Māris M. Par mežiem runājot…
Diskusijas turpinājums rakstam:
Provokatora Edvīna Šnores daudzības apliecinājums Mežvietam !
kur admins(L.Grantiņš) izsacījās:
ārprāta Latvijas mežu iznīcināšana…. !!!
Vai par to NA un „Šņoris“ ceļ trauksmi ?
Kādā no nākošajiem rakstiem sekos arī L. Grantiņa atbilde, kāpēc tā tika sacīts… .
Vai jūs vispār zināt kas tas ir par zvēru „bezsortimenta meža izmantošana“, jeb kaut ko googlē ātri sameklējāt, lai būtu ar ko piesegt nezināšanu un pilnīgu neizpratni par nozari?
Kā japāņi, vācieši, skandināvi izmanto mežus esmu ne tikai studējis, bet arī Skandināvijā uz vietas redzējis. Ar dzirdēšanu, googles iztaujāšanu un ekseļa piesaukšanu šajā visai smagajā nozarē ir stipri par maz, lai sevi neapkaunojot asi iesaistītos diskusijā.
Par ceļiem. Agrāk mēs skandināvus apskaudām par viņu sakārtoto meža ceļu infrastruktūru, par to, ka viņi var ērti un lēti izvest iegūtos meža materiālus. Mēs daudzviet arvien vedam pa bezceļiem uz degvielā nokurinātās koksnes (lasi – tautas vai personīgā īpašuma) rēķina, jo degviela taču mums netek pa grāvi un nav spainī pasmeļama. Ja cilvēks ir latvietis, savas zemes patriots un labs saimnieks, tad nesvaidīsies ar līdzekļiem pa labi un pa kreisi un darīs visu, lai jebkura darbība būtu ekonomiski pamatota un lieki neizšķērdētu līdzekļus. Ja to visu ievada tajā pašā jūsu tik nīstajā ekselī, salasās drausmīgi cipari, dēļ kuriem par nesaimnieciskumu patiesībā būtu jāliek cietumā. Ceļi ir tie, kas taupa mežu. Saprotu, ka neesat mežā vairāk pabijis, kā aizgājis sēnēs vai izkāpis no auto pačurāt. Tāpēc paskaidrošu, kas parasti notiek bezceļos izstrādājot mežu. Izbrauktajās risēs, lai negrimtu tehnika, tiek sakrauts liels daudzums koksnes, kas varētu tikt izmantots lietderīgi. Tie ir desmitiem, ja ņem pa visu Latviju – desmitiem tūkstoši un varbūt pat vairāk kubikmetru. Par nevajadzīgi notriektu tehniku bezceļa apstākļos nemaz nepieminēšu. Bet tas taču viss ir uz meža un tautas rēķina. Pilnīgi pašsaprotami, ka bezceļi kavē arī meža atjaunošanu un kopšanu. Tāpēc daudzviet tur „mežs aug“, nevis tiek stādīts un „audzēts“, un pēc nociršanas ilgstoši, gadu desmitiem ir tikai krūmi un postaža (Ar kaunu jāatzīst, ka arī manos privātajos mežos ir šādas vietas vēl no kolhozu laikiem).
Par „intensīvo ciršanu“. Tāds interesants, īsti neatbilstošs termins. Bet domu sapratu.
Manuprāt galvenās izmantošanas (tā būtu tā „intensīvā ciršana“ laikam :D) cirtes veids jāizvēlas atkarībā no apstākļiem dotajā audzē. Stādītajos mežos koki ir vienveidīgi un diezin vai būs lietderīgi izmantot kādu no izlases cirtes veidiem. Citādāk ir „augušajos“ mežos. Tajos veidojas dažādu koku sugu grupas vai vienuviet aug dažādas sugas, kuru ciršanas vecums krasi atšķiras. Tāds rupjš piemērs – alkšņi un bērzi vai alkšņi un egles. Nocērtot visu uzreiz alkšņu ciršanas vecumā tiek nodarīti zaudējumi gan mežam gan kabatai nākotne (gan dodot nedaudz lielāku peļņu dotajā momentā), neļaujot ilgāk augošajam kokam pieaugt. Koki netiek lietderīgi izmantoti – iegūst tikai papīrmalku un malku, bet izpaliek finierkluči vai baļķi pēc pāris gadu desmitiem. Šādās audzēs es personīgi savos mežos veicu grupu izlases cirti. Daļēji izmantoju arī „izlases cirtes“ veidu, izcērtot tikai pieaugušos skujkokus, jaunākus atstājot, kaut uzspiestajā „Meža apsaimniekošanas projektā“ paredzēts veikt kailcirti. Bet ne visi tā dara. Vairums netic pie varas esošajiem komunistu noziedzniekiem un grābj ko var pagrābt, kamēr nav izdeldēti no saviem īpašumiem. Protams, ir arī tādi, kam nauda tūlīt un tagad ir pats galvenais dzīvē un no meža tiek tikai ņemts un tie tiek apzināti, nevis aiz nabadzības, atstāti lai „aug“, lai nav jāizdod lieka kapeika.
Par kolhozu saimniekošanas metodi.
Par kolhozu mežiem esat sapratis pareizi. Bet tā būtībā bija tā pati „izlases cirte“, kurā nenocērt visu, bet tikai pieaugušos kokus, tātad lietkokus. Tas jau ir tas modelis, kuru, cik noprotu, akli un bez izpratnes cīnoties pret kailcirtēm, sev nezinot un nepārzinot nozari, atbalstāt.
Lielākais šāda cirtes veida trūkums ir atstājamo koku negribēta bojāšana gāžot kokus – liels koks salauž jaunos, to gāžot.
Piemērs par kolhozu saimniekošanas modeli. Savu senču stādīto, audzēto un meliorēto egļu mežu no kolhoza saņēmu atpakaļ nocirstu un pamestu lai „aug“. Satrupējuši baļķi un malkas grēdas bija ieauguši četrus metrus augstos krūmos. Sirds sāpēja visu to redzot. Ilgi, ilgi bija smagi jāstrādā, lai no džungļiem atkal būtu kaut kas tāds, ko varētu saukt par mežu. Lieki pieminēt, ka, atgūstot senču īpašumus, bijām pliki kā baznīcas žurkas. Tie sapūdētie baļķi būtu lieti noderējuši saimniecības atjaunošanai, ja kolhozs nebūtu savus netīros nagus senču mežam pielicis.
Domāju, ka ar šo arī diskusiju beidzam, jo visu pateikt tāpat nav iespējams un nav arī jāsaka. Priekš tam ir mācību iestādes un grāmatas. Ņemiet vērā, ka Googles tante jums visu nepasaka, lai varētu pilnvērtīgi diskutēt. Lai to darītu, ir ilgi un grūti jāmācās gan no grāmatām, gan ar lāpstu, raukli un zāģi smagi strādājot. Tieša saskare ikdienā ar mežu plus teorētiskās zināšanas ir vislabākā skola, kuru dators un internets nekad Jums neiedos.
28.07.19
| Te video, kā mežu „savādāk“ un „pareizāk“ nekā pie mums audzē Vācijā un Zviedrijā – tās pašas kailcirtes un kokaudzētavas, tie paši augsnes sagatavošanas un stādīšanas paņēmieni, tie paši instrumenti, kā arī tas pats smagais darbs, kuru retais Latvijā novērtē:
https://www.youtube.com/watch?v=PiOVRhOaEXE |
Šķiet, tas bija Jaunsudrabiņš, kurs aprakstīja cūkganiņa
nedienas, ja sivēnmāte iespruka iekšā grāvī [un visi
desmit viņas “bērni” arīdzan]…
Vienam to varzu dabūt laukā ir neiespējamā misija – tiem
eksistē tikai divi virzieni, bet neviens no tiem nav laukā
no grāvja…
Esmu to pirmsskolas vecumā atliku likām izbaudījis uz
savas ādas, kad pēc izvešanām mājās bija palikuši
tikai sievišķi, kuriem vieglāk bija gānīt puišeli, nevis
paklausīt kaimiņu padomam ierīkot biezāku žogu.
Cik milzīgu laimi, (BEZ pēdiņām! ) izjutu, kad “jaunā vara”
atņēma visu zemes apstrādāšanai nepieciešamo un
lopus, bet pašas vārnas aizdzina strādāt kolhozā !!!
Nav paveicies ar senčiem ? Arī tas !
Nekā personīga – aprakstu tikai principu !
Šis pats princips atgādina par sevi, kad lasu Jūsu
“argumentus” par mežu (iz)ciršanu.
Neesmu pavadījis 5 gadus “mežniekošanas” skolā, ne
vidējā, ne augstākajā, un… paldies dievam !
Citādi būtu samācījies profesionālo žargonu, bet,
ieskaites pelnīdams, atradinājies patstāvīgi domāt un
analizēt.
Tālāk, par mežu.
Vienmēr uz lietām var skatīties “pozitīvi atbalstoši” un
“pozitīvi neatbalstoši”.
Jūs,redzams, uz kailcirtēm un samazināto vecumu
skataties “pozitīvi atbalstoši”.
Grāvis !
“Aizmirstot” par bioloģiju, “aizmirstot” par izveidoto
BEZsistēmu gan koncepcijā par nozares vietu
tautsaimniecībā, gan izvēlētajās tehnoloģijās šīs
koncepcijas realizācijai.
Man, vienkārši, nav laika te noformēt kā pabeigtu
lekciju, tāpēc paiešos pa jūsu uzrakstīto pēc kārtas.
Jautājums: “Vai jūs vispār zināt kas tas ir par zvēru
„bezsortimenta meža izmantošana“?” acīmredzot, ir
jāuzdod Jums, kā speciālistam(?)…
Skandināvijā(un jebkur citur) uz vietas redzēt var tikai to,
ko RĀDA vai STĀSTA.
Kā ir PATIESĪBĀ, dažreiz(parasti) ir ĻOTI kutelīgs jautājums…
Pareizi: “Ar dzirdēšanu, googles iztaujāšanu un ekseļa piesaukšanu šajā visai smagajā nozarē ir stipri par maz, lai sevi neapkaunojot asi iesaistītos diskusijā.” !
Varu pateikt, ka neesmu ne knābis, ne sābis, ne kāds
ministrs(kurš parasti atgremo, ko viņam piespēlē zemāka
ranga šahisti), kurš var(vai grib?) pieprasīt no padotajiem
datus līdz pēdējam milimetram, sekundei, jevrocentam, tā
kā jāiztiek “ar dzirdēšanu, googles iztaujāšanu un ekseļa
piesaukšanu” !
Jūs aizmirsāt par vienu ļoooti informatīvu veidu – redzi ! :))
Tiesa, “patriots un labs saimnieks” nevandīsies pa mežu
ar riteņu tehniku, bet ar kāpurķēžu…
No kurienes Jūs rāviet, ka visi meži ir meliorēti ?
Risēs kokmateriālus krauj tikai proletārieši !
Nemaz nezināju, ka “degviela taču mums netek pa grāvi un nav spainī pasmeļama” ! Paldies par informāciju !
Taisnība, “„mežs aug“, nevis tiek stādīts un „audzēts“”, jo
nav kartupeļi, kurus stāda attiecīgi mēslotā laukā !
Jeb es kļūdos ?
Droši vien citus komentāru lasītājus interesē mežizstrādes
tehnoloģijas, bet man ir cits hobijs. Atvainojiet !
Cik atceros no bērnu dienām – mans onkulis prata pat
visbiezākajā mežā nolaist koku tā, ka citiem “ne zariņa
nenolauza”…
Cietumā liekami būtu 99% no “gaišajiem spēkiem” kuri ar
visiem zināmu neatlaidību(nekaunību) piespruka pie varas
jau 80.gados !
Paldies par lekciju(cik saprotu pēc toņa – lasat lekcijas),
bet attiecībā uz manu pieredzi, daudz kas – garām !
P.S
Pareizāk būtu, ja jūs “komunistu noziedznieki” vietā
lietotu “boļševiku noziedznieki”.
Komunisti bija ar Saules Pilsētas ideju apmāti ļautiņi,
kurus boļševiki izmantoja par “noderīgajiem idiotiem” !
Kaut gan – no viena idiota dažreiz vairāk ļaunuma kā
no 1 000 ļaundaru…
Valdis Freimantāls sagt:
2019. gada 30. Juni um 20.30 Uhr
Atbilde „no maarupes“
Protams, ka es varētu pārdot kādu gleznu, lai samaksātu tiesu izpildītājiem piedzenamās summas, ja vien Rīgas Latviešu Biedrībā valdītu likumība un visa mana kultūrvēsturiskā ekspozīcija man būtu pieejama – nebūtu izzagta un izlaupīta!
Vai “ no maarupes“ nesaprot, ka visu manu ekspozīciju izlaupīja 1993. gada 18. februāra nakts terora akta veicēji? (virs 2 000 gleznas un 8 000 citi eksponāti).
Ja cilvēkam nav saprotams, ka kopš 1993. gada 18. februāra nakts Rīgas Latviešu Biedrībā saimnieko 4. maija valsts specdienestu (komunistu un čekistu „speciālistu“ personāls, lai imitētu iznīcinātās Rīgas Latviešu Biedrības esamību – tad tas ir NOŽĒLOJAMI!
Atbildu tik veelu, jo aatrakk nebija iespeejas! Un NOZĒLOJAMI ir lasiit sho atbildeds absurdu, jo ne par 93.gadu bija rakstiitais,bet gan par shogad pavasarii NA biroja sapulceree un mazliet pirms arii Akuraatera muzejaa Freimentaals pazinoja ka IR miljonaars un kolekcionaasrs un nerunaaja par 93.gada notikumiem, nerunaja par okupantiem un komumistiem-cekistiem, nerunaja par totaalo 4.maija varas latviesu izniicinashanu, bet tikai slaveeja un reklameeja pats sevi Deklareeja sevi kaa antikvara lielaako kolekcionaaru Latvijaa un biidija savas rebes! Tas ir tas, ko mees ar viiru nesaprataam un par to uzrakstiijaam shajaa vieniigajaa patiesas informaacijas portaalaa! Tas viss taa bija un ir daudzi tam liecinieki! Ja taa bija kara taktika, tad to nesaprataam un citi nesaprata, bet tad vajadzeeja to citaadi pasniegt!
Un par to, ko un kaa tee LRTT raksta Freimentaals, nav nekadu iebildumu, pat otraadi! Loti labi, drosmiigi un pareizi raksta vins! Bet iznaak dziivee divi Freimentali -viens kaartiigs ciiniitajs te tribunaalaa un otrs realitaatee – prasts shtelmanis, bailiigs tips un arii rupeklis ikdienas dziivee!
.
.
.
Admins
Par to “pasniegšanu” es pilnīgi piekrītu. Tās ir Freimantāla kunga trūkums, tāpat kā viņa pārāk lielā uzticēšanās, tiem, kas vienreiz pasaka ko pareizu, bet dzīvē dara pretējo. Uzticēšanās tam pašam A. Rubinam ir nepiedodama ! Bet mēs esam tādi kādi esam. Galvenais nedarīt apzinīgi ļaunumu !!!
Daudzpunktiņam.
Skatos, ka iepriekš esmu izplūdis pārāk garās runās. Tāpēc centīšos izteikties skaidrāk un pavisam īsi.
Neesmu pret kailcirtēm. Diskutējams jautājums ir atļautā maksimālā ciršanas platība (ar domu, ka nevis to vajadzētu palielināt bet drīzāk samazināt) un audzes ciršanas vecums, kuru nav labi samazināt ekoloģisku apsvērumu dēļ, kaut ekonomiski tas ir izdevīgāk. Un izdevīgāk tas ir ne jau dēļ fiksā, tūlīt un tagad iegūtā “rubļa”, neizslēdzot gan iespēju, ka politiķi, pieņemot kādiem izdevīgus likumus, vadās tieši pēc šī apsvēruma, bet, kā jau rakstīju, dēļ lielāka lietderības koeficienta zāģbaļķu pārstrādē zāģmateriālos – resni, no vecākiem kokiem iegūti baļķi “taisa” daudz nomaļu (kam interesē, var pameklēt informāciju par zāģkopām un optimālo zāģbaļķa diametru).
Neesmu arī pret izlases cirtēm. Katrai situācija sava pieeja.
Ir atsevišķas situācijas, kur tās ir lietderīgāk izmantot, bet zinu no pieredzes arī citus to mīnusus, ne tikai jau iepriekš pieminēto vienu.
Neapgalvoju, ka visi meži, kā jūs rakstat, ir izmeliorēti, bet rakstīju, ka mani tas priecē, ka tagad to daudzviet beidzot dara.
Ja cilvēkam ar redzi viss ir kārtībā un viņam mežs ir tuvs sirdij, tad viņa sirds līksmo, redzot skaistās skujukoku jaunaudzes neseno valsts mežu izcirtumu vietā. Ar privātajiem ir dažādi un viņu iespējas arī ir dažādas (privātajiem ir ļoti, ļoti ierobežota iespēja nopirkt meža stādus, vai tādas iespējas nav vispār, stādu trūkuma dēļ).
Palieku pie tā, ka mežu Latvijā, vismaz valsts mežos, vēl audzē (lai Dievs mūs sarga no tā, ja tas tā piepeši vairs nebūtu), tos stādot vai radot labvēlīgus apstākļus tiem iesēties dabiskā ceļā un kopjot. Jā, un padomju laikos tos vēl 80-tajos arī mēsloja. Tā nu tas bija. Cik tas bija veselīgi vai neveselīgi ekosistēmai vai cik simtus vai varbūt pat tūkstošus tonnu minerālmēslus neizsēja mežā, bet nozaga, ir atkal cits jautājums.
Kā jau rakstīju iepriekš komentāros, mani uztrauc tas, kur paliek visai iespaidīgie līdzekļi, kas iegūti no valsts mežiem, to (ne)godprātīgs izlietojums un tas, ka apzināti tiek radīti apstākļi, lai šos līdzekļus lielu daļu iegūtu citu valstu koksnes pārstrādātāji, nevis koksni pārstrādā uz vietas (Tieši šis pēdējais apstāklis un negodprātība no koksnes uzpircēju puses ļoti ietekmē mazo meža īpašnieku dzīvotspēju, radot priekšnoteikumus meža zemju nonākšanai svešinieku rokās). Ja skatāmies no šī skatu punkta, tad var piekrist, ka meži tiek iznīcināti, jo tautai nolaupīts ir tas pats kas tautai iznīcināts. Bet tas jau vairāk attiecas uz finansēm – meža audzēšanas rezultātu.
Jau sakarīgāk !
No Latvijas vispār ne koka skabardziņu NEDRĪKSTĒTU
izvest uz ārzemēm naudas pelnīšanai. Piedevām, vēl
par sviestmaizi !
Japāņi gan mākot izzāģēt visplašāko sortimentu, sākot
no būvelementiem, mēbeļu sagatavēm, sadzīves
priekšmetu sagatavēm, beidzot ar izmantošanu koksnes
ķīmijas preparātu iegūšanai.
Vācieši iepērk it kā mazvērtīgās paletes un pēc
izmantošanas/neizmantošanas transporta vajadzībām,
rūpīgi izjauc un izmanto mēbeļu ražošanai, kuras pēc
tam par dārgu naudu ved atpakaļ uz Latviju tirgot…
Visu to pašu varētu darīt uz vietas Latvijā, nevis vizināt
apkārt pa pasauli, pievienoto vērtību burtiski UZDĀVINOT
ārzemniekiem.
Dzīvojam dzelzsbetona krātiņos ar no naftas iegūtu
plastmasu logiem/durvīm, kurinām ar importētu naftu/gāzi,
vizināmies ar no naftas produktiem iegūtu degvielu…
Izmetam milzīgas naudas summas, kamēr savu “zaļo zeltu”
mīdām kājām !!!
Nav nevienam ar pirkstu jārāda, kuri ir tie mīdītāji – tie ir
“importējušies” civilokupanti, kuriem Latvijā nekad nav
piederējis ne kvadrāt milimetrs zemes, bet kuri tagad
“likumīgā zagļa” statusā izlaupa to !!
Secinājumus izdariet paši !
Par mežu meliorāciju.
Radinieki dzīvo pie meža masīva, kurā padomijas laikā
īpatnēji veikta “meliorācija” – apkārt dziļš grāvis, bet
mežā pus gadu(un arī pēc stiprām lietus gāzēm) “ezers”…
Intereses pēc aizgāju apskatīt – “padomju inženieris”,
baltkrievu vai,visdrīzāk, ukraiņu ekskavātorists, gandrīz
3 m dziļo grāvi rakdams, izsmelto
zemi gāzis uz meža pusi, pat neatstādams nevienu
pārtraukumu valnī, kur ūdens varētu noplūst jaunajā
grāvī – rezultātā – kaut stādi rīsus tanī odu audzētavā…
Par projekta kvalitāti jaunajam grāvim liecina tas, ka
pus kilometru garam posmam gali sausi, bet vidū
bez maz cauru gadu ūdens līmenis līdz ar zemes
virsmu…
Topogrāfiskajā kartē redzams, ka augstums ir virs
40 metriem virs jūras līmeņa…
Līdz tuvākajai sīkupītei mazāk par pus kilometra…
Vai tā nav sabotāža, ka tur, meža ceļu būvējot, savests
vismaz kubikkilometrs smilts, kad varēja vienkārši
padziļināt nekvalitatīvo grāvi vajadzīgajās vietās ?!
Radiņš tūlit pēc “brīvības atgūšanas” bija griezies pie
“mežu kungiem”, bet saņēmis tipisku birokrātu atrunu –
jāstāda projekts, jāmeklē nauda, jāskatās, vai būs
tehnika, jāskatās, kad būs “brīvs logs” grafikā u.t.t.
Vārdu sakot – meklējuši ieganstus “nedarīt” nevis
“darīt”…
Bet vajadzēja ta tikai vienu ekskavātoru, augstākais
uz nedēļu…
Ak, jā – aizsapņojos – tad nebūtu kas “gruzī” mašīnās
to kubikkilometru smilts meža ceļam…
Naudas knapi pietiek dažādiem ziedojumiem un
“atbalstiem” :))))
Nesen daļu tā meža izcirta kailcirtē – kā jau bija
sagaidāms – koki pus metru diametrā, vidus caurs.
Derīgi tikai strazdu būrīšiem – putniņiem prieks :)))
“… Japāņi gan mākot izzāģēt visplašāko sortimentu, sākot
no būvelementiem, mēbeļu sagatavēm, sadzīves
priekšmetu sagatavēm, beidzot ar izmantošanu koksnes
ķīmijas preparātu iegūšanai… ”
.
Ievērojiet, runa ir par no KATRA STUMBRA !!!
.
Piedevām – ar vinčām izplēš no zemes resnās saknes,
kuras dažām koku sugām sasniedz 10% no dzīvās koka
daļas, kuras var izmantot, atkarībā no sugas, būvelementu
ražošanā, ķīmijā un, visbeidzot, apkurē.
………..
Pēc kara “atbrīvotāji” priekš “stutmalkas” šahtām zāģēja
ap 20 cm resnos kociņus krūšu augstumā(lai nav
jāpieliecas) un veda uz Donbasa ogļu šahtām.
Garie celmi, galotnes, zari palika mežā krustu šķērsu kā
pēc viesuļa…
Privātais savākt malkai nedrīkstēja – draudēja “pants”
par “hišķēņiju sociaļističeskoi sobstvennosti” ! :(((
Komentētājam 11. August um 5.43 Uhr
Tas, ko jūs rakstiet (gan labo gan slikto) nav nekas jauns un Latvijas mežiniekiem un kokrūpniekiem nezināms. Līdzīgus piemērus var atrast ik uz soļa arī citās jomās.
Arī latvieši prot un arī iespēju robežās šur tur dara. Latvieši daudzas lietas prot labāk, kā citi pasaulē, bet, lai prasmes varētu arī likt lietā, nepieciešama atbalstoša valsts politika (nav domātas subsīdijas). Tā kā Latvijā pie varas nav savas zemes saimnieki, īsteni latvieši, bet dažnedažādi viszemākās kategorijas (morālā plāksnē) salašņas un padibenes, tad arī saimnieciskā darbība ir izlaupoša, no “mājas” prom nesoša. Tā nekādā veidā neveicina ekonomisku un maksimāli liederīgu koksnes izmantošanu, bet veicina nepārstrādātas koksnes izdāļāšanu ārzemniekiem par sviestmaizi. Domāju, ka mums uzskati šajā ziņā neatšķirās.
Latviešu izgudrotāji koksnes lietderīgas izmantošanas ziņā var lepoties ar ievērojamiem sasniegumiem, bet par to parasti mediji nerunā. Tas paliek vien mācību iestāžu sienās.
Starp citu, arī kādreiz noslēpumā turētā padomju kosmosa kuģu siltumizolācija ir Latvijas Koksnes Ķīmijas institūta zinātnieku produkts.
Kopumā kaut kāds, kaut neliels, progresiņš Latvijā šajā ziņā tomēr ir vērojams. Celmus vēl masveidā nelauž, bet zarus gan cirsmās savāc visus līdz pēdējam. Bet arī celmi ir tikai laika jautājums.