Komunistu / kolaboracionistu un okupantu vieta ir karātavās- Ellē !

Godināsim okupantu / komunistu / conistu upurus !

ADMIRĀLIM SPĀDEM – 130

Attēlā viņš no žurnāla “Atpūta” 1939.gada 25.augusta numura. Tad neviens nenojauta, ka divas dienas iepriekš pasaules dalītāji bija parakstījuši spriedumu, kas sagrozīja likteņus un izpostīja miljonu dzīves.Teodors Spāde dzimis 1891. gada 7. martā Ventspilī, iestājies Kara flotē 1926. gadā, absolvējis Francijas Jūras akadēmiju 1928. gadā ,no 1931. gada līdz 1940. gadam bijis Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris. 1940. gadā izsūtīts , miris 1970. gadā Temirtavā, Kazahijā. 1990. gadā pārvests uz Rīgu un pārapbedīts Meža kapos. Admirālim Spādem bijusi liela loma nacionālā gara un patriotisma nostiprināšanā Latvijas Kara flotē. Šeit – viņa izsūtījumā rakstītā dzeja:

ES ESMU LATVIETIS

Es esmu latvietis / Man dzīslās kuršu asins rit;

Es esmu latvietis / Cik skaisti zināt to ikbrīd’.

Es esmu latvietis / Man latvju saule tālēs spīd,

Es esmu latvietis / Tāds biju vakar, šodien, būšu rīt!

Es esmu latvietis / Man māte Latvija,

Es esmu latvietis / Man latvju tēvija.

Es esmu latvietis / Šis sauciens sirdij salds un gārds,

Es esmu latvietis / Būs pēdējais mans vārds!

NĀKŠU

Pār latvju tautas zemi / Daudz sāpju as’ru līst

Par tiem, kas svešā malā / Kā bāru bērni klīst.

Nav, kas tos mīļi glāsta / Nav, kas tiem brūces sien

Kā ievainoti putni / Tie domās mājup skrien.

Ak, Dievs, Tu likteņlēmējs / Kas katram tiesu spried

Liec, lai tie bēdu dziesmu / Ar latvju mēli dzied!

Tu, mana tēvu zeme / Vēl tumsā esi stars

Pie Tevis tomēr nākšu / Vai pats, vai ar’ mans gars !

1954. g.

LRTT: Par mūsu tautas benžu pēctečiem:

Nu nav uz šā foto skatāmie pieskaitāmi cilvēku rasei. Tie ir okupācijas radītie HIBRID-SAPIENS, reptiloīd- apziņas kreatūras, kuriem cilvēciskā morāle ir svešs jēdziens. Sadzīves valodā sakot; viņi ir ērces uz tautas miesas. Viņi paši, protams, neapzinās, ka ir mēra baciļi. Tikai jautājums: kā šis mēra baciļu kopums var pastāvēt ? Uz to tas pats A. Priedītis savā POSTCIVILIZĀCIJAS DIENASGRĀMATĀ atbildi nesniedz, kaut gan labi zina, ka tas ir cionistu aizsardzībā.

“Cionisma beigas- MIERS VIRS ZEMES !”

Cionisms ir hazār-žīdu(jūdaistu) nacisms, kura priekšā vācu nacisms bija tikai “blusas kodiens ēzelim dibenā” ! Šodienas Latvija ir šo noziedznieku perēklis, kas apdraud visu pasauli. Par to nepārprotami rakstīja vēsturnieks profesors Indulis Ronis, par ko arī viņš tika “apklusināts” ! Arturs Priedītis ir viens no šīS bandas locekļiem- NĀVES BACILIS LATVIEŠU TAUTAS MIESĀ !

Ir drausmīgi apzināties, ka tādi kropļi ar tādu leksiku pārvalda mūsu DZIMTENI !

Par šo FOTOMATRICU mani uz 30 dienām padzina no Feisbuka. Tā ir vienota slepkavu banda ! Varam nešaubīties, ka pie pirmās izdevības šie izdzimumi atkal šaus latviešus un sūtīs lopu vagonos uz “nebūtību”. Sātanisti savādāki nemaz nevar būt !

09.03.21 L. Grantiņš

You may also like...

6 komentāru

  1. Par brīvību jācīnās katru dienu. saka:

    Rihards Bunka un viņa vadītais Latvijas Juristu apvienības “apkalpojošais personāls” pēc sava izpildījuma līdzinās militārai organizācijai. LJA valdē zem Riharda Bunkas ir pat bijušais Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.

    Jaunā Rīgas teātra (JRT) māksliniecisko vadītājs Alvi Hermanis izteica bažas, ka politkorektuma dēļ Latvijā var tikt zaudēta viedokļu daudzveidība. Viņš uzsvēra: “Ja zaudēsim vārda brīvību, tad ar laiku varam zaudēt arī savu neatkarību.”

    Alvim Hermanim ir taisnība. Bet kam viņš to saka? Egilam Levitam, kurš darbojas tandēmā ar Rihardu Bunku un Juri Stukānu pret latviešu tautu?

    Jauns.lv

    Valsts prezidents Egils Levits ticies ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani. Abi pārrunāja Satversmē un starptautisko cilvēktiesību dokumentos garantētās izteiksmes brīvības jautājumus gan vispārpolitiskā, gan mākslas brīvības kontekstā, kā arī valsts finansiālais atbalstu kultūrai krīzes laikā un JRT atgriešanos Lāčplēša ielas 25 telpās.
    Kā portālam Jauns.lv pavēstīja Valsts prezidenta kanceleja Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, vērtējot šī brīža publisko diskusiju kultūru un tvērumu, Hermanis izteica bažas, ka politkorektuma dēļ Latvijā var tikt zaudēta viedokļu daudzveidība. Viņš uzsvēra: “Ja zaudēsim vārda brīvību, tad ar laiku varam zaudēt arī savu neatkarību.”

    Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību. Mākslas brīvība ir daļa no vārda brīvības, un tā ir svarīgs demokrātijas elements.

    Tikšanās, ievērojot distanci. (Foto: Valsts prezidenta kanceleja)
    “Demokrātijai ir nepieciešama brīva informācijas un viedokļu apmaiņa. Mākslas brīvības tāpat kā vārda brīvības robežām ir jābūt iespējami plašām, tā var ietvert provocējošus, kaitinošus un uztraucošus viedokļus, tēlus un izteiksmi. Turklāt mākslas brīvības robežas ir pat plašākas nekā vārda brīvības robežas,” sacīja Levits.

    Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka atkārtoti no sociālajām platformām tiek dzēsti atsevišķi viedokļi. Neanalizējot konkrēto viedokļu saturu, Levits uzsvēra, ka sociālo tīklu algoritmi vai kādi mums nezināmi anonīmi cilvēki nav tiesīgi pieņemt lēmumus, kas ierobežo Satversmē garantēto vārda brīvību Latvijā. Vārda brīvības robežas likumos nosaka demokrātiski pilnvaroti pārstāvji, un tas, vai šīs robežas ir pārkāptas, beigu beigās ir jālemj tiesai.

    Valsts prezidents atzina, ka nodrošināt vārda brīvību digitālajā vidē ir liels izaicinājums. Ir iespējami nacionāli risinājumi, taču efektīvāk būtu panākt kopīgu Eiropas līmeņa risinājumu. Latvijas valsts pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības kopīgu regulējumu izstrādē, kas novērstu gan vārda brīvības ierobežošanu, gan naida runas un ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanu sociālajās platformās.

    Hermanis sarunā iepazīstināja ar Jaunā Rīgas teātra tuvākās darbības plāniem, režisora iecerēm un darbu ar studentiem. Režisors tāpat informēja par vēsturiskās teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 remonta gaitu un pastāstīja par valsts atbalstu teātrim Covid-19 pandēmijas laikā.

    Jauns.lv jau vēstīja, ka Hermanis nedēļas nogalē publicēja plašāku skaidrojumu viļņošanos izraisījušajiem JRT uzvedības noteikumiem, kurus režisors bija publicējis iepriekš. Neilgi pēc skaidrojuma publicēšanas sociālajā tīklā “Facebook”, tas no platformas tika dzēsts. Ierakstu var izlasīt

  2. Anonīms saka:

    Nu ja! Kāds izbijis skolas biedrs ieradās ar savu dāmu Brīvības 88 skatīties Siemens tehniku, bet…. Ieraudzījis oriģinālās vācu tehnikas cenas šis sāk strostities un raustīties, ka ir tak vēl krutaka vācu tehnika par zemāku cenu. Nu vien noradiju, ka krutakas vācu zīmes par Siemens nav un nebūs, lai arī cenšas iegvelzt sev ko grib tie, kam nav pa gabatai. Tu takšu esi pārdevējs! Protams, ka es esmu pārdevējs vai man no tā ir jākļūst melim un stulbuma gvelzejam? Nu nevelk lielum lielajam vairumam latviešu oriģinālā vācu tehnika pa kabatai, lai arī gribās savas dāmas priekšā izrādīt savu personīgo varenību, tad tomēr ikdienā jāmaksā ir arī citi rēķini. Nu nevelk i nevelk, kas tev nav divreiz mazākas naudas summas, lai nopirktu citu zīmes velas mašīnu un ja iestrēgst uz to original par 600 latiem? Primitīva velas mašīna, bet cena divreiz dārgāka par Samsung. Kam tev jāizliek lieki naudas, ja vari pa to naudu nopirkt sev vēl ledusskapi? Protams citas firmas zīmes! Tomēr iestrēgst cilvēki kāre nopirkt luksusa sadzīves lietas kurām nolietošanās cena metāllūžņos nav augstāka par tādu pašu, bet zemākas klases firmas zīmi. Tā teikt cenšas ar materiālo lietu palīdzību uzsvērt savu piederību augstākai cilvēku kārtai. Vārds tam skolas biedram arī Jānis i bij jam māte pārvaldes vadītāja. Tā nu skolas laikā braukāja pie poļu arhitektiem pirkt Donald košļenes, tad skolā pārdeva par 3 rubļiem gb sākotnēji. Zemākā cena nokrita 0,50 kapeikas. Vienā mācību gadā sapelnījis pāri pa 1000 rubļiem un nopirka moci Cezet. Tad sāka tecinat kandžu 8 klasē un nebija laiks mācīties. Palikās uz otru gadu un kļuva par lidzsedetaju klases solā. Tā nu savdabīgi kapitālisma laiki, kad skolnieki bij uznemigaki par pieaugušajiem skolotājiem, kas viņiem ļoti nepatika. Viņi tak izglītoti, bet te puņķu tapas groza skolas koridoros naudas darījumus. Mocis tika izmantots kandžas izvadasanai pa tochkam, kas pārsvarā bij krievu rajonos. Kandžu taisīja augstvērtīgu bez jel kādām kakām! Tad nu šim Jānim bij vecāmāte, kas ciemos atbraucot līdzi ņēma biezpiena poncikus ar aveņu ievārījuma pildījumu. Nu nebij Jānis galīgi skops, bet ar poncikiem nekad ne dalījās ne ar vienu. Viņš ēda un draugi skatījās, kā viņš kāri ēd! 90 gadu sākumā pie viņa mātes ciemos bieži vien viesojas divi krievi ar dienvidnieciski tumšām acīm. Viņi bij rūpnīcā RAF kaut kādi sheptmani. Kad RAF aizklopeja ciet, tad uz viņiem uzkrita milzīga bagātība, ko realizēja caur savu kooperatīvu. Pilnīga halava! Auto špakteles, kas tika norakstītas tika iztirgotas ar uzviju kooperatīva veikalā. Tad šie brāļi ar namu parvaldnieces palīdzību sāka piekļūt pie nekustamajiem īpašumiem Jūrmala. Nekāds jau krimināls, bet viņai bij info par tukšajiem zemes pleķiem uz kuriem nav uzradusies patiesie saimnieki. Latviešiem jau nebij naudas, lai Jūrmalā pirktu zemes gabalus. Tad nu šie brāļi vazājās pa spēļu automātu zālēm gandrīz katru dienu. Sāka pakāst savu kooperatīvu, bet viens no brāļiem apstājās ar to spēlēšanu un otrs aizgāja pa grunti. Jānis pa vasaru galdniecība taisīja haltūras un priekš tā laika arī bij laba nauda, bet arī saslima ar azarta spēlu atkarību. Ko nopelnīja haltūras to ātri zaudēja spēļu zālēs un nekad īgi nespēja pārvarēt tieksmi vilkties uz tām zālēm zaudēt savu godīgi nopelnīto naudu. Kādu dienu kādā vecā kokā mājā veicot remonta darbus uzgāja armijas aptieciņu, kas paredzēta atomkara vajadzībām. Tad šis sajūsmā sāk stāstīt, ka tās aptieciņas saturā ir ļoti vērtīgas tabletes, kas saucās Fofenes. Šis ir dzirdējis, ka Slokā kāds kaimiņš saēdies 6 gb un stadijas zemenes asfaltā. Nu mums katram sanāks pa 2, ja mēs piekrītam tās apēst. Nu ja! Tādas tabletes priekšā mēs sēdējām un domājām ilgi vai rīt, vai ne rīt? Tomēr izdomājām joka pēc aprīt pirms gulēt iešanas. Jo miegā taču iz gulēsim neskaidrības! Tomēr pamostoties nakts vidū sākās kaut kādās savdabības. Māja bij 19. gadsimta beigu vasarnīca ar diviem stāviem. Mēs otrajā, bet viņa māte ar draugu pirmajā. Naktī sagribas šausmīgi Mizst, tad jākāpj no gultas ārā, bet tā šķiet, ka es supojos jūras viļņos, kas mani grib noslīcināt. Es steidzīgi gribu satvert čības, bet tverot tās nesatveras, jo izrādās, ka tās atrodas pie drauga gultas. Kad aizeju līdz drauga gultai, tad izrādās, ka čības atrodas pie manas gultas kurā šalc jūras viļņi. Kas tā pa lejputriju!? Mizst gribas šausmīgi un dodos uz sauso toleti basām kājām pa stavenam kāpnēm. Tā kāpšana šķiet nereāla mūžība, ka katrs pakāpiens, kā laikmets. Nokāpis līdz toletes caurumam stāvu tā priekšā un nesaprotu, kāda sūda pēc es tik ilgi kāpu lejā, ka man ne mazām negribās mizst? Tad no augstās toletes man atkal jākāpj pa tām gadu simteņa stāvajām kāpnēm augšā? Jākāpj, ko darīt! Kāpšana augšā bij vienkārši kaut kāds ārprāts, kad uzkāpu, tad biju laimīgs, ka ievelos atpakaļ salcosas jūras gultā un apsedzos ar jūras viļņiem. Nē takšu! Pagāja kāds laiks un atkal pamodies man gribās šausmīgi mizst, bet es tās čības nekādi nespēju satvert, jo viņas visādi atrodas ne tanī vietā, kad es tas tveru sev acu priekšā.

  3. Anonīms saka:

    Nu ja! Tā nu gribēdams iziet caur durvīm es na kādi nespēju tās atvērt, jo tanīs atspīd menes gaismā logs, tad apgriezies pret loga pusi durvis meklēju tur. Pie loga guļ Jānis un kāpju tam Jānim pāri, lai caur logu izietu koridorā, kas ved uz toleti. Te pēkšņi pamodās Juris, kas jautā, kur es eju? Uz toleti! Viņš gulēja pretī manai gultai pie durvīm un norādīja, ka durvis atrodas pie viņa galvas. Paldies tev! Šausmīgi gribās mizst un kārtējo reizi kāpju lejā pa stāvajām gadu simteņa kāpnēm. Kam tādas stāvas kāpnes? Kādiem ļaudīm vajadzēja tādas taisīt, ka tik grūti kāpt un katrā pakāpiena ceļi iegrimst, ka gribas apsēsties uz tā, bet nevaru, jo gribas šausmīgi mizst. Nav laika domāt, ka bikses nepielaist! Nokāpis līdz tam augstajam sūdu podam stāvu tā priekšā un jautāju sev ar dusmām, kāda sūda pēc es esmu nokāpis, ja man ne mazām negribās mizst? Tad atkal jākāpj augšā pa gadu simteņa stāvajām kāpnēm līdz tai sausmigajai gultai kurā šalc jūras viļņi? Nē! Ielidisu blakus istabā. Uzkāpis ar lielām pūlēm ieraugu Juris kājās, tad nu šis ieraudzījis aiz loga sētā iebraukusus tankus un izdomājis paslēpties arī blakus istabā. Ieiedami tanī mēs ieraudzījām, ka balkona durvīm nav līdz galam aiztaisits aizbidnis un steidzīgi abi liekamies tam virsū, lai krievu desanta vienības neiekļūtu pa tām iekšā. Caur durvju stiklu ieraudzīju, ka pionieri sastiepusi no jūras krasta zilos soliņus uz kuriem tie nodarbojas ar mācību un sētas vidū nolikusi Ļeņina krusu tēlu, ko no spērusi no Majoru kino teātra parka. Tie nekaunas ir tik lieli, ka pisas Jāņa sēta bez Jāņa atļaujas? Vajag palaist vaļā Dergo, lai sakož tiem pionieriem dirsa. Ne, tik ne Dergo, jo viņi nositīs Jāņa suni protestēja Juris un kokā ieraudzīja melnu japāņu nindzu, kas līda jau pāri balkona abaram. Lienam gultās iekliedzās Juris! Tikai tā mēs varam paglābties no tiem pionieriem un japāņu nindzas.

  4. Laimrota saka:

    Anonīmam. Nu ja, mums mājās vēl darbojas veļas mašīna Bosch, iegādāta pirms 25 gadiem jau lietota, bet vēl strādā labi, tikai nevar likt t° režīmu 95°, jo tad gumija sāk sadalīties.
    Bet tev diezgan drūmi tajā veikalā Brīvības ielā, kur tik piesārņots, mašīnas piepļurdelējušas visu gaisu? Paskaties, kā citi dzīvo, kā iekārtojušies – zhivu na hutore v Latgalii – čangļu vecticībnieku pēctecis, kas nekaiš, un vēl sekotāji i-netā ienes kādu piķi.

  5. Jonis saka:

    Linard,lai kādu tiesiski sodītu,ir jābūt rakstītam likumam-par kuru ir vienojusies tauta.Tad kur ir likums?Var iztiesāt divus smagumus,katru turot savā rokā,kur likums būs tavas izjūtas.Vai cilvēkus tu tiesā pēc izjūtām,kur vienā pusē ir tavi uzskati un otrā pusē cilvēks ar savu uzvedību?Tevi arī tiesāsim,tikai ko likt otrajos svara kausos?Jā-tikumu.Vai var būt nemaz nezini kas ir tikums latvietim?Vai vari kritiski novērtēt un ar vārdiem aprakstīt savu vārdisko darbību un kāds tur ir tikums?Lai ošņātu otra sūdu un no tā spriestu,sākumā ir jāpaošņā savs sūds un kritiski to izvērtējot-lai būtu ar ko salīdzināt.
    .
    .
    .
    Admins
    Vai savu jau esi izošņājis ?
    “Tevi arī tiesāsim…” Kuri ir tie, kas mani tiesās ?
    Vai tie, kuri izlaupījuši manu Dzimteni un slepkavojuši manu tautu ?
    Kas tu tāds esi, bez vārda un sejas ?
    Tādi, kuri kuri “rejot” nenorāda uz savi identitāti, ir ne vairāk kā pagrīdes žurkas !

  6. Anonīms saka:

    Laimrota! Nu ja, ka katram savs skatījums uz vienām un tām pašām lietām. Tā vien sanāca dzīvē kaut kādu kosmisku enerģiju dēļ, ka mani ielika krievu krimināli tirgot to vācu tehniku. Tā teikt asociācijas pēc, ka latvieši tak vien radi vāciešiem. Nu kādam patīk benzīna smaka un spriedelēt par tehniskām lietām, kur atrodas kāda svarīga skruvite bet ne man. Man patīk tās lietas, kas par veidojas cepeškrāsnī par gatavo produktu. Kad aizgāju kadru daļā nezinaju, kur iebāzis strādāt? Vien darbs bij vajadzīgs un izdomāju iet par pārdevēju, jo biju šausmīgi kautrīgs cilvēks no bērnības. Tā teikt centos biežāk runāt ar cilvēkiem, bet no viņiem jādzird ir dažādas lietas. Tev klājas labi, tad sargi savu labo dzīvi, bet 8 ir mainīgs un nestāv nekas uz vietas. Man tā vācu tehnika absolūti neinteresē, bet strādājot ar to pienākas dzirdēt kādas vēsturiskās patiesības! Vecticibnieks? Lūk, tad nu šeit atkal smaržo pēc konservatīvisma, klasiskām vērtībām, stabilitātes un kopienas saliedētība. Rūpnieciski mēs uz to laiku arī varētu ražot veļas mašīnas ar dažādiem varenības nosaukumiem. Nu piemērs būtu =Ulmanis. Veļas mašīnas Ulmanis strādās uzticami un stabili 25 piecus gadus! Tomēr tiem pašiem vāciešiem bij ieinteresētība iznīcināt Latvijas rūpniecību, lai nemaisitos mēs pa kājām. Vēsturiski visa rūpniecība ir saistīta ar vāciešiem un tas pats Siemens Russija ieviesa telwgrafu. Tikai mēs bieži dzirdam, ka krievi visu cēluši, bet paši krievi norāda, ka Sibīrijas resursus apguva visu pirms vācieši priekš rūpniecības vajadzībām. Kāds fano par vācu dizainu un tehniku, bet man gan nesacelas uz vinu tehniku. Bosch visu biežāk fano krievi un tas pats kantoris vien jau ir. Tikai atskiriba atkal ir uztverē un to sauc par mārketingu. Kādam RRR neizsaka pilnīgi neko, bet man tas asociējas ar rūpniecības gigantu, kas ražoja labas kvalitātes tumbas. Tad tā Jāņa vecā māte visu dzīvi strādāja tajā RRR. Varētu fantāzijas arī šodien būt mobilie telefoni ar nosaukumu RRR un tas nav sarežģīti izdarāms, ja ir liels pasūtījums no kādas ķīniešu rūpnīcas, bet tas taču nav Latvijas ražojums. Tā nav cilvēku grupa, kas darbojas ap kādu ideju, dizainu, tehnisko risinājumu, tirdzniecības fisku….. Tā teikt viena labi nostrādāta tirdzniecības zīme spēj dot tautai dzīves labvēlību. Kāds labi organizēts koncerts paliek ierakstos uz gadu desmitiem, bet sūdi satrud daudz ātrāk. Sama laikā problēma, ka no apestajiem biezpiena poncikiem dirsa sāp, kad jāiet dirst! Tas nākam reiz.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *