Vai latviešiem jāatdod jebrejiem 40 miljoni ? (ievadraksts nākošajam rakstam)

Pirms Saeimas “balagānisti” nolemj piešķirt Padomju “ebreju draudzei” šo ārprāta summu, vajadzētu padomāt, vai viņi neveic noziegumu pret latviešu tautu un arī pret tiem, kuri cieta HOLOKAUSTĀ ? Jo pienāks diena, kad katram būs jāatbild par saviem darbiem ! Kā teica V. Igo: “Meli ir ĻAUNUMA iemiesojums !”

Cik TAISNĪGI ir tie, kuri mums uzmetušies par CEĻRĀŽIEM ?

Izvilkums no I. Roņa grāmatas

Bet visu lasīt šeit: https://tautastribunals.eu/?p=12678

5. NO  DZIRKSTELES  IEDEGĀS  LIESMA.

Skaistajā   IREX  stipendiāta  laikā  (vai  pateicoties  Kondī iedzimtajai  labsirdībai,  vai  Maskavas  jaunības  atmiņu  vārdā,  kur  viņa  sāka  savu  karjeru  kā  padomju  studente)) grāmatas  autoru  pārsteidza, ka  ASV  ebreju  kopienas  vadība  neko  nedara  savu  tautiešu  ētiskā  audzināšanā.  Pat  sociālā  plānā  pieticīga  vidusmēra  ebreja  uzvedība  ir  izaicinoši  augstprātīga,  ASV  plaši  izplatīts  ir  ebreju  ekstrēmais  nacionālisms.  Tā  vien  šķiet,   ka  ASV  ebreju  kopienas  vadība  tiek  šantažēta  par  līdzdalību  holokaustā,  panākot,  ka  iebraukšanas  vīzas  neizsniedza  sociāli  zemākajiem  Vācijas  ebreju  slāņiem.  Ādolfs  Hitlers  taču  sākotnēji  gribēja  panākt  tikai  ebreju  izbraukšanu  no  Vācijas,  bet  ASV  viņus  nepieņēma.  

Tāpēc  it  kā  vecu  lietu  godīga  izrunāšana  ir  izšķiroši  svarīga,  kā  Izraēlas  valsts  izdzīvošanai,  tā  jaunu  globālu  antisemītisku  akciju   novēršanai. (LRTT: kā redzams, tad “krupņikovveidīgie ir ieinteresēti nākošajā HOLOKAUSTĀ)

Šie  ievadvārdi  bija  nepieciešami  tāpēc,  ka  daudzi  politikas  vērtētāji  sliecas  lūkoties  uz  11.septembra  terora  aktiem ASV,  kā  Izraēlas  specdienestu  provokāciju : ASV  iesaistīšanai  globālā  karā  pret  islāma  pasauli.  Tiesa,  raksta  autors      nopietni  šaubās,  vai  11. septembra  terora  aktu  veikšanai  būtu  pieticis  ar  motivāciju   slēpt   augstāk minēto  Krievijas  mafiozās  naudas  atmazgāšanu?  Jo  diezin  vai      G. Lučanskis  apzagās  ebreju  ekstrēmā  nacionālisma   vārdā,  jo  Latvijā  viņa  tuvākie  biznesa  kompanjoni   bija  etniskais  latvietis  Jānis  Šneiders  un  etniskais  čigāns  Aivars  Lembergs.  Raksturīgi,  ka  Grigorija  Lučanska  un  viņa  firmas  „Nordex”  vārdi,  drīz  pēc  2001.gada  traģēdijas  no  preses  slejām  pazuduši  kā  nebijuši.   LPSR  nomenklatūras  meitu  māju  galvenais pārraugs   un  etniskais  latvietis  Jānis  Šneiders  plašākai  jauno  politologu  saimei  vispār   ir  pilnīgi  nezināms  lielums,  bet  Aivars  Lembergs  izrādās  nenogremdējams.   Tā  vien  izskatās,  ka     11.septembris  ir  cieši  saistīts  ar  1991.gada  janvāri  Rīgā  un  19.-21.augustu  Maskavā  un  ar  to,  ka  par  Krievijas  prezidentu  šīs  galvu  reibinošās  operācijas  rezultātā  kļuva  čekists  Vladimirs Putins.

Grāmatas  autors  līdz  ar  teikto  aicina  atgriezties  un  godīgi  izmeklēt  līdz  galam   barikāžu  laika  un  postbarikāžu  laika kara  noziegumus, kā  izdarītos,  tā  ieplānotos. Šo  kara  noziegumu  galvenā  slēpēja  bija  Latvijas  Republikas  Prokuratūras  Īpaši  svarīgu  lietu  izmeklēšanas  nodaļas  priekšniece   Rita  Aksenenoka- Aksenoka,  kura  no  1976.gada  līdz  paaugstināšanai  bija  LPSR  Prokuratūras  Izmeklēšanas  pārvaldes  priekšnieces  vietniece  ar  specializāciju  politiskajās  lietās.   Visu  V.Vīķes-Freibergas kundzes  prezidentūras  laiku  R.Aksenoka  nostrādāja  par  Valsts prezidenta  apžēlošanas  dienesta  vadītāju. Pamatojumam  autors  aprobežosies  tikai  ar  vienu  piemēru.

1997.gada  19.februārī  laikrakstā  „Diena” Rīgas  klīniskās  Ātrās  medicīniskās  palīdzības  slimnīcas  ārsts  ķirurgs  Juris  Rūdolfs  Lange  publicēja  vēstuli  par  kinooperatora  Gvido  Zvaigznes  bojā  ejas  apstākļiem:  „Š.g. 8.februāra  „Dienā”  bija  publicēta  A.Pelūdes  kundzes intervija  ar  1991.gada  janvāra  asiņaino  notikumu  upura  Gvido  Zvaigznes  māti  Ilonu  Zvaigzni [..]  Citēju:  Kor.:”Gvido  izoperēja,  bet  izņemtā  lode  pazuda…” Un  atbilde:”Dabīgi,  ka  lodei  bija  jāpazūd.  Jo  tā  bija  no  ieroča,  kas  desmit  gadus  jau  bijis  ar  likumu  aizliegts  — tā   vismaz  teica  zviedru  dakteris,  kas  bija  uzaicināts  konsultēt”. Zviedru  dakteris  bijis  Upsalas  profesors  Hedstrands,  operējis  un   1991.gada  31.janvārī   5,45 mm  lodi  izņēmis  dakteris  Lange.  Lode  ar  protokolu  nodota  Latvijas  Republikas  Prokuratūras  Īpaši  svarīgu  lietu  izmeklēšanas  nodaļas  priekšnieka  vietniekam  L.B. Voronovam,  t.i. R.Aksenokas  kundzes  vietniekam.[96]

Gan  presē,  gan  personiskā  sarunā  ar  grāmatas  autoru  R.Aksenokas  kundze  savu  bezdarbību  1991.gada  traģēdijas   izmeklēšanā  skaidroja  ar  Maskavas  ļaunprātību,  kura  augusta  puča  laikā  visus  izmeklēšanas  materiālus  aizvedusi  uz  Maskavu  un  neatdodot.    Kā  redzēju  Saeimas  arhīvā,  tad  R.Aksenokas  kundzes  stāsts  ir  leģenda.  Ģenerālprokurors  Jānis  Skrastiņa  kungs  savā  liecībā  5.Saeimas  izmeklēšanas  komisijai ir  apliecinājis,  ka  visi  izmeklēšanas  dokumenti  un  materiāli  no  Maskavas  atgūti.[97]

Neapšaubāmi,  ka  R.Aksenokas  kundze  nerīkojās  uz  savu  galvu,  bet  viņas  Rīgas  kungi  var  izrādīties  cieši  saistīti  ar  ASV  2001.gada  11.septembra  traģēdijas  organizēšanu.  Raksta  autors  uzskata,  ka  viens  no  šiem  kungiem  bija   Romanovu  Krievijas  laiku  miljonāra  atvasē,  pēc  grāmatas  autora  vērtējuma  nelegāls  miljardieris  – Staļina  laiku  militārais  pretizlūks—smeršists,  vēlāk  čekas  kalpībā  pārgājušais    Pjotrs Krupņikovs.   Cita  starpā,   R. Aksenokas  dēls  ir  izbijis  padomju  diplomāts,  kurš  domājams  turpināja  kalpot  J. Primakova  dienesta  interesēm.  Patiesi,  melno  lietu  jomā  Latvija  nekādi  nav  province!

Diemžēl  valsts  prezidente   V.Vīķes-Freibergas  kundze,  kā  Nacionālās  Drošības  padomes  priekšsēdētāja,  atstāja  bez  atbildes  ap  10  grāmatas  autora  iesniegumus  par  šīm  un  citām  lietām.

Taču  pats  bīstamākais  pirmajos  gados  pēc  neatkarības  atjaunošanas  bija  tas,  ka   A.Gorbunova  kungam, kā  Augstākās Padomes  priekšsēdētājam un 5.Saeimas  priekšsēdētājam —  bija izdevies  uzspridzināt  Latvijas  Republikas  suverenitātes  konstitucionālos  pamatus,   pēc  starptautiskajām  tiesībām  pārvēršot  to  par   nelikumīgu  veidojumu.  Atgādināšu, ka  ar  1991.gada 21.augusta  konstitucionālo  likumu, Latvijā  tika pārtraukts pārejas periods un pilnā  mērā  atjaunota 1918. gada 18. novembrī  proklamētā  Latvijas  Republika.  Tieši  šādā  formā  arī  Latvijas Republika  ieguva  starptautisku  atzīšanu, tai  skaitā  no M.Gorbačova PSRS un B.Jeļcina  Krievijas.

Taču 5.Saeimas  vēlēšanas  (tāpat kā visu pārējo  Saeimu)  bija  antikonstitucionālas,  jo  notika  nevis  atbilstoši  atjaunotās Latvijas Republikas  Satversmei(Konstitūcijai),  bet  gan  pretēji  tai —  uz  okupācijas  laikā ievēlētās  Augstākās Padomes  izdarītajiem  patvaļīgajiem  konstitucionālajiem  grozījumiem  Saeimas  vēlēšanu  principos,  kādi  atbilstoši  Satversmei (Konstitūcijai)  ieguva  likumīgu  spēku  tikai  pēc  referenduma.  Taču referendums  par Saeimas  vēlēšanu  principu  izmaiņām   nav  noticis līdz  šodienai. Tāds ir neapgāžams  vēstures  fakts.  Piebildīšu  tikai , ka  šīs lietas  nenotika  aiz pārpratuma. Nē, eksčekists un joprojām galvenais  starptautisko tiesību  speciālists profesors Juris Bojārs  taisni  kliedza  no  Augstākās  Padomes  tribīnes,  ka  vēlēšanu  principus, uzliekot 4% barjeru,  absolutizējot tikai partiju  sarakstus u.c., Augstākā  Padome nav tiesiska  mainīt,  jārīko  referendums.  Taču tā izrādījās  saucēja  balss tuksnesī!

30.09.21