R. Bruners. Marts Rīgā

R. Bruners. Marts Rīgā

Esmu tālu no dzimtenes, tomēr identiskos platuma grādos pavasara tuvums jūtams tāpat kā Latvijā. Atceros Rīgu pirms gadiem 20 vai 30, kad pilsētas centrā vēl bija saglabājies nefrizētais šarms. Melnais sniegs un peļķes liecināja, ka drīz sāksies, un dzīvības procesi uzņem apgriezienus. Gribas izbaudīt paātrinājumu, traukties kaut kur, mīlēt un trakot. Dienā cilvēku domas bieži novirzās no ierastās rutīnas, bet naktī dzirdams, kā brīvie runči risina jautājumus pagalmos un vārtu rūmēs.

No tālienes raugoties, cenšos saprast Latvijā notiekošo. Patlaban pārdomas izraisa apsūdzība “kolaboranta lietā”, kas uzrādīta Lato Lapsam. Arī es esmu, paša apsūdzētā vārdiem izsakoties, viens no tiem “kas ceļ gaismā vēsturisko patiesību un nebaidās paust savu kolaborantiem netīkamo viedokli”. Esmu iepazīstinājis sabiedrību ar vairākiem būtiskiem un patiesiem faktiem. Šo faktu interpretācijā un secinājumos neesmu pieļāvis nekādu ideoloģisku vai ģeopolitisku tendenci.

Citiem vārdiem, mana vadlīnija ir sabiedriskais labums, nevis politiskā konjunktūra. Tāpēc uzskatu par vajadzīgu izteikt savu viedokli “kolaboranta lietā”, un viedoklis ir tāds – šis gadījums nav tas, ar kuru Latvijas tiesu sistēmai vajadzētu censties pierādīt savu varēšanu.

Minētais gadījums attiecas uz “gaišo” spēku cīņu, kuri iestājas par viedokļu daudzveidību un cilvēku tiesībām savu viedokli izteikt. Tiem preti stāv “tumšie” spēki, kuri savu viedokli un mērķus slēpj. “Kolaboranta lieta” ir tik absurda, ka “tumšajiem” nav nekādu izredžu gadījumā, ja lietu iztiesā taisnīgi, un tā iegūst rezonansi sabiedrībā. Šajā gadījumā “gaišie” nosūta “tumšos” bezcerīgā nokautā.

Manā skatījumā Lato Lapsa ir Latvijas redzamākais žurnālists un portāla PIETIEK ideologs. Savukārt portāls PIETIEK ir pēdējais populārais Latvijas mēdijs, kas pieļauj patiesības publicēšanu, viedokļu daudzveidību un izteiksmes brīvību. Lūdzu palabojiet, ja es kļūdos. Situācija kļūs dramatiska, ja minēto apsūdzību rezultātā izdosies piegriezt pēdējo skābekļa krānu. Ja sabiedrībā oficiozs kontrolē visus mēdijus, tad ar šo sabiedrību var darīt visu, kas oficiozam ienāk prātā.

Tad vārda brīvība kļūs tikai par ārzemēs dzīvojošo latviešu prerogatīvu. Tas nozīmē, ka mēs te varēsim rakstīt visu, kas ienāk prātā, bet no Latvijas sabiedrības tas atleks kā ūdens no pīles. Mēs neesam “savējie”, un tas nav tikai Latvijas iedzīvotāju aizsardzības reflekss. Dzīvojot ārzemēs, mainās cilvēka uztvere, izteiksmes veids un viss pārējais. Pilnvērtīgam Latvijas mēdijam fiziski jāatrodas Latvijā, jākontaktē ar cilvēkiem, iestādēm, uzņēmumiem u.c. Tā sakot, jātur roka uz pulsa.

Kāpēc apsūdzība ar steigu uzrādīta tieši tagad? Tas vairāk izskatās pēc uzbrukuma vārda brīvībai kopumā, ar iebiedēšanas palīdzību. Kāpēc otrajā plānā atkāpjas “oligarhi”? Kāpēc uz skatuves parādās kolaboranta Vonsoviča kolēģi – vecie čekisti un viņu (jaunie) izpalīgi?

Portāls DELFI ar entuziasmu sludina, ka Latvijas sports nevar pastāvēt bez Jura Savicka. Droši vien, tā arī ir. Turpat blakus liela intervija ar Andri Bunku, kurš smagā cīņā pieveicis vīrusu. Brīnums, ka nav varoņeposu ar Indriksonu un Plaudi galvenajās lomās, bet gan jau būs. Vilis Krištopans plašā intervijā runā apmēram tādā garā, ka, redz, Gobzemu šie nokoda, tāpēc man uzdots viņa vietā startēt kā premjera kandidātam.

Ja minētās pazīmes norāda, ka pārejam uz klaji autoritāru režīmu ar cenzūras ieviešanu, tad tas kļūsredzams “kolaboranta lietas” gaitā. Turpretim, ja saglabājam vārda brīvības elementus, tad “lieta” izgāzīsies. Šajā sakarā gribētu aicināt iesaistītos prokurorus un tiesnešus uzdot sev eksistenciālo jautājumu – a man to vajag?

Visa apsūdzība it kā balstās uz to, ka kolaborants Vonsovičs nodēvēts par “klitoru”, un viņam pret to ir iebildumi. Pārējie materiāli ir pamatoti ar dokumentiem un nav apstrīdami.

Ja tā, tad šī situācija ļoti atgādina komēdiju, ko pirms aptuveni 7 gadiem izspēlēja toreizējais Londonas mērs Boriss Džonsons. Sarunas karstumā viņš publiski nodēvēja premjerministra vietnieku Niku Klegu par “kondomu”, un veltīja tam vēl dažus krāšņus epitetus. Klegs par to jūtami apvainojās, un teica, ka nebija gaidījis saņemt tādu dāvanu savā dzimšanas dienā. Vēl viņš piebilda, ka Džonsonam vajadzētu “vairāk koncentrēties uz dienas laikā darāmajiem darbiem”. Ar to incidents bija izsmelts. Abi vēl apmainījās dzēlībām, bet beigās nosmējās, ka esot sanācis varen labs šovs auditorijai par prieku.

Nezinu, vai minēto piemēru var izmantot Latvijas tiesu praksē kā judikatūru. Domāju, ka nē, jo abos gadījumos konflikta līmenis vispār nevelk līdz tiesāšanai. Ja nu vienīgi cietušais kolaborants vēlas eskalēt konfliktu ar mērķi atriebties, izpildīt sev dotu uzdevumu, vai arī gūt labumu.

08.03.21

You may also like...

3 komentāru

  1. Māris M. saka:

    Nezinu, vai minēto piemēru var izmantot Latvijas tiesu praksē kā judikatūru. Domāju, ka nē, jo abos gadījumos konflikta līmenis vispār nevelk līdz tiesāšanai. Ja nu vienīgi cietušais kolaborants vēlas eskalēt konfliktu ar mērķi atriebties, izpildīt sev dotu uzdevumu, vai arī gūt labumu.
    ———————————————————————-
    Visticamāk “izpildīt sev dotu uzdevumu”. Manuprāt viņi abi to dara.

  2. Anonīms saka:

    Nu ja! Sony, Brīvības 88. Pamodos no kaut kāda koncerta, kur uzstājās Lenny Kravitz un viņa priekšā bij pūlis skaistu izbadejusos meiteņu pukainas drēbes. Dziesma bij kārtējais hīts in english, bet smeldza kaut kas uz novecošanās procesu, kad daudzas lietas vien ir atgriešanās kaut kādas youth time atmiņas. Kādu dienu pie Brīvības 88 piestāja īpaši skaists auto! Tas bij ļoti pievilcīga dizaina ar elegantām līnijām purpura brunganiga krāsā un spidosiem bamperiem. Tās lampas priekšā vien uzrunāja ar savu eleganci, tad ieradās 100 %latviets, lai no runātu brīvdienas, kad mēs varēs saspelet biljarda spēli. Pievērsu viņa uzmanību tam 60 gadu stila auto un viņš arī nevarēja nenovērtēt to par ļoti skaista dizaina verķi. Tas bij Jagur! Man nekādas jausmas gar tiem tehniskajiem rādītājiem un nekad neesmu jusmojis īpaši par tehniskām lietām no kurām nāk nedabiska smirdoņa. Tomēr tas bij dizains, kas atšķiras no nožēlojama vācu kantainisma. Kāds varbūt nav saskaitījis līdz mūža beigām, cik sievietei ir AVU, bet tomēr muļķiem jābūt skaidram, ka tautas dzīvība par dzimst caur sievieti. Ja latviešu nacionalisti ir iemīlējusi zhidu avas, tad kādas viņiem ir tiesības uzstāt citiem, ka ar krievenem vai latgalietem un citām tautību avam nedrīkst veidot attiecības? Pavasaris ir kaķu laiks un pie Nunas ieradušies ir frajeri, ka nav mierīgas gulēšanas saimniekam, bet pavasaris atdzīvina Saimnieku un saeimi jaunai saimnieciskai dzīvei. Tas avas sēklai atveras un nav laiks garām spriedelesanam, kad darbs jādara! Tomēr nav ne īstu saimnieku, ne saimes. Vien pārvērtusies par pasaules klaidoniem ir latvieši, kad to pieminēju Kgbeshnikam, tad viņš kļuva pikts līdz sarkanumam. Kādi klaidonas, ja mans brālis karoja Korejā un lodi sev krūti nopelnīja? Veco vīru vajadzēja nomierināt, ka es nerunāju par jūsu laika paaudzi, bet par sava laika paaudzi! Tad no sarkanuma vecais vīrs nopūtās ar atvieglojumu un mēs turpinājām ēst kūkas. Te nu varēja arī sajust vecā vīra valodā, ka tas nav kaut kāds āksts apkravies er konserv bundžas iz grieztiem ordeņiem, bet vecis, kam lodes ir ne tik svilpojusas gar ausīm, bet arī viņš izcēla savējo nopelnīto Budapeštā. Tā teikt abi brāļi bij naidnieku armijas guvuši lodes. Tad nu par ko tie kaķi plešas, ka skrāpē viens otram acis ārā? Pirms gadiem, kad iepazinos ar veco Kgbeshniku pavasara atkusni iziedams ārā redzu sev acu priekšā īpašu purnu. Tas purns bij jau redzēts kāda sapnī izplūdis, kā migla melni balts ar lielām ūsām. Tad nu šis sēd pie kaķu barības bļodas, kas bij nolikts vienai melnai kaķenei, bet ziemu tā bij sasaluse. Nu i šis melnbaltais purns sēd pie atkususas barības un blisas manī. Diena bij patīkami silta un durvis bij atvērtas, tad šis kashaks uzdrošinās ieiet, bet ar piesardzību visu vēro. Uzlec uz gultas, kas viņam arī visu vairāk interesēja, bet noleca un aizlaidās. Tā teikt proverka! Pēc pusstundas ieradās atkal un iegulas jau gultā apzināti ar nodomu, ka netiks izdzīts. Pēc kāda laika sam Murminam uzradās uz muguras liela pretīga pumpa, ko darīt? Jāaiziet pie veterināriem! Aizgāju Jelgavas centrā, tad stāv man acu priekšā divas latviešu beibes un sāk man deklarēt, ka tas kaķis steidzami jāved pie viņām, jo vins6neizdzivosot. A, tad nu skaitītāju jūs man ieslegsiet par katru bez vajadzīgo poti un vēl nav zināms, ka tas kaķis no jūsu potēm izdzīvos. Tā jaunā beibe uzvirdija mani nepatiku ar tādu attieksmi i pret kaķi, i pret viņa jauno draugu. Ja es būtu Chingizhans, tad liktu saviem kareivjiem palaist tādas vwterenares pa apli, lai zin tauta, ka pret dzīvību nedrīkst attiekties nicinoši un īpaši pret manu. Kaķis ir saimnieka draugs visu pirms! Atgriezies būdā ar lamām pret tām jaunajām stulbenem vien nodomāju kļūt pats par kaķa ārstu, ja nomirs, ko darīt? Neiešu es ielikt naudu kāda piwklidusa kaķi! Par dūru to pretīgo pumpu un no tās riebīga slura iztecēja ar smirdoņu, tad saberu uz rētas Chirozan. Pagāja trīs dienas un rēta sāka kļūt rozā skaista. Vēl uzberu Tibetas pulverīti un no rīta pamodies šis melnbaltais purns man glaudīja seju ar Lielu pateicību. Tā nu vēl Murminsh turpināja dzīvot gadus uz priekšu savairojot savus pēctečus, kas lien pie Nunas un visiem viņiem Murmina vaibsti. Paši zili pelēki un pilnīgi melni, raibi ar zeltītiem plankumiem. Izmaksāja kaķa ārstēšana labi, ja pieci lati un draudzīga atieieksme. Tad nu ieslēdzis mobilo šodien redzu 8. marts.Latviesiem protams lielam vairumam ir tas pašas sociālisma atraugas, bet tomēr ziedu audzētājiem 8.marts ir pareizie svētki. Rajonā kāds savdabis ir vēl saglabājies no 80. gadu ziedu audzētājiem, ka spējis izplesties un pērk sev apkārt tukšas ne apsaimniekotas zemes. Ceļ siltumnīcas vienu pēc otras un viņam uz zhidu svētkiem ir dzīvi ziedi. Lūk jums klaidonam piemērs, ka ir arī iespējas bijušas saturēt tās AVAS, kas dot dzīvību jauniem asniem. Atskiriba ir jūsu pašu uztveres, ja krieviem ziedu audzēšana Soviet times bij pielīdzināma pedorastijai, tad latviešiem ziedi bij cauri visai dzīvei. Krievi pat savām sievām ziedus ne dāvināja, bet sievietēm ziedi tomēr emocionāli palīdz dzīvot un sieviete vīrietim. Tad nu kādu dienu Brīvības 88 ieradās īpašs latviešu pāris, kas izcelas no citiem latviski runājošiem pircējiem ar savu valodu un izturēšanos. Viņi arī bij vācu tehnikas piekritēji, bet viņiem kairinaja apziņu varenības simboli, kas ir spēcīgāks Siemens vai Miele? Nu neiedzilinoties tais vēstures lietās, kā katra firma ir celusies no visām vācu firmām Siemens ir un paliek pati varenākā. Miele ir šaurs darbības lauks un neviens neapšauba tās kvalitāti, bet cenas starpība par līdzvērtīgu tehniku ir divas reizes, kas jau Siemenim divas reizes pārsniedz Korejiesus. Korejieši arī taisa labu tehniku, bet vācu tehnikas pielūdzējiem nav jēgas runāt, jo viņi ir apcirsti savā apziņā tāpat, kā vācu dizains. Miele tas pats prūšu vārds, kas nozīmē Mīļa un vīrišķais atvasinājums ir Mielavs. Tāds mūziķis dzied slavas dziesmas okupantu karavīriem, bet pats izceļ, ka no Kuršu zemes nācis. Ptju tu bleg! Nu i šis pāris noklausījies manu runu aizgāja līdz Miele salonam, bet atgriezas pirkt pirkumu pie manis. Naudas viņi varēja izlikt arī divreiz vairāk, jo viņiem tās vienkārši bija. Tehniku viņi pērk ar domu uz gadu desmitiem, tad protams vācu. Vīrietis savās drēbes klasiski un tīri ģērbts, ka var redzēt šim darbs ar cilvēkiem un runā jāietur ir pieklājība. Pēc sejas nav pumpaino kroplibu, kā vien tikai aizdomīgi brūnas acis. Tomēr tas ne vienmēr izceļ, ka cilvēks varētu būt jaukts ar jūdiem. Pats skaistākais tai pāri bij sieviete! Gaismataina būtne izteikti blondīne ar zilām acīm un vieglu patīkamu smaidu. Figūra eleganta un ģērbta līdzās savam vīrietim klasiski bez moderniem spoguļiem un zem drēbēm maza jauna dzīvība, kas briest ar katru dienu lielāka, tad nu arī tāpēc šim latviešu skaistajam pārim vajag veļas mašīnu. Ka jauns Dirsejs pasaulē nāks un viņa piedirstas bikses nespēs ar rokām mamus izmazgāt. Kad 8 divi caurumi savienojas, tad veidojas jaunā avs, ko vajag uzpaset no abām pusēm. Tas bij pats skaistākais latviešu pāris, kam pārdevu veļas mašīnu un norēķinās saimnieks skaidrā naudā bez kāda kabalistiska grūtuma uz pleca. Tādas sievietes ir jau retums līdzās saviem vīriem latviešos, bet arī balto ļaužu sabiedrībā. Latvietes aizbraucot strādāt uz Angliju bieži vien nonāk angļu gultās, ka tik glābt savu dzīvi no nozelojamibas un nav svarīgi, kas pēc tautības. Ka tik stāv un nauda kabatā, tad vai vīriešiem nepatīk, kad viņiem stāv un nauda ir kabatā? Diemžēl lielam vairumam latviešu naudas nava un dzīvo parādos iestrēguši lieloties, ka viņiem dzīvē viss ir uz kredīta.

  3. Interesanti, ar kādu mērķi?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *