15/02/2019, Kategorija: Politika, Svarīgākais

Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saeimas Pieprasījumu komisija, kā bija gaidāms, akceptējusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) tiesības savā darbībā distancēties no ministra amata un nav atbalstījusi opozīcijas rosināto pieprasījumu, kurā tika aicināts izvērtēt iespējamo kaitējumu Latvijas reputācijai pēc ministra nosūtītās vēstules ārvalstu vēstniecībām. Šāds lēmums pieņemts, neskatoties uz to, ka ar savu rīcību Bordāns apkaunojis Latvijas valsti un iedragājis sabiedrības uzticību tiesu varai, kas, kā zināms, jau tā nav pārāk augsta.

Kā zināms, Bordāns, lai, visticamāk, paglābtu diskutabli vērtējamas reputācijas partijas biedru Juri Jurašu no taisnīga tiesas procesa, diskreditējis Latvijas valsti, ar sūdzībām vēršoties citu valstu vēstniecībās. Vēstulē Bordāns sūrojās par to, cik nepamatoti un nepatiesi Ģenerālprokuratūra mēģina apsūdzēt kriminālos noziegumos Juri Jurašu, kurš it kā iemantojis ietekmīgus ienaidniekus tiesībsargājošās iestādēs, to skaitā, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā. Vēstules nosūtīšana ārvalstu vēstniecībām, kuras nekad nav iesaistījušās citu valstu iekšējās lietās, raisījušas pamatotas diskusijas par Bordāna atbilstību amatam.

Medijiem ārvalstu diplomāti norādījuši, ka vēstniecības ik pa laikam saņem dažāda satura vēstules no Latvijas iedzīvotājiem par ļoti praktiskām lietām – pārsvarā konsulāriem jautājumiem. Taču pirmo reizi gadījies saņemt tik dīvainu vēstuli no paša Latvijas tieslietu ministra, kurā viņš Latvijas valsti parāda tik nepievilcīgā gaismā, turklāt jomā, par kuru viņš pats ir atbildīgs. Par norādi, ka vēstuli Bordāns jau nav parakstījis kā ministrs, bet tikai kā savas partijas valdes priekšsēdētājs, diplomāti vien pasmīnēja. Viņi ar nožēlu atzina, ka par saņemto vēstuli un tās saturu, kur Latvija pasniegta ļoti negatīvā gaismā, viņiem nācies informēt savu valstu ārlietu ministrijas. Loģiski, ka šī informācija Latvijas valsts prestižu un uzticamību nevairošot.

Šāda rīcība izraisīja opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu sašutumu. Viņuprāt, šāda rīcība ir nesavietojama ar tieslietu ministra amatu, un šāda Bordāna rīcība starptautiskajā telpā cēlusi Latvijai neslavu. Arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols aizrādīja Bordānam, ka ministrs nevar nodalīt sevi no tam uzticētajiem pienākumiem – neatkarīgi no tā, kā viņš parakstās zem vēstulēm. Kols atzīst, ka uzskata, ka šādus tieslietu ministra izteikumus Latvijai nedraudzīgas valstis var vērst starptautiskajās organizācijās.

Uz to, ka, pēc viņa domām, Bordāns varētu būt apzināti kaitējis Latvijas starptautiskajai reputācijai, norādīja arī ZZS pārstāvošais Gundars Daudze, kurš atgādināja, ka saskaņā ar Krišjāņa Kariņa valdību veidojošo partiju sadarbības līgumu, premjeram par šādu nodarījumu ir tiesības pieprasīt ministra demisiju.

Jāatzīmē, ka balsojums par Bordāna rīcības izvērtējumu tika noraidīts ar koalīcijas pārstāvju vairākumu, tā kā nav zināms, kā uz šādu rīcību reaģētu deputāti, ja Bordāna vietā būtu bijis kāds cits politiķis, piemēram, no opozīcijas rindām.

Ar šādu rīcību Bordāns, līdzīgi kā Kremļa finansētie interneta troļļi, ne tikai pauž neticību mūsu valstij, bet arī parāda sevi kā no realitātes distancējušos tieslietu ministru, kuram daudzkārt svarīgāk ir sakārtot personīgās lietas, nekā Latvijas starptautiskā reputācija un drošība. Turklāt ņemot vērā faktu, ka Bordāna kā tieslietu ministra rokās ir visi instrumenti, lai ietekmētu likumdošanas iniciatīvas un virzītu tiesu sistēmas attīstību, drīzāk uzskatāms, ka ar šādu soli politiķis pats sevi ir noraksturojis kā mazspējīgu un nepietiekoši kompetentu.

---

---

06.03.19             L. Grantiņš