Oslo terorakts: murgs vai globālās multikulturālās politikas krīzes sekas?
Norvēģijas 22. Jūlija traģēdijas sakarā Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs notikušo nodevēja par murgu un nacionālo traģēdiju.
Es šim apgalvojumam kategoriski nepiekrītu, jo tiek apzināti maldināta sabiedrība un sagrozīti kājām gaisā sekas ar cēloņiem.
Patiesība ir tāda, ka murgs un nacionālā traģēdija ir tā politika, ko piekopj Norvēģijas sociālistu partija ( un citas līdzīgas Eiropas valstu liberālās kreisās partijas ) pēc globālistu multikulturālās politikas īstenošanas scenārija. Terorakts Oslo un Utejas salā, kuru veica Bērings ir sekas šai bezatbildīgajai multikulturālisma un atvērto durvju imigrantiem politikai. Terorakts Oslo ir trauksmes signāls jeb “sarkanā līnija” tam, ka Eiropā sabiedrība ir pietiekoši radikalizējusies un Eiropas nacionālpatriotiskie spēki ir gatavi pretoties šai globālistu multikulturālajai politikai ar radikāliem līdzekļiem. Ir jāatver acis un jāspēj atšķirt cēloņus no sekām un nevajag tos jaukt vietām, ka to nupat mēģināja sagrozīt Norvēģijas premjers, apzināti maldinot gan Norvēģijas, gan pasaules sabiedrību.
Ir būtiska atšķirība starp islamistu teroristiem – pašnāvniekiem vai manjakiem – psihopātiem un Bēringu.
Gan islamisti teroristi- pašnavnieki, gan manjaki – psihopāti pēc terorakta kā likums izvairās no atbildības tiesas priekšā, padarot sev galu, kas raksturo viņu gļēvumu atbildēt par savu rīcību sabiedrības priekšā.
Turpretī Bērings apzināti pēc pastrādāta nozieguma ir saglabājis savu dzīvību un brīvprātīgi padevās tiesībsargiem, lai turpinātu savu politiskās pārliecības cīņu un tādējādi panākot pašu svarīgāko, kamdēļ viss šis noziegums tika paveikts – proti likt pasaules sabiedrībai atvērt acis un ausis un uzklausīt viņa rīcības motīvus.
Tas viss liecina, ka Bērings, neskatoties uz to, ka katram ir tiesības viņu notiesāt vai attaisnot, nav bezatbildīgs un gļēvs terorists – pašnāvnieks vai manjaks – psihopāts, bet motivēts iet savu politiskās pārliecības cīņas ceļu līdz galam un uzņemties par sekām pilnu atbildību.
Uzskatu, ka Bērings ir pārliecināts, ka viņa cīņa pret globālistu multikulturālo politiku ir tikai sākusies un turpinot to mūža ieslodzījumā, upurējot savu brīvību, jo pašapmierināto patērētāju mietpilsonisko sabiedrību bez šoka savādāk pamodināt, viņaprāt, nebija iespējams. Ari multikulturālisma politikas atbalstītāji vairs nevarēs ignorēt šo faktu un izlikties, ka nacionālpatrioti un antiglobālisti ir tikai saujiņa kretīnu vai izmirstoša politiskā suga, kurus neviens globalizācijas laikmetā vairs neņem pie pilna prāta vai arī kā minimums nevajadzētu ņemt vērā.
Foto: Antiglobālists
Par to, cik politiski pārliecināts savos uzskatos un gatavībā atbildēt pasaules sabiedrības priekšā par savu rīcību ir Bērings, liecina viņa politiskā izglītība un darbošanās sabiedriskajos forumos un pēc nozieguma veikšanas brīvprātīga padošanās likumsargiem bez neviena šāviena sevis aizstāvēšanai, savas vainas pilnīga atzīšana, kā arī gatavība sniegt publisku preses konferenci tiesas sēdes laikā.
Diemžēl, cik es varu nojaust, tad visdrīzāk šādos gadījumos kā likums minētā tiesassēde būs slēgta brīvai masu mediju piekļuvei. Lai vai kā lems Norvēģijas Tieslietu ministrija rīkot publisku tiesas sēdi vai slēgtu, viss raksturo Bēringu kā apzinātu un motivētu personību, kurš nav jāsalīdzina ar anarhistiem , islamistiem vai psihopātiem, kuri bēg no atbildības sabiedrības priekšā. Patiesībā Bērings jau savā manifestācijā un citos publiskos internetmēdijos ir iepriekš pateicis savas politiskās cīņas motīvus pret globālistu un multikulturālisma atbalstītāju īstenoto politiku.
No profesionālā viedokļa tehniski pareizi izplānotie terorakti, sākumā uzspridzinot autobumbu pie Socialistu partijas vadības ēkas, kas lika saprast, ka teroraktam ir apzinata politiska nozīme un tikai pēc tam slaktiņš šīs partijas jauniešu nometnē Utejas salā, atšķir visus citus teroraktus no anarhistu , islamistu vai psihopātu teroraktiem, kuri kā likums izvēlas par saviem mērķiem objektus, kuri ir viegli sasniedzami vai trāpās nejauši “pa rokai” un visdrīzāk nav saistīti ar šo anarhistu, islamistu vai manjaku neapmierinātības cēloņiem, lai izraisītu vispārīgu paniku un haosu.
Atceresimies šo cilvēku, pilsonis Anderss Bērings-Breivīks un datumu 22. jūlijs 2011. gads.
Cilvēks, kurš pirmais pieteica reāli bruņotu karu globālistiem un multikulturālismam. Viņš ir ierakstījis savu vārdu jaunāko laiku vēsturē. Patīk tas kādam vai nē, bet norvēģis Anderss Bērings-Breiviks ir ierindojams 2011. gada cilvēku sarakstā kā tāds , kurš pirmais atbildīgi un drosmīgi meta izaicinājumu globālistiem un multikulturālās politikas atbalstītājiem.
Vēsture būs viņam tiesnesis.
Neuzskatiet manas piezīmes par Beringa slavināšanu.
Es aukstasenīgi analizēju notikumu un konstatēju faktu pēc būtības.
P.S.
Eiropas multikulturālas politikas piekritējiem ir jārēķinās, ka Bēringam ir daudz sekotaji visās Eiropas nacionālajās valstīs. Un gadījumā, ja tuvākajā laikā EP netiks parskatīta globālistu apzināti īstenotā migrācijas politika, caur ko patiesībā notiek Eiropas pakļaušana islamizācijas draudiem un nacionālo valstu likvidācijai pēc būtības, tad līdzīgi radikālas pretošanās akciju skaits pieaugs viscaur Eiropā. Tas nav pareģojums, bet uz loģiku balstīts analītisks secinājums. Nedrīkst Eiropas sabiedrība pievērt acis uz šo faktu. Pēdējais laiks sākt aktualizēt jautājumu augstākajā līmenī , pirmām kārtam katras Eiropas nacionālas valsts iekšienē, gan EP kopumā par multikulturālisma politikas sekām, kuras rezultātā Bērings ir kļuvis pirmais Eiropas nacionālpolitisko nemieru Vēstnesis tam, ka Briseles piekoptā multikulturālisma politika ir sasniegusi sarkano līniju.
Lūgums šo manu atziņu pārtulkot norvēģiski, zviedriski, dāniski, somiski un izplatīt Skandināvijas internetvietnēm un masu mēdijiem.
Aivars Skudra, Izraēlas latvietis.
25.07.11
==========================================
LRTT piezīme. Kā šodien ziņoja vācu ziņu dienesti, Norvēģijas valdība ir nolēmusi šo LIETU izskatīt aiz slēgtām durvīm. Kā redzams, tad Norvēģijas valdībai ir par ko baidīties un arī ir ko slēpt no tautas.
Tieši tāpat kā Latvijā.
Latvijas mēdiji apzināti sagrozīja Jāņa Isalnieka teikto par šo tēmu.
Piemēram, DELFI visi J. Iesalnieku atbalstošie komentāri tika dzēsti.
