V. Freimantāls. M. Kostaņeckas klusēšana
Komentārs rakstam:
Biju pie Kostaņeckas mājās Purvciema aiz Mēbeļu nama, lai viņa man kā žurnāliste – rakstniece palīdzētu pacelt Latvijas Daudzbērnu Ģimeņu Biedrības apkarošanas jautājumus un tos risināt(Es nodibināju šo biedrību 1987. gadā kopā ar Edgaru Eisaku un komunistiem tas bija šoks – nepieļaujama latviešu uzdrošināšanās apvienoties un tikties savu ģimeņu problēmu risināšanai) ! Vienā vārdā sakot – biedroties !
Iedevu viņai manu rakstu par Latvijas Daudzbērnu Ģimeņu BIEDRĪBAS dibināšanu avīzē „Rīgas Balss“(Kuru Ilze Korņeva nopublicēja bez saskaņošanas ar čekas cenzoriem).
Par to viņa dabūja raudāt un ciest no avīzes priekšniecības, pat līdz draudiem atlaist no darba !
Varbūt Ilze Korņeva sadūšosies tagad TAUTAS TRIBUNĀLAM aprakstīt patiesību par šo faktu – manas publikācijas „Rīgas Balsī“, rezonanses sakarā ? Ilze Korņeva bija tā laika sabiedrisko un kultūras jautājumu laikraksta atbildīgā redaktore.
Bet domāju, viņai drosmes pietrūks teikt patiesību(kā visiem, no čekas iebiedētajiem Latvijas iedzīvotajiem).
Visi, kuriem ļauts masu mēdijos publicēt „savus“ viedokļus ir algoti čekas kalpi ar zemu „PĒRKAMU“ intelektu(To skaitā Marina Kostaņecka) !
Labi būtu, ja es būtu kļūdījies !
4.maija valsts ir:
tiešā komunistu un čekistu pretlatvisko noziegumu turpinātāja !
Skumji un pretīgi to atzīt !
Gaidīju, ka viņa mūs aizstāvēs un pateiks publiski kaut ko mūsu labā.
Biju nepatīkami pārsteigts, ka Marina Kostaņecka nevienā savā publikācijā pat nepieminēja manu vizīti pie viņas mājās un neaizstāvēja LDĢB pret komunistu un čekistu varas vīriem valdībā(Kuri atklāti nostājās pret biedrošanos LDĢ biedrībā) !
LDĢ biedrību apkaroja nemitīgi visas valsts struktūras visos līmeņos, jo to neiedibināja komunisti un čekisti pēc pavēles no Maskavas.(Bet mēs paši – diskriminēto daudzbērnu ģimeņu tēvi – antikomunisti).
Mūsu sarunas laikā viņa saprotoši māja ar galvu gan, bet no viņas attieksmes sapratu, ka aizstāvība pret valsts struktūru pretlatvisko patvaļu 1987. gadā nebūs(Un nav bijusi kopš tā laika vispār nekāda) !
LDĢ biedrībai valsts visur ir likusi šķēršļus cik vien varējusi !
Un „humānie“ publicisti un „rakstnieki“ klusējuši par to vienmēr !
Viņiem latviešu ģimeņu tiesību aizstāvība absolūti neinteresēja(Kaut gan tās vienmēr ir tikušas diskriminētas un A P K A R O T A S, apsmietas un postītas, cik vien var) !
Skumjas un nepatīkamas atmiņas ! Ari par Rīgas Latviešu Biedrības šausmīgo iznīcināšanu 1993. gada 18. februāra naktī Marina Kostaņecka nav uzrakstījusi ne vārda.
Šķiet, viņasprāt tas ir mazsvarīgs, nenozīmīgs kriminālnoziegums.
05.11.18
LRTT piebilde:
Tas ir prātam neaptverami, kad tā saucamā tautas elite– rakstnieki, žurnālisti un valsts varas struktūrās strādājošie cīnās pret paša tautu !!!
Protams, šeit ir jālieto maza piebilde: tie, kuri šodien veic genocīdu, pret latviešu tautu, nav latvieši, tie ir cionistu iefiltrēti hazāržīdi,- dažnedažādi jaukteņi ar latviešiem neraksturīgiem uzvārdiem un komunistiskie izdzimumi , kuri pieslējušies jūdaisma- komunisma ideoloģijai. Viņos nemīt cilvēka dvēsele, bet sātaniski viepļi un tāpēc viņi nav izskatāmi par cilvēkiem. Būtu noziegums tādu Godmanis, Šleseru, Borovkovu, Veidemani, Kalnieti un d. c. no šīs šlakas, pieskaitīt cilvēku sugai !!!
FOTO: Būtu muļķīgi domāt, ka šajos izdzimteņos mājotu cilvēka apziņa(cilvēka dvēsele) !
Arī Marina Kostaņecka ir no viņu bara un sapratni par Tiesiskumu- cilvēcīgumu, no viņas ir veltīgi gaidīt. To pierāda tas, ka šī “dāma” ar putām uz lūpām aizstāv čekas noziedzniekus un viņu spermas izstrādājumus !
Marina Kostaņecka ir neveiktās deokupācijas seku produkts un citu arī no tāda nav ko gaidīt !
L. Grantiņš
Latvijas Republikas tautas TRIBUNĀLA “ēnas puse”
Runā Māris Bērziņš !
Pirms rakstu tālāk:
Tehnisku iemeslu dēļ video pie šīs sērijas būs dažas dienas vēlāk.
Šajā, savā ziņā Jubilejas sērijā, parunāšu par pirmo taustāmo uzvaru, kas, manuprāt, ir tieši saistīta arī ar Gintas lietu.
Lēnām, negribīgi, solīti pa solītim, bet Temīdas svaru kausi sāk nosvērties pretējā – tātad patiesības, jeb mūsu virzienā. Vērīgākie skatītāji jau noteikti būs ievērojuši, ka zināmas represijas cīnoties šajā lietā esmu piedzīvojis arī es. No materiālā un finansiālā viedokļa man sāpīgākās, protams, bija divu uzņēmumu zaudēšana, taču no fiziskā viedokļa – dubultuzbrukums man. Kuru ļoti aizdomīgas “sagadīšanās” dēļ piedzīvoju pāris dienas pirms apelācijas instances tiesas sēdes, ko grasījos apmeklēt par spīti advokāta (kuram tobrīd jau vairs īsti neuzticējās arī pati Ginta) ieteikumam to nedarīt. Oficiālais rezultāts – vidēji smagi miesas bojājumi. Lai nu būtu. Lietu, kurā viss bija absolūti skaidrs jau no paša sākuma, sazin kādēļ bija “jāizmeklē” divus gadus un “tikai” trijiem izziņas inspektoriem. Kādēļ? Grūti pateikt, bet domāju zināma saistība ar Gintas lietas marinēšanu tam tomēr bija. Bet nu gan, pirmā instance ir noslēgusies un viss it kā ir kārtībā – panākts taisnīgs tiesiskais noregulējums. Bet vai tiešām? Un tagad citāts no sprieduma aprakstošās daļas:
“2016. gada 19. jūnijā neilgi pēc pusnakts starp ________ ielas nama Nr__, Rīgā, kaimiņiem Vārds Uzvārds un Māri Bērziņu izveidojās konfliktsituācija, kuras risināšanai M. Bērziņš izsauca pašvaldības policiju. Kad pašvaldības policija ieradās ________ iela Nr.__, Rīgā, pagalmā Vārds Uzvārds un M. Bērziņš saķērušies vārtījās pa zemi. Pašvaldības policisti viņus izšķīra (tikai pēc mana ATKĀRTOTA lūguma to izdarīt, jo piebraucot stāvēja vēl kādu brīdi, priecīgi vērojot notiekošo, un tikai pēc mana aicinājuma to beidzot laiski izdarīja) un ap plkst 01:00 naktī tika nolemts abus ar pašvaldības policijas automašīnu vest uz VP iecirkni (precizējums – ES TO pieprasīju, RPP vīri nekādi “nespēja saprast”, kam man tas vajadzīgs…). Vispirms pašvaldības policijas automašīnas salona aizmugurē aiz vadītāja vietas iesēdās Vārds Uzvārds. Tad blakus Vārds Uzvārds automašīnas salonā aizmugurē iesēdās M. Bērziņš (piebilde, neskatoties uz maniem atkārtotiem iebildumiem, ka nevēlos sēsties blakus iedzērušam, neprognozējamam vīrietim, kurš vēl tikko kā man tika uzbrucis. Iesēdos tikai pēc atklātiem DRAUDIEM no RPP darboņu puses – ar pantu par nepakļaušanās policijas darbinieku likumiskajām prasībām). Pēc brīža Vārds Uzvārds, dusmu vadīts, apzinoties, ka var nodarīt miesas bojājumus, spēcīgi iesita ar labo elkoni pa M. Bērziņa sejas kreiso pusi.
Iepriekšminētā sitiena rezultātā M. Bērziņam tika nodarīti šādi miesas bojājumi – zemādas asinsizplūdums kreisās acs plakstiņos (pēc kāda brīža loģiski zilas bija abas acis), kreisās orbītas apakšējās sienas lūzums un saasiņojums kreisajā augšžokļa dobumā, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi pie vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas”
Pirmās instances tiesa lēma par vainīgu atzīt TIKAI šo “varoni”, kurš izdarīja sitienu. Pašvaldības policija nav rīkojusies pareizi, bet abi “brieži” un viņu priekšnieks esot disciplināri sodīti un viss. Vairāk nekā. Jo līdz pat pēdējam brīdim policijā tika intensīvi domāts, kā lai NEPIERĀDA to, ka sitiens (kurš radījis šos miesas bojājumus) noticis tieši RPP busiņā. Video ieraksti no busiņa iekšienes bija jau ATKAL “pazuduši”! RPP zēni neko nebija “nedz redzējuši”, “nedz dzirdējuši”. Ak vai cik pazīstami no Gintas lietas… Mani, ar draudiem, ka tad ja izgāzīšos poligrāfa pārbaudē, un ja būšu mēģinājis apmelot “godprātīgos” RPP vīrus, man nāksies apmaksāt poligrāfa ekspertīzi pašam, tomēr aizsūtīja to veikt. Laikam jau naivi cerēja, ka izdosies mani sapīt šajā ekspertīzē. Lai arī mēģināja – neizdevās! Nu policijai vairs izejas nebija. Nācās vien atzīt, ka viss ir bijis tieši tā, kā to liecināju es (atšķirībā no RPP vīriem un no uzbrucēja, es ne reizi netiku mainījis savas liecības). Nu jau lietas prokurore VIENOJĀS ar minēto vainīgo par sodu! Prasīja simtdivdesmit stundas darbu un 1,200 EUR morālo kompensāciju, bet tiesa iedeva simtu un 1,000 EUR. Lai nu tā būtu. Neliela uzvara šā vai tā. Un pats galvenais – reti kuram pēc spriedumā izlasītā varētu rasties šaubas, ka RPP darboņu neapzinātas (vai pat apzinātas), bet jebkurā gadījumā neprofesionālas (vai pat nelietīgas) rīcības rezultātā šie miesas bojājumi man radušies tieši viņu transporta līdzeklī, kad mēs abi jau atradāmies viņu atbildībā. Kas arī bija jāpierāda. Tagad kāds var sākt ausīties – ar kādu prasību, un pret kuru es vērsīšos tālāk civiltiesiskā kārtā. Jo nu to es darīšu. Tikai viena frāze, kuru man toreiz, jau nākamajā dienā, rosinot KP, izteica inspektors, pirms tam ne pārāk glaimojošiem epitetiem apveltījis RPP kolēģus: ”Un kas gan būtu noticis, ja tam uzbrucējam būtu bijis nazis?” Es par tādu versiju pat nebiju iedomājies un jāatzīst, ka patiešām – mūs taču neviens pirms iesēdināšanas busiņā pat nepārmeklēja!
Un tad būs naudiņa gan Gintas izpestīšanai, gan grāmatas publicēšanai. Runājot par iespēju pārsūdzēt – apsūdzētajam jau ir par vēlu. Oficiāli spriedums vēl nav stājies spēkā, taču pārsūdzēt to viņš vairs nevar. Man gan tāda iespēja ir. Bet es to noteikti nedarīšu, tad tas vilksies vēl divus gadus, un ne jau tas tūkstotis šajā gadījumā ir galvenais. Man galvenais ir palīdzēt izpestīt Gintu, ko jums mīlīši nāksies izdarīt. Tikko man būs reālas finanses, tā nekur jūs man neliksieties.
Visbeidzot – man sāk uzkrāties tiesas spriedumu datu bāze un pieredze tajos. Un tādēļ vēl kāds īss citāts no šī sprieduma: ”CD disku ar audioierakstu, DVD disku ar poligrāfa ekspertīzi, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, kā rakstveida pierādījumu atstāt pie krimināllietas materiāliem.”
Kādēļ gan šo izceļu? Lūk kas par rīcību ar pierādījumiem rakstīts Gintas lietas spriedumā. Atgādinu – viņa ir notiesāta “tikai” uz divdesmit gadiem cietumā itkā par savu divu mazuļu slepkavību: “iznīcināmi, jo tiem nav vērtības”. Šie lietiskie pierādījumi bija būtiski lietas izmeklēšanā, un to saraksts ir garš, ar to var iepazīties iepriekš publiskotajā lietas anonimizētajā spriedumā. Jautājums ir – kādēļ tāda nekonsekvence? Lietā, kurā visi ir atzinuši savu vainu, to nožēlo un tamlīdzīgi, pie tam nodarīti tikai vidēji smagi miesas bojājumi – pierādījumus neiznīcina. Bet lietā, kur notiesātais kategoriski neatzīst savu vainu, motivācijas nav, reālu pierādījumi nav (tie ir viltoti), bet nogalināti ir divi mazi bērni, lietišķos pierādījumus steidzami iznīcina!!! Kāpēc tā? Vai tas papildus neliecina par izmeklēšanas un visa juridiskā procesa apzinātu viltošanu un tā seku slēpšanu? Par to lai katrs padomā pats.
P.S. Skaidrs, ka KNAB no manis naivi gaidīja vētrainu sēriju par to vienu provokatīvo papīrīti, kuru piektdien viņi IT KĀ atsūtīja man, bet it kā nē. Nu nesanāks mīlīši. Arī es ievēroju to slepenības GRIFU uz dokumenta pirmās lapas (ierobežotas pieejamības informācija!), arī es sapratu šīs provokācijas nelietīgo būtību. Tagad pakonsultēšos ar speciālistiem un tad izlemšu kā rīkoties tālāk. Jebkurā gadījumā – paldies jums par “uzticību”. Jo ar savu atbildi esat radījuši precedentu, lai būtu pamats vērsties nu jau konstitucionālajā tiesā. Nu jau tiesnešu un prokuroru pārkāpumi ir VALSTS NOSLĒPUMS…! Runa ir par “īpaši slepeno” Gintas krimināllietu, kuru savulaik VP jau otrajā dienā “īpaši slepeni” izbazūnēja pa visiem masu dezinformācijas līdzekļiem!… Tagad iznāk ka es neko vairāk neesmu tiesīgs šobrīd izpaust, lai gan neesmu parakstījies par neizpaušanu. Man NAV valsts noslēpuma pielaides statusa – bet esmu kļuvis par VALSTS NOSLĒPUMA pārzinātāju!!! Gandrīz vai par “spiegu” lietā ko tāpat ļoti labi pārzinu… Lielāku absurdu un nelietību grūti izdomāt. Vēl viena sistēmas metode kā neko nedarīt, pestīt savējos, novilkt laiku, un draudēt oponentam ar likuma pantu. Cita nianse ka šo “valsts noslēpumu” parakstījis parasts inspektors (nevis KNAB priekšnieks ar pielaidi, ko citos gadījumos dara tikai viņš) un atsūta pa pastu bez saņemšanas paraksta. Kārtējais viltojums? Te jau atsākas Latvijas tieslietu sistēmas absurda teātris – kurā Orvelam atkal nervozi jāpīpē kaut kur maliņā… Turpinājums sekos.
Freimentālam jānodibina okupantu bērneļu naturalizēšanas biedrību, tur Kostaņecka būs klāt kā nagla! :)