L. Grantiņa tiesa un Latvijas Valsts provokatori- laupītāji un nodevēji !
Pāvels Rebenoks: “Cilvēks vienkārši paudis viedokli, kā attīstās Latvijas valsts un kas varēja notikt vai nenotikt pēc neatkarības atgūšanas. Cilvēks analizē šos procesus, un, iespējams, daļa bija kritika. Drošības policija (DP) (tagad Valsts drošības dienests) saasināti to uztvērusi,” norādīja advokāts.
2022. g. 24. janvārī notika kārtējā tiesa(visīstākā parodija) pret H- 86 dibinātāju L. Grantiņu. Tiesa pirmo reizi notika VIDEO REŽĪMĀ ! Es biju norādījis uz savām smagajām veselības problēmām… Un, tad notika interesantas lietas ! Par šo notikumi biju nolēmis plašāk nerakstīt, bet tad, kad nākošajā dienā saņemu šīs tiesas sēdes noslēguma dokumentu…nekas cits neatliek, kā tomēr dalīties ar šo informāciju, tiešāk sakot, ar “blakus parādībām”. Un tā: tā kā man likās, ka varēšu tomēr koncentrēties, pēc visām ķīmijām un starošanām, dienu pirms tiesas nolēmu, ka pieslēgšos Tiesas sēdei. Un te tad sākās īpatnības. 23. janvāra vakarā informēju advokātu, ka rīt pieslēgšos Tiesai. Un, kāds brīnums, advokāts Jānis Vilders nebija informēts par to, ka notiks Tiesa ! Man tika nekavējoties atsūtīts dokuments, ka tāda veida VIDEOTIESA no mājām nav LIKUMĪGA: “Jūsu pratināšana un dalība tiesas sēdē videokonferences režīmā var notikt tikai LR jurisdikcijā, proti, LR konsulātā vai līdzvērtīgā vietā, citādi pratināšana un dalība tiesas sēdē ir nelikumīga. Vai Jums ir noorganizēta pieņemšana LR konsulātā vai diplomātiskā pārstāvniecībā Vācijā ?”
Jautāju advokātam, vai mana brīvprātīga pieslēgšanās var man kaitēt ? Saņēmu pozitīvu atbildi, ka kaitēt tas nevar, jo vienalga tam nav likumīgas sekas… . Viss, kas notika tālāk, liecināja par to, ka nekāda TIESA tur nebija paredzēta. Zālē atradās tikai advokāts Vilders, tiesnese un prokurore, kura man netika parādīta ! Nedz tiešais apsūdzētais, nedz dižie eksperti- Ilona Kronberga un majors ĒriksTreļs no Bunkas bandas, kuri mani “noekspertēja” par nacionālā naida KURINĀTĀJU un LIKUMĪGĀS valsts varas gāšanu, šoreiz nebija manāmi !
Lūk kā skan Riharda Bunkas un Aivara Borovkova apsūdzība: Lietu tiesai nodeva 2016. gadā. L. Grantiņu apsūdzam pēc diviem Krimināllikuma pantiem – nacionālā, etniskā, rasu naida izraisīšanā un pret Latvijas Republiku vērstu aicinājumu paušanu.
No arhīva
12.04.2018 Rihards Bunka bija ieradies TIESĀ , jo bija paredzēts tiesvedību pret mani izbeigt, bet tas nedrīkstēja notikt. Līdz bija paķēris arī LA žurnālistu: “Bez žurnālista vakar tiesā bija tikai vēl viens klausītājs – Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Rihards Bunka”. https://www.la.lv/linarda-grantina-lieta-tiesa-virzas-leni Tagad sapratāt, kas ir šis Rihards, kurš tika padzīts no RCC, jo viņa veikto eksekūciju dēļ, mira kāds ieslodzītais !
Šajā video TILTĀ es tiesnesei un prokurorei pateicu: “Jūs neesat spējīgi būt TIESISKI, jo jums aiz muguras ir šo noziedznieku stobrs !” Pieminēju arī bijušās prokurores Birutas Lozes noslepkavošanu un nevainīga cilvēka notiesāšanu ! Pieminēju to “brīnišķīgo” sakritību, ka B. Loze tika noslepkavota naktī, jo no rīta viņai bija jānodod dokumenti par A. Borovkova noziegumiem pret latviešu tautu, kuri bija paredzēti publicēt arī www.tautastribunals.eu vietnē ! Pasacīju arī, ka zinu mana advokāta Pāvela Rebenoka slepkavas. Tieši Riharda Bunkas “kantoris” organizē un veic nevēlamo personu likvidēšanu. Kā viņš pats saka: “Mums ir apkalpojošais personāls”. Par Bunkas noziedznieku midzeni liecības ir devusi
Viss šis proces ir fiktīvs. Tam ir tikai viens mērķis: Lai es tautā tiktu uzskatīts PAR NOZIEDZNIEKU, it sevišķi jau jaunākā paaudze, kura nezina vēsturi. Kurai tiek ieskaidrots, ka komunisti, ar Daini Īvānu priekšgalā, ir Atmodas PROMITEJI ! Un, ja “pret tevi” ir izvirzīta KRIMINĀLLIETA, tad piedalīties politikā ir liegts !
Astrīda Babāne:
Atgādināšu tikai tiem, kuri TIESLIETĀS vaino J. Bordānu. Bordāns atsacījās sadarboties ar tā saucamo LJA, kuru vada noziedznieks R. Bunka. Un, kā visi redzējām, tad viņam- Bordānam nav pilnvaras pār tiesnešiem, kuri kā izsalkuši vilki sāka gaudot uz viņu, kad tika aplinkus tika izsacīta kritika pret šo Guļāna bandu !
Šeit redzam jau ārpusLatvijas darbības sekas… Var droši sacīt, ka bez ASV jūras kājnieku kontingenta, ar šiem noziedzniekiem galā netiksim ! Latvija ir pilnīgos Krievijas čekistu žņaugos !
Krievijas uzņēmējs Vladislavs Lopach Iesūdzējis Starptautiskā tiesā Latviju un tieši Latvijas Augstākās Tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu un viņa dēlu- starptautiskas nozīmes noziedznieku, Armandu Guļānu. Arī Vācijas Federālā izlūkdienesta BND vadītājs A. Hanings un bijušais NATO boss A. Rasmusens apsūdz Latvijas valdību starptautiska rakstura noziegumos. Ir jāsaprot, ka Latvijas valdība ir tikai POLITISKA IZKĀRTNE, bet īstie noteicēji atrodas Valsts represīvajos orgānos, kuru pirmsākumi meklējami I. Godmaņa un A. Borovkova “slēgtajās” iestādēs. Abi VDK oficiāli darboņi un tas nav tautai nekāds noslēpums. Visas Latvijas valstiskās struktūras tiek kontrolētas un fiziski pakļautas divām it kā nevainīgām “organizācijām”: Latvijas Juristu Apvienībai, kuru vada Godmaņa miesassarga, čekas ģenerāļa Andra Bunkas audžudēls Rihards Bunka. Par šo noziedznieku bandu liecības ir sniegusi Astrīda Babāne un Latvijas Juristu Biedrība, kuru vada VDK virsnieks- H- 86 likvidators, L. Grantiņa arestētājs un eksekūciju veicējs, starptautiskas nozīmes bandīts, Aivars Borovkovs. Ģenerālprokurors Stukāns un Augstākās Tiesas priekšsēdētājs Guļāns, ir piederīgi šīm divām noziedznieku bandām.
28,01.22
Un kāpēc nepastāstīji, ka tika nolemts veikt tavu psihisko ekspertīzi, gailēn? :)))
Saeimas komisijas politprostitūtas noraida vairākus NA priekšlikumus likumam par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai (Latvijas Avīze)
PSRS iebruceji – žīdu zagļi ar uzpirktajiem neliesiem Saeimā pieprasa vēl 40 miljonus un nevis no Vācijas un PSRS, bet no tiem cietusas Latvijas pilsoņiem!
Iekšlietu ministres ārštata padomnieks ir Pēteris Viņķelis, kurš ne ar ko neatšķiras no Jāņa Ādamsona.
Mārtiņš Mīts, Zigrīda Mita visu zina.
In Memoriam: Augstākās tiesas senatore Dace Mita (1973–2022) – dvēselē žurnāliste
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dace Mita pāragri aizsaukta mūžībā.
27.01.2022.
RITUMS ROZENBERGS
Aizsitas elpa, uzzinot par tik jaunas, konservatīvi patriotiski domājošas senatores aiziešanu.
“Neatkarīgajai” senatore D. Mita kļuva labāk zināma darbā pie grāmatas “Tiesas un mediju komunikācija”, kura tika radīta Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētāja, profesora, Dr. iur., Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ringolda Baloža vadībā. Darbā pie šīs grāmatas atklājās, ka ne visi senatori vairās no plašsaziņas līdzekļu uzmanības. D. Mita bija viena no tām senatorēm, kura aicināja tiesnešus aktīvāk komunicēt ar presi un vienkāršā, saprotamā valodā skaidrot tiesu pieņemtos lēmumus. 2020. gada vasarā intervijā “Neatkarīgajai” D. Mita teica: “Varam runāt par to, kā mēs nonācām pie secinājuma, ka tiesu varai ir nepieciešams aktīvāk komunicēt. Ar kolēģi Dzintru Baltu mēs astoņus gadus darbojāmies Tiesnešu ētikas komisijā, pirmos divus termiņus, kopš tā tika izveidota. Tieši no Tiesnešu ētikas komisijas nāca iniciatīva, ka ir nepieciešams regulējums tiesnešu komunikācijai ar sabiedrību. Tiesneši ilgstoši uzskatīja, ka vienīgā saruna ar sabiedrību notiek caur spriedumu. Viss, kas tiesnesim sakāms par lietu, tiek ierakstīts spriedumā. Tiesnešu ētikas komisijā mēs saņēmām vairākus iesniegumus no sabiedrības. Tajos tika norādīts uz, iesniedzēja ieskatā, viena vai otra tiesneša nepieņemamo uzvedību tiesas zālē. Reizēm pat netika minēts, kā tiesnesis ir izspriedis lietu, proti, kāds bijis lietas rezultāts, bet gan kā viņš ir vadījis tiesas sēdi – bijis dusmīgs, ironisks vai nicinošs. Arī mēs skatāmies televīziju, un arī mēs redzam, kā mūsu kolēģi reizēm aizcērt durvis TV kameru priekšā. Tas neapšaubāmi neatstāj labu iespaidu. Sapratām, ka ir problēma, par kuru ir vērts runāt vispārīgākā līmenī. Tika organizētas diskusijas, kurās mēs aicinājām piedalīties žurnālistus, lai saprastu arī mediju vajadzības, kā mediji no savas puses saredz šo komunikāciju. Gala rezultātā tika izstrādāts Tiesu komunikācijas stratēģijas projekts. Tieslietu padome to atbalstīja, un šobrīd tas ir akceptēts kā Tieslietu padomes dokuments. Tajā ir atspoguļots veids, kā tiesu vara redz komunikāciju ar sabiedrību. Ir dažādi komunikācijas līmeņi, sākot no tā, ka tiek izvietoti informatīvie stendi tiesu namos ar aktuālo informāciju par tiesu lietām, līdz tam, ka notiek tiesnešu tieša un nepastarpināta komunikācija ar medijiem.”
Neilgi pēc šīs intervijas atklājās, ka tieši D. Mitai bija uzdots Senātā iztiesāt “Neatkarīgās” pieteikumu pret Latvijas Universitāti, lai noskaidrotu patiesību par bijušās KNAB direktora vietnieces Jutas Strīķes jeb Annas Potapovas identitāti. Senāta nolēmums “Neatkarīgajai” bija negatīvs, taču D. Mita bija vienīgā no senatorēm, kura atsaucās mūsu lūgumam lēmumu izskaidrot.
“[Savā lēmumā] īsā, koncentrētā veidā mēs centāmies atspoguļot domu gājienu, kāds parasti tiesai ir ejams, kad ir izskatāma lieta, kurā skarti cilvēktiesību jautājumi. Fundaments ir Satversme un tajā noteiktās tiesības, 8. nodaļa. Pēc tam mēs skatāmies, kas ir noteikts normatīvajos aktos, ņemot vērā Satversmi. Šajā gadījumā runa bija par divām tiesībām. No vienas puses, jāņem vērā tiesības uz vārda brīvību, kas ietver žurnālista tiesības iegūt informāciju, lai tālāk to sniegtu sabiedrībai – lai žurnālists varētu izpildītu savu “sabiedrības sargsuņa” lomu. No otras puses, ir tiesības uz personiskās dzīves neaizskaramību. Mums katram ir telpa, kurā mēs citus iekšā varam arī neielaist, ja negribam. Šīs divas Satversmē garantētās tiesības ļoti bieži savstarpēji saduras. Ar to jūs savā darbā noteikti nemitīgi saskaraties. Jūs kaut ko vēlaties sabiedrībai atklāt, bet kāds cits to vēlētos noteikti paturēt pie sevis. Tādēļ tiesai visu laiku ir jāveic svēršana. Satversmes 116. pantā šīs abas tiesības ir pieminētas un ir paredzēts, ka ir tiesības, kuras drīkst ierobežot, juristu valodā runājot – tās nav absolūtas. Tātad, no vienas puses, ir vēlme iegūt, un, no otras puses – vēlme nedot. Satversmes 116. pantā ir teikts, ka tiesībām iejaukties ir jābūt balstītām likumā. Papildus tam, ja notiek iejaukšanās, tad tam ir jābūt ar leģitīmu mērķi. Šie leģitīmie mērķi 116. pantā ir uzskaitīti. Konkrētajā gadījumā tās ir citu cilvēku tiesības. Jūs vēlaties iegūt informāciju, bet cita persona nevēlas izpaust šo informāciju un vēlas izmantot tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Šeit ir samērīguma apsvērumi.
Šajā konkrētajā gadījumā pieteicējs ir preses pārstāvis. Skaidrs, kādi varētu būt mērķi – sabiedrības informēšanas nolūkos. Personiskās dzīves dati uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju. Tātad jābūt pamatojumam, kādēļ šī informācija nepieciešama, un tad notiek šī svēršana. Šajā gadījumā, izskatot pieteikumu, tiesa nesaskatīja tieši šo pamatojuma daļu.”
D. Mita bija viena no tām tiesnesēm, kura nebaidījās atklāt savus personīgos uzskatus un vērtības. Atbildot uz žurnāla “Jurista Vārds” jautājumu, kāds ir likums, kuru noteikti vajadzētu tūlīt pat pieņemt vai grozīt, D. Mita teikusi: “Es apsveiktu jebkuru likumdevēja un valdības iniciatīvu, kas veicina bērnu dzimstības pieaugumu Latvijā un to, lai bērni izaug par izglītotiem un patstāvīgi domājošiem cilvēkiem”. Uz “Jurista Vārda” jautājumu, kas jūs būtu, ja nebūtu izvēlējusies jurista profesiju, D. Mita atbildējusi: “Reāla alternatīva juristiem bija žurnālisti.” Viņa saviem kolēģiem arī atgādinājusi: “Lai ko jurists darītu, viņam ir liela vara pār cilvēkiem. Atcerēsimies to!”
D. Mita dzimusi 1973. gadā. Studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, 1995. gadā iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju. 1998. gadā Padujas universitātē Itālijā D. Mita kļuva par maģistri cilvēktiesībās un demokratizācijas jautājumos. Papildinājusi zināšanas, mācoties gan Latvijas Universitātes Eirofakultātē, gan Ābo akadēmijas Cilvēktiesību institūtā Somijā un Lēvenes Katoliskajā universitātē Beļģijā. Darba gaitas viņa uzsāka 1995. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskajā departamentā, strādājusi arī Saeimas Juridiskajā komisijā, no 1998. gada līdz 2004. gadam – Saeimas Juridiskajā birojā. 2004. gada 1. februārī D. Mita kļuva par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, bet 2006. gadā par tiesnesi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā. Viņa kā “ad hoc” tiesnese piedalījās arī lietu izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā gadījumos, kad pastāvīgais tiesnesis no līgumslēdzējvalsts nevarēja piedalīties lietas izskatīšanā.
https
.
.
.
Admins
Te nav tā vieta, kur izplatīt kremļa mēslus…
Ja paskatāmies skopo informāciju par nelaiķi un patreizējo Latvijas “morālo seju”, rodas jautājums: vai Dace Mita brīvprātīgi devās šai “ceļojumā”, vai tomēr… ? Mēs atceramies “cik brīvprātīgi” devās Mūžībā tieši tā Satversmes Tiesas tiesnese- Kristīne Krūma, kura bija pret Abrenes atdošanu Krievijai !!! https://jauns.lv/raksts/zinas/483739-muziba-devusies-augstakas-tiesas-senatore-dace-mita
Veselība ir oriģināla, to nekas neapdraud ( Vai kas to apdraud? Ar ko esi sasējies, kāpēc un kad? ). Slimības to reklamētājiem, čeka čekistiem un jūra kājniekiem.
Ja tie ir ir kremļa, tad vajag atšifrēt, nevis ieslaucīt pagultē, lai neviens neredz. Ja tie ir mēsli, paslēpšana no acīm nepaglābs no smirdoņas. Atšifrēšana būtu iznīcinājusi. Vieta draudīgi mainījusi orientāciju.
.
.
.
Admins
Ar viņiem-ativakseriem un tautas varas frontiniekiem ir pilns Feisbuks un trūka tikai lai šeit tie parazīti savus mēslus kaisītu… .
kādreiz izskatījās, ka `šeit` arī ir frontinieki par tautas varu… kā viss mainās
Gudrs cilvēks ar muļķi nestrīdas.
Pieminēju arī bijušās prokurores Birutas Lozes noslepkavošanu
_______
Nomušītā Biruta Loze bija biedrības “Par godīgumu tiesu varā “Temīda” un biedrības “Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija” biedre. Abas biedrības vada juristi Ivars Redisons un Vilors Eihmanis. Šie abi kungi liela mērā zina, kas ir Andris Guļāns, Aivars Borovkovs, Rihards Bunka un cita. Latvijā vislabāk juristus var atmaskot paši juristi, kas kopā studējusi, strādājusi un pat saprecējusies turīgas ģimenēs. Atliek vien runāt publiskā telpā, lai visi zina varoņus un nevaroņus.
Ir jāsecina,ka Latvijā pār vienkāršo cilvēku ,tieši vai pastarpināti,valda slepkavu banda,un kopā ar pakalpiņiem pilda saimnieku pavēles.Ikviens nevēlams var tikt nogalināts,ja citiem līdzekļiem to nevar apklusināt.Pretīgs asiņains vieplis,tādu es redzu ik vienu varas pārstāvi.