Māris M. Aiz prieka jau projām nebrauca

Bezvārda komentētājam(atvērt):

Dažu nodevīgu eksemplāru dēļ nedrīkst spriest par visiem aizbraukušajiem.

Aiz prieka un laimes jau arī viņi prom nebrauca.
Tas, ka dzīvesveids ietekmē domāšanu un lietu izpratni, gan ir fakts. Piemēram, dzīve kolhozā daudzus, protams, ne jau visus, pataisīja par idiotiem, kas represētos vēl arvien uzskata par laimes meklētājiem, kas ulmaņlaikos dzīvojuši izvirtuši un vēlāk aiz nepiedienīgas vieglprātības pametuši dzimto kolhozu (lasi – ģimenes locekļi, kas nebija izsūtīti, tika „izēsti“ – neizturēja pazemojumus un aizgāja) un tagad lasa „pamestos čemodānus“ (90-tajos saņēma atpakaļ īpašumus, kuri, viņuprāt, pēc taisnības pieder tiem krieviem un žīdiem, kurus kolhozs tur ielaida dzīvot).

Viņu apziņā latvieši, kas atgriežas tēvutēvu mājās, ir ienācēji, bet tie, kas tur bija un daudzviet arvien vēl ir ieperinājušies – pamatiedzīvotāji.

Viņi vēl arvien čakli apmeklē pašvaldību rīkotās, pašvaldības vietnē ar skaļiem virsrakstiem jau laikus reklamētās kolhoznieku balles un sēro pēc pagājušās laimības, kad varēja dzīvot mājās, kas viņiem nepieder un atkritumus gadu gadiem mest laukā pa logu. Par tiem pavisam nedaudzajiem kādreizējiem „čemodānu lasītājiem“ tagad viņi ar naida pieskaņu balsī caur zobiem izgrūž: „Nu ja… Mantinieki…“
Tā dzīvesveids un vide ietekmē domāšanu.

Bet par klaida latviešiem un viņu sāpi nekas tik precīzi neizsakās kā viņu folklora.

Var viņus noķēzīt, nomelnot, bet viņu dziesmas runās vēl pēc gadu simtiem un stāstīs par viņu toreizējo redzējumu un izjūtām trimdā:





LRTT piebilde:

Protams, ka projām brauca ne jau aiz laba prāta, jo žīd-čekistu okupantu asinsdzīres uz savās ādas neviens vairs negribēja piedzīvot ! 1940/41. g. bija darījis savu !!!

Bet „interesanti“ ir arī tas, ka tieši šo bēgļu pēcnācēji kuplā skaitā sabrāļojās ar komunist- čekistiem. Varētu minēt daudzus gadījumus, bet šoreiz tikai vienu. Vecākā paaudze zin, kas bija Ādolfs Šilde. Un kā tas varēja gadīties, ka viņa pēcnācēji: A. Gobiņš un M. Gobiņa- Sinka, cīnījās kopā ar žīdčekistu A. Borovkovu, lai par Latvijas prezidentu kļūtu latviešu tautas slepkavas pēctecis(kurš pats arī ir slepkava) žīds E. Levits ?

Tas ir noziegums, par kuru reiz būs jāsaņem „galējs“ sods.

Tas ir kaut kas, kas ar prātu nav aptverams !!!

14.08.19

7 Komentāri “Māris M. Aiz prieka jau projām nebrauca”

  1. Māris M. sagt:

    Būtu interesanti kaut ko palasīt par VDK vervēšanas metodēm ārzemju latviešu vidē. Vai ir kādi atmiņu stāsti kaut kur publicēti? Lešinska grāmatā tas viss ir attēlots virspusēji. Kā to darīja te uz vietas, mēs vairāk vai mazāk jau zinām.

    Gadus atpakaļ bija iespēja padzīvot un atpūsties Zviedrijā. Ilgi nebija jāgaida, kad man ar laipnībām pielipa kāds Zviedrijā dzīvojošs Maskavas krievs. Pēc pirmās sarunas un ievācot informāciju par viņu sapratu, ka Zviedrijā viņš nav nejauši, bet aizsūtīts veikt visādas diversijas. Sapratu, ka tur ir izveidots pamatīgs krievu militāristu tīkls, kas ošņājās, vāc informāciju, kūda iebraucējus, arī musulmaņus, pret zviedriem.

    Diez vai ir kāda vieta uz planētas, kuru viņi būtu atstājuši bez savas klātbūtnes un ietekmēšanas.

  2. Anonymous sagt:

    Jums ir uztveres problēmas !
    Neviens neteica, ka visi trimdinieki ir tādi !

    Tie jūsu minētie fakti, lai ar ira patiesi, bet
    no citas operas !

  3. Māris M. sagt:

    Komentētājam Anonymous

    Nu protams, protams. Runa tak tur bija tikai par tiem

    „kuri ar laivām tika pāri dīķim un tagad nesamaņā murgo: – Kāpēc nesaucāt policistus kad krievu armija nāca iekšā ? – „

  4. Anonymous sagt:

    Kurš neredz, ka „daži nodevīgie eksemplāri“ un
    imigranti-lumpeni pašlaik Latvijā
    „pravit bal“( latviski: diriģē orķestri) ?
    ————-
    Kolhozu iekārta atļāva lumpeniem plkst 17:00 nomest
    dakšas(siena laikā) pļavā pa roku galam vai pamest
    pusslauktu govi fermā un iet mājā…
    Ja latvietis, pat apspiežot sirdsapziņu, tā izdarītu –
    Sibīrija būtu nodrošināta…
    ————–
    99 % žīdu kolhozos nestrādāja(ja nu vienīgi vagaru
    posteņos vai noliktavu(klēšu) pārziņu amatos).
    Galvenā žīdu koncentrācija bija partijas posteņos –
    rajona, pagasta, kolhoza, MTS-a līmeņos…
    Rūpnīcā(fabrikā) žīdi/pusžīdi bija atbrīvotajos(no
    strādāšanas ražošanā) koprūpnīcas partijas komitejā un
    neatbrīvotajos cehu, iecirkņu, nodaļu, brigāžu līmeņu partijas
    „jačeiku“ „kadri“, kuri visu strādājošo vārdā „uzņēmās
    paaugstinātas saistības izpildīt un pārpildīt partijas
    kongresu nospraustos uzdevumus“…
    Neskatoties, ka nemaz nav „iedalīti“ materiāli un
    iekārtas un tehnoloģijas akmens laikmeta līmenī… :(((
    ——————————
    90-tajos saņēma atpakaļ noplinderētus, plikus hektārus…
    Atņemtās lauksaimniecības mašīnas un iekārtas nevienam
    atpakaļ neatdeva, bet kolhozu laikā iegādātās uzdāvināja
    „no brālīgajām“ ieklīdušajiem mehanizātoriem tikai par to,
    ka „viņi ir te“…
    Pašiem latviešiem tikt uz mehanizātoru kursiem „spīdēja“
    tikai tad, ja biji komjauniešos…
    Būt komjauniešos nozīmēja piedalīties cīņās pret
    mežabrāļiem, uzvaktēt kaimiņus, piedalīties n-tajos
    „subbotņikos“ un ikdienā „izpildīt un pārpildīt partijas
    un valdības nosprausto“. Tā viss līdz 50.gadu beigām…
    Sākot ar 60.gadiem mehanizātoru vietas jau bija
    aizpildītas ar brālīgajiem baltkrieviem un ukraīņiem…

  5. Armands sagt:

    Raksts par īsto tēmu, ko pienākas ne reizi vien pārdomāt. Pirms kāda laika vajadzēja palīdzēt kādam vecukam tīrīt sūdus, jo pašam kaites dēļ aiziet bij grūti līdz to lēti. Kad līdz tai aizvilka ies, tad jis vēl smej, ka sūdu vairāk nekā 1905.gada.Vina brālis bij Amerikā ar māti, bet jis ar tēvu palika šeit. Abi dienēja visu dzīvi armija, kur katrs nopelnīja pa lodei. Dzīve bij lēmusi tikties atmodas laikā bet dzimtenē atgriežas tikai urna no Amerikas. Māte bij saimniece, kurai bij saimniecība veidojusies vairāk par 100 gadiem. Tagad tur saimnieko russkij. Tā bija pavisam cita paaudze, kur arī manam tēvam bij visu dzīvi jādzird, ka viņš ir fašists vien tikai savā ārējā izskata dēļ. Vecuma jis smiga iedams mājas tika piekauts, kur 5 rūsskijie uzlikas virsū 60 gadīgam vecim izlocīt kaulus. Lūk tev okupantu kultūra, bet Latgali ēterā radiniece soka, ko pots voineigs, jo slikti domāja par rūsskijiem.Tu apjēdz, ko tu saki pati? Padomājies, ja es uzliktos virsū vecukam tikai tāpēc, ka jis ir 25 gadus no dienējis padomju armijā? Večuks sēdēja kopā pie galda un māsīca atbildēja, ka viss ir enerģijas un tie, kuri slikti doma, tad tiem atgriežas atpakaļ rūsskijo dūres veidā taisnība. Viņa ir ar rūsskijiem.Dzivo Kurzeme, bet ne russiem i latgaļiem Kurzemes pusē ir Tēvzeme.Tad nu nav par ko brīnīties. Kaimin6 atklāti saka, ka par maz Staļins latviešus apšāva un arī jis par trimdas latviešiem uztraucas, bet tikai pats būdams tipisks žīds sevi dēvē par Velikij Rossi.

  6. labi atceros sagt:

    Par latgaliešiem, padomijas laikā(arī tagad), sistemātiski
    ņirdza no Polijas ieklīdušie proletārieši, kuri sevi uzskatīja
    par „īstajiem latviešiem“…

    No kurienes šiem tā uzpūtība – var tikai pabrīnīties.

  7. kuram padomju iekārta bija mīļa sagt:

    „… Kolhozu iekārta atļāva lumpeniem plkst 17:00 nomest
    dakšas(siena laikā) pļavā pa roku galam vai pamest
    pusslauktu govi fermā un iet mājā…“

    Var stādīties acu priekšā, kā jutās „budzis“, kurš, nolīdzis
    tādu „strādnieku“, pat par augstāku algu kā apkārtējās
    saimniecībās, bet šis – „pa latviški ņerunaju, šmagu darbu
    ņestradaju“- un praktiski nodarbojas ar sabotāžu.

    Vectēvs stāstīja, ka ar tādiem tikt kolhozā vienā brigādē
    bija „mazā Sibirija“ – rokas kabatās un mītiņo, bet
    jāstrādā par visiem vienam 80-gadīgam vecim jo, viņš, lūk,
    esot savā laikā „izkalpinājis“ šos…

Atbildēt