A. Balts. Par patiesu un neatkarīgu Latviju

Vispirms gribu novēlēt veiksmīgu, radošu un veselības pilnu šo Jauno 2011.gadu visiem LRTT darbiniekiem un latvisku Tēvzemi atbalstošajiem lasītājiem!  Un, protams,  arī pārējiem mūsu domubiedriem un tautiešiem Latvijā un pasaulē!
============================================
Tā nu sanāca, ka šā jaunā gada pirmajās dienās man gadījās dzirdēt fragmentus no lieliskā Pink Floyd koncerta Austrālijā, un tas manī radīja pārdomas par viņu likteni tur, Rietumos, un mūsējo – šeit , psrs okupētajā Latvijā un šodienas to pašu neliešu un viņu mantinieku  iznīcinātajā mūsu “brīvajā” valstī. Jo TUR, bija iespējams šiem talantīgajiem zaļajiem čalīšiem sanākt  brīvi kopā, ekperimentēt ar pilnīgi jauniem paņēmieniem mūzikā, sacerēt savus, to laiku sabiedrībai pat dumpīgus un izaicinošus tekstus. Un tas viss tika viņiem nevis apspiests, ierobežots un smagi sodīts, bet gan visādos veidos atbalstīts un katrā ziņā netraucēts. Tikai pateicoties šadai sabiedrībai un tās brīvībai kapitālisma džungļos tapa vesela plejāde absolūti orģinālas mūzikas un geniāli talantīgas mūziķu grupas, kuras radīja apvērsumu muzikas un kultūras pasaulē un ir visā pasaulē atzīti šodienas klasiķi un mūzikas celmlauži. Šie mūziķi ir neapstrīdami ceļa un virziena rādītāji visām nākošajām mūzikas darboņu paaudzēm. Viņus var tikai apskaust ar baltu skaudību par šo veiksmi piedzimt TUR, brīvajā pasaulē, un kļūt laimīgiem savās radošajās izpausmēs un ar mīļoto darbu-hobiju ne tikai sev nopelnīt iztiku, slavu un cilvēces atzinību, bet  arī ar savu talantu darīt laimīgus mūs, klausītājus visās pasaules malās. Viņi ir apskaužami arī tāpēc, ka pat iedomāties nespēja, ka tikai par viņu avangardiskās mūzikas klausīšanos cilvēkus šajā, krievu komunistu radītajā milzu zonā, varēja arestēt, izkratīt dzīvokli, iznīcināt karjeru. Un, ja vēl kāds iedrošinājās protestēt pret šo bezjēdzību un vardarbību, tad tika daudz smagāk sodīts, tiekot nometnēs, cietumos, pazemots, praktiski iznīcināts, jo visi iespējamie nākotnes karjeras plāni ar tikai šīs “buržuju” mūzikas klausīšanos vien tika reducēti uz nulli.

Foto: Šo tautas cerību sagrāva komunisti- sākot no Godmaņa, Petera, Zālītes un beidzot ar Ēlerti, Kalvīti un citiem pabrikveidīgajiem… .

Un es domāju, cik bezgala daudz šādu Pink Floyd tipa talantu tika degradēti un iznīcināti mūsu zemē, okupētajā  padlatvijas zonā, un cik bezgala daudz arī lielajā zonā – psrs? Cik talantu, cik ģēniju ir zuduši cilvēcei šādas krievu ļaunuma impērijas zonas un viņas cietumsargu, vergturu-sadistu čekistu dēļ? Esmu pārliecināts, ka ne mazāk kā tie, kas radās un uzplauka Rietumu sabiedrībā visos kontinentos, kur nebija varu uzurpējuši šie sarkanie nezvēri, kuru cilvēknīdēju sistēma pieļāva tikai viņus akli slavējošus ļautiņus izvirzīt par vadošajiem kultūras darboņiem, un arī tikai stingrā čekas kontrolē un cenzūras dzelzs važās tie varēja ko izdvest, mākslai blakus stāvošu.
Protams, uz tik milzīgas psrs iedzīvotāju masas fona un vēlāko gadu čekas atkušņu laikā izdevās vienam otram mākslinieku  tīrradnim izspraukties, pateicoties nejaušībai, blatam vai psrs vareno īpašai kaprīzei, vai labvēlības uzplūdam. Bet tie bija izņēmumi, jo, kā likums, patiesi talantīgi cilvēki nespēja tā locīties, klanīties un būt liekuļiem, kā to viegli darīja līdēji, dažādu šlaku bezprincipu pusmākslinieki- amatnieki un savas tautas un principu nodevēji. Tā bija visā lielajā zonā, tā bija okupētajā Latvijā, kur  īpaši daudz te tika savesti latviešu cilmes pārkrievotie deģenerāti-komunisti.
Un tieši šīs neapdāvinātās, bet pareizi runājošās, pareizi dziedošās un pareizi rakstošās amēbas tika ieceltas dažādos vadošos valsts un partijas amatos un šie mankurti tad nu vadīja mākslas un kultūras dzīvi un dalīja sev un sev līdzīgiem amatus, balvas, prēmijas un fondus. Viss it kā bija, tikai nebija tāds sīkums kā radoša gara brīvība un nebija, nevarēja būt brīvu ģēniju darba klātbūtnes. Jo tiem būtu sveša nepieciešamā pazemošanās, melošana un kompartijas  draņķību apdziedāšana, apjūsmošana. Tāpēc pareizi runājošās viduvējības radīja viduvējus pareizus darbus, un nekas izcils psrs zonas laikā netapa  pasaulē zināms. Jo talanti, bet  tomēr nepareizie, tika noklusēti, neatskaņoti, nepublicēti.
Ja tā būtu tikai pagātne, tad varētu to vairs nepieminēt, kā tikai īpašas vajadzības gadījumos no arhīviem izvilktu. Bet es saskatu arī šodienas Latvijā tos pašus liekuļus, līdējus un amēbas. Atkal visur amatos ir sabāzti pareizi pļekstošie, skaudro, acīmredzamo patiesību noklusējošie un gļēvie mankurti, kas salīduši partiju spicēs un varas krēslos.
Tauta pacietīga līdz nemaņai, tauta klusē, burkšķot aiz stūriem, pačivinot virtuvēs, pabļaustoties jubileju reizēs, savelkot jau tā savilkto jostu, un pazemīgi pieņem jaunus nodokļus, mierīgi piecieš okupantus it visur savās mājās, savās darba vietās un savos amatos. Pieradināti pie svešajiem, kā šunelis pie svešas govs ķēdes, pat nedomā protestēt. Iztapīgi ļerina svešajā mēlē, kaut būdami nez cik lielā skaitā savējie pret vienu svešo, kaut vajadzēja otrādi, pat vienam esot svešo barā savā dzimtenē skaļi un uzstājīgi runāt mūsu skaistajā un labskanīgajā valsts valodā!

Lūk, kādas pārdomas man raisīja Rietumos tapušie talanti ar savu bagāto emociju pilno un spēcīgo mūziku. Mans gars tika modināts tikpat stipri arī dzirdot mūsu talantu N. Matvejeva “Putnu ceļu”, O. Rajeckas dziedāto barikādēs “Ai, māsa Lietuva”, I. Akurāteres “Lūgsnu” un pēdējā laika spēcīgāko dziesmu A.Bērziņa izpildījumā “Svētvakars” Arēnas Rīga atklāšanā. Šis mākslas spēks, mūzikas spēks ceļ mūs cīņai par citu, par latvisku un MŪSU LATVIJU! Un mums ir visur un visādi jāatbalsta  mūsu patriotus laukos un pilsētās, te un ārzemēs, kas, nežēlojot savu laiku, veselību un līdzekļus, cenšas mūsu, mūsu bērnu nākotnes un visas latviešu nācijas labā. Jo viņi to dara vispārības labā un dara to nesavtīgi un ir nepērkami! Un atbalsts viņiem ir atbalsts mums visiem, visai tautai, tāpēc neesiet vienaldzīgi.

=========================================================

Gribu novēlēt mums visiem šajā gadā vairāk pašcieņas, vairāk uzmanības un iejūtības pret savējiem-tuviem un tāliem- un domās un darbos vienoties kopīgam mērķim –mūsu patiesi brīvai un patiesi neatkarīgai mūžīgai Latvijai!

Ar cieņu,
A.Balts

08.01.2011