A. Priedītis. Identitātes daiļrades divkosība

LRTT. Izlasiet, raksts ir vērtīgs

Es personīgi šo karikatūr- ķēmu(Levitu) nelasu un neklausos, jo neuzskatu viņu par cilvēku rasei piederīgu. Ja nebūtu aizņemts ar savas iztikas pelnīšanu, tad droši vien kādu reizi arī “acis iemestu” viņa pārgudrībās. Ticu, ka Priedīša kunga ievietotie citāti ir īsti. Ar interesi izlasīju rakstu un radu apstiprinājumu savam, jau sen manā apziņā pastāvošam, uzskatam par “nācijas tēvu”: Praktiski jau viņš ir “atnācis”(iebīdīts) lai degradētu mūsu kultūru, kropļotu izpratni par mūsu identitāti un visu to, kas saistīts ar etno-kultūru. Un tas jau arī ir šī “jebreja”(tēvs jebrejs, māte vāciete) pamatuzdevums- mūs iznīcināt kā etnosu.

P.S.

Esmu jau šajā vietnē skaidrojis, ka ne Latvijā, ne arī visā plašajā Eiropā nedzīvo neviens etnisks/semīt ebrejs. Visi, kuri uzdodas par ebrejiem, tādi nav. Viņi ir bijušās Hazārijas pēcnācēji, neskaitāmu Kaukāza tautu jaukteņi, kurus vieno ticība Jahvem, kuru Jēzus nodēvēja par VECO VELNU. Tātad, Sātana pielūdzēji, kā par viņiem sacīja Mārtiņš Luters. Sātans, protams, ir DIEVIŠĶAS PASAULES neatņemama sastāvdaļa, bez kura nav iedomājams progress. Viņš ir tas, kurš savāc savs kalpus(atsijā graudus no sēnalām) un tos, kuri nav izturējuši “eksāmenu”– kļūt par pilnvērtīgu Cilvēku(laizījušies ap Levitu) ! Pienāks Diena, kad viņš savāks Levitu ar visiem viņa pielūdzējiem. Paliks tikai Cilvēki !

30.09.20 L.Grantiņš

Identitātes daiļrades divkosība

   Levits, nevis nācijas tēvs, bet pederastu nācijas tēvs, uzskatāms par humanitātes noziedznieku Nr.1. Latviešu inteliģences smirdošākās daļas guru, mentora, elka, influencera, kulta personas, pravieša humanitātes noziegums pamatā ir tumsonības vairošana – patiesības, vērtību, zināšanu un profesionālās kompetences iznīcināšana. Viņš latviešu sabiedrībā konsekventi saduļķo kognitīvo sfēru; proti, izziņas procesos iegūto zināšanu sfēru. Viss, kam pederastu nācijas tēvs pievēršas, momentā tiek melīgi, obskurantiski, pseidointelektuāli, glamūrīgi aptašķīts tik riebīgā veidā, ka pazemojoši ir kaut ko iebilst. Agrāk jau nosaucu vienu konkrētu piemēru. Tūlīt pēc supernekaunīgās ielīšanas Rīgas pilī pederastu nācijas tēvs likvidēja Latvijas vēsturnieku komisiju, kā arī citas jau ierasti pie Latvijas Valsts prezidenta administrācijas pastāvējušās komisijas, tās vairs neatjaunojot tradicionālajā administratīvo struktūru formā, bet pārveidojot “mobilākā formātā kā regulāru sadarbību”.

   Protams, tie ir meli. Regulāra sadarbība nebūs. Vispār nebūs sadarbība! Pederastu nācijas tēvs pats lieliski orientējas visos jautājumos. Runu tekstus un citus tekstus raksta viņš pats. Par to nav šaubu. To pierāda vārdu krājums, debili specifiskie “jaunvārdi”, domu gaita, zināšanas, izpratnes līmenis, tekstu mietpilsoniski didaktiskie, ideoloģiski demagoģiskie, nacionāli bezjēdzīgie un kaitīgie formulējumi. Pederastu nācijas tēva teksti ir intelektuāli atbaidoši. Nav ticams, ka kāds cilvēks uzdrošinātos un spētu priekš sava priekšnieka sacerēt tik intelektuāli atbaidošus tekstus. Intelektuāli atbaidošu tekstu var izmantot tikai pats intelektuāli atbaidošā teksta autors, kura uztverē tekstā viss ir teicami.

   2020.gada septembra beigās pederastu nācijas tēvs, vietējās inteliģences lielākais tumsonības ģenerētājs, sāka aptašķīt latviešu etnisko un kultūras identitāti. Aptašķījums attiecas uz nekaunīgā tašķītāja likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”. Nācijas tēvs ir sagatavojis likumprojekta pavadvēstuli. Tajā pats tašķītājs šādi skaidro sava tašķījuma mērķi: “..stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām”.

   Nekorekti ir aicināt “stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām” jeb, citiem vārdiem sakot, dzimtajai zemei, dzimtenei un tēvzemei. Tāda nekorekta pieeja piestāv pasaules klaidonim, kosmopolītam, aprobežotam primātam, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām un ir svešs savai tautai, bez minstināšanās gatavs nodot dzimteni, nevairoties no kolaboracionista un kompradora goda.

   Nopietnu iespaidu nerada darbošanās ap “četrām reģistrētajām kultūrtelpām”. Ap tām Kultūras ministrijas dāmas sāka darboties pirms “Levita ēras” – 2012.gadā, sastādot “Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma vērtību sarakstu”. Saraksts der tikai skaistām atskaitēm par kādā skaistā projektā skaisti sadalīto naudu. Tautas kultūras mantojuma aksioloģiski hierarhiskas nomenklatūras (vērtējoši pakārtota kopuma) veidošana vispār ir bezjēdzīga un smieklīga izdarība. Tāda izdarība attaisnojas vienīgi ar vērtības ziņā vienādiem fenomeniem. Katram kultūras fenomenam var būt atšķirīga vērtība dažādos sabiedrības slāņos.

   Tā, piemēram, tik tikko minētajā sarakstā ir šādas vērtības: “Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē”; “Dziedāšana ar pusbalsu”; “Latgales mazo bundziņu -bubyna spēles tradīcija”. Taču ir arī šādas vērtības: “Gaujas plostnieku amata prasmes”; “Knipelēšanas prasme”; “Carnikavas nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes”; “Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcijas”. Ja pederastu nācijas tēvs būtu gudrs un izglītots, tad viņš neuzķertos uz ministrijas ākstīgā āķa un nekādā gadījumā to neizmantotu likumprojektā.

   Identitāte principā ir laba un vajadzīga lieta. Identitāte apliecina sevišķumu, savdabīgumu. Tautas identitāte ir īpašību, īpatnību kopums, ar ko attiecīgā tauta atšķiras no pārējām. Tas pats sakāms par kultūras identitāti. Arī kultūras identitāte apliecina īpašību, īpatnību kopumu. Faktiski tautas identitāte un kultūras identitāte ir kolaterāli lielumi. Respektīvi, tādi lielumi, kas atrodas, noris blakus, līdztekus, paralēli. Tautas sevišķums, savdabīgums reizē ir arī tās kultūras sevišķums, savdabīgums.

   Identitāte vienmēr eksistē. Katrai tautai un tās kultūrai ir sava seja. Šajā ziņā problēmu nav. Problēmas sākas ar identitātes konkretizāciju, vēloties nosaukt un apkopot īpašības, īpatnības vienā kanoniskā (vispārpieņemtā) komplektā. Šajā ziņā var ātri ieslīdēt grāvī. Pēcpadomju gados latviešu šarmanti šarlatānā inteliģence nepārtraukti nodarbojas ar “latviskuma noskaidrošanu”. Protams, vispārpieņemts rezultāts nav sasniegts. Piemēram, šādam rezultātām noteikti neskanēs aplausi: “Šodienas latviskumu veido: Latvijas reljefs, klimats, novietojums, resursi, raksturīgākās augu un dzīvnieku sugas, indivīdu rakstura īpašības – jūtīgums, patiesums, vienkāršība, pacietība, mierīgums, darba mīlestība, kārtības izjūta, savrupība, nenovīdība, pieēšanās kāre, emocionāls vēsums, latviešu valoda, tās dialekti, balss intonācijas, raksturīgākie nodarbošanās veidi: dziedātprasme, amatniecība, zvejniecība, biškopība, lauksaimniecība u.c.”.

   Prāta ziņā kārnais pederastu nācijas tēvs rīkojas atbilstoši savas kārnajam intelektuālajam līmenim. Lai pārliecinātu parlamenta deputātus, sabiedrību par viņa piedāvātā likuma nepieciešamību, viņš izdomā kaut kādus mistiskus latviskās identitātes ienaidniekus un viņu nicinošos izteikumus: “Latvietība nav plakana un standartizēta, kā mums to mēģināja iestāstīt un kādu politiku veidot okupācijas periodā, lai samazinātu latviešu identitātes spēku un vēsturisko dziļumu, un tagad, 30 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, paaudze, kas ir izaugusi neatkarīgajā Latvijā, sāk arvien vairāk atklāt mūsu vēsturisko dziļumu, kāds tas ir arī citās Eiropas valstīs, kur nav bijusi šāda veida sakņu “nogriešanas” vai “izsīkšanas” politika, kā mums tas bija okupācijas laikā.”

   Atkārtošu jau reiz uzdotos jautājumus. Kurš mēģina iestāstīt, ka latvietība ir “plakana” un “standartizēta”? Kādā publikācijā par to tiek minēts? Kur pederastu nācijas tēvs to uzzināja? Kāds pamats ir teikt, ka padomju laikā tika samazināts latviešu “vēsturiskais dziļums”, neļaujot pareizi fiksēt baltu cilšu un latviešu tautas izcelsmes laiku? LR nav neatkarīga valsts, un jaunā paaudze nav uzaugusi suverēnā valstī, par ko tai nevar būt stabils priekšstats. Latviešu “vēsturisko dziļumu” zinātne sen ir noskaidrojusi un par to māca jau pamatskolā. Padomju iekārtā nebija “sakņu “nogriešanas” vai “izsīkšanas” politika”. Tie ir meli! Latviešiem netika liegts zināt un lepoties ar savu vēsturisko izcelsmi. Par baltu cilšu, latviešu valodas un latviešu tautas izcelsmi tika izdota plaša zinātniskā un populārzinātniskā literatūra ne tikai Rīgā, bet arī Maskavā. Baltu cilšu arheoloģiskie, etnogrāfiskie, folkloristiskie, mitoloģiskie, lingvistiskie pētījumi veido grandiozu bibliotēku, par ko Rīgas pils pusizglītotajam glamūrīgajam pseidointelektuālim acīmredzot nekas nav zināms.

   Pederastu nācijas tēvs raksta: “[..] latviskā daudzveidība nav pašsaprotama, bet par to ir jārūpējas ar apzinātas politikas palīdzību”. Reāli dzīvē ir pretēji. Etniskā daudzveidība ir pati par sevi saprotama izpausme. Tā ir vēsturiski radusies tajā dabiskajā procesā, ko zinātnē dēvē par etnoģenēzi – etnosa izcelšanās un izveidošanās procesā. Dabiska ir arī cilšu integrācija tautā – vienā etniskajā veselumā. Ja arī ir bijusi “apzinātas politikas palīdzība”, tad tā ir bijusi galvenokārt lai palīdzētu konsolidēties tautā, bet nevis saglabātu cilšu nošķirtību. Psalmu dziedāšana, bubyna spēle, knipelēšana, ermoņiku spēlēšana drīzāk ir etnogrāfiska, folkloristiska eksotika, ko noteikti neklātos aizmirst, bet ko naivi ir uzspiest ar “apzinātas politikas palīdzību”. Cerams, prāta ziņā kārnais “valstsgribis” apjēdz vārdu “apzinātas politikas” zemtekstu; proti, to, ka viņš pieprasa apzinātu ideoloģisko ietekmēšanu.

   Šaušalīgi nekompetenti un dumji skan pavadvēstulē skaidrotais: “Un, ja mēs pievēršamies vārdam “kultūra”, tad arī kultūrai ir jābūt ilgtspējīgai, un tai ir divas laika dimensijas – vēstures un nākotnes dimensija. Likumprojekts vēršas pie abām dimensijām”.

   Kultūra nevar būt ne “ilgtspējīga”, ne neilgtspējīga. Kultūra ir cilvēku esamības organisks atribūts. Ja nav cilvēku, tad nav arī kultūras. Kultūrai ir trīs dimensijas, un kultūrai ir nevis “vēstures” dimensija, bet pagātnes dimensija! Kā pederastu nācijas tēvs varēja aizmirst tagadni? Likuma realizācijai piešķirtie miljoni taču tiks starp savējiem sadalīti tagadnē!

   Pederastu nācijas tēva identitātes daiļrade ir divkosīga. Viņš raksta: “Mēs dzīvojam globalizācijas, unifikācijas laikmetā, un, protams, mums kā latviešiem un Latvijas valstij ir zināms pienākums mūsu identitāti padziļināt.”

   Jā, tas ir pareizi! Dzīvojam globalizācijas, unifikācijas laikmetā. Rietumu civilizācijā valdošās politiskās paradigmas neoliberālisms un globālisms kategoriski pieprasa atsacīties no jebkura veida sevišķuma, savdabīguma. Īpaši kategoriski aicina atsacīties no valstiskās suverenitātes. Savukārt XX gs. 70.gados Rietumos dzemdētais postmodernisms aicina aizmirst kultūras mantojumu. Vārdu sakot, etniskā identitāte un kultūras identitāte nav cieņā. Tām nav nekādas vērtības. Latviešu tauta tāpat kā citas tautas ir labprātīgi atsacījušās no valsts suverenitātes.

   Taču ieklausīsimies uzmanīgāk pederastu nācijas tēva gudrībā. Viņš saka “mums kā latviešiem un Latvijas valstij ir zināms pienākums (!?) mūsu identitāti padziļināt (!?)”.

   Kas tas ir par “pienākumu”? Vai tas ir pienākums atsacīties no identitātes jeb tas ir pienākums tikai atšķaidīt identitāti? Un ko tādā gadījumā nozīmē “identitāti padziļināt”? Vai “identitātes padziļināšana” ir tas pats, kas identitātes likvidēšana vai atšķaidīšana?

   Saprotams, pederastu nācijas tēva divkosība nav atraujama no latviešu valdošās kliķes divkosības, kas nacionāli noziedzīgā veidā ir sastopama visos īstenības segmentos. Sameistarotajam likumprojektam nevar būt ne mazākās uzticības. Nekāda pārliecība nav par tā autora un Saeimas deputātu centienu godīgumu un pasākuma labdabīgumu.

A. Piedītis Kulturoloģiskā publicistika pirmdiena, 2020. gada 28. septembris

You may also like...

9 Responses

  1. Armands saka:

    Pirms izlasīt šo rakstu ieslegdams telefonu zinās parādās foto, kur melnmatainai sievietei uz deguna kantainas brilles melnos rāmjos slēpj melnas acis izsakās kaut ko par karu starp armeniem un azerbadzaniem. Tad nu šis zidiskas armenietes būtība dzīvo Latvijā tāpat kā iz bijušais kaimiņš Elmans no Azerbaidžānas, kurš man apliecināja to pašu, ko es saku viņam. Ka nav tādas tautas, kā Azerbadzani un tā ir mākslīgi veidota tauta. Tādi paši ir Latvieši mākslīgs veidojums, ko arī savos rakstos ir apliecinājis kaut kur Grantins. Ja es esmu nācis pasaulē no Kuršu tēva kules, tad nekādi nesanāk man sevi saukt par latvieti. Kult +turēt, kule ir dabiski laikam ikvienas tautas vīram saredzama sev starp kājām, ko šajos laikos īpaši tik fotografēt un izlikt pasaulei uz apskati Facebook. Nu meitenes vēl es kaut kā saprotu, kad ieslēdzot no rīta Facebook man sejas vietā pretī skatās šokolādes caurums ar rozigi purpuraino dzīvības atveri, ko angliski sauc par pussy. Tas tomēr skaistāks par Levita ģīmi un es vispār neprasu viņa pretīgo ģīmi man bāzt acu priekšā tai Facebook un norādījis esmu viņam virzienu uz elles dzelmi. Par to man Facebook liedza veselu mēnesi likt skaistām meitenēm likt likos, kā meitenes un sievietes pacieš tādu kropli par prezidentu un armijas virspavēlnieku? Tak viņam vienmēr ir augstas prasības, lai vīrietis būtu un viņam būtu, bet pašas gala rezultātā ievēl galīgu kropli. Zināms tak, ka vēlēt pārsvarā vēl sievietes.

  2. Aelita saka:

    Armands atkal bijis sēnēs un tās saēdies :) , ka grib noliegt latviešus kā tautu.
    Ja tu īsti nezini, kas esi, tad paklausies, kā tevi sauc citi, citas tautas. Jau senatnē kāds grieķu gudrais rakstīja, ka ziemeļos pie jūras dzīvo tādi leti, kas spēj noteikt likteņus un pareģot nākotni. Un igauņi jau sen mūs sauc par lettiem. Un tā ir mūsu darīšana, ja mēs sevi saucam par latviešiem – gan kurši, gan zemgaļi, gan latgaļi, gan sēļi, laikam arī lībieši sevi pieskaita pie latviešiem, Latvijas iedzīvotājiem.
    Un labāk lai mūsu “kultūristi” pēta mūsu tautu, tās saknes un paradumus, kā iesaka Levits, nevis uzbāžas visiem ar savām integrācijas programmām, cenšoties mūs pārprogrammēt par bezsugas kosmopolītiskiem radījumiem .

  3. Pēteris saka:

    Televīzijā reklamēja grāmatu “100 notikumi Latvijas vēsturē” izd. Latvijas Mediji. Šodien nopirku.Tikai neatrodu nekādu vērā ņemamu notikumu starp 1986 “Helsinki-86″m 1989.”Baltijas ceļš” un 1991.”Barikādes”. Vai neatkarības atjaunošanu būšu nosapņojis, vai arī tas tik mazsvarīgs notikums Latvijas vēsturē, ka nav pieminēšanas vērts?
    .
    .
    .
    Admins
    Tas tikai norāda uz to, ka Latvija ir cionistu- sātanistu okupēta.

  4. fakts saka:

    LTV Ziņu Dienests

    Latvijas skolās trūkst vairāku simtu pedagogu, un problēma ir samilzusi tiktāl, ka atsevišķos mācību priekšmetos stundas nemaz nenotiek.

    Latvijā palikuši miljons 900 tūkstoši iedzīvotāju. Cilvēki turpina izceļot, jo nespēj izturēt notiekošo.

    Bet vēl ziņas uzsver, cik eleganti ģērbjas Egila Levita sieva: Latvijas pirmā lēdija Andra Levite bija izvēlējusies baltu svārku kostīmu no vilnas auduma. Kostīma sienamā josta un smalkā rokassomiņa koptēlu padarīja vieglāku un sievišķīgāku.

  5. Jānis saka:

    Abrenes atdošana okupantu Krievijai – tas ir nekaunīgs un izaicinošs valsts nodevēju veikts noziegums, kas vēl jāizmeklē, – vai ne, Kūtri?

    INTERVIJAS

    Gunārs Kūtris: Pāvela Rebenoka slepkavība ir nekaunīga un izaicinoša

    Par trūkumiem smago noziegumu izmeklēšanas kvalitātē un advokāta Pāvela Rebenoka slepkavību Neatkarīgās intervija ar juristu, Latvijas Universitātes lektoru Gunāru Kūtri.

    30.09.2020.MKMĀRIS KRAUTMANIS

    ©Dmitrijs Suļžics/F64

    Ir nogalināts jūsu kolēģis – jurists, advokāts Pāvels Rebenoks. Uz kādām domām tas jūs vedina?

    Viņš bija arī mūsu students Latvijas Universitātē, labs advokāts. Par viņa slepkavības motīviem kā jau jebkuras izmeklēšanas pirmajā brīdī pieļauju, ka pašlaik vēl ir daudz neskaidra. Iespējams, ka noziegums ir saistīts ar viņa profesionālo darbību, jo viņš bija saistīts ar daudzām svarīgām lietām – viņš bija sabiedrībā zināms advokāts, kas saistīts ar skandalozām, bet ne kriminālām lietām. Vai tā varētu būt laupīšana? Diezin vai – izskatās vairāk pēc slepkavības, kura maskēta ar laupīšanu. Bet no malas jau nav iespējams daudz spriest – ar to nodarbojas profesionāli eksperti, kuri analizē pierādījumus, liecības. Maz ticams, ka šī ir augsta līmeņa kriminālo aprindu organizēta pasūtījuma slepkavība, jo šeit ir bijis tiešs slepkavu kontakts ar upuri, bet, ja tiek nolīgti augsti profesionāli slepkavas, tad tie nogalina pa gabalu, lai paliktu mazāk pēdu. Šī ir ļoti nekaunīga, izaicinoša slepkavība.

    Runājot ar jūsu kolēģiem – juristiem, bieži nākas dzirdēt, ka viņi piemin izmeklēšanas kvalitātes spējo zudumu pēdējos desmit – divdesmit gados. Un bieži tiek pieminēta Policijas akadēmija, kura gatavoja profesionālus kadrus, bet tagad joprojām nav radusies pietiekama tās aizstājēja citās augstskolās. Vai stāstam par Policijas akadēmiju ir pamats?

    Izmeklēšanas kvalitāte kopumā nav pārāk augsta. Un viens no cēloņiem ir pārrāvums starp agrāko laiku profesionāļiem un jauno izmeklētāju paaudzi. Tas nav labi, jo pietrūkst pieredzes nodošanas starp paaudzēm. Bet nevar arī teikt, ka starp Latvijā esošiem izmeklētājiem nebūtu augstas klases profesionāļu – tie ir. Ir tādi, kas ir spējīgi “izrakt” noziedzīgos nodarījumus. Bija gadījums, kad tika nogalināts advokāts Uldis Bērziņš, un šis noziegums ir atklāts.

    Bija par jurista Mārtiņa Bunkus lietu Valsts policijas toreizējā priekšnieka Inta Ķuža optimistiski paziņojumi, ka teju teju jau lieta būs atklāta, tomēr vismaz pagaidām nav dzirdēts, ka tā būtu atklāta.

    Kaut kas publikai jāapsola. Iestādes vadītājs jau nevar teikt, ka nav nekādu panākumu.

    Triju gadu laikā nogalināti trīs advokāti. Iznāk, ka advokāta profesija Latvijā ir bīstama… Agrāk tā nebija, izņemot, protams, gadījumu ar advokāta Aināra Platača pazušanu pirms desmit gadiem.

    Jāņem jau vērā arī, ka advokāti mēdz būt turīgi, un turīgiem cilvēkiem var būt apdraudējums no laupītājiem.

    Advokāti ļoti intensīvi iesaistās dažādu juridisko strīdu risināšanā. Var būt tādas situācijas, kad advokāts traucē kādām personām vai grupējumiem un rodas doma no viņa atbrīvoties.

    Bet kriminālelementiem varētu būt aizture uzbrukt advokātiem tādā nozīmē, ka tad, ja viņus noķers, citi advokāti diezin vai ar lielu entuziasmu viņus aizstāvēs, ja cietis viņu kolēģis.

    Profesionālais pienākums vienmēr liks advokātam aizstāvēt klientu, neraugoties uz to, kas viņam jāaizstāv. Tāpat policisti nevar subjektīvi izmeklēt savādāk lietu, kurā bijis noziegums pret policistu. Jāizmeklē lieta tā, kā tā ir.

    Bet par noziegumiem pret policistiem visā pasaulē citi policisti izturas ar daudz lielāku kaismi, arī sodi daudzviet atšķiras un ir daudz bargāki par noziegumiem, kas pastrādāti pret policistiem.

    Nu, jā – tā ir goda lieta.

    ASV sodi par policistu slepkavību ir ļoti bargi.

    Pēdējā gada laikā gan ASV sabiedrībā diskurss ir pamainījies…

    Bet par advokātiem Latvijā ir tā, ka savulaik viņu bija salīdzinoši mazāk – 400, 500. Tagad ir 1500. Tāpēc arī varbūtība, ka viņus var skart kāds noziegums, palielinās. Advokāti ir arī sabiedrībai vairāk zināmi. Mēs varbūt mazāk zinām apdraudētus traktoristus vai maizes cepējus. Bet advokātiem tiešām ir bīstamība darbā – vai nu viņiem ir daudz mantas, ar kuru viņi palepojas, vai arī pārāk labi strādā. Vēl var būt arī, ka pārāk slikti strādā, piemāna klientus ‒ arī tā var būt.

    Mums pie varas valstī tagad ir politiskie spēki, kas sevi definē kā “bezkompromisu tiesiskuma” ieviesēji un stāsta, cik daudz paveikuši tiesiskuma jomā – veikuši grozījumus Kriminālprocesa likumā, būvēs Liepājas cietumu. Taču noziegumi jau sāk kļūt regulāri un aizvien šaušalīgāki.

    Tieslietu ministrija apzinās, ka ir problēmas ar izmeklēšanas kvalitāti, taču tā vietā, lai šīs problēmas risinātu, mēģina pielāgot dažādus likuma grozījumus sliktajai kvalitātei – lai atvieglotu notiesājošu spriedumu rašanos pie zemas izmeklēšanas kvalitātes. Tieši tādi ir pēdējie grozījumi Kriminālprocesa likumā – tie rakstīti, lai meklētu vieglākas iespējas personu apsūdzēt.

    Bet tas taču nav labi – pastāv iespēja, ka tiek apsūdzēti un notiesāti cilvēki, lai gan pret viņiem nav lāga pierādījumu.

    Tiek lietota metode: “Mērķis attaisno līdzekļus.”

    Bet vai tas ir demokrātiskā un tiesiskā valstī pieļaujams?

    Te tiešām vajadzētu diskutēt, vai tas ir demokrātiskā valstī pieļaujams. Vairāk vajadzētu uztraukties par to, kā pie mums tiek sagatavoti speciālisti. Akadēmiskās zināšanas mēs dosim, bet praktiskās zināšanas tiek sniegtas pārāk mazā apjomā. Valdībai vajadzētu parūpēties par normālas policijas izglītības iestādes izveidi.

    Bija Policijas akadēmija. Vai tagad to vajadzētu atjaunot?

    Kaut vai uz Policijas koledžas bāzes, bet ir vajadzīga normāla skola, kura vairākos gados iemācītu, kur nāktu pieredzes bagātie profesionāļi un dalītos ar savām zināšanām. Bet nav mums valstī normālas iestādes, kas gatavotu operatīvos darbiniekus. Bez operatīvās darbības nevar tik vienkārši atklāt smagos noziegumus. Jo arī noziedznieki izmanto dažādas metodes, kā slēpt savu noziegumu pēdas. To atklāšanai formālais kriminālprocess nevar dot tādu rezultātu kā rūpīga operatīvā darbība.

    Links:

    https://neatkariga.nra.lv/intervijas/325876-gunars-kutris-pavela-rebenoka-slepkaviba-ir-nekauniga-un-izaicinosa?utm_campaign=nralvLinks&utm_content=redirect&utm_medium=site&utm_source=nra.lv&fbclid=IwAR2FyPnTFrsSCIwkhtV1eCCo7aHnSBpGg3AcSz7XsbqK2-NN9s3l8uq6b8E

  6. Armands saka:

    Nu lūk uzcepas zidiskie leti! Kas tie leti, ja vispār manu tautu sauc Kurši? Ja visi manu tēvu pēcteči ir Kurši, tad kādas skujas pēc man saukt sevi par cangalu letu? Ja mani tuvākie brāļi un māsas cauri gadu simteņiem ir bijusi Prūši, tad kāds Kursos un Prusos sakars ar vārdu Leti? Vienīgie Latgaļi sevi var piedēvēt vārdam Latvieši, bet viņus jau neuzskata par pilnvērtīgu tautu un pat viņu valodu sauc par kaut kādu dialektu. Man piedirst, ko tur kāds kaut ko saka iz dziļas vēstures anales. Žīdu latviešos ir vairāk sajauktu ne kā citas tautas. Tas pats ir ar lietuviešiem, ka puse no viņiem ir žīdu jaukteni. Kur tā ziemeļu Jerusalem bij?

  7. Antienglender saka:

    Pēc Latvijas varas struktūru lēmuma,Policijai ir spēcīgi jāmodernizē cilvēku izsekošanas sistēmas,lai neviens solis nepaliktu nepamanīts.

  8. Aelita saka:

    Nu lāb’, lāb’ Armand, tu i kurss.
    Bet man māte ir no Vidzemes un tēvs no Zemgales, un tur runā valodā, kas ir vistuvāk latviešu literārajai valodai. Bet latgaļu valodā jūtama slāviska ietekme. Un vai kuršiem, ventiņiem valodā nav tāda kā vāciska ietekme?
    Tikai neasatraucies, man nav nekas pret kurzemniekiem, esmu arī Kurzemē dzīvojusi, es i gājs uz Zentens skòl pa mēž 6 km (vai pareizi uzrakstīju?)
    Kurzemē dzīvo labāki cilvēki kā Rīgā, bet tur arī ir daudz citu ļaužu, čigānu, latgaļkatoļu. Un kas jums tur hercoga vietā?

  9. lasitājs saka:

    Raksts ir,kā saka, par tēmu.Protams,rodas jautājums,kāpēc tas levits visu visu laiku ,,ne pa tēmu,,-imitē nejēdzīgas darbības? Kāds sveštautietis divkosīgi grābstas gar tautas sakrālām lietām! Izskatās pēc tipisko pasaules aferistu rokraksta-rada problēmu,un kā lietpratējs ķeras to risināt,radot ļaunumu citiem,labumu sev.

    PS. Armands ar levitu rullē vienā virzienā? Atbilde-virzienā,varbūt,nē,bet uz vienu pusi,jā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.