Lato cīņa par Latvijas karogu !

No You Tube saka:

https://www.youtube.com/watch?v=To8WsTRpEmY – saruna ar Latvijas stulbu atkritumu, ar okupantu, ar melīgu, nekaunīgu vatņiku.

AG saka:

kāds ne Lapsa, bet tomēr nav tāds nojūdzies šiziķis kā Plāngrantiņš! :))

Par vēl nesodītajiem kremliniem LV +citiem sodāmiem saka:

https://www.youtube.com/watch?v=GDQ4xlGMCGk   

Te visa cilvēknidēju – kremļa nazi bandas konference, kuras pūznī goda viesi ir šnobeļu smerdeļi no LV ! 

No You Tube publicētā saka:

https://www.youtube.com/watch?v=0TvSQxxgQJE  – A.Nevzorovs par kremliniem 

https://www.youtube.com/watch?v=tkCrJY0OcCI  – Vellers par Trampu, putinu un situāciju kopumā

Jūlija saka:

Par to kremlinu konferenci. Es tā ātri pārbraucu pāri, man tā valoda arī jau piemirsusies, bet tur viens runāja, ka krievi te sāk pazaudēt savas saknes, ka vajadzētu viņus glābt un repatriēt uz Krieviju. Tāda doma. Ja nu mēs sākam sludināt, ka mūsu tauta izmirst, tāpēc mēs visus imigrantus pārtaisīsim par latviešiem! Saprotiet, tāda viltība. Tad tie, kas neieredz latviešus, kas grib mūs iedzīt rezervātos, tad sāktu repatriēties.
Savukārt, daudzi tagad brīnās par trampistiem, viens no viņiem teica, ka Krievija nav lielākais Eiropas ienaidnieks. Kas tad bija Trampa trumpis, kāpēc viņš uzvarēja vēlēšanās? Jo daudziem nepatīk netradicionāli orientēto diktāts, gan masu medijos, gan politikā. Tas arī veicina tradicionālo ģimeņu lomas mazināšanos, dzimstības kritumu Eiropas valstīs. Arī putinisti izmanto to savā ideoloģijā. Un Lapsa arī lamā dažu par pidarasu, tomēr atzīst, ka ir arī cienījami, godājami geji. Nu, droši vien, kā Streips. Bet Streips reiz teica, ka tie, kam nepatīk visādas kvīru izrādes, domājot par olimpiādes atklāšanu, tie, kam tas nepatīk, tie ir vecmodīgi un atpalikuši. To jau laikam tagad arī skolās jauiešiem ieborē, lai daudz neklausās uz vecākiem, jo tie nav moderni. U tad nav jābrīnās, ka Eiropas tautas izmirst. Bet vieta jau tukša nepaliks, te sanāks citi.
Protams, Tramps un Putins tādu politiku izmanto, bet paši, maitas, grib pārdalīt pasauli, valdīt pār citām tautām.

Dž. D. Vensa runa (14.02.2025) saka:

Dž. D. Vensa runa (14.02.2025)

(Dž. D. Vensa runas, ko viņš teica Minhenes Drošības konferencē, tulkojums.)
Viena no lietām, par ko es šodien gribēju runāt, protams, ir mūsu kopīgās vērtības. Un, ziniet, ir lieliski atgriezties Vācijā. Kā jūs jau iepriekš dzirdējāt, pagājušajā gadā es šeit biju kā ASV senators. Es redzēju ārlietu ministru Deividu Lemiju (David Lammy), un es jokoju, ka mums abiem pagājušajā gadā bija citas darba vietas nekā tagad. Bet tagad ir pienācis laiks visām mūsu valstīm, mums visiem, kam ir paveicies, ka mūsu tautas ir devušas politisko varu, to gudri izmantot, lai uzlabotu savu dzīvi.
Un es gribu teikt, ka man palaimējās pavadīt kādu laiku ārpus šīs konferences sienām pēdējo 24 stundu laikā, un es esmu pārsteigts par cilvēku viesmīlību, pat, protams, laikā, kad viņi pārdzīvo vakardienas briesmīgo uzbrukumu. Pirmo reizi Minhenē es biju kopā ar savu sievu, kura šodien ir šeit kopā ar mani, personīgā ceļojumā. Un man vienmēr ir patikusi Minhenes pilsēta, un man vienmēr ir patikuši tās iedzīvotāji.
Es tikai gribu teikt, ka esam ļoti aizkustināti, un mūsu domas un lūgšanas ir ar Minheni un visiem, kurus skāris ļaunums, kas nodarīts šai skaistajai kopienai. Mēs domājam par jums, lūdzamies par jums un noteikti atbalstīsim jūs turpmākajās dienās un nedēļās.
Protams, mēs pulcējamies šajā konferencē, lai apspriestu drošību. Un parasti mēs runājam par draudiem mūsu ārējai drošībai. Es redzu, ka šodien šeit ir sapulcējušies daudzi, daudzi ievērojami militārie līderi. Taču, lai gan Trampa administrācija ir ļoti nobažījusies par Eiropas drošību un uzskata, ka mēs varam panākt saprātīgu vienošanos starp Krieviju un Ukrainu – un mēs arī uzskatām, ka turpmākajos gados Eiropai ir svarīgi lielā mērā pastiprināt centienus nodrošināt savu aizsardzību -, draudi, par kuriem es visvairāk uztraucos attiecībā uz Eiropu, nav ne Krievija, ne Ķīna, ne arī kāds cits ārējais spēks. Mani uztrauc draudi no iekšienes. Eiropas atkāpšanās no dažām tās pamatvērtībām – vērtībām, kas ir kopīgas ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Mani pārsteidza tas, ka bijušais Eiropas komisārs nesen uzstājās televīzijā un pauda prieku par to, ka Rumānijas valdība tikko atcēla visas vēlēšanas. Viņš brīdināja, ka, ja viss nenotiks, kā plānots, tas pats var notikt arī Vācijā.
Šādi vieglprātīgi paziņojumi amerikāņu ausīs ir šokējoši. Gadiem ilgi mums ir stāstīts, ka viss, ko mēs finansējam un atbalstām, ir mūsu kopīgo demokrātisko vērtību vārdā. Viss, sākot no mūsu Ukrainas politikas un beidzot ar digitālo cenzūru, tiek dēvēts par demokrātijas aizstāvību. Taču, kad mēs redzam, ka Eiropas tiesas atceļ vēlēšanas un augstas amatpersonas draud atcelt citas, mums būtu jājautā, vai mēs paši sev piemērojam pietiekami augstus standartus. Un es saku – paši, jo pamatā uzskatu, ka mēs esam vienā komandā.
Mums ir jādara vairāk nekā tikai jārunā par demokrātiskām vērtībām. Mums tās ir jāīsteno. Tagad, kad daudzi no jums šajā zālē ir dzīvā atmiņā, aukstais karš nostādīja demokrātijas aizstāvjus pret daudz tirāniskākiem spēkiem šajā kontinentā. Un padomājiet, kura puse šajā cīņā cenzēja disidentus, slēdza baznīcas, atcēla vēlēšanas. Vai viņi bija labie puiši? Noteikti ne.
Un paldies Dievam, ka viņi zaudēja auksto karu. Viņi zaudēja, jo viņi necienīja un nerespektēja visas brīvības ārkārtējās svētības, brīvību pārsteigt, kļūdīties, izgudrot, veidot. Izrādās, ka nevar uzspiest inovācijas vai radošumu, tāpat kā nevar uzspiest cilvēkiem, ko domāt, ko just vai kam ticēt. Un mēs uzskatām, ka šīs lietas noteikti ir saistītas. Un diemžēl, skatoties uz Eiropu šodien, dažkārt nav tik skaidrs, kas notika ar dažiem aukstā kara uzvarētājiem.
Es skatos uz Briseli, kur ES Komisijas komisāri brīdināja pilsoņus, ka viņi plāno slēgt sociālos medijus pilsoņu nemieru laikā: tiklīdz viņi pamanīs “naidīgu saturu”. Vai arī uz šo pašu valsti, kur policija ir veikusi reidus pret pilsoņiem, kas tiek turēti aizdomās par antifeministisku komentāru publicēšanu tiešsaistē, lai “apkarotu mizogīniju” internetā.
Es skatos uz Zviedriju, kur pirms divām nedēļām valdība notiesāja kristiešu aktīvistu par piedalīšanos Korāna dedzināšanā, kā rezultātā tika nogalināts viņa draugs. Un, kā viņa lietas tiesnesis atdzesējoši norādīja, Zviedrijas likumi, kas it kā aizsargā vārda brīvību, patiesībā nepiešķir – es citēju – “brīvas tiesības” darīt vai teikt jebko, neriskējot aizvainot grupu, kurai pieder šī pārliecība.
Un, iespējams, vislielākās bažas rada, es raugos uz mūsu ļoti dārgajiem draugiem, Apvienoto Karalisti, kur atkāpšanās no sirdsapziņas tiesībām ir īpaši apdraudējusi reliģisko britu pamatbrīvības. Pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem Lielbritānijas valdība apsūdzēja 51 gadu veco fizioterapeitu un armijas veterānu Adamu Smitu Konneru (Adam Smith Conner) par briesmīgu noziegumu, jo viņš stāvēja 50 metru attālumā no abortu klīnikas un trīs minūtes klusi lūdzās, nevienam netraucējot, ar nevienu nesadarbojoties, vienkārši klusi lūdzās viens pats. Pēc tam, kad viņu pamanīja britu tiesībsargājošās iestādes un pieprasīja noskaidrot, par ko viņš lūdzas, Ādams atbildēja vienkārši, ka par savu nedzimušo dēlu.
Viņš un viņa bijusī draudzene pirms vairākiem gadiem bija pārtraukuši laulību. Tagad policisti nebija aizkustināti. Ādams tika atzīts par vainīgu valdības jaunā Buferzonu likuma pārkāpšanā, kas paredz kriminālatbildību par klusu lūgšanu un citām darbībām, kas varētu ietekmēt personas lēmumu 200 metru attālumā no aborta iestādes. Viņam tika piespriests samaksāt tūkstošiem mārciņu tiesas izdevumu prokuratūrai.
Es gribētu teikt, ka tas bija nejaušs, vienreizējs, traks piemērs, kad slikti uzrakstīts likums tika vērsts pret vienu cilvēku. Bet nē. Šā gada oktobrī, tikai pirms dažiem mēnešiem, Skotijas valdība sāka izplatīt vēstules iedzīvotājiem, kuru mājas atrodas tā sauktajās drošās piekļuves zonās, brīdinot viņus, ka pat privāta lūgšana viņu pašu mājās var tikt uzskatīta par likuma pārkāpumu. Protams, valdība aicināja lasītājus ziņot par visiem līdzpilsoņiem, kurus Lielbritānijā un visā Eiropā tur aizdomās par domu nozieguma izdarīšanu.
Baidos, ka vārda brīvība ir atkāpšanās procesā, un [stāv]komēdijas interesēs, draugi, bet arī patiesības interesēs es atzīstu, ka dažkārt visskaļākās balsis par cenzūru ir nākušas nevis no Eiropas, bet gan no manas valsts, kur iepriekšējā administrācija draudēja un iebiedēja sociālo mediju uzņēmumus cenzēt tā saukto dezinformāciju. Dezinformāciju, piemēram, ideju, ka koronavīruss, iespējams, ir noplūdis no laboratorijas Ķīnā. Mūsu pašu valdība mudināja privātos uzņēmumus apklusināt cilvēkus, kuri uzdrošinājās izteikt, kā izrādījās, acīmredzamu patiesību.
Tāpēc es šodien šeit ierados ne tikai ar novērojumu, bet arī ar piedāvājumu. Un tāpat kā Baidena administrācija, šķiet, izmisīgi centās apklusināt cilvēkus par to, ka viņi izsaka savu viedokli, arī Trampa administrācija darīs tieši pretējo, un es ceru, ka mēs varam strādāt kopā šajā jautājumā.
Vašingtonas pilsētā ir jauns šerifs. Un Donalda Trampa vadībā mēs varam nepiekrist jūsu uzskatiem, bet mēs cīnīsimies, lai aizstāvētu jūsu tiesības tos paust publiskajā telpā. Tagad mēs, protams, esam nonākuši tādā situācijā, ka situācija ir kļuvusi tik slikta, ka šogad decembrī Rumānija, pamatojoties uz vājām izlūkdienesta aizdomām un milzīgu spiedienu no tās kontinentālajām kaimiņvalstīm, vienkārši atcēla prezidenta vēlēšanu rezultātus. Kā es saprotu, arguments bija tāds, ka Krievijas dezinformācija ir ietekmējusi Rumānijas vēlēšanas. Bet es gribētu lūgt saviem Eiropas draugiem nedaudz perspektīvas. Jūs varat ticēt, ka nav pareizi, ja Krievija pērk sociālo mediju reklāmas, lai ietekmētu jūsu vēlēšanas. Mēs to noteikti uzskatām. Jūs varat to nosodīt pat pasaules mērogā. Bet, ja jūsu demokrātiju var sagraut ar dažiem simtiem tūkstošu dolāru par digitālo reklāmu no ārvalsts, tad tā nebija pārāk stipra jau no paša sākuma.
Labā ziņa ir tā, ka, manuprāt, jūsu demokrātijas ir ievērojami mazāk trauslas, nekā daudzi cilvēki acīmredzot baidās.
Un es patiešām ticu, ka, ļaujot mūsu pilsoņiem izteikt savu viedokli, viņi kļūs vēl spēcīgāki. Tas, protams, ved mūs atpakaļ uz Minheni, kur šīs pašas konferences organizatori ir aizlieguši likumdevējiem, kas pārstāv populistiskās partijas gan kreisajā, gan labajā pusē, piedalīties šajās sarunās. Atkal jāatgādina, ka mums nav jāpiekrīt visam vai visam, ko cilvēki saka. Taču, ja politiskie līderi pārstāv svarīgu vēlētāju grupu, mūsu pienākums ir vismaz piedalīties dialogā ar viņiem.
Tagad daudziem no mums otrpus Atlantijas okeānam tas aizvien vairāk izskatās pēc vecām, iesakņojušām interesēm, kas slēpjas aiz tādiem neglītiem padomju laika vārdiem kā maldināšana un dezinformācija un kam vienkārši nepatīk doma, ka kāds ar alternatīvu viedokli varētu paust atšķirīgu viedokli vai, nedod Dievs, balsot citādi, vai, vēl sliktāk, uzvarēt vēlēšanās.
Šī ir drošības konference, un esmu pārliecināts, ka jūs visi esat ieradušies šeit, gatavi runāt par to, kā tieši jūs plānojat nākamajos gados palielināt izdevumus aizsardzībai, lai sasniegtu kādu jaunu mērķi. Un tas ir lieliski, jo, kā prezidents Tramps (Trump) ir nepārprotami norādījis, viņš uzskata, ka mūsu Eiropas draugiem ir jāuzņemas lielāka loma šī kontinenta nākotnē. Mēs nedomājam, ka jūs dzirdat šo terminu “sloga dalīšana”, bet mēs uzskatām, ka tā ir svarīga kopīgas alianses sastāvdaļa, ka eiropieši pastiprina savu lomu, kamēr Amerika koncentrējas uz tām pasaules daļām, kuras ir ļoti apdraudētas.
Bet ļaujiet man jums arī jautāt, kā jūs vispār sāksiet domāt par budžeta veidošanas jautājumiem, ja mēs nezinām, ko mēs vispār aizsargājam? Savās sarunās es jau daudz ko dzirdēju, un man ir bijušas daudzas, daudzas lieliskas sarunas ar daudziem cilvēkiem, kas sapulcējušies šeit, šajā zālē. Esmu daudz dzirdējis par to, no kā jums ir jāaizsargājas, un tas, protams, ir svarīgi. Taču man un, manuprāt, arī daudziem Eiropas iedzīvotājiem ir šķitis mazliet mazāk skaidrs, kas tieši ir tas, no kā jūs aizsargājaties. Kāds ir pozitīvais redzējums, kas rosina šo kopīgo drošības paktu, kas, mūsuprāt, ir tik svarīgs?
Es esmu dziļi pārliecināts, ka nav drošības, ja jūs baidāties no balsīm, viedokļiem un sirdsapziņas, kas vada jūsu pašu tautu. Eiropa saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Taču krīze, ar kuru šis kontinents saskaras šobrīd, krīze, ar kuru, manuprāt, mēs visi kopā saskaramies, ir mūsu pašu radīta krīze. Ja jūs baidāties no saviem vēlētājiem, Amerika neko nevar jums palīdzēt. Tāpat arī jūs neko nevarat darīt Amerikas iedzīvotāju labā, kuri mani ievēlēja un ievēlēja prezidentu Trampu. Jums ir nepieciešami demokrātiski mandāti, lai tuvākajos gados paveiktu kaut ko vērtīgu.
Vai mēs neesam iemācījušies, ka plāni mandāti rada nestabilus rezultātus? Taču ir tik daudz vērtīga, ko var paveikt ar tādu demokrātisku mandātu, kas, manuprāt, radīsies, ja vairāk ņemsiet vērā savu pilsoņu balsis. Ja vēlaties baudīt konkurētspējīgu ekonomiku, ja vēlaties baudīt pieejamu enerģiju un drošas piegādes ķēdes, tad jums ir vajadzīgi mandāti, lai pārvaldītu, jo, lai to visu varētu baudīt, jums ir jāpieņem sarežģītas izvēles.
Un, protams, mēs to ļoti labi zinām. Amerikā nevar iegūt demokrātisku mandātu, cenzējot savus oponentus vai iesēdinot tos cietumā. Vienalga, vai tas ir opozīcijas līderis, pazemīgs kristietis, kurš lūdzas savā mājā, vai žurnālists, kurš cenšas ziņot ziņas. Jūs arī nevarat uzvarēt , neņemot vērā savu pamata elektorātu tādos jautājumos kā, piemēram, kurš var būt daļa no mūsu kopīgās sabiedrības.
Un es uzskatu, ka no visām steidzamajām problēmām, ar kurām saskaras šeit pārstāvētās valstis, nav steidzamākas par masveida migrāciju. Šodien gandrīz katrs piektais šajā valstī dzīvojošais cilvēks ir ieceļojis no ārzemēm. Tas, protams, ir visu laiku augstākais rādītājs. Starp citu, līdzīgs skaitlis ir arī Amerikas Savienotajās Valstīs – arī tas ir visu laiku augstākais rādītājs. Imigrantu skaits, kuri ieceļoja ES no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, divkāršojās no 2021. līdz 2022. gadam vien. Un, protams, kopš tā laika tas ir kļuvis daudz lielāks.
Un mēs zinām situāciju. Tā nav radusies vakuumā. Tā ir rezultāts virknei apzinātu lēmumu, ko desmit gadu laikā pieņēmuši politiķi visā kontinentā un citi visā pasaulē. Vakar mēs redzējām šausmas, ko šie lēmumi radīja tieši šajā pilsētā. Un, protams, es nevaru atkal pieminēt šo tēmu, nedomājot par briesmīgajiem upuriem, kuriem tika izpostīta skaista ziemas diena Minhenē. Mūsu domas un lūgšanas ir ar viņiem un paliks ar viņiem. Bet kāpēc tas vispār notika?
Tas ir briesmīgs stāsts, taču Eiropā un diemžēl arī ASV tas ir dzirdēts pārāk daudz reižu. Patvēruma meklētājs, bieži vien jauns vīrietis 20 gadu vecumā, jau pazīstams policijai, ar automašīnu ietriecas pūlī un sadragā sabiedrību. Vienotība. Cik reizes mums ir jāpiedzīvo šādas šausminošas neveiksmes, pirms mēs mainīsim kursu un ievirzīsim mūsu kopējo civilizāciju jaunā virzienā? Neviens vēlētājs šajā kontinentā nav devies pie vēlēšanu urnām, lai atvērtu vārtus miljoniem nepārbaudītu imigrantu. Bet jūs zināt, par ko viņi balsoja? Anglijā viņi balsoja par Brexit. Un, piekrītiet vai nē, viņi balsoja par to. Un arvien vairāk visā Eiropā viņi balso par politiskajiem līderiem, kuri sola izbeigt nekontrolējamu migrāciju. Tagad es piekrītu daudzām no šīm bažām, bet jums nav man jāpiekrīt.
Es vienkārši domāju, ka cilvēkiem rūp viņu mājas. Viņiem rūp viņu sapņi. Viņiem rūp viņu drošība un spēja nodrošināt sevi un savus bērnus.
Un viņi ir gudri. Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām lietām, ko esmu iemācījies savā īsajā laikā, ko esmu pavadījis politikā. Pretēji tam, ko var dzirdēt pāris kalnu virs Davosas, visu mūsu valstu iedzīvotāji parasti neuzskata sevi par izglītotiem dzīvniekiem vai savstarpēji aizvietojamiem globālās ekonomikas zobratiem. Un nav pārsteidzoši, ka viņi nevēlas, lai viņu vadītāji viņus pārbīdītu vai nemitīgi ignorētu. Un demokrātijas uzdevums ir šos svarīgos jautājumus izlemt pie vēlēšanu urnām.
Es uzskatu, ka cilvēku noraidīšana, viņu bažu ignorēšana vai, vēl ļaunāk, plašsaziņas līdzekļu izslēgšana, vēlēšanu apturēšana vai cilvēku izslēgšana no politiskā procesa neko neaizsargā. Patiesībā tas ir visdrošākais veids, kā iznīcināt demokrātiju. Runāšana un viedokļu paušana nav iejaukšanās vēlēšanās. Pat tad, ja viedokli pauž cilvēki ārpus jūsu valsts, un pat tad, ja šie cilvēki ir ļoti ietekmīgi – un, ticiet man, es to saku ar visu humoru -, ja Amerikas demokrātija var pārdzīvot desmit gadus ilgušās Grētas Tunbergas skandināšanas, jūs varat pārdzīvot dažus mēnešus Elona Maska.
Taču neviena demokrātija – ne amerikāņu, ne vācu, ne Eiropas – neizdzīvos, ja miljoniem vēlētāju apgalvos, ka viņu domas un bažas, viņu centieni, viņu lūgumi pēc atvieglojumiem ir nederīgi vai pat necienīgi, lai tos ņemtu vērā.
Demokrātija balstās uz svēto principu, ka tautas balsij ir nozīme. Tajā nav vietas Ugunsmūriem. Jūs vai nu atbalstāt šo principu, vai arī ne. Eiropieši, tautai ir balss. Eiropas līderiem ir izvēle. Un es esmu stingri pārliecināts, ka mums nav jābaidās no nākotnes.
Pieņemiet to, ko jums saka jūsu cilvēki, pat ja tas ir pārsteidzoši, pat ja jūs tam nepiekrītat. Un, ja jūs to darīsiet, jūs varēsiet droši un pārliecinoši stāties pretī nākotnei, zinot, ka tauta stāv aiz katra no jums. Un tas, manuprāt, ir demokrātijas burvība. Tā nav šajās mūra ēkās vai skaistās viesnīcās. Tā nav pat ne tajās lieliskajās iestādēs, ko mēs kopīgi kā kopīga sabiedrība esam izveidojuši.
Ticēt demokrātijai nozīmē saprast, ka ikvienam mūsu pilsonim ir gudrība un balss. Un, ja mēs atteiksimies ieklausīties šajā balsī, pat visveiksmīgākās cīņas nodrošinās ļoti maz. Kā reiz teica pāvests Jānis Pāvils II, manuprāt, viens no izcilākajiem demokrātijas aizstāvjiem šajā kontinentā vai jebkurā citā kontinentā, “nebaidieties”. Mums nevajadzētu baidīties no mūsu cilvēkiem pat tad, ja viņi pauž viedokļus, kas nav saskaņā ar viņu vadību. Paldies jums visiem. Veiksmi jums visiem.
Lai Dievs jūs svētī.