AG saka:

KĀ TAD, ES UN NATO MŪS AIZSTĀVĒS, GAIDI! :))

aģente saka:

Tiesu sistēmas un specdienesti viņiem galvenais uzdevums izmeklēt sev labākos Armani uzvalkus un labākās mašīnas,lai to visu iegūtu ir jāsadarbojās ar naudīgiem vīriem.Notiesāt viņi varot tikai kas nozadzis par 0,75 lati.

Eriks saka:

Vini vienkarsi nobalsos “pret”
Atliek ticeet tikai tam ka par latviskosim krievu ))

Miervaldis saka:

Atbilde – ES nezin, kad Latvija ir okupantu perēklis, visa ES sistēma ir pakārtota “humānismam”.Un ES ir vislabāk ieperināties, jo ES sistēma ir pakārtota tam!

info saka:

Pielikums:
http://blogs.krustaskola.lv/2011/08/06/es-atsakos-no-feik-lv-pilsonibas/

Es atsakos no “feik” LV pilsonības

Diena sākās, kā parasti – neparasti. Jo nav parastu dienu. Izlasīju NRA savas ģimenes radošās dzīves laika lielākā mecenāta V.Koziola sacīto NRA par Latvijas zaudēto neatkarību un nopriecājos, ka to, ko dziedu un rakstu divas dekādes, arī Viesturs drosmīgi pavēstījis publiski.

Dienu turpināju svinīgi, jo pēc vairāk kā gadu ilguša restaurācijas darba, ko veicu viens pats, tehniskai apskatei bija sagatavots pērn par Ls 150 pirkts pilnīgi sarūsējis otrais Golfs. Mana izlolotā “konfekte” devās ceļā uz tuvāko tehniskās apskates punktu. Neparasti bija arī tas, ka šis atdzīvinātais lūznis bija pēdējā manas ģimenes neapķīlātā, nearestētā lieta. Pirms pāris gadiem banka arestēja manu un manas sievas kontu. Pirms mēneša kāds no manis cietušais “mācītājpartijas” miljonārs arestēja arī manu pēdējo ienākuma avotu – autortiesības.

Tehniskās apkopes vietā mani tomēr gaidīja vairs ne tik iepriecinošs jaunums – tiesu izpildītāju uzlikts arests arī atjaunotajam lūznim. Vaicājis, kāpēc man to neatņem, saņēmu atbildi: tāpēc, ka pārāk vecs… Jocīgi. Par apskati valsts būtu saņēmusi Ls 77,77 un es būtu varējis atsākt braukšanu. Vai bez auto man nu ir lielākas izredzes nopelnīt, lai kaut nedaudz gandarītu arī parādu piedzinējus? Taču jau pēc mirkļa sirds nomierinājās un pukstēja: “Tā ir robeža.”Kāds uz šādas robežas nolec no tilta, bēg no valsts, sāk durties vai šaut, taču Dievs caur kļūdām un maldiem mācījis visu pieņemt kā Viņa pieļautu, turēt mieru un rīkoties pēc sirdsapziņas.

Viss, ko domāju, jūtu, mīlu, ciešu, ir manās balādēs. Lai kā nācies līdz mielēm sevi izrakstīt publicistikā, joprojām vairāk esmu dziesminieks, dzejnieks. Neesmu publicists, kas raksta citiem publicistiem līdzi, tai valodā, kas savā kodolā nogalinājusi dzeju un pati sen mirusi. Es joprojām domāju, jūtu, redzu un sapņoju dzejā.

Arī savu valsti esmu mīlējis kā dzejnieks, sapni par tās brīvību idealizējot, cik vien iespējams dzīvi un sirdi pacilājoši. Latvija, par kuru sapņoju kopā ar tēta nostāstiem, bija ulmaņlaiku Latvija. Tā, kuru nogalināja komunisti. Atmodas laikā cerēju, ka tiks atjaunota Ulmaņa Latvija, taču notika citādāk – atjaunota netika nekāda. Pēc Atmodas sākās bezdievju un boļševiku primitīvās sistēmas smalkais apdeits. Komunistu materiālisma diktatūra tika nomainīta uz sekulārā liberālisma diktatūru. Pēdējai pamazām pieauda klāt ievērojami alkatīgāku materiālismu, maniakālu patērēšanas kultu, legālu maucību un sodomiju. Latvijas pirmo grupveida izvarošanu apdeitētie boļševiki veica ar privatizāciju. Otro, ievērojami lielākā grupā veikto izvarošanu, īstenoja jau nacionālu valstu izvarošanas nopelniem bagātie ārzemju banku, Eiroūnijas, SVF u.tml. jomu profesionāli reiperi (no rape – izvarot).

Sanācis, ka 20 gadus esmu turpinājis dzīvot Latvijā, kuras vara, nežēlīgāk par komunistu režīmu, turpināja iznīcināt manu tautu, tās zemi un nepiepildīto sapni par neatkarīgu valsti. Trimdā aizdzīti ievērojami vairāk ļaužu, kā Staļina laikā. Arī latviešu izmiršana notiek ievērojami straujāk. Redzot, dzirdot to, kādā mērogā notiek valsts atbalstīts parādu piedzinēju terors pret tūkstošu simtiem Latvijas pilsoņu, no mēles gala uz pirkstu galiem pārceļas burti, kas uzauž šīs sistēmas definīciju – BRĪVĀ TIRGUS FAŠISMS. Tieši tāda politiski ekonomiskā sistēma jau 20 gadus sagrābusi varu Latvijā.

Tehniskās apkopes stacijas darbiniece sacīja, ka, uzzinot par transporta līdzekļu arestiem, viņas lodziņa priekšā samaņu zaudē daudz ļautiņu ar vājākiem nerviem. Zinu, mūs, komunistu nomāktos, nežēlīgi kārdināja ar “lētiem” kredītiem uz 30 gadiem, ar mobilo sakaru “izdevīgumu”, rietumu cilvēka “cienīgu” dzīvi… Kāda ir šī “cienība”, to uz savas sirds ādas izbaudām visi, kas neesam kļuvuši par brīvā tirgus fašisma funkcionāriem un tiem, kas no šīs sistēmas, reizē ar savu tautiešu asarām un asinīm, izsūknējuši maksimālos labumus.

Tie “savējie”, kas 20 gadus spekulēja uz nacionālisma jūtām un rīdīja manu tautu pret šeit dzīvojošiem cittautiešiem, tos ir tikai stiprinājuši, savējos vārdzinot. Mums nav ne lauku, ne lauksaimniecības, ne mežu, ne mežsaimniecības, ne lopu, ne lopkopības, ne dzimtu – vien dzimtļaudis, kas vergo banksteru u.tml. finansu mahināciju impēriju vergturiem. 20 gadus tirgus bija tepat līdzās Austrumu virzienā, taču mūs ar šo iespēju nopelnīt un izdzīvot baidīja. Baidījāmies, neizdzīvojām – izmirām, aizbēgām.

Vēl kāds vainu nemīkstinošs apstāklis, kas draud atkārtoties atkal un atkal. Lietussargu “revolucionāru” apvārdotie summā nobalsoja par Vienotību. Tās līderēto saeimu atlaida doktors Zatlers, kas rezultātā nodibināja vēl liberālāku partiju par Vienotībā salaulātajiem. Tauta, noburta ar formulu “gāžam 3 oligarhus”, nu gatava mesties pakaļ tam, kas uz tās kupra gatavojas uzkrāmēt veselu transnacionālu oligarhāta megasistēmu. Aplaudējot saeimas atlaidējam, apmuļķotais vēlētājs jau vibrē ilgās par atlaistajiem vēlēt vēl un vēl, kā bonusu par savu apmuļķojamību klāt iegūstot Zatlera vārdā nosaukto, populistiski infantilo ZRP, tātad, liberāli autoritatīvu shēmu.

Šī nav Latvijas valsts, kuru iznīcināja 1940.gadā. 20 gadus esmu dzīvojis feik valstī, baudot feik neatkarību un feik brīvību. 20 gadus tiku mānīts, ka esmu neatkarīgās Latvijas pilsonis. Nu, kad man nav ne mantas, ne ienākumu, kad visas manas izdzīvošanas iespējas ir arestētas, atliek vēl tikai manis paša arests. Jā, esmu bijis avantūrists, esmu iegrābies parādos, taču nekad to neesmu darījis iedzīvošanās dēļ. Esmu mahinējis, lai ierakstītu un izdotu katru nākamo albumu, lai īstenotu katru nākamo utopiju par kādu sakārtotu kultūras oāzi, dievnamu vai reiz bijušo un vienmēr no jauna sapņoto Krusta skolu.

Šodien sajutu, ka solidārāks esmu ar tiem, kas šajā feik valstī divas dekādes pazemoti par nepilsoņiem. Viņu statuss ir īstāks. Jo ko dod būt par valsts pilsoni valstī, kuras nemaz nav?

Laikā, kad tiek gatavota Latvijas piepludināšana ar Āfrikas, Pakistānas, Lībijas u.tml. imigrantiem, konflikta uzturēšana ar cittautiešiem, kuru saknes šeit pietiekami senas, ir pēdējā diversija pret latviešu tautu. Atrodoties šīs mākslīgās sarīdīšanas stāvoklī, mēs nespēsim pretoties melnās imigrācijas vilnim – mums totāli svešām kultūrām, ticībām, temperamentiem. Ja sakaitinot mums tradicionālo cittautieti vai aizskarot viņa meiteni, sliktākajā gadījumā varējām palikt bez zobiem vai ar nedaudz ielauztu galvaskausu, tad jauno imigrantu radītajā īstenībā mēs bieži paliksim vispār bez galvaskausa.

Lai latviešu tauta sevi pasargātu un paglābtu, ir pēdējais laiks izlīgt ar tradicionālajiem cittautiešiem un apvienoties kopīgai cīņai par šo zemi. Ja turpināsim viņus vīzdegunīgi pazemot, tie ne tikai neiemācīsies latviešu valodu, bet mūsu “priekam” nobalsos par āfrikāņiem. Ja nevēlamies globālā oligarhāta piebeigto nāciju kapsētā savas valsts sapni norakt pilnīgi, šī cīņa jāveic solidāri ne tikai ar cittautiešiem, bet arī ar pilnīgi visiem lokālā mēroga vēl elpot spējīgiem oligarhiem. Kā ASV pēc Lielās depresijas.

20 gadus esmu maldījies un maldīgi cerējis. Esmu dziedājis, taču neadekvāti rīkojies. Pirmkārt jau tāpēc, ka esmu ļāvies saukties par pilsoni valstī, kura joprojām reāla ir tikai laikmetā līdz 1940.gadam. Lai sevi un nevienu vairs nemānītu, vēlos attiekties no šīs feik valsts pilsonības un iegūt sev nepilsoņa statusu. Ja par parādiem sods man būs jāizcieš ieslodzījumā, gribu to izciest kā īsts nevalsts nepilsonis, nevis kā neīstas valsts neīsts pilsonis.

Savu bijušā pilsoņa vietu vēlos atdot Latvijas neatkarības veterānam, leģendai – Konstantīnam Pupuram, kuram šī feik valsts to noorganizēt nav spējīga. Konstantīns, atšķirībā no manis, ir īsts karavīrs, virsnieks, kas par patiesi neatkarīgu Latviju grib cīnīties arī kā politiķis, ko es nekad neesmu gribējis un negribēšu, jo esmu tikai dziesminieks un dzejnieks. Lai Konstantīnam un viņa cīņu biedriem izdodas atjaunot īsto Latviju!

Es gribu turpināt sapņot par Kārļa Ulmaņa Latviju un savā sirdī būt viņa īstās Latvijas pilsonis.

Dziesminieks Kaspars Dimiters

6.augustā 2011.gadā Uplejās (ieķīlātās)

P.S. Ar atrestaurēto Golfu tomēr būšu spiests pārvietoties, jo autobusi manā pusē sen nekursē. Dārgie ceļu policisti, esiet iejūtīgi. Es, savukārt, būšu iejūtīgs pret jums katrā nākamajā jūsu algas konsolidēšanas reizē. Sodus, protams, man var piespriest kaut vislielākos, taču jau tos, kas man ir uz šodienu, samaksāt nespēšu nekad.

Eduards saka:

Ļoti nožēlojami,ka TRIBUNĀLS un tā apmeklētāji tik VIENALDZĪGI izturas pret DIMITERA CIEŠŠANĀM!
PILNĪBĀ ATBALSTOT KASPARU DIMITERU,PAZIŅOJU,KA JA TIESA,KURA NOTIKS 22.SEPTEMBRĪ NEATZĪS MANAS SATVERSMĒ GARANTĒTĀS TIESĪBAS UZ ZEMI ĶEGUMĀ,BŪŠU SPIESTS RĪKOTIES LĪDZĪGI…

info saka:

Lielbritānija neko daudz neauklējas ar salašņām.
Izsakām vislielāko cerību, ka tagad, kad pati izjutusi šausmas, Lielbritānijas valdība pārtrauks “pīties” ar Latvijas izzadzējiem un salašņām, ar sapratni izturessies pret latviešu tautas ilgām atbrīvoties no salašņām un valsts izzadzējiem.

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/247402

Lielbritānija deportēs imigrantus, kas piedalījās grautiņos

Sestdiena, 20. augusts (2011)

Aptuveni 150 ārzemnieki, kas tika aizturēti pēc ielu grautiņiem Londonā un citās Lielbritānijas pilsētās, tiks deportēti «pie pirmās izdevības», medijiem sacījis imigrācijas lietu ministrs Demians Grīns.

«Daily Mail» vēstī, ka vismaz 150 aizturētie dzimuši ārpus Apvienotās Karalistes, tādēļ tiks padzīti no valsts.

«Mēs esam stingri pārliecināti, ka visi iebraucēji ir jāizdzen no Lielbritānijas pie pirmās izdevības,» sacīja ministrs.

pārdomām saka:

Tā kā Latvijā sācies Saeimas vēlēšanu laiks, tad redzams, kā atdzīvojušies tie, kam pirms 8 mēnešiem nacionālās jūtas bija pārgājušas, kad dalīja amatus un gribējās nopriHvatizēt Saeimas autoparku. Runa ir par cilvēku, kas izliekas par latviešu draugu – Imantu Parādnieku. Šķiet, ka Parādnieka sarakste ar iedomāto Sluci visinteresantākā būs paša parteigeigenossēm… Gaidīsim publikāciju.

http://paradnieks.lv/2011/08/19/kompromatu-arkartas-dzires/

Kompromatu ārkārtas dzīres

Gatavošanās ārkārtas vēlēšanām kļūst aizvien ārkārtīgāka. Konkurējošo komandu neredzamais darbs ir sācies. Kompromatu pīārs turpina nelabojamās sistēmas sliktākās tradīcijas.

Nacionālā apvienība konsekventi vēlas apturēt veco valsts izsaimniekošanas rituālu un manipulēšanu ar vēlētājiem. Mēs gribam radīt Latvijā jaunu, radošu, patriotisku politiku. Protams, arī to nav iespējams izdarīt, ieguldot procesā vien labus nodomus un ideālus. Tāpat nav iespējams nonākt pie saskanīgām atziņām, nestrīdoties. Ja savējo lokā valda atklātība un patiesums, arī domstarpības nāk tikai par labu. Tāds ievads tālab, lai, lasot tālāko, nerastos iespaids, ka savā lietišķajā ikdienā esam izgludināti kā svētku karogi.

Jā, ideālisms mani padarījis nedaudz naivāku, jo tiešām savā darbā un cīņā vēlos kļūt labāks, tīrāks, pat uzticīgāks pret konkurentiem (to noteikti var pamanīt arī manās publiskajās intervijās – skat. Parādnieks.lv). Protams, pat neilgais darbs nu jau atlaistajā Saeimā devis jaunu pieredzi, tomēr… zemāk aprakstītajā gadījumā ar to izrādījās par maz.

Šā gada 4.augustā uz savu darba e-pastu saņēmu divas elektorinskās vēstules no cienījamā domubiedra, ASV latviešu ārsta, Aivara Sluča. Pirmā nāca no man zināmās viņa darba elektroniskā pasta adreses, kurai sekoja otra no viņa Gmail adreses, jau ar ziedojuma piedāvājumu, vienlaikus neparasti atklāti paužot kritisku vērtējumu par Nacionālās apvienības biedriem. Šādas kritikas balansam tika lietoti man personīgi adresēti sirsnīgi komplimenti. Nekavējoši, tanī pat dienā, uz vēstuli atbildēju, pēc iespējas cenšoties kliedēt tajā paustās dīvainās bažas. Piedāvātā atbalsta cerībā, ievērojot vēstulē norādīto lūgumu, atklāju savam labam paziņam Aivaram Slucim mūsu kampaņas izmaksas detaļas, idejas, kā arī atsevišķus privātus vērtējumus par mūsu partijas iekšējām lietām un uzticamākajiem, aktīvākajiem biedriem.

Sarakstes laikā pat nevarēju iedomāties, ka tā nonāks svešu personu rīcībā. Izrādījās, ka kāds nožēlojamais, zemiski uzdodoties par man tik cienījamo domubiedru, iespējams pat uzlaužot viņa elektronisko pastu, inscenējis šo saraksti viņa vārdā, acīmredzot cerībā iegūt kādu kompromatu pirmsvēlēšanu periodam vai pat tālejošākiem nelikumīgiem mērķiem.

Sarakstē piedāvāto iespējamo materiālo atbalstu aicināju ziedot konkrētu deputātu kandidātu priekšvēlēšanu kampaņai. Atklāju arī savu mērķi reiz kļūt par Latvijas valsts ministru prezidentu, lai personiski varētu uzņemties atbildību par valstī notiekošo. Ikviens karavīrs pēc aicinājum taču vēlas kļūt par ģenerāli. Līdzīgi, kā veidoju partijas vai kampaņas darbu, esmu veidojis arī savu ģimeni, savu uzņēmumu – visā tajā esmu daļiņa no visa. Līdzīgi gribu veidot arī savu valsti, kā ikviens ideālu iedvesmotais – ar atbildību un pienākuma apziņu.

Iespējams, ka cilvēkam, vai cilvēku grupai, kas organizēja šo provokāciju, esmu sagādājis daudz ļauna prieka un apmierinājuma brīžus, kas arī saprotams. Taču, pat ja šīs provokācijas īstenotāji manu saraksti publiskos, šādā zaņķa līmenī eksistējošām sabiedrības pabirām par vēstulēs pausto taisnoties negrasos. Bet par savējiem esmu pārliecināts – savējie sapratīs!

Ceru, ka Drošības policija savu darbu veiks lieliski un ļaunprāšus sauks pie atbildības.

Šī pieredze mani darījusi tikai rūdītāku un apņēmīgāku lauzties cauri vecās politikas netīrajiem džungļiem, pretī jaunai – nacionāli patriotiskai, radošai, taisnīgai un tīrai politikai.

Imants Parādnieks /latvietis/

Pielikumā: Iesnieguma Drošības policijai kopija

(sk. augšā linku)

Jāatgādina, ka Amerikā dzīvojošais ārsts Slucis ir godavīrs, kuru nodeva Ģirts Valdis Kristovskis, vecā Ivara Godmaņa brūte Sandra Kalniete u.c. latviešu tautas nodevēji. Tagad Drošības Policiju piesauc Imants Parādnieks, parādot, ka viņš to izmanto savtīgu interešu sasniegšanā. Tā teikt, tāds tādu atraduši.

aģents saka:

Kompetenti cilvēki zina stāstīt, ka Jura Bojāra 1994. gada epopeja ar automašīnas zagļa nošaušanu arī bija sīki izplānota. Oficiālā versija skan, ka Juris Bojārs nošāvis zagli, novēršot automašīnas zādzību.

Sigurds Graudiņš saka:

Aizdīķa letiņi – DREBIET ! Piektdien Garezerā Raivis Dzintars Jums KOMPOSTRĒS smadzenes…!
http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=139063216

Miervaldis saka:

Edvard – Mums pilnībā nospļauties par viņa tiesāšanu, un pilnīgi pareizi viņu tiesā!Dimiters dara kaunu Latviešu tautai!

pilsonis saka:

Piekrītu Miervalžam

Miervaldis saka:

Un atkal pa mūsu zemīti blandās postimpēriju izdzimteņi!šoreiz tie ir divi pidarasi – no padomju savienības parī palikušie nenokautie darba lopi!Sarkanā darba lopi!(sociālistiskā darba – ja kāds nav sapratis)šajos laikos viņi vēl var te visu dirst, pēc krievu modes, taču tik un tā, pēc laika, vini uzdursies uz kārtīga Latvieša naža, un nebūs viņu vairāk mūsu tēvzemītē!