Miris viens nožēlojams provokators- jūda

Kāds viņš bija disidents, parāda viņa ziņojums VDK:

Jautājums tīri sadzīvisks: nodevēji nomirst vai nosprāgst ? Otrs jautājums: vai viņam kāds spieda “zem pistoles stobra” šo ziņojumu rakstīt ? Nē, nespieda, viņš to darīja brīvprātīgi !!! Tātad, nolādēts jūda, latviešu tautas bende ! Un, ne jau tikai viņš viens tāds bija. Lūk, pārējā plejāde:

-Ir zināms, ka Ints Cālītis ir provokators(stukačs) jau tresajā paaudzē, kopš cara OHRANKAS laikiem(atvērt) !!!

Miris Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Ints Cālītis

Sestdien miris Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, par pretpadomju darbību trīskārt tiesātais Augstākās padomes deputāts Ints Cālītis, vēstīts Valsts prezidenta Egila Levita kontā sociālajā tīklā “Twitter”.

Miris Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Ints Cālītis
Foto: Zane Štolcere/ Facebook

01.07.2023 16:46

LETA

Cālītis dzimis 1931. gada 5. martā.

Kā rakstīts Viļa Selecka grāmatā “Disidents”, pirmoreiz Cālītis arestēts 1948. gadā par skolēnu pretošanās organizācijas “Lāčplēsis” dibināšanu un proklamāciju izlīmēšanu par godu Latvijas Republikas 30. gadadienai.

Pēc pratināšanas stūra mājā un Centrālcietumā viņu nosūtīja uz Kolimu, kur Cālītis apcietinājumā pavadījis astoņus gadus.

Pēc atgriešanās, 1958. gadā, sekoja otrais arests, kura pamatojums bija kratīšanas laikā atrastais 18. novembra runas melnraksts un veci kara laika žurnāli bēniņos.

Trešais arests – 1983. gadā par parakstu uz 1979. gada Baltijas hartas, kurā pirmoreiz bija atklāti izvirzīta prasība atzīt Molotova-Ribentropa noziedzīgo līgumu par spēkā neesošu.

Cālīti atbrīvoja 1986. gadā, atstājot nosacīto sodu, liecina publiski pieejamā informācija. Tai pašā gadā viņš iestājās Starptautiskās apvienības par cilvēka tiesībām (ISHR/IGFM) Maskavas nodaļā, vēlāk Latvijas Vides aizsardzības klubā.

1988. gada rudenī piedalījās Neformālās tautas frontes (NTF) dibināšanā. Pēc Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kļuva par LTF domes valdes locekli, piedalījās dažādu demokrātisko organizāciju dibināšanas pasākumos Maskavā, Ļeņingradā, Vladimirā, Novosibirskā, Čeļabinskā.

Cālīti 1990. gada martā no LTF saraksta ievēlēja Augstākajā padomē, kas 1990. gada 4. maijā pieņēma Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.

Cālītis 2010. gada martā piedalījās partijas “Par prezidentālu republiku” dibināšanā un kandidēja 2011. gada 17. septembra Saeimas vēlēšanās, taču 11. Saeimā ievēlēts netika.

Cālītim 2000. gadā piešķirts trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2003. gadā Lietuvas Republikas Vīta ordeņa Virsnieka krusts.

04.07.23

You may also like...

7 komentāru

  1. Nekropole saka:

    Suns nosprāga sprāgdams. Lai viņš sprāgtu visas nākamās dzīves!

  2. Sūka saka:

    Turpinās kampaņa “Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!”

  3. AG saka:

    Seleckis un I.Cālītis bija vienādi sūdi un praktiski vienlaikus abi nosprāga un devās uz elli! Tikai M.Cālīti gan neaiztiec, tas bija godavīrs, kurš viņam iedotos 25 g. nosēdēja “no zvana līdz zvanam”.

