“Dabas mīlētāji !” Latvijas bendes

Anonīms saka:

Nūja! Kādu pavasara aukstu dienu minoos ar velo uz Jūrmalu līdz tēva kapam, kas murgos neliek miera, ka pat jau aiziet līdz kautinam un ar dusmām tēvam jānorāda lidz iestāsies siltāks laiks būšu pie tevis klāt! Braucot pa Jūrmalas ielām jānoskatās atkal ar savdabīgām skumjām, ka mājas kuras dzīvoja reiz latviesi ir izliktas uz pārdošanu. Kārtējais luzers nespēj pavilkt savu graustu un cer to pārdot par miljoniem kādiem Maskavijas mauku mājas priekšniekam! Aizbraucis līdz kapam protams jāpārliecinās, ka tēvs neliek murgos miera taisnīgi un skujas ir pa pilnam! Tā nu mainoties atpakaļ ceļu no mirušo valstības pie dzīvajiem kārtējo reizi velk lenti turpu šurpu, kas bijis un izbijis, kā būtu, ja okupantu nebūtu Latvijā? Soviet laiku īpatnība sit iekšā savu pretīgumu, ka nekā skaista tajos nav uzcēluši, ja tik vien Staļina laika arhitektūru, ko arī patrioti grib nojaukt. Tomēr pirms kara laikā celtā arhitektūra ir daudz skaistāka un tas pats VEF vēsturiskais ir arhitektūras ziņā skaistāks par Sovietu dzelzsbetona ēkām un tiem nozelojamiem proletariātiem, kas to rūpniecību apkalpoja. Mainoties cauri Mārupei vien ja spļaudās, kā tie nožēlojamie letini ir spējusi sacelt sev tādas lielas dachas? Vien vaimanā, ka dzīve slikta, bet dzīvo divstāvu dachas un suņi vēl apsargā un suņus apsargā saimnieki. Vēl rēķinus apmaksa auto, izklaidēm, internetam utt. Hujova, hujova dzeivoj ti chulishi! Ta nu minot pedāļus aukstais vējš aizputa līdz veikalam ar lielu uzrakstu – VELO! Davaj iesaus tai iekšā paskatit, ka varbūt kāds elektro velo? Iegājis tama sākas saruna oficiālā tonī, kā jau tas pienākas pārdevējam, bet es jaunieti situ ārā no viņa ierastās valodas un pa vienkāršai darba ļaužu valodai lieku ārā savu stāstu, kā esu atmini es līdz viņu veikalam. Velo jau man ir veseli 5, bet kamēr es nonācu līdz tam ar kuru esmu atminies, kas manam augumam der ideāli pagāja laiks un staigājot pa bodēm izrādās, ka nemaz tā nav, ka savām vajadzībām var nopirkt atbilstošu velo par proletariātam pieņemamu cenu. Tad nu arī gribās, lai tas velo mītos ātrāk, bet…? Kas tie par velo – GUST? Tas ir pilnībā Latvijas BRENDS! Tā atbild pārdevējs un man gribas atkal iespraust kāda laba Soviet lamu vārda pārdevējam, bet vien norādu, kur tās detaļas tiek ražotas? Kā vai ta jums nav starpības, kur tiek ražotas detaļas, ka tik jūs minaties uz priekšu? Tad nu jānorāda jaunietim uz vārdu, kad raksta Made in Germany, ko tas nozīmē cilvēkiem kuri negrib braukt ar vācu markas auto, ja tas ir ražots Turcija vai veļas mašīna ražota Polija. Latvijā jūs varat tikai salipinat to velo kopā no detaļām, kas ir ražotas huj viņ sazin kur, bet nevis saukt par pilnībā Latvijas zīmolu. Kāpēc jūs dzīvojat Latvijā, ja jūs neticat, ka Latvija var ražot savus velo? Te atkal iekšā nostrādā kāds īpatnējs Sovietu lamu vārds, bet atliek vien jaunietim norādīt, ka vēl šodien pastāv zīme AIST, bet velo ražo Ķīnā. Varbūt tie ir labi velo, bet saskaroties ar Holande ražotiem velo vai Vācijā, ja arī tiem ir puse gadu simteņa tos salabot var vēl mīties pusi gadu simteņa. Par ko arī neieredz Soviet laikus, ka tie ienaidnieki braukāja ar labiem velo un auto, bet mums vajadzēja kropļot ies, kad braucām ar tēva velosipēdu. Tad nu stāstot savas vēlmes pārdevējam izrādās, ka Latvija saklipinatam velo no huj viņ sazin kur ražotām detaļām nevar regulēt stūres augstumu, kas man ir ļoti svarīgi. Beigu beigās pārdevējs aizved mani līdz velo uz kura rakstīts – Made in Germany! Mja? Tikai tā cena ir trīs reizes lielāka par jūsu Gustu, tad kamdēļ būtu ja pārmaksa, ja Shimano ir uz abiem velo? Jaunietis izplūst runās, ka braukšanas komforts atšķiras, kad sāk pārslēgt ātrumus! Nu i lūk, ka tas tikai vien pēc skata primitīvs velo, bet cena 3 reizes dārgāka par Latvija salipinato. Mainoties tālāk aizminos līdz Jelgavas šosejai i iepretī ieraudzīju lielo tirgotavu vai Dizveikalu ar lielu jautājumu, ka vajag man to kafiju? Da i huj ar jums visiem, lai būtu vēl viena melnā karsta kafija aukstā vējainā dienā! Da sabrucis līdz tam kafijas aparātam aizgājis līdz kasei pārdevēja mani uzrunā ne standarti un uzliek man kafiju tikai tāpēc, ka es viņai patiku!!!!!!!!!!!!!!! I bitīt matos, ka tā var būt shamos laikos? Nu i iedzeris dopingu minos pa Jelgavas šoseju ar domām par Tour de Couronia, kur startētu sportisti no visas pasaules un tanī tiktu izcelti Latvijas zīmoli! Kāds būtu pats krutakais? Spidols, Straujais, Ashais,…….. Nu vispār aizminos līdz tādam brendam, ka īsts atpazīstamības Zīmols būtu labs, ko saprot savējie un svešie – Spīdošais! Angliski Speed ir radniecīgs vārdam Spīdēt un ikviens chempis negrib stāvēt ēnā ar savu goda algu rokās, kad viņam apkārt stāvētu kādas likas šķības Zhidgalietes kuras uzvaras kausa lej nožēlojamas shampaniesa dzirkstis – Vaimanas. Kāpēc ne nodēvēt dzirkstošo vinu – Vaimanas?