Vilors Eihmanis. Par Stambulas konvenciju Satversmes tiesas skatījumā

LRTT skatījums: Tikai provokatori-kremlisti un noziedznieki var boikotēt šo KONVENCIJU !

Biedrības “Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija” valdes priekšsēdētājs Vilors Eihmanis

Par Stambulas konvenciju Satversmes tiesas skatījumā.

Nesenais traģiskais gadījums, kad jauna sieviete tika nogalināta savas bijušās dzīvesbiedra rokās, ir aktualizējis jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju Latvijā. Šo konvenciju Latvijas valdība parakstīja jau 2016. gadā, tomēr līdz šim Saeima nav pieņēmusi lēmumu par tās ratifikāciju. Stambulas konvencijas pretinieki apgalvo, ka tā esot pretrunā ar Latvijas pamatlikumu – Satversmi. Vai tiešām tā ir? Un kāda ir Satversmes tiesas loma šajā procesā?Satversmes tiesas kompetence Latvijas likumi paredz, ka visas juridiskās šaubas par kāda starptautiska līguma atbilstību Satversmei var kliedēt noteiktā kārtībā un tieši tam izveidotā institūcijā – Satversmes tiesā. Pieteikumu ir tiesīgi iesniegt visi galvenie konstitucionālie spēlētāji, piemēram, valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets. Tāpat to var darīt arī vismaz 20 Saeimas deputāti. Tiesa var pieteikumu pieņemt izskatīšanai tikai tad, ja tas ir juridiski pamatots un attiecīgi pārbaudāms. Tiesa nevar pieņemt izskatīšanai pieteikumus, kas balstīti uz politiskiem vai ideoloģiskiem apsvērumiem vai kas cenšas ietekmēt parlamenta lēmumu pieņemšanas procesu. Tiesa arī nevar pieņemt izskatīšanai pieteikumus par starptautiskiem līgumiem, kas vēl nav ratificēti un nav stājušies spēkā Latvijai. Tiesa var tikai novērtēt to atbilstību Satversmei pirms ratifikācijas vai pēc tās. Tiesa nevar pieņemt izskatīšanai pieteikumus par starptautiskiem līgumiem, kas ir daļa no Eiropas Savienības tiesiskajiem aktiem vai kas ir saistīti ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Šajos gadījumos tiesa var tikai nodot jautājumu Eiropas Savienības Tiesai Luksemburgā. Galvenie argumenti un Satversmes tiesas secinājumi 2020. gadā Satversmes tiesa saņēma pieteikumu par atsevišķu Stambulas konvencijas normu atbilstību Satversmei. Pieteikumu iesniedza tie deputāti, kuri politiski pārstāvēja uzskatu, ka konvencija neesot pretrunā ar Satversmi, lai pārbaudītu konvencijas pretinieku argumentus.Pieteikumā tika ietverti šādi argumenti:konvencija prasot, lai valsts veicinātu izmaiņas sabiedrības domāšanā pret personām, kuras sevi neidentificē ar dzimšanas brīdī noteikto dzimumu;konvencija apdraudot Latvijas konstitucionālo identitāti;konvencija uzspiežot Latvijas iedzīvotājiem noteiktu ideoloģiju un prasot to mācīt arī skolās, tādējādi pārkāpjot bērnu vecāku tiesības lemt pār bērnu izglītību;konvencija nonākot pretrunā ar valsts pienākumu aizsargāt tradicionālo ģimeni, kuru veido tēvs, māte un bērns;konvencija diskriminējot vīriešus.Satversmes tiesa 2021. gada 4. jūnija spriedumā lietā Nr. 2020-39-02 noraidīja visus šos argumentus un secināja, ka Stambulas konvencija ir pilnībā saderīga ar Satversmi. Tiesa pamatoja savu spriedumu ar šiem galvenajiem apsvērumiem:Stambulas konvencijas vienīgais objekts un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz jautājumiem par šādas vardarbības izskaušanu, nevis uz viendzimuma pāru tiesību apjomu vai piespiedu dzimuma maiņu.līdztiesību un cilvēktiesības.Stambulas konvencijas vienīgais objekts un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz jautājumiem par šādas vardarbības izskaušanu, nevis uz viendzimuma pāru tiesību apjomu vai piespiedu dzimuma maiņu.Konvencija vispār neskar īpašu laulības vai ģimenes formu pieņemšanu vai ieviešanu. Konvencijas dalībvalstu pienākums ir nodrošināt tādu aizspriedumu, paražu, tradīciju un citas tādas prakses izzušanu, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību. Starp citu, jau šobrīd no Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), kurai Latvija ir pievienojusies, izriet valsts pienākums veikt visus attiecīgos pasākumus nolūkā izskaust šādus aizspriedumus un praksi.Konvencija neapdraud Latvijas konstitucionālo identitāti. Konvencija neietekmē Latvijas valsts suverenitāti vai neatkarību. Konvencija neietekmē Latvijas valsts valodu vai kultūru. Konvencija neietekmē Latvijas valsts teritoriālo integritāti vai robežas. Konvencija neietekmē Latvijas valsts demokrātisko iekārtu vai tiesiskumu. Konvencija neietekmē Latvijas valsts pamatprincipus un vērtības, kas izklāstītas Satversmes preambulā un 1.