Pamatoti sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo ar čekas maisu saturu saistītas ziņas. Īpaši pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām pazib it kā īss atklāsmes brīdis – vēlme ielūkoties aiz tām dzelzs durvīm, kas, joprojām apsargātas, aizsedz mūsu kopīgo vēsturi.
Pirms dienām Valsts prezidents V. Zatlers nāca klajā ar norādījumu, ka, viņaprāt, maisu, respektīvi, VDK kartotēkas, saturu nevajagot atklāt, prātojot, ka esot pārāk ilgs laiks pagājis. Laikam taču, lai paspētu aizmirst par PSRS lielāko represīvo aparātu un tā vistiešāko saistību ar mūsu valsti.
Kāpēc tāda attieksme pret šo ļoti svarīgo jautājumu gan no vēsturiskā, gan no morālā un sabiedrības godīguma viedokļa?
Jau savulaik Saeima vairākkārt nolēma beidzot atklāti publiskot čekas maisu saturu, bet V. Vīķe-Freiberga, izmantojot savas prezidenta pilnvaras, to noliedza, izvirzot argumentus, kurus, kopā liekot, iznāk, ka latviešu sabiedrība tiek uzskatīta par bērnudārza līmenī snaudošu. Tā gan ir gaužām dīvaina rīcība, kas tālāk ir izraisījusi sarkastisku atbildīgo amatpersonu klusēšanu ar ik pa laikam izmestiem kompromatiem, īpaši priekšvēlēšanu sacensībās. Turklāt arī lielas sabiedrības daļas pamatotas bažas par demokrātijas līmeni mūsu valstī un to, kā īsti intereses tiek tik aktīvi aizsargātas un lobētas. Krievijā jau gadiem Kremļa autoritārajā valsts aparātā un ārpus šīs valsts robežām kopš Putina prezidentūras laika tiek nopietni uzsvērts savdabīgais čekistu brālības jēdziens. Jau gadiem arī mūsu valsts politiķus aktīvi cenšas ietekmēt ļaudis, kas vēlas manipulēt gan ar cilvēkiem, gan sabiedrību kopumā.
Latvijas Satversmes, kas ir augstāka par atsevišķiem likumiem, 100. pants nosaka “tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju”, ar ierobežojumiem 116. pantā saprotot vien citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Turklāt ne Saeima, ne Ministru kabinets šo informāciju nav noteicis par tādu, kas būtu jāaizsargā atbilstoši mūsu valsts sabiedriskajai drošībai, jo jau 1991. gadā VDK tika oficiāli atzīta par noziedzīgu un tādu, kas vērsta pret mūsu tautas interesēm.
Foto: Tāda izskatās personificējusies NODEVĪBA !
Bez šaubām, ziņotāji bija dažādi. Katra cilvēka darbība un godaprāts, piemēram, neatkarīgās valsts gados, arī ir liela mēraukla, un sabiedrības ziņā ir izvērtēt katru konkrētu gadījumu.
Līdz šim vienīgais, kurš iekļauts čekas kartotēkā un godīgi, publiski nosodījis savu sadarbību ar VDK, ir Georgs Andrejevs. Pārējie izvairīgi klusējuši, daļa tēlojusi izbrīnu, dažiem varbūt tas atsvaidzinājis atmiņu, lai rosinātu tomēr kaut ko daudz vairāk šobrīd darīt Latvijas un latviešu tautas labad. Jācer, ka ir arī tādi cilvēki. Un kāpēc tad lai šie daži ļaudis tagad raizētos par savu vārdu publiskošanu, ka reiz ir bijuši VDK ziņotāju sarakstā? Īsts godīgums pret sevi taču nozīmē arī godīgumu pret sabiedrību.======================================================== LRTT var tikai piebilst, ka prasot pēc čekas maisu satura publiskošanas, Māris Ruks savu ienaidnieku skaitu ir desmitkāršojis !!!
Paldies Mārim Rukam par drosmi !
29.08.2010
