Jānis Bērziņš. Cerībā uz Latvijas deboļševizāciju
LRTT: Tas patiešām, kas šodien notiek Latvijā, ir šizofrēnijas kalngals !
Labdien.
Lūdzu iepazīties, kādas gnīdas Latvijā tiek uzņemtas zvērināto advokātu skaitā.
Hazāržīda un mordovietes kopražojuma zvērināta advokāta Jurija Baibakova vecvectēvs Nikita Laščikovs Otrā pasaules kara laikā bijis aizmugures žurka — atsavinājias no civiliedzīvotājiem pārtiku, pārsniedzot plānu, par ko ticis apbalvots ar medaļu.
Visa nolādētā komunistiskā dzimta vairākās paaudzēs sadarbojās ar komunistisko režīmu un šodien sadarbojas ar neizdevušās pornoaktrises Evikas Siliņas vadīto jauno Vienotību, darot to pašu, ko darījis zvērināta advokāta Jurija Baibakova vecvectēvs — bez tiesas spriedumiem laupa īpašumus Latvijā zem valsts policijas un prokuratūras jumta.
Uz foto — zvŗināta advokāta Jurija Baibakova vecvectēvs pa mātes līniju — padomju armijas kapteinis Nikita Lascikovs, kurš apglabats Baibakovu ģimenes kapos Rīgā.
Vietējie atkritumi neuzdrošināsies publicēt šādu informāciju.
Ar cieņu un cerībā uz Latvijas deboļševizāciju.
Par kādām darbībām zverināta advokāta Jurija Baibakova vecvectēvu padomju režīms Otrā pasaules kara laikā apbalvoja ar 2.pakāpes Tēvijas kara ordeni
Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības (VĻKJS) Rīgas pilsētas komitejas otrā sekretāra Borisa Baibakova dēls Zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs, kurš dzīvo kopā ar saviem vecākiem privātmājā Ūdru ielā 4, Marupē, nodarbojas tostarp ar uzņēmumu reiderēšanu, naudas izspiešanu, izkrāpšanu un legalizēšanu tiesās. Mērķa sasniegšanai pret reiderējamo īpašumu īpašniekiem Jurijs Baibakovs organizē pasūtījuma kriminālprocesu uzsākšanu pie saviem sadarbības partneriem valsts policijā. Neaizmirstams fakts ir, ka pasūtījuma kriminālprocesu uzraudzību veic Jura Stukāna vadītās LR prokuratūras valsts amatpersonas – prokurori.
Pētot Jurija Baibakova biogrāfiju, konstatējami interesanti fakti un konkrēti:
Jurija Baibakova vecvectēvs Nikita Laščikovs ir apglabāts Jurija Baibakova ģimenes Lāčupes kapos Rīgā kopā ar Jurija Baibakova tēva Borisa Baibakova tēvu un brāli. Kapa vietā ir paredzēta vieta arī Jurija Baibakova mātes mātei Lijai Laščikovai (Nikitas Laščikova meita), par ko liecina uzraksts uz pieminekļa.
Sīkāk par Jurija Baibakova vecvectēvu – Nikitu Laščikovu.
Nikita Laščikovs dzimis 1903.gada Krievijas impērijas Vjatkas guberņas Filenskas rajona Šeļmani ciemā, kurā dzīvoja apmēram 120 cilvēki. Padomju laikā Laščikovu ģimene maksimāli ātri uzsāka sadarboties ar komunistisko režīmu, kā rezultātā Šeļmani ciemā esošs kolhozs “Iskra”, kura aktīvi tika izveidoti, atsavinot īpašumus no zemniekiem, tika uzticēts tieši Laščikovu ģimenei – 1932.gadā kolhoza “Iskra” priekšsēdētājs bija Nikitas Laščikova tuvs radinieks Nikolajs Laščikovs.
Sarkanajā armijā no 1925.gada līdz 1928.gadam. Tālāk persona strādāja milicijā. 1927.gada septembrī (divdesmit četru gadu vecumā) Nikita Laščikovs tika uzņemts vissavienības komunistiskajā partijā (ВКП(б)). Nikita Laščikovs piedalījes pilsoņu karā, citās kaujas operācijās, “aizstāvot PSRS intereses”. Otrā pasaules karā tika iesaukts tikai 1943.gadā. Bija vadošos amatos padomju armijas aizmugures orgānos. Piedalījās centrālajā, pirmajā Baltkrievu, otrajā Baltkrievu frontēs. Neskatoties uz šādu apjomīgo pieredzi, 1945.gada augustā tika konstatēts, ka persona nevienu reizi nebija ievainota, personai nebija kontūziju. Līdz 1945.gada augustam persona nevienu reizi nebija apbalvota no komunistiskā režīma puses.
1945.gada 04.janvārī Nikita Laščikovs tika apbalvots ar 2.pakāpes Tēvijas kara ordeni.
Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas uzturētajā interneta vietnē www.pamyat-naroda.ru ir norādīts, ka Nikita Laščikovs aprakstāmā varoņdarba periodā dienējis Polijā, nodrošinot padomju armiju ar pārtiku.
Īss, konkrēts Nikitas Laščikova personīgā kaujas varoņdarba apraksts.
Laščikovs, strādājot PSRS ”Upolnarkomaga” statusā 50.armijā kopš 1943.gada 06.oktobra, sevi parādījis kā enerģisks un iniciatīvs darbinieks, pilnīgi atdevies armijas nodrošināšanai ar produktiem.
Laika posmā no novembra līdz 1943.gada martam kopā ar kara padomes pārstāvi vadījis graudu sagatavošanas darbus Orlovas apgabalā un nodrošinājis plāna izpildi par 150 procentiem.
Armijas uzbrukuma laikā 1944.gada jūlijā enerģiski rīkojies karaspēka nodrošināšanā ar pārtiku, nodrošinot pārtikas sagādi uz vietas armijas virzības laikā.
Nodarbojoties ar lielu izskaidrošanas darbu iedzīvotāju vidū (vai dabā tas izpaudās ar šaujamieroča pielikšanu pie pārtikas īpašnieka pieres?), 1944.gada jūlijā pārsniedza pārtikas sagādes plānu, kā arī 1944.gada augusta plānu, augustā desmit dienu laikā izpildot plānu par 174 procentiem.
Laščikovs raksturots kā politiski labi attīstīts, morāli stabils, Ļenina un Staļina partijas lietai uzticīgs.
Ir cienīgs saņemt valdības apbalvojumu – Tēvijas kara ordeni (2.pakāpe).
1944.gada augusts.
Pēc Otrā pasaules kara sagādnieks, 50.armijas “Upolnarkomzag” (upolnomočennij narodnij komisar zagotovok), intendantu dienesta kapteinis Nikita Laščikovs nav atgriezies savā dzimtajā ciemā Šeļmani Kirovas apgabalā, bet ieradies Latvijā. Latvijā persona strādāja padomju sagādes sistēmā, bet 1955.gadā padomju režīms uzticēja Nikitam Laščikovam vadīt Latvijā Hruščova (iepr.nosaukums Čkalova) kolhozu Maltā, Rēzeknes rajonā, kuru Nikita Laščikovs vadīja līdz 1965.gadam. 1965.gada Nikita Laščikovs aizgāja pensijā, bija Rēzeknes pilsētas goda pilsonis. 1982.gadā persona pārcēlās uz Rīgu, kurā nomira 1984.gada 14.jūlijā. Pastāv viedoklis, ka dzīvojot Rīgā, Nikita Laščikovs īsā laika posmā paspējis palīdzēt izveidot politisko karjeru savas mazmeitas – zvērināta advokāta Jurija Baibakova mātes vīram, Jurija Baibakova tēvam – Borisam Baibakovam, kurš vēlāk astoņdesmitajos gados ir bijis VĻKJS (Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība) Rīgas pilsētas komitejas otrais sekretārs, ideoloģijas nodaļas vadītāja Valērija Kargina darba kolēģis.
No aprakstītā konstatējams, ka zvērināta advokāta Jurija Baibakova vecvectēvs Nikita Laščikovs Otrā pasaules kara laikā nodarbojās ar padomju armijas apgādi ar pārtiku – graudiem un gaļu, pārtiku pēc būtības atņemot no civiliedzīvotājiem. Uzticīgi kalpojot padomju režīmam, Nikita Laščikovs strādājis pārpildot plānu, nepamatoti daudz, pretrunā ar sagatavošanas plāniem un apjomiem, kara laikā atsavinot pārtiku – graudus un lopus no civiliedzīvotājiem.
Savas neviennnozīmīgi vērtējamās darbības Nikita Laščikovs ir veicis gan PSRS teritorijā, gan Polijā, kuru, kā zināms, Staļins ar Hitleru sāka izlaupīt jau pirms Otrā pasaules kara.