-8. pantos.Konvencija neuzspiež Latvijas iedzīvotājiem noteiktu ideoloģiju un neprasot to mācīt arī skolās. Konvencija neaizliedz Latvijas iedzīvotājiem paust savus uzskatus un viedokļus par jebkuru jautājumu. Konvencija neaizliedz Latvijas iedzīvotājiem brīvi izglītoties un mācīties saskaņā ar savu piederību un pārliecību. Konvencija neaizliedz bērnu vecākiem lemt pār bērnu izglītību saskaņā ar savu reliģisko un morālo uzskatu sistēmu. Konvencija tikai nosaka, ka valsts ir jānodrošina, ka izglītības programmās un materiālos netiek veicināta vai attaisnota vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē.Konvencija nenonāk pretrunā ar valsts pienākumu aizsargāt tradicionālo ģimeni, kuru veido tēvs, māte un bērns. Konvencija neatceļ vai nemaina Satversmes 110. pantu, kurš nosaka šo pienākumu. Konvencija neatceļ vai nemaina Ģimenes likumu, kurš nosaka laulības nosacījumus un sekas. Konvencija neatceļ vai nemaina Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kurš nosaka bērnu tiesības uz ģimeni un vecāku aprūpi. Konvencija tikai nosaka, ka valsts ir jāaizsargā visas personas no vardarbības ģimenē neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, etniskās piederības, reliģiskajiem uzskatiem vai seksuālās orientācijas.Konvencija tikai nosaka, ka valsts ir jāaizsargā visas personas no vardarbības ģimenē neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, etniskās piederības, reliģiskajiem uzskatiem vai seksuālās orientācijas. Konvencija arī nosaka, ka valsts ir jāsniedz atbalsts un palīdzība vardarbības upuriem un jāsoda vardarbības izdarītāji.Konvencija nediskriminē vīriešus. Konvencija neaizliedz vai nemaina vīriešu tiesības un pienākumus kā pilsoņiem, tēviem, laulātajiem vai darbiniekiem. Konvencija neapvaino vai nenovērtē vīriešus kā dzimumu. Konvencija tikai atzīst, ka vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir nopietna problēma, kas prasa efektīvu risinājumu. Konvencija arī atzīst, ka vardarbību var ciest arī vīrieši un bērni un ka viņiem ir tiesības uz aizsardzību un atbalstu. Konvencija arī aicina vīriešus iesaistīties cīņā pret šo problēmu un veicināt dzimumu līdztiesību un cilvēktiesības.Satversmes tiesa nosprieda: Atzīt Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 4. panta 4. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam.Kopsavilkums. Pirmkārt, saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu no 2021. gada 4. jūnija, Stambulas konvencijas norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Satversmei1. Satversmes tiesa norādīja, ka šādi pasākumi nav diskriminējoši pret vīriešiem un neietekmē Latvijas konstitucionālo identitāti.Otrkārt, saskaņā ar žurnāla “Jurista Vārds” rakstu no 2021. gada 8. jūnija, Satversmes tiesa arī izbeidza tiesvedību par citiem Stambulas konvencijas punktiem, kas bija apstrīdēti pieteikuma iesniedzēja2. Tiesa secināja, ka nav pamata uzskatīt, ka Stambulas konvencija ietekmētu Latvijas valsts suverenitāti vai neatkarību, vai ka tajā ietvertie termini “dzimte” un “dzimuma identitāte” būtu pretrunā ar Satversmes noteikto cilvēka cieņu un vienlīdzību.Treškārt, saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas paziņojumu no 2020. gada 4. augusta, lieta par Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei tika ierosināta pēc Saeimas deputātu grupas lūguma. Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka Stambulas konvencija ir pretrunā ar Latvijas pamatlikumu – Satversmi, tās burtu un garu.Nobeiguma vietā.Saskaņā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju no 2019. gada 28. novembra, Stambulas konvencija ir pirmais starptautiskais dokuments, kurā juridiski definēta vardarbība pret sievietēm un izveidota visaptveroša tiesisku un politisku pasākumu sistēma, lai novērstu šādu vardarbību, atbalstītu upurus un sodītu vainīgos1. Eiropas Parlaments aicināja ES un visas dalībvalstis ratificēt Stambulas konvenciju.Saskaņā ar Eiropas Parlamenta paziņojumu no 2023. gada 5. maija, Eiropas Parlaments atbalsta ES pievienošanos Stambulas konvencijai. Eiropas Parlaments uzsvēra, ka Stambulas konvencija ir atzīta par visefektīvāko līdzekli ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai, jo tā uzliek konkrētus pienākumus. Eiropas Parlaments arī noraidīja maldinošus apgalvojumus par Stambulas konvenciju, piemēram, ka tā ietekmētu ģimenes struktūru vai veicinātu dzimuma maiņu.

04.06.23

You may also like...

5 komentāru

  1. AG saka:

    Malacis, Viktor, riktīgs sorosietis esi! Pidareviča pipeli jau atsūkāji? :)))

  2. skepse saka:

    Vasistdas satversmes tiesa! Neviens,nekad,mums ar neko labu nav uzbāzies,un mazi ticams,ka kādreiz to darīs.
    Cara armijas zaldāts no baronu Latvijas to pamanījis jau vairāk kā pirms simt gadiem-Ticību nesējiem šeitan….-.
    Tiešām,būs tā piektā riteņa konvencija jāizlasa.

  3. Nodeveeju meesli turpina smirdeet! saka:

    No “Foruma” kāds Aleksandrs78:
    Par vēl viena aldertmanes, jurkāna, urbanoviča, elksniņa utt. pērkamo tipu publisko neta smirdoņu!

    No Latvijas aizmukušais caurkritušais politiķis gobzems reklāmveidā, publiski vēršas pie latviešiem: Krievi nav vainojami pie visām latviešu nelaimēm:

    “Latviešiem nekas nevar mainīties, ja tie turpina dzert, būt skaudīgi, dusmoties pat uz sevi un nespēt ielaist sevī dzīvesprieku, nemīlēt bērnus un it visā vainot visus citus. Un krievi nav vainojami pie visām latviešu nelaimēm.
    —————————– ———————————– ————————————-
    – savas alkatiibas, nodeviguma un stulbas godkaares deel šis pastulbais kangarelis atkal izmanto kremla resursus savam primitiivajam paslabumam!

  4. Nodeveeju meesli turpina smirdeet! saka:

    Par veel vienu peerkamo meeslu, kas uz visu gatavs krievu naudas deel:

    No “Jauns LV”:

    Dimitera sievas Līgas 66. dzimšanas dienā, pareizticīgo Svētā Gara svētkos un Pokrova kapsētas 250. gadadienā –  pirmdien, 5. jūnijā, pie mātes, aktrises V.Artmanes kapa dziesminieks K.Dimiters atklāja ceturto dziesmu albumu krieviski “Внимание! Внимание! Говорит Война!”(“Uzmanību!Uzmanību!Runā karš”).

    Uz pasākumu pie aktrises kapa vietas, pie kura bija uzklāts galds, ieradās apm. 15.cilvēku, no kuriem vairums bija kundzes gados, kuru vidū bija vietējās pareizticīgo draudzes pops. 

    Ceremonija iesākās ar lūgšanu pie mūziķa mātes kapa un tālāk tā noritēja krieviski. Tika paziņots, ka kapu celiņš gar Vijas Artmanes kapu simboliski tiks nosaukts par “Vijas Artmanes ielu”.
    Tad tika atskaņotas pāris dziesmas no albuma, kuras izpildīja nevis pats autors, bet tikai ieraksta veidā. Viena no dziesmām bija veltīta krieva un ukrainietes mīlas stāstam kara laikā, kuras noslēgumā tika izdziedāts, ka abi, ja viņiem piedzims meita, viņu nosauks Pobedas (latviski – Uzvaras) vārdā. Otra bija albuma tituldziesma “Внимание! Внимание! Говорит Война!”, kuras nosaukums rada asociācijas ar IIPK kara laika Maskavas radiobalsi – J.Levitānu, kura  ziņojumi no frontes iesākās ar vārdiem “Внимание! Внимание! Говорит Москва!” (“Uzmanību! Uzmanību! Runā Maskava!”).Jābrīnās, ka krievijā joprojām šo IIPK posmu, kurā psrs karoja ar nacistisko Vāciju, sauc par mistisko Lielo Tēvijas karu.Vēl bija dziesma par meitas vēstuli mātei, kurā viņa saka: “Mīļā māt, jums ar tēti drīz jāaizbrauc. Latviešu valodu zina bērni, zinu es, bet jums ir laiks, kamēr nebūvē lēģerus”. Arī pats K.Dimiters iespēja pasūkstīties par to, cik “valdošie” tagad dara netaisni, kad viņi nabaga nepilsoņiem (precīzāk – krievijas pilsoņiem), kuri vēlas turpināt dzīvot Latvijā, liek kārtot latviešu valodas eksāmenus. Viņam par to esot liels kauns!

  5. Anonīms saka:

    Nūja! Ta nu Grantinam skaidrs piemērs ar Dimitera mātes īpatnību, ka nespēj dzīvot cilvēks bez uzmanības un visādi cenšas sevi izcelt par garīgo guru kādai tautas daļai, jo māte tak Rīgas kinostudijas svētā primadona. Sieviešu tiesības un visādu mauku vēlmes čakarēt vīrietim smadzenes ir lerymiem, bet nonakdamas sveštautiešu apskāvienos un dabūjušas sajūsmas ovācijas pazaudē savu īsto būtību, kā Laima Vaikule vēl nesen bij varone, bet arī nomaldijusies savos spriedelejumos izsaka, ka 90 vajadzēja mīļāk dot pilsonību labajiem krieviem. Tā nu nesauc savu zemi par mātes zemi, bet par Tēvzemi! Īpaši jums uztrauc visādu padebilo tiesības, ka sunim asti nocirst ir liels noziegums, bet policajs var ar kājām spārdīt tikai tāpēc, ka jis ir iedomājies sev par varen esam. Ko nozīmē foto un kino pielūgsme!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *