J. Dzelme. Latviskās dzīvesziņas aizstāvībai

Latviskās dzīvesziņas aizstāvībai

“Brīvā” tirgus darbības rezultāts Latvijā ir masveida emigrācija, strauji augoša nevienlīdzība un vispārēja nabadzība. Agresīvais liberālisms cenšas atteikties no nacionālajām un sociālajām tradīcijām, kristīgajām vērtībām un vispārcilvēciskiem tikumiem par labu “cilvēktiesībām” atbrīvoties no sabiedrības, savas tautas, valsts, tuvoties no visa brīvā “pārcilvēka” rēgam. Liberāļi cīnās pret solidaritāti, uzticību un taisnīgumu, pret tradīcijās un tikumos balstīto dzīves veidu, aicina paļauties uz “brīvā tirgus” “neredzamo” varu, kas visu “sakārtos”.

Jūtot nacionālās kultūras un ideoloģijas apdraudētību, Latvijas Saeima pieņēma vairākus papildinājumus Latvijas Satversmei, kuri pasvītro Latvijas neatkarību, latviskās dzīvesziņas, latviešu valodas un kultūras prioritāro nozīmi, skaidro un nostiprina Latvijas identitāti, ģimenes un kristīgās vērtības, tikumus. Nepieciešams, īstenojot latviešu nācijas valstsgribu un pašnoteikšanās tiesības, garantēt latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, būtiski palielināt valsts un pašvaldību atbalstu izglītībai, kultūrai un zinātnei, iesaistīt visus Latvijas iedzīvotājus kultūras un ideoloģijas veidošanā, īstenot mūžizglītību un pieejamību zināšanām, kultūrai, mākslai visiem bez izņēmuma.

Kultūras un izglītības centru attīstība laukos ir nozīmīgs Latvijas valstiskuma stiprināšanas uzdevums, tādēļ mazo lauku skolu tīkls ir jāatjauno un jānostiprina, apvienojot izglītības, sociālās un kultūras funkcijas. Izglītības, kultūras un zinātnes darbinieku atalgojums nedrīkst būt mazāks par vidējo valstī. Nacionāli kulturālo identitāti jāveido ar humanitāro zinātņu līdzekļiem, plaši un mērķtiecīgi iesaistot filozofiju un mākslu, veidojot pamatu Latvijas valsts ideoloģijai, pamatot Latvijas Satversmē nosauktās vērtības un izveidojot līdzekļu sistēmu šo vērtību iedzīvināšanai tikumu kopā, starp kuriem Latvijai būtiskākie ir “uzticība Latvijai”, “solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene”. Šo uzdevumu valstij un pašvaldībām jāatbalsta finansiāli un organizatoriski, iesaistot nevalstiskās organizācijas un visas Latvijas iedzīvotāju grupas. “Ikvienam ir roku jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek.” [Rainis]
Tikai ražošana un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, pirmkārt, informāciju tehnoloģijas (IT), ļaus Latvijai pārvarēt atpalicību un nabadzību. Pašreizējā varas elite sabotē jauno tehnoloģiju izmantošanai nepieciešamās infrastruktūras un normatīvo aktu sistēmas veidošanu, atbilstošu speciālistu izglītošanu, zinātnisko pētījumu un inovāciju atbalstīšanu. Valdības jau 10 gadus demonstratīvi (!?) atsakās pildīt likumus par ikgadēju finansējuma palielināšanu zinātnei (par 0,15% IKP) un augstākajai izglītībai (par 0,25% IKP), kā rezultāts ir Latvijas tehnoloģiskā atpalicība, nabadzība, nevienlīdzība (vien no augstākajām Eiropā) un emigrācija. Attīstības plāni paliek tukšu deklarāciju līmenī. Alkatība un bezatbildība joprojām valda valsts pārvaldē.

Uz interneta pamata veidotās blokķēžu tehnoloģijas izmantošana uzņēmējdarbībā un vērtību apmaiņā ar valsts un pašvaldību atbalstu ļautu Latvijai būtiski uzlabot tautsaimniecības sasniegumus. (Blokķēžu tehnoloģijas ļauj veidot drošus, viegli savstarpēji kontrolējamus no dalībnieku puses, informācijas un vērtību apmaiņas un sadarbības tīklus, ļauj iesaistīt daudzus ar kopēju ideju apvienotus cilvēkus visdažādāko uzdevumu risināšanā.) Blokķēžu tehnoloģijas ir veids, kā varētu apvienot Latvijas pilsētās un laukos dzīvojošos ar no Latvijas emigrējušajiem un uz jauniem pamatiem atjaunot visu Latvijai piederīgo kopīgu darbu un dzīvi, veicinot sakaru uzturēšanu un aizbraukušo atgriešanos Latvijā nākotnē. Uz uzticību balstītas aprites ekonomikas ieviešana, izmantojot blokķēžu tehnoloģiju, ļautu pāriet uz dažādu pakalpojumu (transportā, izglītībā, veselības aprūpē, sportā, sadzīvē utt.) kopīgu izmantošanu, iekārtu un preču koplietošanu.

Sadarbība virtuālajā vidē un aprites ekonomikas attīstība ar valsts un pašvaldību atbalstu jāpapildina ar atbilstošām paplašinātām sociāli kulturālas sadarbības iespējām, mērķtiecīgi veidojot pamatu jauna tipa lokalizētai tautsaimniecībai un tautas dzīvei kopdarbības un solidaritātes gaisotnē. Jāveido atbilstoša tradīciju un normatīvo aktu sistēma, savlaicīgi papildinot esošos un veidojot jaunus regulējumus. Jāparedz iespējas veidot lokālos maiņas līdzekļus („S.Gezela naudu“ kā maiņas, nevis uzkrāšanas līdzekli u.tml.), izmantojot blokķēžu tehnoloģiju iespējas lokālās vērtību apmaiņas jomā.

12.01.20

13 Komentāri “J. Dzelme. Latviskās dzīvesziņas aizstāvībai”

  1. vajaga tikai ienācējam sprukt pie varas sagt:

    kā cūka grāvī – ne par ko nav izdabūjama laukā:

    „“Ogrēnietis“ 2019. gada 17. decembris –

    Izpildot VARAM rīkojumu, atceļ saistošos noteikumus
    par lokālplānojumu.

    Šī gada 3. decembrī tika sasaukta
    Ogres novada pašvaldības domes
    ārkārtas sēde, lai, ņemot vērā Vides
    aizsardzības un reģionālās attīstības
    ministrijas (VARAM) ministra rīkojumu, lemtu par 2018. gada 18. oktobrī
    pieņemtā lēmuma atcelšanu.
    Ar Ogres novada pašvaldības domes 2018. gada 18. oktobra lēmumu
    tika atļauta lokālplānojuma izstrāde
    zemes vienībām Madlienas pagastā,
    Ogres novadā, lai pamatotu nepieciešamās izmaiņas Ogres novada teritorijas plānojuma grafiskajā daļā un
    teritorijas izmantošanas un apbūves
    noteikumos, radot priekšnoteikumus
    olu un olu produktu ražotnes izveidei.
    Lokālplānojums izstrādāts pēc SIA
    “Gallusman” ierosinājuma, un to veica
    SIA“Reģionālie projekti”.
    Lokālplānojuma redakcijā un Vides
    pārskata redakcijā pēc publiskās apspriešanas un institūciju atzinumu saņemšanas tika veiktas attiecīgās korekcijas Teritorijas izmantošanas un
    apbūves noteikumos, Paskaidrojuma
    rakstā un Vides pārskatā. Aktualizēto
    redakciju, kā arī iesniegumu par Lokālplānojuma izvērtēšanu un apstiprināšanu SIA “Reģionālie projekti”
    iesniedza novada pašvaldībā. Izvērtējot un apkopojot sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos priekšlikumus un institūciju atzinumus, tika secināts, ka Lokālplānojuma redakcijai
    pilnveidošana nav nepieciešama, līdz
    ar to minētais teritorijas plānojums
    tika apstiprināts, attiecīgi pieņemot
    Ogres novada pašvaldības saistošos
    noteikumus Nr. 19/2019.
    Tomēr VARAM ministrs Juris Pūce
    šī gada 20. novembrī, pamatojoties uz
    Teritorijas attīstības plānošanas likuma noteiktajā pārsūdzēšanas periodā
    saņemtajiem iesniegumiem, izdeva
    rīkojumu par šo saistošo noteikumu
    darbības apturēšanu – izvērtējot Lokālplānojuma dokumentāciju, konstatēta tā neatbilstība normatīvo aktu
    prasībām.
    Pēc VARAM rīkojuma saņemšanas atbilstoši likumā “Par pašvaldībām” noteiktajam pašvaldības domes
    priekšsēdētājs Egils Helmanis sasauca domes ārkārtas sēdi, kurā deputāti
    tika iepazīstināti ar ministra rīkojumā
    norādītajiem pārkāpumiem un pašvaldības sagatavoto argumentāciju par
    to, ka vairākas norādītās nepilnības
    nav objektīvas.
    Rīkojumā tiek norādīts, ka, atbalstot Lokālplānojumā ietvertās attīstības ieceres īstenošanu konkrētajā teritorijā, netika pienācīgi izvērtēta
    attīstības ieceres īstenošanas vietas
    izvēle un atbilstība, sabiedrības iesaiste plānošanas procesā bija formāla, kā arī netika ņemts vērā Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā norādītais, ka Lokālplānojuma stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides
    pārskatā jāiekļauj vērtējums un jāvērtē sanitārā attāluma samazinājuma iespējamā ietekme un tās būtiskums uz sanitāro prasību nodrošināšanu.
    Pirms balsojuma par lēmumprojektu E. Helmanis uzsvēra: “Mēs vēlamies, lai novadā būtu ražošana un
    darba vietas, jo labi zinām, ka ar laiku
    Eiropas Savienības līdzfinansējums
    tādā apjomā, kā līdz šim, vairs nebūs
    pieejams, tāpēc būs jāiztiek ar to, ko
    paši saražojam, un tas saistīts ar mūsu labklājību. Ogres novada pašvaldība, izdodot šos noteikumus, ir atbalstījusi ražošanas veicināšanu un
    darba vietu nodrošināšanu tepat novadā. Šobrīd mēs izpildīsim vides aizsardzības un reģionālās attīstības
    ministra izdotajā rīkojumā noteikto, kā
    arī sagatavosim vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai un valdībai, lai viņi
    izlemj, kā rīkoties tālāk. Taču vēlreiz
    vēlos uzsvērt, ka novadā šīs darba
    vietas ir ļoti nozīmīgas.”
    Domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmums atcelt Ogres novada
    pašvaldības 2019. gada 15. augusta
    saistošos noteikumus Nr. 13/2019,
    kas nosaka zemes vienībām Madlienas pagastā teritorijas izmantošanas
    un apbūves noteikumus un funkcionālo zonējumu – grafisko daļu olu un
    olu produktu ražotnes izveides vajadzībām, kā arī veikt Lokālplānojuma
    pilnveidošanu, novēršot neatbilstību
    normatīvo aktu prasībām.
    Atbalstītais lēmumprojekts arī paredz lūgt Latvijas Republikas Saeimas Juridiskajai komisijai iesaistīties
    jautājuma risināšanā par ārvalstu investora piesaistes iespējām uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas lauku reģionā – Ogres novadā, veicinot pozitīvu konkurenci un jaunu darba vietu
    (vismaz 200 darba vietu) rašanos, lai
    veicinātu Latvijas reemigrācijas plāna
    īstenošanu un esošo iedzīvotāju nodarbinātību tuvu viņu dzīvesvietai.
    Olga Tinkuse “

    Madlienas pagastā jau „iefīrēta“ ārzemju cūku
    megaferma, tādas ir arī blakus pagastos.

    Iedzīvotājiem jādzīvo sīvā cūku mēslu smakā,
    ceļus izbraukā fermu apkalpojošās smagās
    tehnikas, cūku mēra dēļ privātie spiesti izkaut
    savas viensētas cūkas…

    Lai pie 100 000 cūkas gadā apēstu, būtu krietni
    jāpapūlas pusei Latvijas….

    Tā gaļa domāta ārzemēm, Latvijā paliek mēsli.

    Murgo par „darba vietām“, kuras aizņems
    importētie hahoļi un baltkrievi, jo vietējie
    darba spējīgie jau kaut kur darbu ir atraduši.

    Tagad ar žīdisku neatlaidību grib uzspiest vēl
    sīvos putnu mēslus…

    Tā novada „barons“ rūpējas par latvisko
    dzīvesziņu…

  2. Anonymous sagt:

    “Brīvā” tirgus darbības rezultāts Latvijā ir masveida emigrācija, strauji augoša nevienlīdzība un vispārēja nabadzība.

    —————————–
    Šis teikums man acumirklī lika atcerēties politekonomijas eksāmenu okupācijas laikā. Brīvais tirgus bija eksāmena biļetes galvenā tēma uz kuru atbildes zināju perfekti un, protams, saņēmu atbilstošu novērtējumu. Šī tēma man bija ļoti tuva, jo neieredzēju (un neieredzu joprojām) plānveida ekonomisko sistēmu, jo tās sekas – neiedomājamu nesaimnieciskumu, netaisnību, redzēju ikdienā ik uz soļa. Šajā sakarā varētu lērumu stāstu uzrakstīt ar piemēriem no dzīves. Tā sistēma bija šodienas žuļiku un blēžu kalve.

    Ievēroju, ka rakstā vārds „Brīvā“ ir ielikts pēdiņās. Jā, mūsu apstākļos šis vārds tik tiešām liekams pēdiņās, jo no patiesi brīvā tirgus, tāda, kāds ir citur Eiropā, pie mums nav ne miņas. Tāpēc arī ir emigrācija un nabadzība. Pie mums tirgus un jebkādu citu saimniekošanas „brīvību“ nosaka padomju laikā kaldinātie kadri, ne brīvais tirgus – tie, par kuriem nemitīgi atgādina šī vietne.

    Brīvais tirgus ir Eiropas valstis ekonomiski pacēlis mums neiedomājamos augstumos. Tas darīja stipru ASV. Tas pacēla arī Latvijas brīvvalsti īsā laikā no kara izpostītas zemes līdz Eiropas augšgalam lauksaimniecības jomā. Tolaik pie mums, pateicoties brīvajam tirgum un prasmīgam valsts vadītājam (kam ir izšķiroša nozīme) strauji attīstījās it viss.

    Ne „tirgū“ vaina, bet gan tajā, kas sēž pie valsts stūres. Ja valsti vada godprātīgs saimniekdēls, kam nav sveša izdzīvošanas gudrība ar tiem līdzekļiem, kādi ir viņa rīcībā, tad arī ar valsti viss būs kārtībā. Bet ja pie varas ir parazīti – sveša darba augļu dalītāji, pārdalītāji un spriedelētāji, cik kuram kas pienākās, gan aizmirstot pašu darītāju, tad neviens valsts ekonomiskais modelis te nelīdzēs. Āzis kāpostu laukā nekad neizaudzēs kāpostus, bet tikai barosies un iznīcinās to, ko kāds cits radījis.

    Vairumam rakstā sarakstītajam var piekrist, bet acīs krīt vēl kāda Latvijas apstākļos jau pārbaudīta un „saimniecībā nekam nederīga lieta“ – „iekārtu un preču koplietošana“. Acīm redzot šim izteikumam nepieciešams papildus skaidrojums no autora puses, jo pašlaik tas ikvienam, kas strādā no sirds un pats grib baudīt sava darba augļus, kā arī atceroties padomju laikus, liek zosādai uzmesties no šiem vārdiem vien un uzreiz apziņā acu priekšā nostājas jau pieminētais āzis kāpostu laukā.

  3. pēteris sagt:

    Amērika ne sāka,ne beigs ar brīvo tirgu.Protams,arī tagad tur tā vav.Kur tas ir?

  4. lēnāk pār tiltu, lūdzu ! . sagt:

    Vārdkopa „plānveida ekonomika“ ir padarīta
    par peramo zēnu.

    Tieši „NEplānveida ekonomika“ pašlaik
    laiž pa burbuli Latviju !

    Pašlaik iet kā proletāriešu(lumpeņu)
    ģimenē, kur, kā saņem algu, tā uzreiz
    izpērk „sen sapņotajos“ niekos, vajaga
    tos momentā vai nē – par to nedomā.

    Tikai dzelžaina RACIONĀLA plānošana
    ved pie panākumiem !!!

    Un nevajaga demagoģiski salīdzināt
    RACIONĀLO plānošanu ar
    PSRS „bruņošanās plānošanu“ !!!

    Taisni LUMPEŅI ienīst RACIONĀLO
    plānošanu !

  5. ēteris sagt:

    Brīvais tirgus ir prekšraksti,kurus izpilda attiecīgā valstī neanonīmi iznireļi,bet ārkārtas situācijā obligātu izpildi garantē lielgaballaivas.Parasti izmanto humānākus pārmācību līdzekļus.

  6. sen zināms, ka . sagt:

    Valsts kā institūcija ir vajadzīga sabiedrības
    sociālai aizsardzībai. Tas nozīmē, ka tu
    ieguldi kādu daļu „kopējā katlā“, lai visi
    dalībnieki(tevi ieskaitot), nepieciešamības
    gadījumā, varētu uz neilgu laiku pasmelties
    pat nedaudz vairāk kā ieguldījiši/iemaksājuši.
    Brīvajam tirgum ar ekonomiku nav nekāda
    sakara. Tas ir domāts īslaicīgai lielākas naudas
    summas izpumpēšanai no klientu kabatām.
    Ar to arī nodarbojas dažādas „bankas“, dodot
    aizdevumus par augstiem procentiem.
    Tagad žīdeļi palikuši tik nekaunīgi, ka pieprasa
    vēl piemaksāt par to, ka viņi pieņem tavu
    naudu savai pelnīšanai, nevis maksā tev
    procentus par piedalīšanos.

  7. lēnajam pār tiltu sagt:

    Toč, gribas teikt, kā bēndāzā: pats, lēnāk!

    Gan tam pēeseresam, gan šim pēeseresam plānošanas ir galvenā nodarbe. Un tas visiem, ir plebejs vai nav, patiesībā plebeji vien jau vairs ir palikuši, mūs ar Tevi ieskaitot, ir kā piecus pirkstus apčurāt. Jo par plānotā izpildi jau neviens nedomā – ka tikai saplānots. Un ne jau tikai budžetam un priekš bruņošanās. Visu plāno: policijas – cik jābūt sodītiem par to, par to, par to un vēl kaut ko, bankas – kā un par ko sadzīt procentus, mediķi un skolotāji – kur kurā gadalaikā aiznesties, tie esot lielākie pasaules staigātāji, vismaz Latvijā, lielveikalu tirgotāji – ko samest salātos, lai var pavītušos augļus un dārzeņus iztirgot, mērijas – kā nodrošināties ar atkal un atkal jaunām reorganizācijām, apbedīšanas biroji – kā nodrošināties ar visu vajadzīgo mirēju pieaugumam. A pats uz tā tilta kā gailis ra ci o nā lū! ra ci on āl ū! ku ka du dul dū!

  8. apbedīšanas birojam sagt:

    smukais kundziņš ir ne tikai anarhijas fans
    bet arī demagogs !

    Un, protams, „nejauši“ samaisa vienā zupā
    pozitīvas plānošanas piemērus ar sabotāžu.

    Esi padomijas laika poļitruks, jā ??

  9. nē haosam sagt:

    Pareizi saka „lēnāk pār tiltu“. Tikai nevajag teikt, ka lumpeņi ienīst plānošanu. Tieši otrādi, nabadzīgajiem ir sūri jārēķina, lai izdzīvotu. Bagātais, kam nauda nāk kā pa reni, var atļauties tèrēt bez jēgas, plāno tikai tie, kas vada kadu ražošanu.
    Saka jau, ka mūsu valsts atbildīga, VIDs ievāc nodokļus un maksā pensijas, bet tas sanāk netaisnīgi, ja kādam pensija ir zem 100€, bet citam daudzi tūkstoši. Netaisnīgi tāpēc, ka varbūt tas mazās pensijas saņēmējs ir sūrāk un vairāk strādājis, kā bagātais. Piemēram, daudzbērnu mātei ir gan jāplāno, gan daudz jāstrādā, gan fiziski, gan garīgi. Un viņas bērni pēc tam strādās un pelnīs arī tiem bagātajiem pensijas.
    To var nesaprast tikai tie, kam nav ne morāles, ne sirdsapziņas.

  10. Pārmaiņas sagt:

    Ne katrs kurš turīgs ir blēdis un ne katrs trūcīgais ir godīgs.
    https://youtu.be/O90Wd6JnecI
    Pamazām sabruks viss, kas būvēts uz meliem, krāpšanu un vardarbību. Bet lai pārmainītos, katram sevī būs jāizcīna cīņa ar egoismu, slinkumu un lepnumu. Tās ir īpašības, kuras visgraujošāk iedarbojās uz cilvēci, lai tā varētu harmoniski turpināt savu evolūciju bez sātanistu klātbūtnes.

  11. sabruks sagt:

    Pārmaiņas visu nokārtos – evolūcija bez sātanistu klātbūtnes……

  12. Stūris sagt:

    Nez‘,ko tad šodien augsto amatu atstājis viens no mafijas bandītiem-VVF.rokaspuisis? Laikam dirsa aizdegusies!

  13. > nē haosam sagt:

    Ja nepielec vienreiz izlasot – atļauts lasīt
    vairākas reizes !
    Par lasīšanu samaksa netiek iekasēta ! :))
    ………………….

    Varu valsts valodu nepārvaldošajam pačukstēt
    priekšā – „nabadzīgais“ un „lumpenis“ ir
    DAŽĀDAS kategorijas !!!

    Nabadzībā var NONĀKT, zināmos apstākļos,
    jebkurš !

    Lumpenis pārticis nebūs NEKAD !
    Tā īpašība ir GĒNU līmenī !
    Viņš skaudīs cik labi ir citiem, bet nepakustinās
    smadzenes, ka tik pat labi varētu būt arī viņam,
    ja vien nebūtu slinks domāt(šarikova sindroms).
    No turienes arī boļševiki cēlušies kā šķira.

Atbildēt