Jautājums, vai kāds ir saskaitījis, cik civiliedzīvotāji ir miruši no bada, Nikitas Laščikova brigādei pārpildot pārtikas atsavināšanas plānu no civiliedzīvotājiem kara apstākļos par 150 – 170 procentiem? Vai 2.pakāpes Tēvijas kara ordenis ir dārgāks par civiliedzīvotāju dzīvībām?
Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas uzturētajā interneta vietnē www.pamyat-naroda.ru redzams, ka kāds no Nikitas Laščikova pēcnācējiem ir ievietojis personas fotoattēlu no personas apliecinošā dokumenta. Fotoattēlā persona attēlota formastērpā ar kapteiņa uzplečiem.
Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija neievieto vietnē www.pamyat-naroda.ru personu fotoattēlus. To dara personu pēcnācēji, radinieki utt., izveidojot savus profilus.
Konstatējama augsta varbūtība, ka zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs, Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas uzturētajā vietnē www.pamyat-naroda.ru izveidoja profilu ar mērķi ievietot vietnē sava vecvectēva Nikitas Laščikova fotoattēlu. Varbūtību pastiprina fakts, ka Nikita Laščikovs ir apglabāts Jurija Baibakova ģimenes kapos – Lāčupes kapos Rīgā (sektors 022, vieta Nr. 010220107). Konstatējams, ka Nikitas Laščikova dokumentu arhīva (tostarp apliecību, no kuras nokopēts fotoattēls) saglabāšanu nodrošina zvērināta advokāta Jurija Baibakova ģimene – Nikitas Laščikova fotoattēla oriģināls pirmsšķietami atrodas Jurija Baibakova ģimenes īpašumā – Ūdru ielā 4, Mārupē.
Papildus konstatējams, ka Jurijs Baibakovs turpina sava vecvectēva iesākto, laupa un atsavina īpašumus bez tiesas spriedumiem, šādā veidā neatzīstot Latvijā spēkā esošo LR Satversmes 105.pantu (Īpašuma tiesību ievērošanas garantēšana; Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.)
Jurijs Baibakovs vai tā ģimenes locekļi, ievietojot sava vecvectēva Nikitas Laščikova fotoattēlu padomju armijas formastērpā ar uzplečiem Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas uzturētajā vietnē www.pamyat-naroda.ru, pēc visām pazīmēm veica Krimināllikuma 74.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – kara nozieguma publisku slavināšanu, PSRS īstenotā genocīda publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu (Latvijas tautas izsūtīšana 1940.gadā, 1949.gadā, Latvijas tautas īpašumu prettiesiskā nacionalizēšana 1940.gadā).
Pētot zvērināta advokāta Jurija Baibakova biogrāfiju, kļūst skaidrs, ka reiderējot Latvijas uzņēmumus Latvijas tiesu sistēmai piederīgas personas statusā (zvērināts advokāts), Jurijs Baibakovs pēc būtības turpina sava vecvectēva Nikitas Laščikova darbības, šobrīd aktīvi sadarbojoties ar Jaunās Vienotības kontrolē esošo tieslietu ministriju, valsts policiju.
Retoriskie jautājumi.
Ja, paplašinot agresiju pret bijušām padomju republikām, Latvijā ienāks Krievijas karaspēks, kurš pirmais piedāvās okupantiem pārtikas sagādi? Vai ar 2.pakāpes Tēvijas kara ordeni apbalvotā kapteiņa-sagādnieka, komunistiskās partijas biedra kopš 1927.gada mazmazdēls, uzņēmumu reiders un pasūtījuma kriminālprocesu organizētājs – Latvijas tiesu sistēmai piederīgā persona zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs uzsāks stafeti par kārtējā ordeņa saņemšanu no mazizglītoto Šoigu un Gerasimova rokām?
Vai ministru prezidentes Evikas Siliņas, tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres, kuru darbība Latvijas zvērinātu advokātu skaitā šobrīd ir apturēta, senčiem Otrā pasaules kara laikā no padomju armijas sagādnieku puses netika izņemta visa pārtika, atstājot ģimenes bez iespējām izdzīvot?
2012.gada 13.decembrī, Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK) vadot tieslietu ministriju, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pieņēma 31, tostarp Jurija Baibakova, Latvijas Zvērinātu advokātu padomē uzņemta advokāta zvērestu. Bičkovičs advokātiem norādīja, ka, lai arī viņi savā profesijā ir brīvi, vienmēr ir jāatceras, ka advokāti ir daļa no kopējās tiesu sistēmas un arī no viņu darba veidojas izpratne un attieksme pret tiesu darbu. 2012.gadā valsts drošības dienestam nebija jautājumu attiecībā uz Juriju Baibakovu, jautājumu nav arī šobrīd.
P.S.: Rīgas pilsētas tiesas tiesvedībā atrodas kriminālprocess 11517004219, kurā ir apsūdzētas trīs personas, tostarp zvērināta advokāta Jurija Baibakova tēvs Boriss Baibakovs. LR prokuratūras ieskatā zvērināta advokāta Jurija Baibakova tēvs Boriss Baibakovs veica Krimināllikuma sevišķās daļas 177.panta (Krāpšana) 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, lielos apmēros, organizētās grupas sastāvā.
Apsūdzētais Boriss Baibakovs un zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs dzīvo kopā vienā privātmājā adresē Ūdru iela 4, Mārupe.
Kārtēja tiesas sēde ir nozīmēta 2024.gada 26.februārī Rīgas pilsētas tiesā Lomonosova ielā 10.
2023.gada 22.decembrī LR Senāts atteica zvērināta advokāta Jurija Baibakova ģimenei ierosināt kasācijas tiesvedību lietā A420272722, kurā Jurija Baibakova ģimene mēģināja atcelt Mārupes novada būvvaldes uzlikto pienākumu demontēt patvaļīgi uzbūvētās būves – pirti un lapeni. Būves tika uzbūvētas 0.5 m attālumā no Ūdru ielas, pilnīgi ignorējot būvlaidi, kura Mārupē ir 6 metri no ceļa līdz būves sienai – divi spriedumi un LR Senāta lēmums ir pieejami pie anonimizētiem nolēmumiem www.tiesas.lv.
Pielikumos:
- Nikitas Laščikova fotoattēls vietnē www.pamyat-naroda.ru
- 1945.gada 04.janvāra pavēle par apbalvošanu – kopija uz vienas lapas.
- 1944.gada 12.augusta Nikitas Laščikova apbalvošanas, kopija uz vienas lapas.
02.07.24
Un kas ir raksta autors???
Tāda ir Latvija-vecie kaklakungi un bendes tepat,un jaunie klāt. Ļaunāki par šiem ir latviešu?”kangari. Ne labāki ir pārējie jefiņi-,,dzīvojam brīvā,demokrātiskā valstī”.
Jā,Maksims un Jānis noteikti kaifā,tautu draudzība zeļ-visu zemju kropļi savienojaties zem pasaules izstrebīķeļu karogiem.
Tas viss ir bijis,mainās toņi,krāsas,un šis tas nekas,kā,piemēram,letiņu gāpšītis.
https://www.youtube.com/watch?v=GNzuXQdaIKg
“Приказано забыть”
Šī ir otrā – superetā filma par krievu necilvēku zvēriskajām okupēto tautu masveidīgajām deportācijām! Pirmā krievjā uzņemtā godīgā filma bija arī par Kaukāza tautu iznīcināšanu, konkrēti Čečenijas notikumiem un saucās “Haitarma”.Abas filmas ir jāskatās prātā filtrējot, jo krievijas apstākļos pavisam godīgi uzņemt šādas krievu sarkannacistu zvērības atmaskojošu filmu ir neiespējami. Tāpēc filmā autori ir spiesti iekļaut fragmentus par “labo krievu” militāristu protestiem un citādas muļķības, kas nekad un nekur nav dzirdēts no to notikumu aculieciniekiem, bet gan tieši pretējais gan! Nav grūti iedomātoies. cik daudz filmas autori ir bijuši spiesti pārveidot un cik daudz ir bijis jāizgriež pavisam atbildīgo “labo krievu” protestu un aizliegumu dēļ!
Vai atceraties? Un tagad, to pārlasot, padomājiet, kā tad ir patiesībā?
Pilsoniskā iniciatīva arī aicina Egilu Levitu piekrist kandidēt prezidenta amatam. Aicinājumā Saeimas deputātiem, uzsvērts, ka Egils Levits ir augstas raudzes profesionālis, par kura stāju fundamentālo vērtību jautājumos un viedokļa neatkarību nav šaubu un kurš ilgstoši ir devis ievērojamu pienesumu Latvijas valsts attīstībai, informē pilsoniskās iniciatīvas pārstāve Kristīne Tjarve.
Šo aicinājumu jau parakstījuši:
Valdis Ābols – žurnāla “Rīgas Laiks” redaktors; Ārija Aile – pedagoģe; Anita Andrejeva – ārste; Georgs Andrejevs – bijušais ārlietu ministrs; Raivis Aršauskis – fizioterapeits; Aldis Austers – sabiedriskais darbinieks; Arta Bārzdiņa – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja; Toms Baumanis – LATO valdes priekšsēdētājs; Gatis Bažbauers – RTU prorektora vietnieks; Normunds Bergs – uzņēmējs, A/S SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs; Inga Bērziņa – Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja; Valdis Bērziņš – “Latviešu fonda” pārstāvis; Inese Birzniece – 5. un 7. Saeimas deputāte, konsultante; Pēteris Bolšaitis – profesors; Aivars Borovkovs – jurists; Ieva Brante – pilsoniski aktīva juriste; Daiga Brinkmane – māksliniece; Mārtiņš Burke-Burkevics – Kuldīgas Sv. Annas baznīcas mācītājs; Juris Cālītis – teologs; Lolita Cauka-Kalna – aktrise; Lolita Čigāne –12.Saeimas deputāte; Margarita Dāve – uzņēmēja; Regīna Deičmane – tēlniece, Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja; Guna Deksne – pediatre; Ainārs Dimants – Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultātes profesors; Zane Dombrovska – aktrise; Lidija Doroņina-Lasmane – PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece; Arvīds Dravnieks – Publisko tiesību institūta direktors; Maira Dzelzkalēja-Burmistre – Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece; Ingūna Ebela – biedrības “Glābiet bērnus” vadītāja; Sarmīte Ēlerte – Meierovica biedrības valdes locekle; Zaiga Gaile – arhitekte; Māris Gailis – uzņēmējs; Dzintra Geka – kinorežisore; Romualds Gerulis-Bergmanis – students; Andris Gobiņš – sabiedriskais darbinieks; Franks Gordons – publicists; Ēriks Graudiņš – students; Žanete Grende – fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja; Uģis Gruntmanis – ārsts; Alvis Hermanis – režisors; Nora Ikstena –rakstniece; Agnese Irbe – filoloģe; Jānis Irbe – IT risinājumu arhitekts; Dainis Īvāns – Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs; Juris Jansons – tiesībsargs; Vadims Jerošenko – uzņēmējs; Ilze Jurkāne – finanšu konsultante; Viesturs Kairišs – režisors; Dainis Kalns – ķirurgs, Siguldas operas svētku veidotājs; Baiba Kangare – profesore; Mārtiņš Kaprāns – LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks; Toms Ķencis – filozofs; Mārtiņš Ķibilds – žurnālists; Elita Kļaviņa – aktrise; Filips Kļaviņš – advokāts; Ināra Kolmane – filmu režisore, producente; Ligita Kovtuna – žurnāliste, grāmatu izdevēja; Jānis Krastiņš – RTU arhitektūras profesors; Iveta Krēvica – tiesnese; Dainis Krieviņš – ārsts; Inga Krigena-Jurkāne – tiesnese; Andris Kronbergs – arhitekts; Veronika Krūmiņa – juriste; Rolands Lappuķe – diplomāts, konsultants; Ilmārs Latkovskis – 11. un 12. Saeimas deputāts; Dace Lediņa – arhitekte; Pēteris Lediņš – programmētājs; Lauris Liepa – advokāts; Valdis Liepiņš – 11. Saeimas deputāts; Meldra Lūse – masiere; Sandra Matrevica – uzņēmēja; Māris Matrevics – Jelgavas Tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs; Ingrīda Meierovica – sabiedriskā darbiniece; Aija Melle – Rīgas Juglas vidusskolas direktore; Andrejs Mežmalis – atvaļināts flotes admirālis; Ilmārs Mežs – demogrāfs; Baiba Mikāla – uzņēmēja, Kuldīgas novada Domes deputāte; Uldis Neiburgs – vēstures doktors, LU Vēstures institūta vadošais pētnieks; Lelde Neimane – vēsturniece; Valters Nollendorfs – Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs; Agija Ozoliņa-Kozlovska – Operetes teātra vadītāja; Ruta Pazdere – Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja; Edvīns Raups – dzejnieks, pedagogs; Romualds Ražuks – 11. un 12. Saeimas deputāts; Ilga Reizniece – mūziķe, folkloras pedagoģe; Arnis Šablovskis – publicists; Dace Selecka – notāre; Inna Semjonova – uzņēmēja; Boriss Semjonovs – uzņēmējs; Jānis Siliņš – Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītājs; Dāvis Sīmanis – kinorežisors; Māris Simanovičs – uzņēmējs, Eco Baltia valdes priekšsēdētājs; Maija Sinka – arhitekte; Druvis Skulte – bijušais valdības ministrs; Raimonds Slaidiņš – advokāts; Tatjana Slobodčikova – filologs; Laima Slava – mākslas zinātniece; Māris Šlokenbergs – SSE Rīga prorektors, emeritus; Ojārs Spārītis – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents; Una Spēlmane-Baumane – Konrāda Adenauera fonda Latvijas biroja vadītāja; Inna Šteinbuka – LU profesore; Ieva Struka – Latvijas Nacionālā teātra Literārās daļas vadītāja; Kristīne Tjarve – komunikācijas profesionāle; Andris Tomašūns – vēsturnieks; Ieva Treija – uzņēmēja; Armands Tripāns – TV režisors, sporta žurnālists; Pēteris Vasks – komponists; Edgars Vērpe – Valsts kultūrkapitālafonda direktors; Līga Vēvere – medmāsa; Anna Viduleja – kinorežisore; Andris Vilks – Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors; Vilis Vītols – mecenāts; Andrejs Žagars – režisors; Māra Zālīte – rakstniece; Vija Zariņa – māksliniece, pedagoģe; Kaspars Zariņš – mākslinieks, pedagogs; Kaspars Zellis – vēsturnieks; Anna Žīgure – rakstniece; Daiga Zirnīte – pedagoģe.
Rakstniece Māra Zālīte uzsver, ka salīdzinot ar daudzo gadu rēnajiem un bezcerīgajiem prezidentūras gadiem, Egila Levita kandidatūra ir kā spoža zvaigzne. “Spīdums, kas šai zvaigznei piemīt, ceļas no dziļas inteliģences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. No spējas, un tas ir tik svarīgi, brīvi komunicēt četrās svešvalodās – angļu, vācu, franču un krievu. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus, un to Levits spēs, būdams augsti kvalificēts jurists. Tieši Levits lika juridiskos pamatus Latvijas valsts atjaunošanai, un visus šos gadus viņš ir bijis ciešā sasaistē ar Latviju. Mana pārliecība ir, ka viņš spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkalt celt spārnos,” norāda rakstniece.
Savukārt uzņēmējs Normunds Bergs saka, ka ir patiesi noilgojies pēc prezidenta, kas spēj redzēt un domāt globālās kategorijās: “Kas runā par mākslīgo intelektu, pamattiesībām uz humāno kontaktu, klimata maiņu un citiem riskiem, kas vistiešākā veidā mūs ietekmē jau tagad. Galu galā, kas brīvi spēj sazināties svešvalodās. Egils Levits tāds ir.”
Aicinājumā uzsvērts, ka Egils Levits ir Eiropas līmenī pazīstama un cienīta personība. Viņš iemieso saskaņu starp Latvijas kā nacionālas valsts un Eiropas kopējām vērtībām, vienmēr ir aizstāvējis Satversmes pamatprincipus, iestājies par atvērtu, modernu, savu valodu un kultūru cienošu Latvijas valsti Eiropas valstu saimē.
Ikviens ir aicināts ar savu parakstu atbalstīt aicinājumu interneta vietnē peticijas.com.
Biedrība “Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu” dibināta šā gada 23. janvārī, un tajā ir piecas amatpersonas – Kristīne Tjarve, Aldis Austers, Ēriks Graudiņš, Pēteris Paulis Bolšaitis un Līga Kovtuna, liecina “Lursoft” dati.
Nūja! Ka nu atkal trāpīts pa tēmai! Pērkona darbdienā, kad dreb viss un Dieva Rikste sit krustu šķērsu dvēseli vienmēr uzradīsies kādi īpatņi, ko var saukt pēc būtības plēsoņas. Kāda sievietes bals savdabīgi uzdod jautājumu, ko tu dari? Ļoti labi redz, ko daru, tad nu jautājums kam tāds? Piedāvā cigareti un nebaidīties, bet norādu, ka nevajag. Tu galīgi nepīpē? Nu norāda, ka nevajag, ko tu lien? Aiz muguras branga tipa letish dot man monētas, bet norādu, ka nevajag. Vien pateicos, bet na vajag! Tad nu no labsirdīga letisha lien ārā Ķeizara būtība. Lien ar morāles lekcijām, ka redz inteliģentais bomzis negrib paņemt no viņa Kundziskas rokas trīs eiro un dot dūri pa vaigu. Vēl lien ar netirajam morāles lekcijām, bet tā viņa draudzene atur. Tā nu aizminies no tiem letishiem prom atkal vien jāpārliecinās savā pārliecībā, ka letish ir nožēlojams gnida. No kurienes un kādā veidā tas ir nācies man pilnīgi nekādas intereses. Vai tie sēd pagānu krupji tam dvēselē vai kādi citi vikingu ragi, bet savā uzvedībā ir pilnīgs totāls mēsls. Aizminies līdz kādai busa pieturai pretī Tip Top veikalam kurā strādā latvietes un nespēj savā direktore saskatīt zideni man ja ierauga naudas maks. Nu tad lūk, ka savdabīgi!? Te mani gatavi nosist letishi tikai tāpēc, ka es negribu no viņa rokas paņemt sniegtos trīs eiro pašā darba galā ir summa, kas pārsniedz 50 reizes. Klāt pie maka telefons!? Ko darīt ar svešu bagātību, ka ir ta vēl iekšā dokumenti. Pats noteikti ir smiga, bet neies es tā cilvēka meklēt,, lai meklē Policija! Dodoties ceļa pie policajiem ieraugu ielas pretējā pusē pietura uz sola guļam kādu galīgā pālī. Nu jauns vēl puika, ka miesas arī strādnieku cilts pārstāvis, bet raustot tam nevar dabūt acis vaļā. Nafig to kustināt, ka varbūt vēl viens nenormalais īpatnis! Ta nu līdz policajiem nonācis izstāstu tiem savu stāstu, bet tā vīra maku negrib pieņemt, ka jādodas ir citā virzienā. Nonācis citā policaju iestādē tie man piedāvā braukt atpakaļ pie tiem policajiem kuri sūtīja mani pie viņiem. Ka visi ir protams nogurusi 5 no rīta, bet vien norādu tiem, ka man ir vēl citi darbi un daudz lielākas Svētības dēļ man arī būtu nospļauties uz to lempi, bet nevajag no viņa mantām nekā man. Ka tomēr sarakstīja papīrus un atpakaļ ceļa mainoties tie bij jau lempim klāt. Tā nu vēl man savām problēmām vajag cita vīra problēmas? Nu i nafig nest uz sevis cita Saimes problēmas, tad nu savdabīgi un aizdomīgi atkal liek aizdomāties Bites pakalpojumi. Ka pienāk īsziņa par laikus ne apmaksātu internetu, bet tas ir apmaksāts pirms Pērkona dardiem, ka izprinteja papīru un apmaksāju Mego! Tomēr rīt to grib atslēgt, ka jānomaksā šodien ir divkārši, ko darīt ar tiem lietuviešiem? Tad nu vien aizminies līdz Bites apkalpošanas nodaļai norādu par lietuviešu garīgo būtību, ka man netā ir jāskatās filmiņas par saviem senčiem kuršiem un tāds mēsls lietuvietis grib Klaipedu piedēvēt, ka tas ir viņu zemes? Tas mēsls gribēs piesavinaties manu senču godu? Tas mēsls gribēs uzlikt man maksāt nepamatoti augstus rēķinus, kad man ir svarīgs katrs milimetrs un centimetrs? Svarīgs grams un minūte, bet rīt to netu man vajaga? Tad saņem tu aiz mana Kuršu lepnuma tu sūda juda lietuvieti divkāršu samaksu! Ēd un norijies, lai gnīdas ar tevim tiek galā pašas, bet problēma, ka vienreiz tai Bitei tika piedots, cik reizes drīkst piedot, ja tā nauda nesmird lietuvietim, tad tomēr lietuvietis smird ļoti pretīgi! Smird vish Anglija un smird tas Latvija, ka smird tas Kuršu zeme Klaipēdā! Tad bez Soviet laiku kultūras vārdiem neiztikt. Tomēr visa saspringuma un noguruma dēļ ieradās kāds vīrs ar kuru biju norunāts tikties rīt, bet izrādās rītdiena ir šodiena un šodiena nebūs vairs rīt diena, tad jādara vien tas, kas ir norunāts. Jāieslēdz sevi pareizajā dienā! Tomēr sanāk tā, ka pēc izdarītiem darbiem ja velkas tam līdz, lai neietu ar kājām. Nu tas vīrs ved būvmateriālus! Kādā vietā ainaviski skaistā pie dikisa sāk būvēt jaunu celtni. Vīri pēc īpatnībām veci un jauni savākušies apkārt tai celtnei, ka tie daridami savus darbus jased un jāvēro dabas skaistums. Kāds paugura veidojums gluds un līdzens pievērš savdabīgu uzmanību un nez kāpēc tas rada aizdomīgu sajūtu, ka tas mazais putniņš, kas lēkā un lēkā uz tā līdzenā paugura krīt man uz nerviem!? Tāds pavisam maziņš un ļoti, ļoti nervozs izskatās!? Sīki tas lēkā un lēkā pa pauguru turpu šurpu, ka gribās tam pateikt rupjības, bet nedrīkst. Radība ielikta dabas būtībā. Tomēr vīrs atgriezies auto tam saku par to savdabīgo putnēna nervozitāti, ka tas izskatās uz tā gludā paugura tik redzami nervozs? Tā Cielaviņa, ka māju būvē blakām kāda izpildītāja, kas tiek celta par maniem izmistajiem mizeliem pie kāda balti liela bērza netālu no Rīgas stacijas. Ka tai dienā bij jāizbrauc līdz adresei, bet kabatā palicis viss tikai ceļam. Vajag un ļoti svarīgi, ka mizels spiež uz galvu, bet izdarījis pienākumu pret dabas likumiem aiz muguras tāliene piefiksēju divus policajus. Tie saka skriet pat pakaļ to lielo gabalu un oficiāli stadijas priekšā pieprasidami personas apliecinošie dokumentus! Tas mizels pārvērtās no 30 eiro soda procentos uz 150 un darīdams savu sudaino darbu vietā, kur īpaši mani slavēja par labu darbu un piedāvāja iet strādāt pat pašam Valsts prezidenta pilij tīrīt sūdus algas lapiņa jāredz summa divas reizes mazāka. Tad vien kārtējo reizi vien tai dāmai, kas piedāvāja tam prezidentam tīrīt sūdus norādīju, ka viņi tā nav cienīgi, lai tiek galā paši, bet tur arī nonākot strādāt visu drīzāk es tiem sastastisu lietas kuras nepatiks jums pašai. No visu labāka darba darītāja vienā mirklī pārvērtās morāles lekcijas sākās no kolēģiem, kas arī īstie letishi. Changalu sūds ir tas pats smirdīgais sūds! Dirsdami virsū savas netīrības un baidāmies ar savām morāles lekcijām tie grib, lai ar tādiem cilvēkiem dara darbu, ko tie uzskata par nicinājumu? Paši dara tiesi tādus pašus sudainus darbus, bet augstprātība tie ir vareni vāciešu dzimts pēcteči vai zviedru karavīrs ir bijis tiem varens sencis! Padomajieties vai? Policajs arī sarakstīja protokola teikumus tādus, ko neesmu atļāvies tam pateikt, bet izceļ sevi par poļu panu pecteci nonicinadams Latgali un latgaliesus, ka tiem nekad nav bijuse sava valsts. Pats strādā Latgales priekšpilsētas policijas iecirknī, ko teikt tādam augstpratim? Ka vien iz tiem rakstītiem vēstures penteruem Jersika nav bijusi valsts? Valdnieks latgaļiem nav bijis? Zemes savas nav bijis? Valoda latgaļu arī nav valoda, bet ir dialekts? Cik tai izpildītājai tā māja izmaksas nezinu, bet var teikt, ka tā tiek būvēta uz darba veču mizeliem! Padomājiet paši, kāpēc jums konditorejas izstrādājumos ir īpašā cieņa torte – Cielaviņa? Kamdēļ visos svētkos jūs to parazītiem mīļo torti stuke jāt un stykejat iekšā patriotisma jūtu pēc. Tādas pašas īpatnības tortes bij visā Soviet konditoreja, bet ar citām siltiem. Pieņemsim nosaukums Kijevas torte skan apziņai daudz varenak nekā kaut kāda tur nožēlojami nervoza sīka putnēna būtība, ko nez kāpēc ir grūti izteikt vārdā Cielavins? Nu pieņemsim ir kokiem nosaukumi, bet neskanētu labi, ja Ozolu sauktu par Ozil vai Ozole. Tomēr ozola zīle ir bijusi savdabīga Loze senčiem. Kāpēc tie loze izvēlējās ozola zīles un kādiem nolūkiem padomājiet paši, ja jūs esat tie īstie pagāni un cinijaties visu ilgāk par visiem pret Kristīgās ticības uzspiešanu?