Saka tiesnese Sandra Briķe(1.turpinājums)
Gudrie un domājošie, izlasiet arī Jūs uzmanīgi šo Pētera Lazdas kunga(atvērt) stāstījumu !
Izlasīju Pētera Lazdas stāstījumu. Šermuļi skrēja pa kauliem, lai gan šī sajūta jau bijusi.
Man dažkārt palika bailes dzīvot šajā valstī, un domāju, ja mani tieši apdraudēs, prasīšu politisko patvērumu.
Tad domāju, ka tik brutāli demokrātiskā Eiropā baidīsies izrēķināties, bet, tagad saprotu, ka viss ir iespējams, tikai ar slēptākām un smalkākām metodēm, kā to izdarīja ar mani.
Es (pēc viņu domām) biju bīstama tiesu sistēmā pie augstākas varas esošiem tiesnešiem un pat valsts varai, jo vairākas reizes kandidēju uz Saeimas vēlēšanām, rakstīju sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesai, lai gan tas nelīdzēja, un es vīlos arī tajā, bet pēc tā ar mani izrēķinājās vēl nežēlīgāk.
Lai cik es godprātīgi un tiesiski centos paveikt savu darbu, pret mani organizēja disciplinārlietas un sodīja, jo tikai tā tautas acīs mani varēja nomelnot un pateikt, ka es esmu sliktākā tiesnese Latvijā.
Ja jūs zinātu, cik man tas asiņu izsūca, cik saņemties, lai izdarītu savu darbu. Man gandrīz katru nedēļu tiesas priekšsēdētājs vai esošais pie varas Tieslietu ministrs prasīja paskaidrojumus par jebko, jo tika organizētas sūdzības, un zināja, ka ar tām mani var ”norakt”.
Medijiem pasniedza sagrozītus faktus(melus), Eiropas deklarētos principus ignorēja.
Pēc P. Lazdas teiktā “es kā jurists naivi ticēju tiesiskās sistēmas stabilitātei un likuma ievērošanas principam”, es studēju tiesību filozofiju par cilvēka dabiskām tiesībām, kas noteiktas arī LR Satversmē, papildus lasīju un centos palīdzēt tiem, kas ir vismazāk aizsargāti, sniedzu daudzus priekšlikumus tiesu sistēmā, no kuriem daļa arī tika īstenoti. Bija kolēģi, kas pat atzina, ka man ir labi priekšlikumi, bija kolēģi, kas jautāja,- kā Tev nav Bail ? – Dažkārt sametās bail, bet ne par sevi, bet par savu ģimeni, kurai bija un ir jācieš manis dēļ, jo pat izrēķinājās ar manu vecāko meitu, safabricējot viņai krimināllietu 2010.gadā, nelikumīgi noklausījās telefonsarunas utt., ko, protams, izbeidza pēc četriem gadiem, bet mēs joprojām cīnāmies par kompensāciju, jo viņa zaudēja labāk apmaksātu darbu, un arī viņai ir liegta jebkura karjeras izaugsme.
Mēs rakstījām vairākas sūdzības uz Ģenerālprokuratūru, tai skaitā Opincānei, kura uzrauga operatīvos dienestus par noklausīšanos utt., bet bija saprotams, ka prokuroram Z. Berdiganam, Liepājas virsprokuroram A. Dzērvēnam un apgabala virsprokuroram A.Mikuļskim bija norāde manu meitu notiesāt un vazāt pa tiesām, jo domāja, ka mēs to neizturēsim. Kad es gāju uz prokuratūru savu meitu atbalstīt, mani kā ‘’spitālīgo” tajā neielaida. Tagad lieta atkal iestrēgusi Augstākā tiesā, kur strādā A. Guļāns. Kad pienācās vairāk kā desmit tūkstošu kompensācija, Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs izmaksāja tikai 280 EUR, bet morālo mēs nemaz neesam iesnieguši, jo likumdevējs to gudri nodalījis no ”Atlīdzības likuma” uz Civillikumu, lai diskriminētām personām būtu jāsniedz vairākas prasības un viņas tās neiesniegtu, jo arī mums vairs nav spēka cīnīties pret Latvijas varas patvaļu, un, ja mums par katru uzrakstīto rindiņu būtu vēl jāmaksā advokātam, tas arī tik daudz nebūtu panākuši.
Tagad ir 2017.gads, un kad mēs vēl tiksim līdz Eiropas cilvēktiesību tiesai. Vai nu Eiropas institūcijas neredz vai negrib redzēt, kas notiek Latvijā, jo šeit nedarbojas demokrātijas principi.
