Aizgājēja A. Priedīša pēdējais raksts- Unikālā divkauja

LRTT: Šajā rakstā, ja zināt, kas bija A. Priedītis, atrodamas vietas kuras liek aizdomāties ! Vairs nav atklāti izteikumi pret tautu…atgādina GRĒKU NOŽĒLOŠANU… .

Ir izteikts “attiecīgajiem” nepiedodams apvainojums, ir aizskarti jūdi, tādas LIETAS netiek piedotas:

“Milzīga nelaime ir politiskās kastas (negribas teikt – elites) neadekvātums jūdu un anglosakšu etniskajā segmentā.“

Noņemti apvainojumi Latvijas cilvēkiem.

“Latvijā neviens nemelo. Perebeščikovs, Dumpis, Briģis, Danilāns, Rozentāle, Cipule, Ērglis u.c. runā to, ko zina atbilstoši savai informētībai, zināšanām, morālajai stājai, profesionālās ētikas izpratnei, prāta attīstības līmenim, sociālās atbildības pakāpei. Atkārtoju, viņi nemelo. Melo tie, kuri zina patiesību. Latvijā medicīnas “eksperti”, “speciālisti” patiesību nezina, nav spējīgi zināt, saskatīt un novērtēt patiesību. Viņi nemelo! Viņi prezentē savu “viedokli” – viņu vienīgo bagātību!  

Un ir citāts no Bībeles:

“Bībeliskais saturs vēsta, ka patiesība vienalga agri vai vēlu uzvarēs un ļaundari melotāji tiks sodīti: “Ļaunais cilvēks, ļauns staigā ar melīgām lūpām, mirkšķina acis, runā ar kājām, dod zīmes ar pirkstiem; viltība ir viņa sirdī: viņš vienmēr plāno ļaunumu, sēj strīdus. Bet pēkšņi pienāks viņa nāve, pēkšņi tā tiks salauzta – bez dziedināšanas” (Salamana pam. 6: 12-15). “

Bet, kas attiecas uz pandēmijas izsludināšanu, Priedīša kungam nebūs taisnība. Pēc tā, ko mēs redzējām Ķīnas pilsētā Uhaņā un zinātnes sasniegumiem, kad pandēmiju var paredzēt, viss tika darīts pareizi. Var pat sacīt, ka to vajadzēja izsludināt vēl ātrāk !

16.02.22

A. Priedītis: Unikālā divkauja

   Unikālā divkauja ir “COVID-19” pandēmijas atribūts. Unikālā divkauja ir pandēmijas vēl viena būtiska, substancionāla īpašība. Bez šīs īpašības dotā masveida infekcijas slimība nav pilnvērtīgi izskaidrojama. Runa ir nevis par pašu slimību, bet gan par tās sociālo kontekstu – apstākļu, notikumu, faktu u.tml. kopumu, kas nepieciešams, lai varētu saprast “COVID-19” pandēmijas lomu cilvēcē.

   “COVID-19” pandēmija var lepoties ar daudzpusīgi bagātu unikālo atribūtiku. Tai ir vairāki unikāli atribūti. Faktiski unikāla jau ir pati pandēmija. Cilvēces vēsturē pirmo reizi tika izziņota pandēmija pat bez epidēmijai nepieciešamā saslimstības apjoma. Lai infekcijas slimība iegūtu epidēmijas vai pandēmijas statusu, nepieciešams noteikts slimības izplatības apjoms. Epidēmija ir vienas valsts nelaime. Pandēmijai ir starptautisks, starpkontinentāls vēriens.

   Pandēmijas “COVID-19” laikā ļoti cieš veselie cilvēki. Tas ir unikāli! Pandēmijā “COVID-19” priekšplānā mutuļo agresija pret veselajiem cilvēkiem. Valstu valdību uzspiestā karantīna, pašizolācija, masku nēsāšana, garīgās kultūras pasākumu aizliegšana, attālinātais darbs un attālinātā mācīšanās grauj cilvēku gribasspēku, cilvēku vienotības alkas, iznīcina velmi aizstāvēt savas tiesības. Cilvēki tiek speciāli novirzīti pseidoindividuālisma un bezprāta gultnē. Tā sekas noteikti ir pašapziņas un pašcieņas degradācija. Turklāt sociālajai dresūrai nav nekāda iemesla. Tā, piemēram, Krievija pievienojās pandēmijai, kad valstī bija tikai kādi 20 saslimušie.

   “COVID–19” pandēmijā tiek saskatītas daudzas nesaprātīgas izdarības. Arī tas ir unikāli! Aloģisma autori ir valstu vadītāji. Augstos krēslos valdoši politiķi (valsts prezidenti, parlamentu deputāti, premjerministri, ministri) sabiedrībai uzspiež aloģiskus slēdzienus, pilnīgi ignorējot speciālistu, ekspertu, medicīnas praktiķu loģiskos slēdzienus, kas balstās uz zinātnes sasniegumiem. Turklāt tas tā notiek gandrīz katrā pasaules valstī. Politiķu aloģismam ir planetārs mērogs. Tāpēc var teikt, ka cilvēce tiekas ar sava veida aloģisma pandēmiju. Interesanti ir tas, ka arī speciālistu, ekspertu, praktiķu opozīcijai ir planetārs mērogs. Katrā valstī ir drosmīgi kompetenti kadri, kuri nebaidās atmaskot politiķu aplamības. Uz planētas ir radusies unikāla situācija – pulsē četras pandēmijas: 1) “COVID-19” pandēmija, 2) politiskās varas aloģisma pandēmija, 3) speciālistu, ekspertu, praktiķu opozīcijas pandēmija un 4) infopandēmija, jo pasaules mediji uzkurina histēriju, paniku, propagandē politiķu aloģismu. Tā visa rezultātā pandēmija tika pārvērsta par parapandēmiju, kas arī, protams, ir unikāls notikums cilvēces vēsturē.

   Unikālā divkauja ir divkauja starp meliem un patiesību. “COVID-19” pandēmija nav iedomājama bez meliem un patiesības slēpšanas. Pandēmijas laikā ir melojuši visi – medicīnas darbinieki, zinātnieki, politiķi, garīdznieki, mākslinieki, rakstnieki, publicisti, eksperti, analītiķi, mediji. Turklāt meloja pasaules visās valstīs. Tas ir šaušalīgi unikāli! Cilvēces vēsturē pirmo reizi meloja visa cilvēce. Meli ieguva planetāri globālu vērienu. Tā agrāk nekad nebija. Pandēmijas pirmajos mēnešos 2020.gadā meli nesastapās ne ar kādu pretestību. Patiesība tika teikta un rakstīta galvenokārt no 2021. gada. Arī patiesība ieguva planetāri globālu vērienu. Tādējādi melu un patiesības divkauja kļuva unikāla – aptvēra visu cilvēci. Tiekamies ar planetāri globālu spēku divkauju.

   Diemžēl pretstāve nesola patiesības uzvaru. Divkaujā patiesība nebūs uzvarētāja planetāri globālā līmenī. Uzvara būs tikai relatīvi lokālā līmenī – dažās valstīs. Cilvēces stāvoklis nav labs. Cilvēces vienu daļu (eiropeīdu civilizāciju) posta demogrāfiskās pārejas sekas – izmiršana, novecošana, mentālais sabrukums. Cilvēces pārējo daļu arī posta demogrāfiskās pārejas sekas – nenormāli lielā dzimstība, migrācija, bezdarbs, bezcerīgā nākotne.

   Milzīga nelaime ir politiskās kastas (negribas teikt – elites) neadekvātums jūdu un anglosakšu etniskajā segmentā. Šis etniskais segments ir galvenais melu inspirētājs, musinot melot arī citu civilizāciju etnosu eliti. Šajā segmentā noteikti ir formējums, kuram ir pasaules valdības autoritāte. Ja tas tā nebūtu, tad pasaules visu valstu valdības momentā un pilnīgi bez iebildumiem nepakļautos pandēmijas laikā sastopamajām komandām. Pasaules valdībai kalpo mediji, interneta sociālie tīkli, akadēmiskās aprindas utt. Melotāji ir nesalīdzināmi spēcīgāki, jo var netraucēti izmantot visus politiskos, ideoloģiskos, ekonomiskos, garīgās kultūras, masu komunikācijas, represīvos resursus. Patiesības aizstāvjiem nav tādu resursu. Patiesības aizstāvji var vienīgi balstīties uz moralizējošo bībelisko saturu; proti, atgādināt par melu sodīšanas neizbēgamību. Bībeliskais saturs vēsta, ka patiesība vienalga agri vai vēlu uzvarēs un ļaundari melotāji tiks sodīti: “Ļaunais cilvēks, ļauns staigā ar melīgām lūpām, mirkšķina acis, runā ar kājām, dod zīmes ar pirkstiem; viltība ir viņa sirdī: viņš vienmēr plāno ļaunumu, sēj strīdus. Bet pēkšņi pienāks viņa nāve, pēkšņi tā tiks salauzta – bez dziedināšanas” (Salamana pam. 6: 12-15). 

 Visticamākais, Latvijā neviens nemelo. Perebeščikovs, Dumpis, Briģis, Danilāns, Rozentāle, Cipule, Ērglis u.c. runā to, ko zina atbilstoši savai informētībai, zināšanām, morālajai stājai, profesionālās ētikas izpratnei, prāta attīstības līmenim, sociālās atbildības pakāpei. Atkārtoju, viņi nemelo. Melo tie, kuri zina patiesību. Latvijā medicīnas “eksperti”, “speciālisti” patiesību nezina, nav spējīgi zināt, saskatīt un novērtēt patiesību. Viņi nemelo! Viņi prezentē savu “viedokli” – viņu vienīgo bagātību!