību, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmsšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm. 

Pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai atbilstoši Civilprocesa likuma 137.panta otrās daļas un 140.¹ panta pirmās daļas noteikumiem ir četru kumulatīvu apstākļu kopums, kuru esības noteikšanai ir veicams četru soļu tests, izvērtējot šādus apstākļus: 

1) vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājam pieder tiesība, kuras aizsardzību viņš lūdz prasībā; 

2) vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājam piederošā tiesība tiek aizskarta vai tiks aizskarta; 

3) vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ar minēto aizskārumu prasītājam tiek nodarīts vai tiks nodarīts būtisks kaitējums gadījumā, ja pagaidu aizsardzība netiks piemērota; 

4) interešu līdzsvars ir par pagaidu aizsardzības piemērošanu. 

Pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai ir visu minēto apstākļu vienlaicīga pastāvēšana, un neviens no šiem apstākļiem atsevišķi nerada pamatu pagaidu aizsardzībai. Pagaidu aizsardzības institūts ir nošķirams no prasības nodrošināšanas institūta, jo, kaut arī abi ir pagaidu līdzekļu veidi, to piemērošanas pamats un mērķis ir atšķirīgs. Prasības nodrošinājums ir paredzēts apmierinoša sprieduma izpildes nodrošināšanai, bet pagaidu aizsardzība – tiesību aizskāruma novēršanai vai tā atkārtošanās nepieļaušanai. 

[4.1] Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” papildinātajā anotācija norādīts, ka visiem pagaidu aizsardzības līdzekļiem ir kopējs mērķis: noregulēt kādas ar lietā izskatāmo priekšmetu saistītas attiecības līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, lai nodrošinātu sagaidāmā galīgā nolēmuma efektivitāti un nozīmīgumu (sk. Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” papildinātā anotācija, https://www.tm.gov.lv/lv/skaidrojumi?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2, pievienota 2021.gada 30.aprīlī). 

Tādējādi no minētā, cita starp, izriet, ka pagaidu aizsardzības piemērošana ir iespējama tad, ja pagaidu aizsardzības piemērošanas nepieciešamība un piemērošanai lūgtie pagaidu aizsardzības līdzekļi atbilst celtās prasības priekšmetam un pamatam. 

[5] Latvijas Republikas Satversmes 100.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Šīs tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (116.pants). 

Atbilstoši Civillikuma 2352.¹ panta pirmajā daļā noteiktajam katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā ir atzīts, ka pat arī viedoklis bez jebkādas faktiskās bāzes var būt pārmērīgs, un tāpēc vārda brīvības ierobežojuma samērīgums var būt atkarīgs no tā, vai viedoklim ir bijusi pietiekama faktiskā bāze (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2001. gada 27. februāra spriedums lietā “Jerusalem v. Austria”, iesnieguma Nr.26958/95, 43.punktu). Tādēļ ir jāvērtē, vai pastāv kādi notikumi vai cietušā paša izdarītas darbības, kas ir radījušas pamatu konkrētajam viņa personības vai darbības vērtējumam (sk. sal. ECT 2012. gada 7. februāra sprieduma lietā “Axel Springer AG v. Germany”, iesnieguma Nr. 39954/08, 83. punktu). 

Ar godu saprotams personas sabiedriskais novērtējums, kas rodas sakarā ar šīs personas uzvedību sabiedrībā, bet ar cieņu – pašnovērtējums – sabiedriskā vērtējuma atspoguļojums viņa paša apziņā (sk. Augstākās tiesas 2000.gada 29.marta spriedumu lietā Nr.SKC-121/2000). 

Atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies lietās par personas goda un cieņas aizsardzību, lai izvērtētu prasības pamatotību, vispirms ir nepieciešams izvērtēt, vai izplatītā informācija ir ziņas vai viedoklis, jo tikai ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta, turpretī viedoklis atspoguļo personas subjektīvo vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu un nevar būt ne patiess, ne nepatiess (sk. Senāta 2011.gada 5.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-209/2011, 12.2.punktu). 

Tiesnese ņem vērā arī Augstākās tiesas prakses apkopojumā “Goda un cieņa civiltiesiskā aizsardzība” (2000.–2021.gads) minēto, ka ziņas un viedokļa nošķiršanā būtiskākā ir nevis izteikuma gramatiskā interpretācija vai tas, ka izteikums pausts apgalvojuma vai pieņēmuma formā, bet gan publikācijas vai izteikumu kopējais konteksts.

[6] Ņemot vērā minēto un ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantētās tiesības uz vārda brīvību, kā arī Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā paredzētos tiesību ierobežojumus, kuru mērķis ir citu personu tiesību aizsardzība, un Civillikuma 2352.¹ panta noteikumus, kas paredz ikvienas personas tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas, tiesnese atzīst, ka pieteikuma izlemšanas brīdī ir pamats uzskatīt, ka prasītājiem pieder tiesības, kuru aizsardzību prasītāji lūdz tiesā celtajā prasībā. Tādējādi ir izpildījis pirmais pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas priekšnoteikums.

[7] Izvērtējot otro pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas priekšnoteikumu, tiesnese atzīst, ka pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājiem piederošās tiesības tiek aizskartas no atbildētāja puses turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[7.1] No lietas materiāliem pievienotās izdrukas no Lursoft datu bāzes redzams, ka SIA “LATVIJAS APTIEKA” valdes priekšsēdētājs kopš 2022.gada 25.augusta ir Alvis Ērglis, savukārt kā patiesā labuma guvējs norādīts Uldis Arnicāns. Tāpat lietai pievienotie dokumenti apstiprina prasības pieteikumā norādīto faktu, ka prasītāji 2025.gada 17.janvārī ar abiem prasītājiem piederošā uzņēmuma SIA “SRV-pharmacy” starpniecību iegādājās visas aptieku tīkla SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas. 

[7.2] No pieteikumam pievienotajām izdrukām izriet, ka atbildētājs 2025.gada 30.janvārī sociālās saziņas vietnēs Facebook, Tiktok un X izplatījis vairākus ierakstus, kas veidoti kā vienots tematisks raksts, cita starp, norādot: “Kam patiesībā pieder LV farmācijas bizness? Pēdas atkal ved uz KF, kur diriģē visu, kas notiek LV medicīnā. “Latvijas aptieka” tikko ieguva “jaunus” īpašniekus, kas ir cieši saistīti ar KF dienestiem un organizēto noziedzību”.

Tāpat šim ierakstam pievienota samontēta fotogrāfija, kurā attēloti prasītāji, kas it kā tur rokās Krievijas karogus, stāvot aptiekā ar uzrakstu “Latvijas Aptieka”.

Bez tam, sociālajās saziņas vietnēs atbildētājs attiecībā uz prasītāju Uldi Arnicānu norādījis, ka Uldis Arnicāns ir “[..] ilggadējs KF noziedzīgās pasaules pārstāvis LV. Ilgus gadus Arnicāns bija ielikts kā īpašnieks uzņēmumos “Līvu akvaparks”, “Liepājas autobusu parks”, “4finance”, kuru patiesie īpašnieki dzīvo KF.”, pievienojot šim ierakstam prasītāju fotogrāfiju. 

Atbildētāja sociālās saziņas vietnēs tāpat izplatīta informācija, ka “Arnicāns LV administrē vairākus KF organizētās noziedzības projektus (nekustamie īpašumi, restorāni, farmācija, kredītu bizness u.c.)”, kā arī izplatīta informācija, norādot, ka “Vēl ir arī citi farmācijas uzņēmumi, kurus arī pārvalda personas, kurām ir cieši kontakti ar KF”. Arī šim ierakstam ir pievienota fotogrāfija ar it kā pamestu aptieku, uz kuras atrodas uzraksts “Latvijas Aptieka”.

[7.3] Ņemot vērā to, ka atbildētāja sociālās saziņas vietņu Facebook un Tiktok profilos ir norādīts pilns atbildētāja vārds un uzvārds, savukārt ziņas X profilā “@taisniba_com” ir identiskas iepriekšminētajiem atbildētāja sociālās saziņas vietnēs publicētajiem ierakstiem, pieteikuma izlemšanas brīdī pastāv pamats uzskatīt, ka minētos ierakstus šajās sociālo saziņu vietnēs ir publicējis tieši atbildētājs.

[7.4] Tāpat lietai pievienotie dokumenti nerada šaubas par to, ka minētie ieraksti ir publiski pieejami un ar tiem iepazinies plašs personu loks, jo, atbildētājam sociālās saziņas vietnē Tiktok ir vairāk nekā 6000 sekotāji, X profilā “@taisniba_com” ir vairāk nekā 2000 sekotāji, savukārt sociālās saziņas vietnē Facebook atbildētājam ir vairāk nekā 1300 sekotāji.  

Tiesnesei pieteikuma izlemšanas brīdī nav pamata apšaubīt prasītāju apgalvojumu par to, ka minētie atbildētāja publicētie ieraksti par prasītājiem ir brīvi pieejami ikvienam šo vietņu apmeklētājam, un šos ierakstus ar atzīmi “patīk” ir atzīmējis vai pārpublicējis vēl plašāks personu loks.

[7.5] Tāpat tiesnesei pieteikuma izlemšanas brīdī ir pamats uzskatīt, ka iepriekšminētie sociālās saziņas vietnēs Facebook, Tiktok un X publicētie ieraksti par prasītājiem ir atzīstami par ziņām, nevis par atbildētāja viedokli, jo atbildētājs ir izteicis konkrētus apgalvojumus, norādot uz prasītāju saistību ar Krievijas dienestiem un organizēto noziedzību.

[7.6] Ņemot vērā to, ka pieteikuma izlemšanas brīdī tiesas rīcībā nav iesniegti pierādījumi, kas pierādītu atbildētāja izteikto apgalvojumu patiesumu, pirmšķietami ir pamats uzskatīt, ka atbildētājs ir izteicis šos apgalvojumus bez konkrētas pierādījumu bāzes, tādējādi izraisot prasītāju tiesību aizskārumu.

Ņemot vērā minēto, pirmšķietami secināms, ka prasības apmierināšanas iespējamība, uzliekot pienākumu atbildētājam atsaukt nepatiesās ziņas, kas aizskar prasītāju godu un cieņu, ir lielāka nekā prasības noraidīšanas iespējamība. 

[8]  Lai ar pagaidu aizsardzības līdzekļiem ierobežotu atbildētāja tiesības, jāpastāv prasītāju svarīgas intereses apdraudējumam, kā arī ir izvērtējams, vai pagaidu aizsardzības piemērošana būs samērīga un pamatota. Proti, vai bez prasītāju norādīto pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas viņu tiesībām var notikt nenovēršams un nelabojams ļaunums (būtisks kaitējums), turklāt pagaidu aizsardzības nepiemērošanas gadījumā sekas prasītājiem būs smagākas nekā atbildētājam tās piemērošanas gadījumā. 

[8.1] No lietai pievienotajiem dokumentiem izriet, ka atbildētājs ir izplatījis ziņas, ka prasītāji ir saistīti ar Krievijas dienestiem un organizēto noziedzību.  

Prasītāji norādījuši, ka sociālajos tīklos paustais būtiski aizskar personu reputāciju, proti, prasītāji ir uzņēmēji, kuriem savas komercdarbības nodrošināšanai ir regulāri jāsaņem dažādi pakalpojumi, tostarp, no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, un šādas atbildētāja norādītās informācijas dēļ prasītāji saskaras ar grūtībām un sarežģījumiem, vēršoties kredītiestādēs vai pie citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas ir šī likuma subjekti, jo prasītājiem tiek uzdoti jautājumi par atbildētāja izplatītajām ziņām.  

Tāpat, kā pamatoti norādīts tiesā celtajā prasībā, publisku ziņu izplatīšana par personas saistību ar organizēto noziedzību var izraisīt sabiedrības nosodījumu pret konkrēto personu. Bez tam, apstāklis, ka atbildētājs ir izplatījis ziņas par to, ka prasītāji ir saistīti ar Krievijas organizēto noziedzību, var izraisīt vēl lielāku sabiedrības nosodījumu pret prasītājiem, jo sabiedrībā var rasties iespaids, ka prasītāju rīcība ir vērsta pret Latvijas valsts interesēm. Ievērojot minēto, pastāv pamats uzskatīt, ka ar šādu atbildētāja rīcību tiek nodarīts būtisks kaitējums prasītāju reputācijai.

[8.2] Ņemot vērā minēto, tiesnese atzīst par pamatotiem prasītāju argumentus, ka šāda atbildētāja rīcība ir atzīstama par negodprātīgu rīcību, kas vērsta uz prasītāju tiesību aizskārumu, izplatot nepatiesas ziņas par prasītājiem. Situācijā, ja netiktu piemēroti pagaidu aizsardzības līdzekļi, atbildētājam būtu iespēja turpināt veikt negodprātīgas darbības, kas nav pieļaujams, un varētu nodarīt arī turpmāku būtisku kaitējumu prasītāju interesēm. 

Tiesnese atzīst, ka tādējādi ir izpildījušies arī pārējie priekšnoteikumi pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanai, proti, pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka, nepiemērojot pagaidu aizsardzības līdzekļus, atbildētāja izplatītās ziņas par prasītājiem, kurām pirmšķietami nav nekāda pamatojuma, arī turpmāk būs pieejamas neierobežotam personu lokam, tādējādi turpinot nodarīt prasītājiem būtisku kaitējumu.

Bez tam, arī pušu interešu līdzsvars ir par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, jo pienākuma uzlikšana atbildētājam izņemt minētos ierakstus no sociālās saziņas kontiem, neradīs neatgriezenisku atbildētāja tiesību un interešu aizskārumu.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 138.¹ panta pirmās daļas 3.punktu pagaidu aizsardzības līdzeklis ir aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākums atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības. 

Ievērojot minēto, tiesnese atzīst, ka pastāv pamats apmierināt pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, uzliekot pienākumu atbildētājam izņemt no atbildētāja sociālo saziņas vietnēm Facebook, Tiktok un X (“@taisniba_com”), padarot publiski nepieejamus ierakstus (publikācijas) par prasītājiem, kas norādīti prasītāju lūguma par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu 2.1., 2.2., 2.3 un 2.5.punktos.

[10] Vienlaikus tiesnese atzīst, ka nav pamata piemērot prasītāju lūguma par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu 2.4.punktā norādīto līdzekli, proti – pienākuma uzlikšanu atbildētājam izņemt no sociālo saziņas vietnēm 2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu ar tekstu “5/9 Iepriekšējais “Latvijas aptieka” īpašnieks bija Guntis Belēvičs, kurš ir VDK/FSB aģents un ilggadējs VDK virsnieka Jura Savicka draugs un biznesa partneris. Belēvičs 20.gs. 70os un 80os gados mācījās/strādāja Maskavā, kur izveidoja tuvu kontaktu ar KGB un sāka pildīt uzdevumus”, jo, minētajā ierakstā atbildētājs ir paudis ziņas par Gunti Belēviču, taču Guntis Belēvičs nav izmantojis Civilprocesa likuma 1.pantā noteiktās personiskās tiesības un nav vērsies tiesā ar prasību par šādu ziņu atsaukšanu.

[10.1] Ievērojot minēto, tiesnese atzīst, ka minētais lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu šajā daļā ir noraidāms. 

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 137., 138.¹ , 139., 140., 141., 229.pantu, tiesnese 

nolēma

daļēji apmierināt Ulda Arnicāna, personas kods ——, un Alvja Ērgļa, personas kods ——-, pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu civillietā Ulda Arnicāna un Alvja Ērgļa prasībā pret Viloru Eihmani par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu. 

Uzlikt Viloram Eihmanim, personas kods——, pienākumu izņemt no Vilora Eihmaņa, personas kods——,sociālās saziņas vietnes Facebook profila (https://www.facebook.com/vilors.eihmanis/?locale=lv_LV), sociālās saziņas vietnes Tiktok profila (https://www.tiktok.com/@eihmanisvilors) un sociālās saziņas vietnes X profila “@taisniba_com” (https://x.com/taisniba_com), padarot publiski nepieejamus, šādus ierakstus (publikācijas) par Uldi Arnicānu, personas kods——–, un Alvi Ērgli, personas kods——: 

−       2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “1/9 Kam patiesībā pieder LV farmācijas bizness? Pēdas atkal ved uz KF, kur diriģē visu, kas notiek LV medicīnā. “Latvijas aptieka” tikko ieguva “jaunus” īpašniekus, kas ir cieši saistīti ar KF dienestiem un organizēto noziedzību. Paskatīsimies dziļāk”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrā–fiju; 

−       2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “2/9 “Latvijas aptieka” tika pārdota Alvim Ērglim un Uldim Arnicānam, kurš ir ilggadējs KF noziedzīgās pasaules pārstāvis LV. Ilgus gadus Arnicāns bija ielikts kā īpašnieks uzņēmumos “Līvu akvaparks”, “Liepājas autobusu parks”, “4finance”, kuru patiesie īpašnieki dzīvo KF”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrāfiju; 

−       2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “4/9 Šajā foto redzams, ka Arnicāns (sarkanā kreklā) pavada laiku kopā ar Podolļskas organizētās noziedzības grupējuma līderi Sergeju Lalakinu un citiem grupējuma locekļiem. Arnicāns LV administrē vairākus KF organizētās noziedzības projektus (nekustamie īpašumi, restorāni, farmācija, kredītu bizness u.c.)”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrāfiju; 

−       2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “9/9 Šī ir tikai aisberga redzamā daļa. Vēl ir arī citi farmācijas uzņēmumi, kurus arī pārvalda personas, kurām ir cieši kontakti ar KF. Un tagad mēģiniet atbildēt kāpēc LV ir tik dārgas zāļu cenas, kas to nosaka un kur šī nauda aiziet?”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrāfiju. 

Noraidīt Ulda Arnicāna, personas kods——, un Alvja Ērgļa, personas kods——, pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pārējā daļā.

Lēmums izpildāms nekavējoties. 

Lēmumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas tiesā (rekvizīti drošības naudas 70,00 euro apmērā samaksai par blakus sūdzības iesniegšanu: saņēmējs Tiesu administrācija, nodokļu maksātāja——, konta ———). 

Tiesnese                                                                                                                   I.Pujate 

DOKUMENTS PARAKSTĪTS ELEKTRONISKI AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU 

NORAKSTS PAREIZS 

Rīgas pilsētas tiesas  

tiesnese                                                                                                                    I.Pujate 

Rīgā 2025.gada 17.februārī

==========================================================

Tiesas lēmums 2

NORAKSTS

Lietas Nr.C771052325 

Lietvedības Nr.C-10523-25/28 

LĒMUMS 

Rīgā 2025.gada 11.jūlijā

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā;

tiesnese Inga Pujate,

ar tiesas sēdes sekretāri Santu Segliņu,

piedaloties Viloram Eihmanim,

Ulda Arnicāna un Alvja Ērgļa pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Dairim Anučinam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja Vilora Eihmaņa iesniegto pieteikumu par piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu civillietā Ulda Arnicāna un Alvja Ērgļa prasībā pret Viloru Eihmani par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Aprakstošā daļa 

[1] 2025.gada 6.februārī Ulda Arnicāns un Alvis Ērglis (turpmāk arī – prasītājs, prasītāji) cēla Rīgas pilsētas tiesā prasību pret Viloru Eihmani (turpmāk arī – atbildētājs) par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

[1.1] Tiesā celtajā prasībā prasītāji lūdz tiesu: 

−       atzīt, ka atbildētājs ir izplatījis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas par prasītājiem, 2025.gada 30.janvārī publicējot ierakstus sociālās saziņas vietnēs Facebook, Tiktok, un X  (“@taisniba_com”); 

−       uzlikt atbildētājam pienākumu izņemt no sociālās saziņas vietnes Facebook, Tiktok un X profila (“@taisniba_com”), padarot publiski nepieejamus, neatgriezeniski dzēšot no profilu arhīva, ierakstus (publikācijas), kas satur nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas par prasītājiem; 

−       piedzīt no atbildētāja par labu prasītājiem tiesāšanās izdevumus.  

[1.2] Vienlaikus prasītāji lūguši piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, uzliekot atbildētājam pienākumu izņemt no atbildētāja sociālās saziņas vietnēm Facebook, Tiktok un X (“@taisniba_com”), padarot publiski nepieejamus, ierakstus (publikācijas), kas satur nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas par prasītājiem. 

[1.3] Tiesā celtajā prasībā norādīts, ka prasītāji 2025.gada 17.janvārī ar abiem piederošā uzņēmuma SIA “SRV-pharmacy” starpniecību iegādājās visas aptieku tīkla SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas.  

Savukārt atbildētājs izplatījis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas par prasītājiem, tās publicējot sociālās saziņas vietnēs Facebook, Tiktok un X. Atbildētājs minētajās sociālās saziņas vietnēs publicēja 9 ierakstus, kas veidoti kā viens tematisks raksts, kurā izteikti nepatiesi, godu un cieņu aizskaroši apgalvojumi, ka SIA “LATVIJAS APTIEKA” jaunie īpašnieki Uldis Arnicāns un Alvis Ērglis ir saistīti ar Krievijas dienestiem un organizēto noziedzību. Visās trīs sociālās saziņas vietnēs – Facebook, Tiktok un X – publicētie ieraksti pēc satura ir vienādi, kā arī ierakstiem pievienotas samontētas fotogrāfijas, tādējādi aizskarot prasītāju godu un cieņu un nodarot kaitējumu prasītāju reputācijai.

[2] Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 17.februāra lēmumu daļēji apmierināts prasītāju pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, uzliekot Viloram Eihmanim pienākumu izņemt no Vilora Eihmaņa sociālās saziņas vietnes Facebook profila (https://www.facebook.com/vilors.eihmanis/?locale=lv_LV), sociālās saziņas vietnes Tiktok profila (https://www.tiktok.com/@eihmanisvilors) un sociālās saziņas vietnes X profila “@taisniba_com” (https://x.com/taisniba_com), padarot publiski nepieejamus, šādus ierakstus (publikācijas) par Uldi Arnicānu un Alvi Ērgli:

−       2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “1/9 Kam patiesībā pieder LV farmācijas bizness? Pēdas atkal ved uz KF, kur diriģē visu, kas notiek LV medicīnā. “Latvijas aptieka” tikko ieguva “jaunus” īpašniekus, kas ir cieši saistīti ar KF dienestiem un organizēto noziedzību. Paskatīsimies dziļāk”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrāfiju; 

−       2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “2/9 “Latvijas aptieka” tika pārdota Alvim Ērglim un Uldim Arnicānam, kurš ir ilggadējs KF noziedzīgās pasaules pārstāvis LV. Ilgus gadus Arnicāns bija ielikts kā īpašnieks uzņēmumos “Līvu akvaparks”, “Liepājas autobusu parks”, “4finance”, kuru patiesie īpašnieki dzīvo KF”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrāfiju; 

−       2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “4/9 Šajā foto redzams, ka Arnicāns (sarkanā kreklā) pavada laiku kopā ar Podolļskas organizētās noziedzības grupējuma līderi Sergeju Lalakinu un citiem grupējuma locekļiem. Arnicāns LV administrē vairākus KF organizētās noziedzības projektus (nekustamie īpašumi, restorāni, farmācija, kredītu bizness u.c.)”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrāfiju; 

−       2025.gada 30.janvārī publicēto ierakstu (publikāciju) ar tekstu “9/9 Šī ir tikai aisberga redzamā daļa. Vēl ir arī citi farmācijas uzņēmumi, kurus arī pārvalda personas, kurām ir cieši kontakti ar KF. Un tagad mēģiniet atbildēt kāpēc LV ir tik dārgas zāļu cenas, kas to nosaka un kur šī nauda aiziet?”, un ierakstā (publikācijā) redzamo fotogrāfiju. 

[3] Atbildētājs tiesā sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka atbildētājs nav sociālās saziņas vietnes X profila “@taisniba_com” izveidotājs, uzturētājs, pārvaldītājs un ievietoto tekstu autors, līdz ar to, atbildētāja ieskatā, prasība nav celta pret īsto atbildētāju, jo prasītāji nevar pierādīt, ka atbildētājs ir minēto ziņu autors.

[4] 2025.gada 19.maija pieteikumā atbildētājs ir lūdzis tiesu pārskatīt pieņemto lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, norādot, ka atbildētājs nav vietnes X profila “@taisniba_com” īpašnieks, administrators, pilnvarota persona vai rakstu autors.

[5] Tiesas sēdē atbildētājs Vilors Eihmanis norādīja, ka atbildētājs lūdz tiesu atcelt Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 17.februāra lēmumu daļā, ar kuru atbildētājam uzlikts pienākums izņemt no sociālās saziņas vietnes X profila “@taisniba_com” (https://x.com/taisniba_com), padarot publiski nepieejamus, lēmumā norādītos ierakstus (publikācijas) par prasītājiem.

Atbildētājs tiesas sēdē sniedza paskaidrojumus, norādot, ka atbildētājs nav minētās sociālās saziņas vietnes profila “@taisniba_com” īpašnieks, administrators, izveidotājs vai tekstu autors, līdz ar to atbildētājs nevar izpildīt minēto lēmumu šajā daļā.

[6] Tiesas sēdē prasītāju pārstāvis norādīja, ka prasītāji neatzīst atbildētāja tiesā iesniegto pieteikumu par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 17.februāra lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu atcelšanu.

Prasītāju pārstāvis, izmantojot Civilprocesa likuma 166.pantā noteiktās tiesības, tiesas sēdē nolasīja rakstveida paskaidrojumus, kas pievienoti lietas materiāliem.

Motīvu daļa 

[7] Tiesa, uzklausot lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un iepazīstoties ar pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu un lietas materiāliem, atzīst, ka atbildētāja VIlora Eihmaņa pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu ir noraidāms turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.  

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.¹ panta septīto daļu pagaidu aizsardzību pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura piemērojusi pagaidu aizsardzību, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības. Izlemjot jautājumu par pagaidu aizsardzības atcelšanu, tiesa vai tiesnesis izvērtē šā panta pirmajā daļā norādītos nosacījumus, ņemot vērā puses iesniegtos pierādījumus un pamatojumu [..].

No minētās tiesību normas secināms, ka pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu ieinteresētā puse var iesniegt, ja lietā ir mainījušies faktiskie apstākļi, kas bija pamats pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanai, vai arī ir zudis pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai. Tādējādi tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.¹ panta pirmo daļu jāvērtē prasības pirmšķietamais formālais juridiskais pamatojums un samērīgums starp pušu tiesiskajām interesēm kopsakarā ar pieteikumam pievienotajiem pierādījumiem un tajā ietverto pamatojumu.

Atbilstoši judikatūrā norādītajam, izskatot jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesai jāizvērtē prasības nodrošinājuma piemērošanas pamatotība uz konkrēto brīdi, neaprobežojoties ar faktisko apstākļu izmaiņām, bet, nodrošinot pušu līdztiesības principu, jāpārbauda piemērotā prasības nodrošinājuma likumība (skat. Senāta 2021.gada 14.maija lēmuma lietā Nr.SKC-653/2021 10.punktu). Tā kā minētā atziņa piemērojama, izskatot arī pieteikumu par pagaidu aizsardzības atcelšanu, tad tiesai jāpārbauda, vai, ņemot vērā lietā iesniegtos pierādījumus un pušu norādītos argumentus, joprojām pastāv apstākļi, kas ir likumā noteiktais pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai.

Savukārt, izvērtējot prasības pirmšķietamo formālo pamatojumu, tiek formāli izvērtēta prasības apmierināšanas iespējamība, proti, ir jākonstatē, ka prasības apmierināšanas iespējamība ir lielāka par iespējamību, ka prasība tiks noraidīta. Vērtēšana jāveic, apsverot prasības būtību (saturu), nevis vienīgi formālo pusi (rekvizītus), taču tas jādara tikai līdz tādam līmenim, lai tiesa vai tiesnesis šajā stadijā gūtu pārliecību, ka prasībai ir labas iespējas tikt apmierinātai un prasība nav acīmredzami triviāla, nepamatota, nenozīmīga attiecībā pret prasītajiem līdzekļiem vai iesniegta nelabā ticībā.

[8] No atbildētāja 2025.gada 19.maija pieteikuma un atbildētāja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka atbildētājs lūdzis tiesu atcelt Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 17.februāra lēmumu daļā, ar kuru atbildētājam uzlikts pienākums izņemt no sociālās saziņas vietnes X profila “@taisniba_com” (https://x.com/taisniba_com) lēmumā norādītos ierakstus par prasītājiem, tā iemesla dēļ, ka atbildētājam nav iespējams izpildīt minēto tiesas lēmumu, jo atbildētājs nav minētā profila īpašnieks, administrators, izveidotājs vai tekstu autors.

[8.1] Ievērojot minēto, secināms, ka atbildētājs faktiski ir izteicis iebildumus par minētā Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 17.februārī pieņemtā lēmuma izpildes neiespējamību, taču savā tiesā iesniegtajā 2025.gada 19.maija pieteikumā par minētā lēmuma atcelšanu atbildētājs nav norādījis, ka lietā būtu mainījušies faktiskie apstākļi, kas bija pamats pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanai, vai arī būtu zudis pamats pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanai.

[8.2] Kā tiesa jau atbildētājam norādījusi 2025.gada 28.martā pieņemtajā lēmumā, ar kuru noraidīts atbildētāja pieteikums par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 17.februāra lēmuma izskaidrošanu, jautājums par to, vai atbildētājam ir iespējams faktiski izpildīt un izdzēst Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 17.februāra lēmuma rezolutīvajā daļā norādītās publikācijas no vietnes X profila @taisniba.com, ņemot vērā atbildētāja norādīto informāciju par to, ka atbildētājs nav šī profila uzturētājs un satura veidotājs, būtu risināms Civilprocesa likuma 620.panta kārtībā, proti, izskatot zvērināta tiesu izpildītāja tiesā iesniegto pieteikumu par tiesas nolēmuma, ka uzliek parādniekam pienākumu izpildīt noteiktas darbības, nepildīšanu.

[8.3] Ievērojot minēto, kā arī to, ka atbildētājs, lūdzot tiesu atcelt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, nav norādījis citus apsvērumus sava lūguma pamatošanai, tiesa atzīst par pamatotu prasītāju viedokli, ka konkrētajā gadījumā atbildētājs nav ievērojis Civilprocesa likuma 140.¹ panta septītās daļas noteikumus, kas uzliek pienākumu pusei iesniegt tiesā motivētu pieteikumu par pagaidu aizsardzības atcelšanu.

Minētais faktiski liedz iespēju tiesai pēc būtības izvērtēt atbildētāja iesniegto pieteikumu, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.¹ panta septītās daļas noteikumiem tiesai, izlemjot jautājumu par pagaidu aizsardzības atcelšanu, ir jāizvērtē šā panta pirmajā daļā norādītie nosacījumi, proti – prasības pirmšķietamais (prima facie) formālais juridiskais pamatojums un samērīgums starp pušu tiesiskajām interesēm, ņemot vērā puses iesniegtos pierādījumus un pamatojumu, taču, kā jau norādīts iepriekš, atbildētājs nav iesniedzis tiesas rīcībā pierādījumus un nav sniedzis pamatojumu attiecībā uz iepriekšminētajiem apstākļiem.

[9] Pieņemot Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 17.februāra lēmumu, ar kuru piemēroti pagaidu aizsardzības līdzekļi, tiesnese atzina, ka, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantētās tiesības uz vārda brīvību, kā arī Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā paredzētos tiesību ierobežojumus, kuru mērķis ir citu personu tiesību aizsardzība, un Civillikuma 2352.¹ panta noteikumus, kas paredz ikvienas personas tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas, pieteikuma izlemšanas brīdī bija pamats uzskatīt, ka prasītājiem pieder tiesības, kuru aizsardzību prasītāji lūdz tiesā celtajā prasībā, tādējādi izpildoties pirmajam pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas kritērijam.

Atbildētājs, vēršoties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu, nav apstrīdējis minētos argumentus, kā arī nav iesniedzis tiesas rīcībā pierādījumus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka prasītājiem nepiederētu tā tiesība, kuras aizsardzību prasītāji lūguši tiesā celtajā prasībā.

[10] Savukārt, izvērtējot otro pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas priekšnoteikumu, 2025.gada 17.februārī pieņemtajā lēmumā atzīts, ka pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājiem piederošās tiesības tiek aizskartas no atbildētāja puses.

[10.1] Minētajā lēmumā konstatēts, ka no lietas materiāliem pievienotās izdrukas no Lursoft datu bāzes redzams, ka SIA “LATVIJAS APTIEKA” valdes priekšsēdētājs kopš 2022.gada 25.augusta ir Alvis Ērglis, savukārt kā patiesā labuma guvējs norādīts Uldis Arnicāns. Tāpat lietai pievienotie dokumenti apstiprina prasības pieteikumā norādīto faktu, ka prasītāji 2025.gada 17.janvārī ar abiem prasītājiem piederošā uzņēmuma SIA “SRV-pharmacy” starpniecību iegādājās visas aptieku tīkla SIA “LATVIJAS APTIEKA” kapitāldaļas. 

Tāpat minētajā lēmumā norādīts, ka no lietas materiāliem pievienotajām izdrukām izriet, ka atbildētājs 2025.gada 30.janvārī sociālās saziņas vietnēs Facebook, Tiktok un X izplatījis vairākus ierakstus, kas veidoti kā vienots tematisks raksts, cita starp, norādot: “Kam patiesībā pieder LV farmācijas bizness? Pēdas atkal ved uz KF, kur diriģē visu, kas notiek LV medicīnā. “Latvijas aptieka” tikko ieguva “jaunus” īpašniekus, kas ir cieši saistīti ar KF dienestiem un organizēto noziedzību”. Tāpat šim ierakstam pievienota samontēta fotogrāfija, kurā attēloti prasītāji, kas it kā tur rokās Krievijas karogus, stāvot aptiekā ar uzrakstu “Latvijas Aptieka”.

Bez tam, sociālajās saziņas vietnēs atbildētājs attiecībā uz prasītāju Uldi Arnicānu norādījis, ka Uldis Arnicāns ir “[..] ilggadējs KF noziedzīgās pasaules pārstāvis LV. Ilgus gadus Arnicāns bija ielikts kā īpašnieks uzņēmumos “Līvu akvaparks”, “Liepājas autobusu parks”, “4finance”, kuru patiesie īpašnieki dzīvo KF.”, pievienojot šim ierakstam prasītāju fotogrāfiju. 

Atbildētāja sociālās saziņas vietnēs tāpat izplatīta informācija, ka “Arnicāns LV administrē vairākus KF organizētās noziedzības projektus (nekustamie īpašumi, restorāni, farmācija, kredītu bizness u.c.)”, kā arī izplatīta informācija, norādot, ka “Vēl ir arī citi farmācijas uzņēmumi, kurus arī pārvalda personas, kurām ir cieši kontakti ar KF”. Arī šim ierakstam ir pievienota fotogrāfija ar it kā pamestu aptieku, uz kuras atrodas uzraksts “Latvijas Aptieka”.

Tāpat, atbilstoši minētajā lēmumā norādītajam, ņemot vērā to, ka atbildētāja sociālās saziņas vietņu Facebook un Tiktok profilos ir norādīts pilns atbildētāja vārds un uzvārds, savukārt ziņas X profilā “@taisniba_com” ir identiskas iepriekšminētajiem atbildētāja sociālās saziņas vietnēs publicētajiem ierakstiem, pieteikuma izlemšanas brīdī pastāvēja pamats uzskatīt, ka minētos ierakstus šajās sociālo saziņu vietnēs ir publicējis tieši atbildētājs.

[10.2] Lai gan no atbildētāja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem secināms, ka atbildētājs savās sociālās saziņas vietnēs Facebook un Tiktok ir tikai pārpublicējis ierakstus par prasītājiem no X profila“@taisniba_com”, taču no lietai pievienotajiem dokumentiem neizriet, ka atbildētājs savās sociālās saziņas vietnēs Facebook un Tiktok pie minētajiem ierakstiem būtu ievietojis atsauci, ka šie ieraksti par prasītājiem tikuši pārpublicēti no citas sociālās saziņas vietnes, līdz ar to tiesa minēto atbildētāja argumentu pirmšķietami atzīst par nepamatotu.

Bez tam, kā norādīts tiesā celtajā prasībā un ko apstiprina arī lietai pievienotie dokumenti,  sociālās saziņas vietnes X profilā “@taisniba_com” vairākkārt ticis publicēts tāds pats vai līdzīgs saturs tam, kādu ikdienā publicē atbildētājs savos Facebook un Tiktok profilos. Piemēram, gan X profilā “@taisniba_com”, gan atbildētāja Facebook profilā 2025.gada 22.janvārī tikušas publicētas identiskas ierakstu sērijas par Pjotru Avenu un Arvilu Ašeradenu. Minētais kontekstā ar to, ka atbildētājs savā Facebook profilā ir norādījis, ka atbildētājs ir digitālā satura veidotājs, pirmšķietami dod pamatu uzskatīt, ka atbildētājs veido digitālo saturu arī X profilā “@taisniba_com”.

Tāpat, lai gan atbildētājs ir norādījis, ka atbildētājs ir mēģinājis vērsties pie sociālās saziņas platformas X un Meta, lai noskaidrotu personu, kura uzskatāma par X profila “@taisniba_com” autoru, minēto informāciju atbildētājam līdz pieteikuma izskatīšanai tiesā nav izdevies noskaidrot, ko atbildētājs apstiprināja arī tiesas sēdē.

[10.3] Ievērojot minēto, tiesa šajā procesa stadijā atzīst par nepierādītu atbildētāja apgalvojumu, ka atbildētājs nav sociālās saziņas vietnes X profilā “@taisniba_com” izveidotājs vai satura veidotājs.

 Tāpat tiesa atzīst, ka minētais atbildētāja apgalvojums, kas šajā procesa stadijā nav pierādīts ar nevienu pierādījumu, pats par sevi nevar kalpot par pamatu Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 17.februāra lēmuma atcelšanai, jo argumenti par minētā lēmuma faktiskās izpildes iespējamību vai neiespējamību nav atzīstami par pamatu piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanai Civilprocesa likuma 140.¹ panta pirmās un septītās daļas tvērumā.

[10.4] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka arī šajā procesa stadijā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiesā celtā prasība pirmšķietami ir pamatota un prasības apmierināšanas iespējamība ir lielāka nekā tās noraidīšanas iespējamība, jo atbildētājs līdz pieteikuma par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu izskatīšanas brīdim nav iesniedzis tiesas rīcībā pierādījumus, kas pierādītu iepriekšminēto atbildētāja izteikto apgalvojumu par prasītājiem patiesumu, tādējādi dodot pirmšķietamu pamatu uzskatīt, ka atbildētājs ir izteicis šos apgalvojumus bez konkrētas pierādījumu bāzes.

[11] Tāpat pieteikuma par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu izlemšanas laikā tiesas rīcībā nav iesniegti pierādījumi, kas dotu pamatu uzskatīt, ka būtu mainījušies faktiskie apstākļi vai neturpinātu pastāvēt pamats pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanai attiecībā arī uz trešo un ceturto pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas kritēriju.

Tiesa atzīst, ka, atceļot piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus, atbildētājam būtu iespēja turpināt veikt darbības, kas vērstas uz prasītāju goda un cieņas aizskaršanu, izplatot nepatiesas ziņas par prasītājiem, kurām pirmšķietami nav nekāda pamatojuma un padarot tās pieejamas neierobežotam personu lokam, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu prasītāju interesēm, kas nav pieļaujams.

Tāpat arī šajā procesa stadijā ir pamats uzskatīt, ka pušu interešu līdzsvars ir par labu pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanai, jo tiesas lēmumā noteikto pienākumu uzlikšana atbildētājam nerada neatgriezenisku atbildētāja tiesību un interešu aizskārumu.

[12] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka turpina pastāvēt priekšnoteikumi pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanai un atbildētāja norādītie argumenti nedod pamatu uzskatīt, ka tiesā celtā prasībā pirmšķietami būtu noraidāma. Tāpat tiesai nav pamata uzskatīt, ka būtu mainījušies faktiskie apstākļi, kas pastāvēja pieteikuma par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas brīdī, līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētāja Vilora Eihmaņa iesniegtais pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 140.¹ pantu, 229.pantu, tiesa

nolēma

noraidīt Vilora Eihmaņa, personas kods —–, pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu, kaspiemēroti ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 17.februāra lēmumu civillietā Ulda Arnicāna un Alvja Ērgļa prasībā pret Viloru Eihmani par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 10 (desmit) dienu laikā, blakus sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā (rekvizīti drošības naudas 80,00 euro samaksai par blakus sūdzības iesniegšanu: saņēmējs Tiesu administrācija, nodokļu maksātāja Nr.——, konta Nr———).

Tiesnese                                                                                                         I.Pujate 

DOKUMENTS PARAKSTĪTS ELEKTRONISKI AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU 

NORAKSTS PAREIZS 

Rīgas pilsētas tiesas  

tiesnese                                                                                                        I.Pujate 

Rīgā 2025.gada 11.jūlijā

=============================================

Blakus sūdzība

vilors@inbox.lv

                                                                                                                Rīgas apgabaltiesai

(caur Rīgas pilsētas tiesu)

Lievedības Nr. C-10523/28

Atbildētājs: Vilors Eihmanis

Prasītāji:

1. Uldis Arnicāns

E-pasts: uldis66@gmail.com

2. Alvis Ērglis

E-pasts: alvis.eerglis@gmail.com

BLAKUS SŪDZĪBA

par Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 11. jūlija lēmumu civillietā Nr. C771052325

(pieteikuma noraidījumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu)

Iesniedzu blakus sūdzību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā un termiņā, apstrīdot Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 11. jūlija lēmumu pilnībā.

    Lūgums:
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 441. pantu, lūdzu pieņemt izskatīšanai blakus sūdzību un:

1.               Atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 11. jūlija lēmumu daļā, ar kuru noraidīts atbildētāja pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu attiecībā uz sociālās saziņas vietnes X profilu “@taisniba_com”;

2.               Pieņemt jaunu lēmumu – atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 17. februāra lēmumu daļā, kas uzliek atbildētājam pienākumu izņemt minētos ierakstus no šī profila.

3.               Apturēt minētā lēmuma izpildi līdz Rīgas apgabaltiesas lēmuma pieņemšanai;

4.               Pievienot lietai atbildētāja konstitucionālo sūdzību kā papildu pamatojuma materiālu.

Pamatojums:

!. Izpildes objektīvā neiespējamība (nevarību princips)

Atbildētājam ir uzlikts pienākums dzēst saturu no profila “@taisniba_com”, taču viņam nav ne faktiskas, ne tiesiskas iespējas izpildīt šo lēmumu, jo viņš nav šī profila īpašnieks, administrators vai satura veidotājs. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir uzlikts personai, kurai nav faktiskas un tiesiskas iespējas izpildīt tiesas lēmumu.

Šie fakti ir vairākkārtīgi skaidroti gan rakstveidā, gan tiesas sēdēs, un nav apstrīdēti ar konkrētiem pierādījumiem no prasītāju puses. Atbildētājs tiesai sniedzis konsekventus, saskanīgus un nepārprotamus paskaidrojumus, ka viņš nav profila “@taisniba_com” īpašnieks, administrators vai satura veidotājs. Tiesa šo faktu nav atspēkojusi ar jebkādiem pierādījumiem. Līdz ar to uzliktais pienākums nav izpildāms un rada situāciju, kas neatbilst izpildāmības kritērijam Civilprocesa likuma 140.¹ panta izpratnē.

Šāda rīcība faktiski ir pielīdzināma civiltiesiska pienākuma uzlikšanai nejaušai trešajai personai bez pierādīta sakara ar pārkāpumu, kas pārkāpj samērīguma un taisnīguma principus, kā arī Satversmes 92. un 100. pantu.

2. Kļūdains tiesiskais pamatojums un Civilprocesa likuma 140.¹ panta nepareiza piemērošana

Tiesa nepamatoti noraidījusi pieteikumu, atsaucoties uz to, ka neesot mainījušies faktiskie apstākļi. Tomēr saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.¹ panta pirmo un septīto daļu, tiesai, izskatot pieteikumu par pagaidu aizsardzības atcelšanu, ir jāvērš uzmanība arī uz prasības izpildāmību un samērīgumu, kā arī uz pierādījumu izvērtējumu. Šajā gadījumā izpilde ir objektīvi neiespējama, bet neapgāžami  pierādījumi no prasītāju puses par atbildētāja saistību ar minēto profilu — nav iesniegti.

Senāta atziņās, piemēram, lietā Nr. SKC-653/2021, uzsvērts, ka tiesai jāvērtē arī tiesas nolēmuma reālā piemērojamība un sekas, nevis tikai formāls lēmuma pamatojums.

Saskaņā ar tiesu praksi prasītājam ir jāpierāda vietnes X @taisnigums_com patiesais autors, bet prasītājs to nav izdarījis. Ja to atbalsta Tiesa, tad tas ir precedents tiesu praksē, ka tiesa man liek pierādīt, ka es neesmu vainīgs, kur es patiešām arī neesmu vainīgs. Turklāt tiesa sēdes gaitā paskaidroju, ka esmu iesniedzis paskaidrojumus un lūgumus, kā arī lūdzu jau pašā tiesas gaitas sākumā  izpildīt manu lūgumu pārbaudīt pierādījumus.

3. Neizpildāma lēmuma uzlikšana pārkāpj tiesības uz taisnīgu tiesu

Uzlikt personai pienākumu izdzēst saturu no profila, kuru tā nepārvalda, faktiski liek tai uzņemties atbildību par citu personu rīcību. Tas pārkāpj Civillikuma 1. un 5. pantā nostiprināto saprātīguma un godprātības principu, kā arī Satversmes 92. pantu, kas aizsargā personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesas pienākums ir nepieļaut lēmuma piemērošanu situācijā, kad tas rada absurdu un neizpildāmu pienākumu.

4. Samērīguma pārkāpums un vārda brīvības ierobežojums

Lēmums, kas liek dzēst saturu, kura autors atbildētājs, iespējams, nemaz nav, vienlaikus rada nesamērīgu ierobežojumu vārda brīvībai, kas aizsargāta ar Satversmes 100. pantu. Tiesas pieeja šajā lietā nozīmē, ka, pamatojoties uz satura līdzību dažādos profilos, personai tiek piemērota netieša cenzūra bez pierādījumu pamata.

Turklāt šāds ierobežojums nav veikts ar pienācīgu pierādījumu izvērtējumu un neatbilst Satversmes 116. pantā paredzētajam leģitīmam mērķim un samērīguma testam, kā to jau ir izvirzījis atbildētājs konstitucionālajā sūdzībā Satversmes tiesai.

 Papildus paskaidrojums ar citiem vārdiem:

  1. Nepieļaujama faktiskas izpildes neiespējamība

Piemērojot pagaidu aizsardzības līdzekli, tiesa ir uzlikusi atbildētājam pienākumu izņemt ierakstus no profila “@taisniba_com” vietnē X.

Tomēr atbildētājs konsekventi ir norādījis, ka nav šī profila izveidotājs, īpašnieks vai administrators, un tāpēc viņam nav faktiskas iespējas izpildīt šo pienākumu.

Šis fakts tika apstiprināts tiesas sēdē, kā arī rakstveida paskaidrojumos. Tiesa nepamatoti ignorēja, ka nav iespējams izpildīt tiesas lēmumu, kas attiecas uz profilu, kuru atbildētājs nepārvalda.

2. Civilprocesa likuma 140.¹ panta pārprasta piemērošana

Tiesa kļūdaini secināja, ka pieteikums par pagaidu aizsardzības atcelšanu ir noraidāms tikai tāpēc, ka neesot norādītas faktisko apstākļu izmaiņas.

Taču saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.¹ panta pirmo daļu lēmums par pagaidu aizsardzību ir izvērtējams arī no izpildāmības aspekta un pušu samērīguma, īpaši, ja lēmuma izpilde nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ.

3. Līdzvērtīgu pierādījumu trūkums

Tiesa balstīja lēmumu uz pieņēmumiem un sakritībām satura formā starp atbildētāja un profila “@taisniba_com” ierakstiem, tomēr netika iesniegti tieši pierādījumi, kas saistītu atbildētāju ar konkrēto X profilu.

4. Tiesības uz taisnīgu tiesu un procesuālo samērīgumu

Atbildētāja tiesības tiek būtiski aizskartas, uzliekot pienākumu izpildīt tiesas lēmumu, kuru viņš objektīvi nespēj izpildīt. Šāds rīkojums ir pretrunā ar samērīguma principu (Satversmes 92. un 100. pants), kā arī ar Civillikuma 1. un 5. pantu, kas paredz rīkoties godprātīgi un saprātīgi.

5. Nepietiekama izpildes mehānisma skaidrojuma trūkums

Tiesa atsaucas uz Civilprocesa likuma 620. pantu, norādot, ka izpildes jautājums risināms izpildu lietvedībā. Tomēr tas nepadara pieteikumu par neattiecināmu – šādu lēmumu vispār nedrīkstēja piemērot personai, kurai nav objektīvas kontroles pār minēto profilu.

Secinājums:

Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 11. jūlija lēmums ir nepamatots, jo:

•                   Tas uzliek atbildētājam neizpildāmu pienākumu;

•                   Nav balstīts uz objektīviem pierādījumiem par atbildētāja saistību ar konkrēto profilu;

•                   Nav ievērots samērīguma princips un nav pienācīgi izvērtēts cilvēktiesību ierobežojums;

•                   Tiesas atsaukšanās uz Civilprocesa likuma 620. pantu neatceļ tiesas pienākumu izvērtēt pagaidu aizsardzības tiesiskumu un praktisko piemērojamību Civilprocesa 140.¹ panta ietvaros.

Lūgums tiesai:

1.               Pieņemt šo blakus sūdzību izskatīšanai;

2.                  Apturēt līdz Rīgas apgabaltiesas lēmuma pieņemšanai Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 17.februāra lēmumu daļā, ar kuru tika apmierināts Prasītāju Ulda Arnicāna un Alvja Ērgļa Prasības pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu man attiecībā uz profilu “@taisniba_com”, nosūtot lēmumu zvērinātam tiesu izpildītājam Mārtiņam  Eglītim;                                                                              

3.               Atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 11. jūlija lēmumu daļā, ar kuru tika noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu attiecībā uz profilu “@taisniba_com”;

4.               Pieņemt jaunu lēmumu – atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 17. februāra lēmumu šajā daļā.

      Citi dokumenti tiesas izvērtēšanai.

Uzskatu, ka konkrētā lietā ir aizskartas manas cilvēktiesības. Tāpēc esmu iesniedzis  Konstitucionālo sūdzību, kuru pievienoju arī šajā lietā.

Izsmeļot savas iespējas Latvijā, būšu spiests griezties pēc palīdzības  Eiropas Cilvēktiesību tiesā un starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijās.

Pielikumi:

1.               Blakus sūdzības eksemplārs tiesai

2.               Blakus sūdzības 2 eksemplāri prasītājiem

3.               Maksājuma uzdevums par drošības naudas 80 euro samaksu

4.                Konstitucionālā sūdzība

Rīgā, 2025. gada 11. jūlijā
Ar cieņu,
Vilors Eihmanis
(paraksts)
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.