“Gadiem ilgi, kā apgalvo Eiropas un ASV varasiestādes, dažas bankas miegainajā Baltijas jūras ostas pilsētā Rīgā specializējās, lai palīdzētu (..) noziedzniekiem noslaucīt savus pirkstu nospiedumus no netīras naudas, pirms tā tiek pārvietota uz ārzonas patvērumiem,” lasāms NYT rakstā.

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas “valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem”, lasāms NYT.

“Divu miljonu apdzīvotajai Latvijai likmes ir augstas,” uzsvērts rakstā, norādot, ka Latvijas ekonomika jau ir cietusi investīciju samazinājuma dēļ un varētu nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, kas ierobežotu globālo finanšu tirgu pieejamību Latvijai un, piemēram, Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs vairs nevarētu izmantot savas kredītkartes.

Tas citē finanšu ministra Jāņa Reira teikto, ka “šis ir valsts reputācijas jautājums”, un tādēļ ir janvārī darbu sākušās Krišjāņa Kariņa valdības prioritāte.

Vienlaikus ārvalstu novērotāji ir skeptiski par mazās un salīdzinoši nabadzīgās Latvijas iespējām cīnīties pret Krievijas oligarhiem un organizētās noziedzības darboņiem, “kuri, kā zināms, iejaucas vietējā politikā”. Tāpat laikraksts atgādina, ka valdību veido “nestabila piecu labēji centrisku partiju alianse”.

NYT vērš uzmanību, ka “daži cilvēki Latvijā kļuvuši bagāti, palīdzot noziedzniekiem pārvietot savu naudu uz parasto finanšu sistēmu”. Tāpat laikrakstā piebilsts, ka atklājumi par nelikumībām ir iedragājuši valsts kā stabilas NATO un eirozonas dalībnieces reputāciju, tādēļ kreditēšana valstī ir sarukusi un banku bizness ir kļuvis sarežģītāks.

Vairākas lielās Rietumu finanšu kompānijas ir atteikušas no korespondētajbanku attiecībām ar Latvijas kredītiestādēm, tādēļ Latvijas bankās tikpat kā nav pieejami darījumi ASV dolāros, bet klientiem, lai veiktu darījumus šajā valūtā, ir vajadzīgs ilgāks laiks un ir lielākas izmaksas, raksta avīze.

Attiecību saspīlējums ar ASV un Eiropas finanšu sistēmām ir iedragājis Latvijas ilgstošo cīņu attālināties no Krievijas un tuvināties Rietumiem, secina NYT, pieļaujot, ka savā ziņā naudas atmazgāšana palīdz Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam destabilizēt Eiropas Savienību un vienlaikus ļauj viņa draugiem iedzīvoties bagātībā.

“Latvija bijusi apkaunojums arī Eiropas Savienībai, kas lielā mērā ir stāvējusi malā, kamēr ASV valdība vērsās pret naudas atmazgāšanu Latvijas bankās”, norāda NYT.

Laikraksts atgādina, ka ASV Finanšu ministrijas ziņojumā secināts, ka “ABLV” palīdzēja Ukrainas uzņēmējam Serhijam Kurčenko atmazgāt miljardiem eiro vērtas summas, kas izkrāptas no Ukrainas valsts.

Tāpat “ABLV” klientu vidū bijusi arī Ziemeļkoreja, sacīts avīzē

Lai gan Latvijas varasiestādes ir pastiprinājušas cīņu pret nerezidentu apkalpošanu bankās un ieviesušas citus naudas atmazgāšanas risku mazināšanas pasākumus, Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb “Moneyval” ziņojumā secināts, ka normu īstenošana ir vāja, jo par naudas atmazgāšanu apsūdzētie gadiem ilgi var novilcināt tiesas procesu un pagaidām nevienam šādās apsūdzībās nav piespriests cietumsods, savukārt naudas sodi ir maigi un “tiek uzskatīti vienkārši par maksu, lai nodarbotos ar biznesu”, raksta avīze.

NYT citē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieci finanšu politikas jautājumos Līgu Kļaviņu paužam pārliecību, ka Latvijai izdosies izvairīties no nonākšanas pelēkajā sarakstā, tomēr viņa uzsvērusi, ka ir viens faktors, ko Latvija nevar mainīt: “Ģeogrāfiski mēs esam tur, kur esam.” “Mums ir riski saistībā ar atrašanās vietu,” par Krievijas tuvumu sacījusi ierēdne.