  4. Anonīms saka:

    Nūja! Nezinu viņa patieso būtību i vien par viņa varoņa darbiem izlasu šinī tribunālā, bet atrasdams kādas izsviestas markas tās apskatot atkal vien ir jāpārdomā tēma, kādi kropli ir tie aristokrātu izdzimteņi un tās izlypusas acis, kā karalienei Viktorijai? Nu tas Cars Nikolajs vien tāds pats izdzimtenis no viņu sugas un Stukacu tēma ir Cariskaja Russija bijusi pilnīgi visās organizācijas. Tā pati Pareizticīgo baznīca no iekšienes bij pilna ar stukaciem un pienākums tak grēksūdzi izklāstīt caram tetinam bij mācītājam, ja grēcinieks pret dievišķo ķeizaru apgrecinajies bij. Tak no vāciešiem tas Stukacu kults ienests un vāciešos no kā? Žīdu gheto! Kad vazajoties pa Anglijas ielām, tad nekādi jau nevar neredzēt, ka Anglija ir tipiska koncentrācijas nometne ar elektronisko uzraudzības kārtību un Stukacu īpatnība rietumos ir normāla parādība. Pat goda vietā Stukacs! Ta nu latviešos Stukacu ir bijis vienmēr daudz, ka tā ir nacionālā īpatnība neliela sudina pēc visu pateikšu skolotājai, pionieru vadītājai, priekšniekam, direktoram, policajam. Neēd latvieti, bet ēd augstas kvalitātes pārtikas produktus!? Braucu nodot taru i nopircis saldējumu sēdot ēdot to skatos uz kārtējo Lidl celtniecību vietā, kur bij siltumnīcas Soviet times. 80 tie ziedu tirdzniecības laiks latviešiem bij uz Urā, bet 90tajos ienāk Hollandiesi ar ziediem, kas ne smaržo. Mainoties ar velo līdz veikalam kur maz ir savējā, bet devīze gan – Par savējiem – atkal ieraudzīdams ukrainu pārdevēju atbalstu viņu ar pirkumu, bet zemenēm klāt vēl piena vajag. Plauktos skatoties ir vienkārši ja lamājas, ka pizdec ir totāls! Nu labi, ka vismaz viens no visiem ir piens. Ta nu jautadams ykrainietei par poļiem viņa atbild, ka īpaši saskare ar viņiem nav bijusi vien norādu, ka Lidl lielākoties tirgo no Polijas ievestos piena produktus, kas nemaz nav piena produkti. Kas ir augusi 80 tajos un dirs šodien, ka viņiem nebij laba pārtika ir nožēlojami mēsli. Maize, piens, sviests, konditoreja, zemenes un darba ļaužu ēdnīcā vienmēr bij ēdamais. Latvijas Psr lauksaimniecība bij pacelta augstā līmenī, bet tieši dēļ tās lielveikalu sistēmas tā tika iznīcināta un tirgo tajos lielāko daļu reālus sūdus. Maxima vispār savu darbību sāka ar viss istako mēslu tirdzniecību, kas sākotnēji saucās T-market un kafijas vietā bij pakās saberti reāli zemes māli vai tējas vietā zaļā zāle sasmalcināta. Kad uz sūdiem iepakotiem glaunos papīros uztaisīja starta miljonus, tad pārdevējas. Labai precei vajag vēl labu pārdevēju, kas runā pieklājīgu valodu, bet latviešiem ir nopietnas problēmas ar komunikāciju.

  5. Gegd saka:

    Nu jau šis vella bērns būs nonācis mājās. Uz šo brīdi.Pie sava tēva velna. Ierastajā vidē,starp savējiem. Bļembuku kavalieris…

  6. Hdh saka:

    Tēvs šaizemē šim bijis Maksis. Arī politieslodzītais. Laikam ar vācu atbrīvotājiem. Žīdu maksi socializēja mazbišku…

  7. JUSTS saka:

    Pareizi, cilvēki mirst. Zemlopi Ivars Godmanis, Aivars Borovkovs, Andris Guļāns, Aldis Plaudis, Guntis Indriksons, Aivars Garda, Aivars Gedroics, Rihards Bunka nosprāgs. Kurš vairāk atceras Gvido Zemribo, Jāni Maizīti? Neviens. Sprāgoņas neviens negrib atcerēties.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *