R. Bruners. Par konceptuālo varu, 1.daļa

Par zombēšanu rakstīju daudz, bet šai parādībai ir daudz plašāks mērogs. Mērķis ir cilvēka pazemināšana, tuvinot dzīvnieka līmenim. Cilvēks ar pazeminātu apziņu nespēj pareizi uztvert apkārtni un notiekošo tajā. Pārliecinoties par to, cilvēks atsakās no lēmumu pieņemšanas svarīgos dzīves jautājumos.

Tas ir, cilvēks atsakās lemt par to, kā viņam uzvesties un rīkoties. Civēks nelemj, kādu darbu viņš vēlas strādāt, cik daudz nopelnīt un kā izlietot nopelnīto. Cilvēks nelemj par savu mājokli, par savu pārtiku, dzeramo ūdeni, lietojamo enerģiju, transportu un sakariem. Cilvēks ir atteicies no kontroles pār dabas resursiem un infrastruktūru – ceļiem, vadiem, caurulēm, krāniem, sūkņiem, datoriem, antenām, ģeneratoriem, kuģiem, lidmašīnām .. Cilvēkam nav tiesību lietot savu spēku, lai novērstu noziegumu vai agresiju. Un protams, cilvēks nekontrolē materiālo un citu labumu novērtēšanu, apmaiņu un uzkrāšanu, ko pašreiz veic ar viltotas naudas palīdzību.

Zombēšanas rezultātā, cilvēce kļūst par viendabīgu, pakļāvīgu masu. Tāpēc daži desmiti, simti vai tūkstoši indivīdu spēj kontrolēt lēmumu pieņemšanu par minētajiem resursiem un funkcijām. To sauc par konceptuālo varu, kurai piemēro arī daudzus citus nosaukumus. Tādus, kā “žīdmasoni, kabala, finanšu oligarhija, transnacionālās kompānijas, globālie monopoli, mafija ..”. Nosaukumu daudzveidība atspoguļo faktu, ka kontrole aptver visas dzīves jomas, teritorijas, valstis un tautas.

Tomēr, ja cilvēce būtu tikai viendabīga masa, tai būtu iespēja apvienoties uz šī pamata. Lai to novērstu, pastāv dalījums tautās un valstīs. Valstis un valstu apvienības pārvalda ar politiskās sistēmas palīdzību. Politiskā sistēma nodrošina resursu izlaupīšanu, iedzīvotāju ekspluatāciju un degradēšanu, kā arī jebkuru problēmu saasināšanu. Kad problēmas sasniedz krīzes līmeni, rīko karus cilvēku masveida iznīcināšanai. Piemēram 2.pasaules karā (iespējams, arī agrāk) un tam sekojošos lokālos karos pretējās puses tika vadītas no viena centra. Karu starplaikos atsevišķus intelektuāli attīstītākos un aktīvākos cilvēkus izķer ar tā saucamo specdienestu palīdzību.

Cilvēkus cenšas novērst no konceptuālajiem pamatjautājumiem par katru cenu. Mums cenšas radīt priekšstatu par politisko varu kā augstāko lēmēju. Politiskās zombēšanas nolūkā rīko milzu atrakcijas, tā saucamās vēlēšanu kampaņas. Grandiozo šovu mērķis ir pārliecināt cilvēkus, ka viņu poliskās izvēles rezultātā mainīsies reālā dzīve.

Visas politiskās partijas vada no viena centra. Politiķi ir tērējams materiāls. Tos var norakstīt, kad tie notērējuši savu uzticības kredītu. Ja politiķis izcēlies, tad nākošo augstāko pakāpienu varas piramīdā, tuvāk konceptuālajai vadībai, parasti ieņem viņa pēcnācēji. Tur nokļūt sapņo ikviens politiķis, tomēr lielākajai daļai ieeja ir aizliegta.

Lai apskatītu būtiskās atšķirības strap konceptuālo varu un politisko varu, aplūkosim fragmentu no kāda video, kas kļuva populārs pēdējā laikā. Mēģināsim lūkoties no cita skatpunkta, pievēršot uzmanību sarunas dalībnieku uzvedībai, kas atspoguļo attiecīgās personas pozīciju.

Intervijas vadītājas Sofijas Ševardnadzes (Софико Шеварднадзе) izteiksmes veids liecina par runu no augstākas pozīcijas. Formāli goddevīgā jautājumu uzdošana neliecina, ka viņa tiešām vēlas uzzināt bijušā ministra viedokli. Viņam savs viedoklis nav paredzēts, un viņš runās tieši to, ko no viņa sagaida. Ekrāna otrā pusē sēž miljons zombiju, kuriem bijušais ministrs ir, ja ne autoritāte, tad vismaz godājams cilvēks ar starptautisku pieredzi.

Kas ir Sofija Ševardnadze? Mana paaudze atceras Gruzijas komunistiskās partijas 1.sekretāru Eduardu Ševardnadzi (Эдуард Шеварднадзе), kurš vēlāk kļuva par PSRS ārlietu ministru, un bija viens no galvenajiem spēlētājiem perestroikā. Tiekoties ar pasaules līderiem, ministrs reizēm ņēma līdzi savu mazmeitu. No pusaudzes gadiem gūtā pieredze, komplektā ar vectēva nopelniem, deva iespēju apgūt augstākās kvalitātes izglītību un atvēra durvis visaugstākajos līmeņos. Ja meklējam dzīvu piemēru apzīmējumam “aristokrātija”, tad šī kundze ir pirmā kandidāte.

Neiet runa par to, ka viņa pieņem kādus konceptuālus lēmumus. Konceptuālā vara vienmēr ir ēnā, bet sazinās ar pārējo pasauli, izmantojot intelektuāli un visādi citādi pārākas personības, ar televīzijas palīdzību. Šādai personībai ir pa spēkam izraisīt trusīša refleksu jebkurā sarunas partnerī. Tomēr, vai pati konceptuālā vara ir tik nepārvarama, kādu tā cenšas sevi parādīt?

Mēģināšu atbildēt nākamajā rakstā. Īsumā, konceptuālā vara (pasaules valdība) ir tikpat iluzora, kā mūsu nespēja formulēt savu personisko pozīciju, atbilstoši uzvesties un rīkoties, lemt, kādu darbu mēs vēlamies strādāt … tālāk, kā šī raksta 2.rindkopā.

Jebkurš dzīvs, cilvēciski domājošs un rīcības spējīgs cilvēks spēj pareizi izlemt konceptuālos jautājumus.

Rids Bruners

Šis teikums “Grandiozo šovu mērķis ir pārliecināt cilvēkus, ka viņu poliskās izvēles rezultātā mainīsies reālā dzīve.” raksta kontekstā ir bīstamības zonā, jo zombē uz fatālismu. Liek saprast, ka nav jāpiedalās šajā “grandiozajā šovā”.

Visuspēcīgi viņi nav.

PATIESĪBA STĀV PĀRI VISAM !

Ar “šovu” viņi grib panākt, lai balso par pareizajiem vai, lai, vispār nepiedalās vēlēšanās.

Cilvēks un viņa dzīve nesastāv tikai no matērijas. Galvenais dzīves DZINULIS ir cilvēka Garīgajā diapazonā. Sātanisti grib panākt, lai mēs par to neaizdomātos.

Mums ir jāpieņem realitāte tāda, kāda tā ir.

Nekad nav tā, ka nebūtu izejas.

Es šajā vietnē vairākkārt esmu sacījis, ka mums ir jāpiedalās vēlēšanās. Ja arī novēlēsi ar labām domām par nepareizo, tas nebūs nemaz tik slikti, jo pozitīvā enerģija Garīgajā pasaulē nonāks pareizajā vietā un, kad būs vajadzīgā koncentrācijā un daudzumā, tā nāks ar ārdošu spēku pret visu ļauno atpakaļ un to iznīcinās. Tas ir fizikas(šinī gadījumā metafizikas) Likums, kas nav novēršams.

Tie, kuri nepiedalās vēlēšanās, savu enerģiju atdod ļaunajam, kurš tieši uz to gaida.

Galvenā cīņa notiek Garīgajā pasaulē un pēc tam tikai realizējas šeit,-materiālajā dimensijā.

Tie, kuri aģitē, lai nepiedalās vēlēšanās, ir mūsu tautas ienaidnieki vai garīgi tumsoņas.

Es vienmēr iebildīšu pret to, kas neatbilst šīs VIETNES pamatprincipam !

Cilvēks ir Garīga BŪTNE !

Viss pārējais rakstā ir pasacīt ļoti precīzi un saprotami.

Ar interesi gaidīšu nākošo daļu !

Tieši tā: viņi cenšās mūs pataisīt par dzīvniekiem !

25.03.19                    L.Grantiņš