Manai meitai ir divas augstākās izglītības un vēl maģistrs tiesību zinātnēs, bet viņu tālāk par iecirkņa inspektora amatu nelaiž, jo ir no varai bīstamas ģimenes, un bijušais virsprokurors Maizītis, kurš tagad kontrolē pielaides, viņai pielaidi, lai varētu attīstīt karjeru, atsaka, lai gan ir attaisnota.
Prokuroram Zigurdu Berdiganu(iepriekšējais uzvārds Ivanovs) par apsūdzības safabricēšanu un virsprokuroru Ati Dzērvēnu un apgabala virsprokuroru Andri Mikuļski, Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas speciālo darbību uzraugošo virsprokurori Viktoriju Opincāni, bija jāsauc pie kriminālatbildības par šo darbību atbalstīšanu, bet Ģenerālprokurors to izliekas neredzam.
Policija brēc, ka viņiem nav zinošu izmeklētāju, bet viņiem jau nevajag zinošus, bet tādus, kurus var vadīt, grozīt un pērt, līdz viņiem ”izsit” domāšanas spējas un ”iedzen tikai bailes no pātagas”, lai vajadzīgā momentā paklausa. Tāpēc jau Latvijai nav arī attīstības un Latvijas Republikas Satversme tiek pilnībā ignorēta.
Ir dzirdēts, ka līdzīgi krimināllietas ir safabricētas arī citiem un to var redzēt kaut vai no tiesu sistēmā esošiem spriedumiem. Liepājas prokuratūra ir izcēlusies ar vairāku krimināllietu safabricēšanu, bet manu ģimeni ”bāzt vienā maisā” ar augstāk minētām personām nav pamata, jo mums viņi nekad nav bijuši draugi(tas Aivaram Prūsim), drīzāk otrādi. Arī Uldis Sesks nav mūsu draugs, jo viņš brauca pie Mareka Segliņa, lai Juri Briķi izēstu no Liepājas policijas priekšnieka amata.
No mūsu aktīvās ģimenes Liepājas mafija laimīgi tika vaļā.
Izlasot Pētera Lazdas teikto, manai ģimenei tomēr būtu jānodrošinās, kur bēgt un prasīt politisko patvērumu, ja tiks apdraudētas mūsu dzīvības un darba iespējas, tad varbūt tie Latvijas patrioti, kas dzīvo ārvalstīs dos mums tādu iespēju. Ar to gribu pateikt, ka ‘’smalkā veida” psiholoģiskais terors turpinās un tiek iesaistīti jauni moberi, bet par to nākošajos rakstos.
Vēlreiz uzsveru, ka to ko saku, varu pierādīt un neviens nav tukšs vārds.
Latvijā ”kož bites”, notiek nelaimes gadījumi utt. bet cilvēka dzīvība un veselība nav neko vērta.
Ar cieņu, Sandra Briķe
12.11.17
LRTT pēcvārds:
Cerēsim, ka šis S. Briķes teikums(Ar to gribu pateikt, ka ‘’smalkā veida” psiholoģiskais terors turpinās un tiek iesaistīti jauni moberi, bet par to nākošajos rakstos.) nav tikai tukšs solījums.
Katram jāzina, ka runājot PATIESĪBU mēs cīnāmies ne tikai par savu un savas tautas TIESĪBĀM, bet par visu tautu TIESĪBĀM. Cik ir tādu, kuri atklāti nostājas pret šiem sātanistiem, kuri pārņēmuši visu pasauli un it sevišķi jau tieši Latviju ?
Un, cik ir tādu, kuri nāk sakaros ar šo i- vietni ?
Viena no tādām pēdējā laika drosminiecēm ir Astrīda Babāne ar savu liecību par krievžīda Riharda Bunkas noziedzīgo pretlatvisko- pretvalstisko darbību.
Vēsturnieka- profesora I. Roņa teiktais par šeit pieminēto Maizīti:“Ja Krimināltiesisko zinātņu katedras vieslektors Jānis Maizītis un bijušais ģenerālprokurors, pašlaik Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos un Nacionālās Drošības padomes sekretārs Jānis Maizītis ir identiskas personas, tad tā ir pilnīga visas Latvijas Universitātes katastrofa. Proti, Nacionālās Drošības padomes sekretārs Jānis Maizītis ir veicis sistemātisku darbību, lai grozītu valsts iekārtu”
http://tautastribunals.eu/?p=20701
Šīs liecības(Babānes, Roņa, Kavača, Pura, Briķes, Lazdas u. c…) būs tās, kuras novedīs uz karātavām visus 4. maija kliķes darboņus. Nekur šie sātaniskie izdzimumi neizmuks !
Daudzi, protams, vēlētos izteikties LRTT vietnē, bet bailes dara savu… .
Tas pats attiecas uz šeit pieminēto A. Prūsi, kura dēls(Aigars Prūsis) šodien ir noziedznieka- slepkavas U. Seska komandā. Toreiz A. Prūsim no malas skatoties izrādījās, ka Briķis ir kopā ar noziedzniekiem. Par to viņu nevarētu bargi nosodīt, bet vēlāk, kad KGB darboņi(čekas radīti patrioti) J. Lapinskis un A. Garda parunāja ar pareiziem “argumentiem” ar viņu, šis dižais spēkavīrs vēdera saturu iekrāmēja biksēs un nodeva L. Grantiņu, kurš viņam vienmēr centās palīdzēt, čekistu bandai atšaušanai.
Par Liepājas bandītu- slepkavu Sesku šajā i- vietnē ir pietiekoši daudz rakstīts. Viņš netiks ne pakārts, ne nošauts, bet žogmalē nosists: http://tautastribunals.eu/?p=10104
Kas attiecas uz politisko patvērumu ārzemēs, tad jāsecina, ka tādas ĀRZEMES šodien vairs neeksistē, ja nu vienīgi, tad Ķīna un Krievija.
Ārzemēs šīs komunistu- cionistu bandas pretinieki tāpat mirst kā Latvijā.
Jau cik reizes mani ir centušies likvidēt… ? Pēdējais tika organizēts ar “disideta” Rožkalna http://tautastribunals.eu/?p=39964 līdzdalību, bet neiedomājamas sakritības dēļ tika atklāts. Bez AUGSTĀKO SPĒKU līdzdalības tas nevarēja notikt… .
Tāpēc runāsim tikai un vienīgi PATIESĪBU, tad arī mūs pasargās GARĪGĀS PASAULES SPĒKI un mēs atbrīvosim savu tautu no šiem sātaniskajiem viepļiem !
Tagad jau nozīmīgi paliek tas, ka LRTT publicējas un liecina LPSR laika upuri un SAB un DP upuri, tajā skaitā juristi, LR tieslietu sistēmas upuri, ja reiz viņi neuzticas VDK izpētes vēsturnieku komisijai, kura arī ir atvērta visu liecībām par VDK noziegumiem.
Bijušais LU rektors atzīst sadarbību ar čeku; seifu ar VDK datiem aizved DP
Latvijas Universitātes (LU) profesors un LU fonda valdes priekšsēdētājs, bijušais rektors Ivars Lācis atzinis, ka savulaik sadarbojies ar PSRS Valsts drošības komiteju (VDK), ceturtdien raksta žurnāls “Ir”.
Kā atzīmē žurnāls, Lācis pēc ārsta un politiķa Georga Andrejeva ir otrā publiskā persona, kura 20 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas atzinusi savu sadarbību ar padomju varas represīvo VDK. “Jā – esmu sadarbojies, nē – nevienu neesmu denuncējis,” žurnālam saka Lācis.
Lācis intervijā pauž pārliecību, ka “čekas maisi” būtu jāatver izpētei. Viņaprāt, ja lustrācija būtu notikusi 90. gadu sākumā, dzīve un sabiedrība Latvijā būtu citāda. Lustrācijas neesamība ļaujot dzīvot sasaistītiem ļaudīm, kurus, kad kādam vajag, var paraustīt aiz neredzamām saitēm, raksta “Ir”.
Atverot tos senāk, patlaban valdošais jautājums būtu atrisināts, un sabiedrībā tā vairs nebūtu tēma, ar kuru diskriminēt un diskreditēt. Kā iemeslu tam, kāpēc tas netika izdarīts, Lācis minējis, ka daudzi no lēmumu par čekas maisiem pieņēmējiem “paši bijuši ar VDK aģentu kartītēm”.
Savukārt, vaicāts par spiedienu no “orgāniem” arī mūsdienās, bijušais LU rektors atbildējis noliedzoši.
Žurnāls raksta, ka, Lāča skatījumā, daudz nopietnākus draudus viņš esot saņēmis 2000. gadā, kad LU izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības uz viesnīcu “Rīga” privatizācijas procesā kā Kristapa Morberga 1930. gadā testamentāri novēlētas zemes īpašniece zem viesnīcas. Zeme piederējusi ne tikai LU, bet arī “Privātajam investīciju fondam”, kura lielākais īpašnieks bijis “Skonto grupas” vadītājs Guntis Indriksons.
Tā brīža LU rektors Lācis saņēmis draudus nestāties ceļā privātajām struktūrām un lai viņš ar labu atdod zemes gabalu. Mājieni bijuši, sākot no attālu paziņu stāstiem Lāča brālim, ka ar viņu viss kas var atgadīties, beidzot ar kāda ekspremjera apciemojumu darba kabinetā un aizrādījumu, ka tā rīkoties nav gudri, vēstī žurnāls.
Lācis atcerējies, ka situāciju izglābusi izcila jurisdikcija, un LU pārdevusi pirmpirkuma tiesības par pieciem miljoniem dolāru. LU biznesa partneris bijis bijušais VDK darbinieks Guntis Indriksons. Lāci toreiz kā rektoru visvairāk baidījusi iespēja, ka viņam atgādinās – “tu, puis, ar mums esi bijis vienā laivā,” raksta “Ir”, piemetinot, ka tā tomēr neesot noticis.
Žurnāls vēsta vēl par kādu niansi, proti, pēc LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieces Kristīnes Jarinovskas stāstītā, Drošības policija negaidīti esot pārtraukusi LU darbinieku mēģinājumus atvērt VDK bijušās 1. daļas telpā esošo 25 gadus slēgto seifu. Seifu policija aizvedusi sev līdz ar visu saturu.
Kā vēstī žurnāls, Drošības policija savas darbības nav komentējusi.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/bijusais-lu-rektors-atzist-sadarbibu-ar-ceku-seifu-ar-vdk-datiem-aizved-dp.d?id=47835053
LTV: No VDK aģentu datu bāzes «Delta» dzēš svarīgu informāciju. Bailes.
Beidzot , lai publicē tos čekas maisus! Tam, kas nav darījis ļaunu, nav ko baidīties, bet tas, kas līdz šim to slēpis,. ir blēdis….
Paldies tiesnesei Sandrai Briķei par rakstu.
Nevienam vairāk nav noslēpums un par to neklusē latvieši visā pasaulē, ka ekonomisko attīstību mūsu valstī joprojām kavē visai izplatītā korupcija, strīdi un šķelšanās tās apkarotāju pusē un joprojām mazspējīgā tieslietu sistēma. Tiesu nolēmumi bieži vien ir neprognozējami un dažkārt arī nesaprotami, maksātnespējas procesi mēdz būt krāpnieciski. Tas grauj mūsu sabiedrības un arī ārvalstu investoru uzticību tiesu varai un pašai valstij.
Tiesneses Sandras Briķes raksts atklāj tiesu mafijas aizkulises. Kā rīkoties? Te velkamas paralēles. Ja Dainis Īvāns teica, ka kamēr netiks atvērti čekas maisi, tikmēr darbosies čekisti, tāpat te sakāms, kamēr juristus kūrēs “jumts” Aivars Borovkovs, Andris Guļāns, Jānis Maizītis, Ēriks Kalnmeiers, Ivars Bičkovičs, Dzintars Rasnačs, Gvido Zemribo, Rihards Bunka (čekistu vecā un jaunā gvarde), tikmēr Latvijā nekas nemainās.
Savādi gan. Šī skaļā , mūždien neapmierinātā, tantele no miliču ģimenes/mafijas (kuras pārstāvji Atmodas pirmajos gados vajāja nacionālās atbrīvošanās kustības aktīvistus) tagad beidzot guvusi atzinību interesantā nišā. Turpat , kur tiek aicināts kārt Dzimtenes nodevējus. Faktiski apolitiska persona, skandāliste, kas savos murgainos vārdu plūdos viltīgi piesedzas ar juridiskas terminoloģijas šķietamo svarīgumu, lai radītu iespaidu, ka cīnās par tiesiskumu un TAISNĪBU. Faktiski – savā dzīvē Latvijas un latviešu labā neko nav darījusi, bet veiktās sūdzību aktivitātes izriet no augstprātīgā rakstura un savtīgiem nolūkiem. Vai tiešām vienalga, kas, ko un cik patiesi visu sarunājis, ka tik tekstā ir radikāli pakritizēta daļa no valdošās kliķes?
Kas tā par Nacionālās Atbrīvošanās Kustību? Kas tie par aktīvistiem? Vai ir vēl kādi citi aktīvisti un cik vel daudz ir aktīvistu? Ko darīja aktīvisti?
Kā viņus vajaja? Un kas viņus vajāja? Vai Grantiņa kungs zina arī tos ,citus,? Varam jautāt Grantiņa kungam,jo viņš bija PAMATS visai idejai un
visu kustību SĀKUMS.
Ja,laid te,kā ,,kaimiņu āzis,, NAK dalībniek, par RAKSTURIEM,tad tava ,,kustība,, tevi ,pavisam perfekti, atbrīvo no Nācijas …