Kas ir Artūrs Kučs, LR ST tiesnesis vai cionistu iebīdenis ?

Ilmārs Ančāns: Atklāta vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Publicēts šeit: http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/sabiedriba/ilmars-ancans-atklata-vestule-saeimas-priekssedetajai-inarai-murniecei.d?id=48404975

http://www.DELFI.lv | 14.01.2017, 07:44

Ārsts, partijas “Mūsu zeme” līderis un kādreizējais pašvaldības deputāts Ilmārs Ančāns pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vērsies ar atklātu vēstuli par “Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei”. Portāls “Delfi” publicē nerediģētu šīs atklātās vēstules tekstu.

Pretvalstiskā, prettautiskā un nelikumīgā valsts varas turētāja 25 gadus, ar dziesmotās Atmodas revolūcijas palīdzību iegūstot tautas uzticību un vienlaikus to krāpjot, veda Latviju uz valsts nozagšanu, organizētās noziedzības un korupcijas sistēmas radīšanu visās tautsaimniecības nozarēs. Postkomunistiskā sērga ar neredzamā Gaismas eņģeļa sātanisko palīdzību ieviesa nežēlīgo kapitālistisko liberalizāciju, piesaistīja globalizācijas idejas un sludināja pataloģiskas cilvēktiesības (izsmej musulmaņu dievu Muhamedu, viendzimuma pāriem atļauj adoptēt bērnus, nonākot pat līdz absurdam, ka skolā nedrīkst skolēnam prasīt, lai viņš sakārto savu klasi vai noslauka tāfeli utt.). Toties neviens nerunāja par patiesajiem bēgļu rašanās cēloņiem, un publiskajā telpā sāka dominēt citi termini – aizsardzība, drošība, robeža, kara draudi un beidzot – pats karš.

Valsts varturi savā alkatīgajā mantkārībā un ilgstošajā varaskārē (nepārtraukti ieņemot aizvien jaunus amatus, rotējot) veikli izmantoja un attaisnoja savu rīcību valsts lejupslīdē, skaidri un mērķtiecīgi izstrādāja un radīja totālu haosu valsts pārvaldē, neticību valsts varai, īpaši tiesu sistēmai, veicināja valsts izputināšanu, nacionālās ideoloģijas sabrukšanu un jaunatnes aizbraukšanu no savas Tēvzemes. Neviens varas pārstāvis nerunā par programmas veidošanu, lai jaunatne atgrieztos Latvijā. Vissmagākais trieciens valsts attīstībai ir ģimeņu ekonomiskās stabilitātes sabrukšana. Kā var būt, ka tagadējā laikmetā 25 gadu posmā nevar atrisināt (piekļūstot pie pasaules informācijas) drošības, veselības, izglītības, sociālās (pensionāri, bērni, invalīdi, slimie) problēmas! Šis uzskaitījums pierāda, ka vesela paaudze nav spējusi panākt nekādu pozitīvu virzību valsts attīstībā.
Ja Saeima un Ministru kabinets nespēja vadīt valsti, tad vajadzēja doties uz Singapūru vai Dienvidkoreju pamācīties, kā tas darāms. Kaut vai tādēļ, lai valdošā ZZS nāktu pie prāta un saprastu, ka latviešu nācijas pamats ir lauki un to attīstību var nodrošināt tikai kooperācija, kas sekmēs dzīvā spēka atjaunošanos.

Slepenais Saeimas un Ministru kabineta veltījums saviem sulaiņiem ir: “Bailes, vienaldzība, nezināšana, kas sevī slēpj noziegumus, nodevību un nāvi”. Tādu ceļu patiesībā viņi novēl mūsu tautai.

Atklātās vēstules mērķis – pierādīt, ka ir izveidota KNAB iniciēta un Satversmes tiesas apstiprināta valsts sabrukšanas sistēma no iekšpuses – politiskais, ekonomiskais, tiesiskais un konstitucionālais bandītisms Latvijas Republikā.

Partija “Mūsu zeme” nevarēja paredzēt, ka, vērsdamās pie valsts varas pārstāvjiem par vienkāršu lietu – korupciju, tā būs uzkāpusi valsts varas sistēmai kā čūskai uz astes. Visi valsts iestāžu juridiskie darbinieki vienotā un pašaizliedzīgā frontē piesedz un noliedz faktu par antikonstitucionālu normu likumā! Šie juristi palīdz pieņemt sistēmu atbalstošus un lojālus ierēdņus, kas ir viens no vissvarīgākajiem noteikumiem Makjavelli vienisma teorijā. Tas dod iespēju mazai cilvēku grupai pakļaut sabiedrību. Rezultātā varas turētāji ar pseidonacionāliem saukļiem izveido kvalitatīvu politiski kriminālo grupējumu, kura darbības dziļums un plašums nav izdibināms.

Jaunatnes lielākais posts un nelaime nākotnē ir sekot šī grupējuma lozungiem un saukļiem, nevis paļauties uz saprātu. Tāpēc izšķirošais ir saprast, kas un ko saka (nevis KAS ko saka, bet gan – KO kas saka!). Kamēr nespēsim atšķirt sekas no cēloņiem, izvērtēt pagātni un saprast tagadni, mēs nespēsim plānot un strādāt nākotnes vārdā, lai nešaubīgi virzītos pretim latviešu tautas izdzīvošanai savā Tēvzemē un nācijas attīstībai.

Kopš Atmodas laikiem, dibinoties jaunai politiskai organizācijai (partijai), tajā jau pašā sākumā iefiltrējas vai pat to vada cilvēki, kas agrāk vai vēlāk sagraus šo veidojumu vai panāks, ka jaunais veidojums akli sekos jebkuram rīkojumam, kas nāks no valsts varas puses.

Ir pienācis izšķiršanās brīdis – būt vai nebūt Latvijai un latviešu tautai, zaudēt Latviju un turpināt iet pa latviešu tautas pašiznīcināšanās ceļu vai kardināli izmainīt savu dzīvi tagad mūsu visu un Latvijas nāktones vārdā.

Mūs glābt var tikai demokrātiskā sacelšanās, lai gāztu pretvalstiskās, pretatutisko un nelikumīgo valsts varu, kas nozīmē ikvienam Latvijas pilsonim vēlēšanu dienā doties balsot un nopietni apsvērt, vai ceļš, pa kuru sola vest viņa izraudzītais politiskais grupējums, patiešām ir tas ceļš, kas viņu, viņa ģimeni, un Latvijas valsti vedīs pretim tādai nāktonei, kādu mēs vēlamies.

Ināra Mūrniece – pseidonacionālā elegance

Sergejs Dolgopolovs – daudzkrāsains demokrāts

2016.gada 28.oktobrī tika iesniegts iesniegums ar lūgumu steidzamības kārtā noteikt pieņemšanu pie Jums jautājumā par likuma normu, kas pašvaldību vēlēšanās garantē politisko korupciju (par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei), pievienojot iesniegumam detalizētu faktu izklāstu uz 11 lpp., kur bija atspoguļota jautājuma būtība.

Saņēmu no Jums atbildi ar 8 rindiņām, kas bija rakstīta pēc mēneša, nesniedzot man starpatbildi, kā arī zem vēstules nebija sagatavotāja paraksta un tālruņa numura. Nebija atbildēts pēc būtības, kā to nosaka Satversmes104.pants, bet gan norādīts vērsties Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā. Jums kā Saeimas priekšsēdētājai, Latvijas Republikas likumdevēja pirmajai personai, nacionālās apvienības “Visu Latvijai–TB/LNNK” pārstāvei, bija pienākums pašai iesniegumu deleģēt attiecīgajai Saeimas struktūrai.

Tikšanās laikā 2016. gada 14. decembrī ar Saeimas Valsts un pašvaldību pārvaldes komisijas priekšsēdētāju S.Dolgopolova kungu viņš apgalvoja, ka ir iepazinies un izprot jautājuma būtību, bet sarunā un vēlāk saņemtajā rakstiskajā atbildē izpaudās, ka:

•S.Dolgopolovs nav spējīgs izprast, ka Satversmes tiesneši paši noliedz Satversmi un veic konstitucionālu noziegumu un ka augstāk minētā likuma panta otrā daļa neatbilst Satversmei;

•S.Dolgopolova kungs uzskata: “Jautājums par šī regulējuma samērīgumu ir diskutabls, un neizslēdzu, ka likuma norma var tikt grozīta. No savas puses esmu lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izvērtēt šādu grozījumu nepieciešamību”;

•S.Dolgopolovs vēršas tieši pie KNAB un nevis kādas citas jurisdikcijā kompetentas institūcijas – tas vēlreiz apliecina, ka tieši KNAB ir bijis šīs antikonstitucionālās normas iniciētājs valdošo partiju interesēs;

•nav izpratnes par to, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrā daļa ir jāmaina nekavējoties bez jebkādām diskusijām, jo tā ne tikai ir neatbilstoša Satversmei, bet arī runā pretī šī paša panta pirmajai daļai. Panta pirmā daļa paredz, ka katra partija konkrētā vēlēšanu apgabalā vēlēšanu kampaņai drīkst tērēt summu, ko pēc koeficienta aprēķina Centrālā statistikas pārvalde, bet šī paša likuma panta otrā daļa to izslēdz, atļaujot partijai apvienot vairāku vēlēšanu apgabalu limitus un iztērēt šo summu kādā citā apgabalā, kur tā īpaši ieinteresēta iegūt politisko varu. Līdz ar to tiek ignorēts Satversmē noteiktais vēlēšanu vienlīdzības princips attiecībā pret citiem šī vēlēšanu apgabala deputātu kandidātiem;

•šādi Valsts un pašvaldību pārvaldes komisijas priekšsēdētāja uzskati pierāda mūsu valsts likumdevēja – Saeimas – nekompetenci un nepietiekamu iedziļināšanos vai pat apzināti veiktu Satversmes pārkāpumu. Tā kā ar šo jautājumu jau triju gadu garumā esmu vērsies visās Saeimas frakcijās un saņēmis atbildes, kas šo nekompetenci apstiprina. Vienīgi Reģionālās partijas frakcija apliecināja, ka ir iepazinusies ar iesniegumu un ieteica atkārtoti vērsties Satversmes tiesā.

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas Konstitūcija un Latvijas Republikas Pamatlikums – tā ir augstākā juridiskā spēka tiesību norma. Ja ir pieņemts likums, kas neatbilst Satversmei, tad tas bez jebkādām diskusijām jāatceļ nekavējoši

Ja profesionāli, augsti izglītoti juristi ar lielu pieredzi nespēj vai negrib atcelt Satversmei neatbilstošu likumu, tad šādus juristus var iedalīt divās grupās:

1) viņi vai nu ir nedaudz padumji un, ilgi mācījušies, tomēr slikti pārzina savu profesiju,

2) vai arī viņi ir izsmalcināti valsts noziedznieki, kuri izpilda kādu noteiktu uzdevumu. Šādā gadījumā pret noziegumiem, krimināliem grupējumiem, korupciju utt. nav jēgas cīnīties, jo jau iepriekš tas nolemts neveiksmei.

Vienlīdzības princips kā demokrātijas pamatvērtība valsts varas vēlēšanās tiek deklarēts Satversmē un starptautiskos līgumos, ko parakstījusi Latvija

Pirmais. Saskaņā ar Satversmes 77. pantu tās 6. pantu: “Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās” nevar izmainīt pat Saeima, bet, lai veiktu izmaiņas šajā pantā, tas jānodod tautas nobalsošanā, kas ir vienreizējas, izņēmuma un ekskluzīvas pilsoņu kopuma tiesības.

Otrais. LR Augstākās tiesas Senāts Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra blakus lēmumā lietā Nr. SA-5/2006, teikts:

“Vienlīdzīgu vēlēšanu princips vispirms paredz, ka visu politisko spēku un individuālo kandidātu iespējas ir vienlīdzīgas. Tas attiecas uz kandidātu sarakstu vēlēšanu kampaņu, plašsaziņas līdzekļu pieejamību tiem, kā arī partiju un to kampaņu publisko finansēšanu.”

Lai gan lēmums bija nepārsūdzams, tas nav izpildīts līdz šai dienai. Rezultātā partijas “Latvijas ceļš” (A.Gorbunovs un I.Godmanis), Tautas partija (A.Šķēle) un Latvijas Pirmā partija (A.Šlesers) vēlēšanās nelikumīgi izlietoja gandrīz divus miljonus latu 9. Saeimas vēlēšanās, par šo naudu ieguva un realizēja valsts varu un pašlikvidējās, neiemaksājot Valsts kasē vēlēšanās pārtērētos un nelikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus, tādējādi izvairoties no atbildības par pārkāpumiem vēlēšanās. Pēc šo partiju sadalīšanās to biedri izveidoja vairākas jaunas partijas, kas turpina likumpārkāpēju partiju iesākto politiku, piemēram, “Vienotība”, ZZS.

Trešais. Eiropas kopējais konstitucionāli tiesiskais mantojums vēlēšanu jomā ir Eiropas Padomes uzdevumā apkopots dokumentā ,,Labas vēlēšanu prakses kodekss”. Šis dokuments vienlīdz attiecas gan uz parlamenta, gan uz reģionālajām, gan arī uz pašvaldību vēlēšanām. Satversmes tiesa to ir izmantojusi, noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību tvērumu (sk.piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 22. februāra sprieduma lietā).

Ceturtais. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4panta otrā daļa neatbilst cilvēktiesību normām, lūdzu Satversmes tiesu atzīt to par neatbilstošu Satversmes 2., 6. un 101.pantam un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām, kas pieņemts ANO Ģenerālās Asamblejas XXI sesijā, 25.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3.pantam un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmajam protokolam, kas pilnībā sasaucas ar Eiropas Padomes uzdevumā apkopoto dokumentu “Labas vēlēšanu prakses kodekss”.

Kristīne Jaunzeme – Latvijas Prezidenta kancelejas visenerģiskākā juriste –visu (dajebko) pieņem zināšanai uz neierobežotu laiku

Jānis Kažociņš – Brīvās pasaules ģenerālis – gļēvs, bezprincipa un gatavs noliegt patiesību, upurējot pat valsts iekšējo drošību

Vēršanās pie Valsts prezidenta jautājumā par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei triju gadu garumā vienmēr ir noslēgusies ar Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskās padomnieces Kristīnes Jaunzemes atbildi, ka Valsts prezidents ir iepazinies ar viedokli un viņš “uzskata, ka minētais jautājums ir likumdevēja izvēle”, tāpēc “iesniegums ir pieņemts zināšanai”. Pieņemts zināšanai! Tas ir pilnībā atbilstoši komunistiskās ideoloģijas devīzei padomju laikā un nekādi nepiederas neatkarīgas, tiesiskas un demokrātiskas valsts prezidenta attieksmei.

Jautājumā par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei vērsos pie Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka, Nacionālās drošības padomes sekretāra Jāna Kažociņa, jo antikonstitucionāls regulējums pašvaldību vēlēšanās apdraud valsts iekšējo drošību. Paudu savas aizdomas par to, vai Valsts prezidents patiešām ir iepzinies ar maniem iesniegumiem, jo saņemtās atbildes ir pretrunā ar Prezidenta zvērestu. Izteicu savu vērtējumu Jaunzemes kundzes rīcībai, norādot, ka attiecībā pret mani tas bija prasti un viņu pašu pazemojoši.

Man nācās vilties. Lai gan J.Kažociņš ir atvaļināts “brīvās pasaules” ģenerālis un ieņem augstu amatu Latvijas Republikas valsts drošības jautājumos, viņš atbildē aizrāda man, ka esmu aizvainojis viņa kolēģi, un neatbild uz manu jautājumu pēc būtības. Uzskatu, ka labas sadzīvošanas dēļ viņš ir gļēvs, bezprincipa un gatavs noliegt patiesību, upurējot pat valsts iekšējo drošību. Jautājuma nopietnību viņš varbūt neizprot tāpēc, ka pats nav piedzīvojis padomju laikus, neizjūt mūsu vēsturi un neapzinās komunistiskā mantojuma tālejošās sekas un to, kur var novest šāda vispārēja ignorance un pasivitāte, kad runa ir par likuma normu, kas legalizē politisko korupciju pašvaldību vēlēšanās un būtiski ietekmē valsts iekšējo drošību.

Šāda attieksme un darbošanās vairo tautas neuzticību valsts varai un neticību nākotnei.

Aldis Laviņš, LR Satversmes tiesas priekšsēdētājs – galvenais valsts sabrukšanas balsts un organizators no iekšienes

Kardinālie jautājumi, no kuriem izvairās Latvijas Republikas Satversmes tiesa un it īpaši tās priekšsēdētājs Aldis Laviņš

1. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai atteikt mana un partijas “Mūsu zeme” iesnieguma izskatīšanu pēc būtības, ja pati Satversmes tiesa atzīst, ka jautājums ir tai piekritīgs un ka Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Tāpat Satversmes tiesa atzīst, ka tai piekritīgi ir jautājumi par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Satversmes tiesa, acīmredzot, izpilda pasūtījumu, ko diktējusi viņus par tiesas spriedējiem iecēlusī valsts vara, un uz pieteikumiem neatbild pēc būtības, tādā veidā pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmes 104.pantu, kurā teikts: “Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā kārtībā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības”.

2. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai atteikt man dalību Satversmes tiesas Kolēģijas sēdē, kurā izskata manu iesniegumu, ja es to esmu lūdzis saskaņā ar Lavijas Republikas Satversmes 92.pantu: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā”? Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneši mērķtiecīgi, apzināti un stūrgalvīgi izmanto savas ekskluzīvās tiesības, man aizliedzot piedalīties Kolēģijas sēdēs, aizbildinoties ar Satversmes tiesas likumu, tādējādi pārkāpjot manas kā Latvijas pilsoņa pamattiesības un augstāka juridiska spēka tiesību normu. Kad varas turētājiem un ierēdņiem nav citas iespējas aizstāvēt absurdos likumu tulkojumus un negribas atzīt patiesību, viņi oponentiem liek nepamatotus šķēršļus.

3. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai konsekventi likt man un partijai “Mūsu zeme” ar jautājumu par Likuma normas neatbilstību Satversmei vērsties Centrālajā vēlēšanu komisijā, ja jautājums nav par konkrētu vēlēšanu norisi vai vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu, bet gan par Likuma normu?

4. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai konsekventi likt man un partijai “Mūsu zeme” ar jautājumu par Likuma normas neatbilstību Satversmei vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, ja jautājums nav par pārkāpumiem vēlēšanu norisē, bet gan par Likuma normu?

5. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai prasīt termiņu – trīs dienas, seši mēneši utml. – ievērošanu jautājumā par iesniegumu saistībā ar Likuma normas neatbilstību Satversmei? Jautājumā par konstitucionālas sūdzības iesniegšanu nevar būt termiņu nokavējuma, jo par kādas likuma normas neatbilstību Satversmei pieteikumu var iesniegt jebkurā brīdī, kad radušies pierādījumi par jau esošiem vai tikai iespējamiem Satversmes pārkāpumiem.

Satversmes tiesa jau deviņas reizes ir atteikusies ierosināt lietu par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei, kā galveno argumentu minot pārmetumu, “kāpēc pieteikuma iesniedzēja neizmantoja tai pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus (..), proti, neapstrīdēja vēlēšanu komisijas lēmumu Centrālajā vēlēšanu komisijā un pēc tam nepieciešamības gadījumā nevērsās tiesā”.

Kā tas saprotams, ka Satversmes tiesas tiesneši ar tiesas priekšēdētāju Aldi Laviņu priekšgalā, atzīdami, ka izvirzītais jautājums ir piekritīgs Satversmes tiesai, pieprasa iepriekšēju vēršanos Centrālajā vēlēšanu komisijā un tiesā, ja šo abu institūciju kompetence neļauj tām izskatīt lietas par likuma atbilstību Satversmei? Centrālā vēlēšanu komisija un tiesas izskata lietas saistībā ar likumu pārkāpumiem un nav tiesīgas vērtēt paša likuma likumību!

Citāti no 2016. gada 19. oktobra pieteikuma Satversmes tiesai

“Dieva lielākā dāvana cilvēcei ir saprāts, un es aicinu Latvijas Republikas Satversmes tiesu pēc burta, pēc gara un pēc jēgas izvērtēt trīs vārdus – “izšķirošais”, “ved” un “liek”, kas izcelti Dr. Kārļa Ulmaņa sacītajā Saeimas sēdē 1933.gada 10.novembrī: “Katrai tautai dota iespēja iet uz priekšu vai atpakaļ, iet uz augšu vai leju, un IZŠĶIROŠAIS ir tas, uz kurieni katras tautas valdība VED savu tautu un pa kādu ceļu LIEK tai iet.” Lūdzu Satversmes tiesas tiesnešus iemācīties šo Kārļa Ulmaņa citātu no galvas un izprast šo viedo vārdu būtību. Es saprotu, ka tas jums nebūs viegli jūsu domāšanas sistēmas dēļ.”

“Jūs, augsti godātie Satversmes tiesas tiesneši, lai izdzīvotu patiesība šajā Dieva svētītajā zemē Latvijā un cīnītos pret valstī esošo korupciju, esat likuši un piespieduši partiju “Mūsu zeme” un mani iet nevardarbīgas pretošanās ceļu, pateicoties Jūsu nekrietnai, prettiesiskai un antikonstitucionālai rīcībai.

Atbilstoši Amerikas Savienoto Valstu prezidenta kandidāta Donalda Trampa retorikai, kurai, nav izslēgts, būs vēsturiska loma, bet šoreiz ir piemērojama pret Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnešu izcili spilgto darbību kā vērtējums un veltījums Latvijas valsts simtgadei. Analoģiski kā savulaik par godu PSKP kārtējam kongresam pirms termiņa nodeva Černobiļas atomelektrostaciju Jūs, augsti godātie Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneši, vairāk nekā divus gadus esat ņirgājušies, pazemojuši līdzcilvēka cilvēcisko garīgo izpratni un augstākajā pakāpē cūciski izturējušies ar saviem Satversmes tiesas Kolēģijas lēmumiem, kur Jūsu sapratne par juridisko burtu, garu un jēgu ir zudusi. Uzskatu, ka faktu pierādījums un to analīze dod iespēju Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnešus cilvēciskuma izpratnes zuduma dēļ uzrunāt par cūkām un kuiļiem, bet to es nedarīšu, lai pats nenolaistos līdz Satversmes tiesnešu līmenim.”

“Jūs ar savu praktisko un amorālo rīcību esat sevi pozicionējuši un deklarējuši kā konstitucionālos un valsts noziedzniekus. Jūs ar savu ļoti “aso” juridisko uztveri, garīgām spējām un zinātnisko analīzi Donaldu Trampu pat atstājat otrajā vietā. Jūs prātam neaptverami graujat grūti sasniedzamos demokrātijas pamatprincipus Eiropas Savienībā, jo īpaši šajā sarežģītajā, ļoti atbildīgajā un bīstamajā ģeopolitiskajā laikā.”

“Izcilākie Latvijas Republikas juristi Jānis Pleps, Lauris Liepa, Saulvedis Vārpiņš un pat Egils Levits, un citi ir labi informēti par konkrēto korupcijas faktu, kas ietverts likumā un praktiski funkcionē, bet viņi visi klusē. Tas nozīmē to, ka valsts vara un izpildvara ir izveidojusi sistēmu, kurā akrīvi iekļauti valsts juristi.”

Vairs nevaram gaidīt – jārīkojas!

Viss augstāk minētais pierāda, kādā tiesiskā un juridiskā strupceļā ir nonākusi Latvija. Vienīgais ceļš, kas vēl var glābt valsti un latviešu tautu, ir demokrātiskā sacelšanās, t.i., ikvienam piedalīties vēlēšanās, izanalizēt, par ko balsot, un balsojot izraudzīties tos spēkus, kas ir spējīgi vadīt valsti, priekšplānā izvirzot patiesas rūpes par tautas labklājību un ekonomikas augšupeju.

Jāņem vērā, ka vairs nevaram gaidīt uz kādiem jauniem politiskajiem spēkiem vai jaunu paaudzi, jo diemžēl nežēlīgais kapitālistiskais liberālisms, globalizācija, patoloģiskās cilvēktiesības un postkomunistiskā sērga ir inficējusi arī daļu jauniešu, kuri zaudējuši izpratni par galveno – mazas nacionālas valsts eksistenci un attīstību nāktonē. Mazas nacionālas valsts izdzīvošanas uzstādījums – zeme, valoda, kultūra un nacionālās idejas nelokāma uzturēšana ikdienā. Pretējā gadījumā mūsu liktenis būs tāds pats kā indiāņiem Amerikā. Pasaules globalizācija un nacionāla valsts ir savstarpēji pretmeti.

Dieva dāvana cilvēcei ir prāts, un vienīgi prāts izšķirs Latvijas tautas likteni nākotnē. Tāpēc tagad lielākais un grūtākais uzdevums ir atrast mūsu tautā godprātīgus, zinošus, nākotnei ticošus un Latvijas Satversmei pilnībā uzticīgus jebkura vecuma cilvēkus, kurus mēs spētu iedrošināt radīt jaunu sistēmu, brīvu no korupcijas, savtīguma un nekompetences.

Citāti no partijas “Mūsu zeme” 2016.gada 23.septembra pieteikuma Satversmes tiesai

“Partija “Mūsu zeme” uzskata, ka Satversmes tiesnešu darbība šajā konkrētajā gadījumā vērtējama kā noziegums pret valsti – ilgi mocītās tautas klusā nāve, jo partijas “Mūsu zeme” pieteikums Satversmes tiesai ir vērsts uz pieņemtā likuma normu, kas neatbilst Satversmei un ir pretrunā ar Satversmi, tātad vērsta pret tautu.”

“Satversmes tiesas tiesneši visādā veidā ir atbalstījuši un slēpuši politisko, juridisko un ekonomisko patvaļu valsts mērogā, tādēļ viņi tuvojas valsts noziedznieku statusam, visiem spēkiem aizstāvot politisko korupciju valstī. Savas Latvijā un ārvalstīs iegūtās zināšanas un Dieva doto dāvanu – saprātu – viņi izmanto mantkārības, naudas un valsts varas iegūšanas mērķiem, noziedzīgā veidā nostiprinot pretvalstisku un prettautisku valsts pārvaldes struktūru, kas grauj demokrātiju Latvijas valstī un īsteno pašiznīcināšanas sistēmu pret tautu.”

“Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bezdarbība un nevēlēšanās kaut ko darīt, lai novērstu politiskās korupcijas legalizāciju pašvaldību vēlēšanās, ved pie politiskā nihilisma un tautas atsvešināšanās no varas un ir vērtējams kā politiskais, juridiskais un ekonomiskais bandītisms.”

“Likumdevēji, izpildvara, tiesu vara, mediju vara, juristi, advokāti un Latvijā vēl arī XY-21 vara (XY-21 – tas ir nezināmais slānis, Velna, Sātana un Raganas kopveidojums, kurš faktiski kontrolē, kam valstī jānāk pie varas, kas tam jādara, cik ilgi paliks pie varas un kad tam būs jāpazūd, vārdu sakot – visu aizkulisēs noteic jau iepriekš.) savā darbā vadās pēc viena principa – nav svarīgi, ko saka, bet svarīgi, kas to saka, piemēram, pēdējā laikā triecienvārds ir “rotācija”, no kura valsts varas turētāji jau sāk atkratīties un vaino medijus par nepareizu interpretāciju.”

“Kalnciema akmeņlauztuves” (teksts maigajā un vieglajā valodā)

Lai apturētu Latvijas lejupslīdi, pēc demokrātiskās sacelšanās uzvaras nepieciešams uzreiz atjautot Kalnciema akmeņlauztuves kā nomitināšanas vietu tiem, kas īpaši izcēlušies ar Latvijas Republikas graušanu, izlaupīšanu un varas sagrābšanu un tautai likuši iet pa skuju taku: likumdevējiem, izpildvarai, Satversmes tiesas tiesnešiem un tiesu sistēmas enerģiskākajiem pakalpiņiem.

Kalnciema akmeņlauztuvēs viņi varēs atgūt otro elpu, nostiprināt veselību fiziskā darbā un izjust īsto patiesību pēc burta, gara un jēgas neierobežotā plašumā. Kalnciema akmeņlauztuves ir garīgās un dvēseles pilnības iegūšanas vieta, kur atgūt fizisko mundrumu un prieku par godprātīgi padarītu darbu, pārnesot akmeņus no vienas vietas uz otru un atkal atpakaļ. Tas ir kā stāsts pasakā – burvība.

Visus saimnieciskos jautājumus lauztuvēs kārtos firmas, kas iegūs līderpozīcijas atklātos un ļoti caurspīdīgos konkursos. Amatu ieņemšana būs pēc principa – jo bija lielāks blēdis, jo būs augstākā amatā lauztuvēs. Par priekšniekiem jākļūst Satversmes tiesas tiesnešiem, atzīstot viņu patiesos nopelnus Satversmes aizstāvēšanā.”

“Partijas “Mūsu zeme” sestais pieteikums Satversmes tiesai ir tapis saistībā ar Satversmes tiesas tiesnešu triju gadu darbību un saraksti jautājumā par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas atbilstību Satversmei. Kā pierāda pagātnes liecības, šāda attieksme rada reakciju, kas vērojama slavenā krievu gleznotāja Iļjas Repina gleznā “Aizkrācieši raksta vēstuli turku sultānam”. Līdzīgu vēstuli pelnījuši arī Satversmes tiesas tiesneši. Ar aizkrāciešu vēstules oriģinālu var iepazīties Ermitāžā Sanktpēterburgā, bet varat pameklēt arī internetā. Vislabāk to lasīt krieviski – tad būs saprotams, kāpēc kazaki slavenajā gleznā, izjūtot dvēseles pilnību, ar tādu garīgu baudu smejas.”

Godprātīgi cilvēki spēj atzīt savas kļūdas un ir gatavi tās nekavējoties labot

Citēju Latvijas Republikas prokuratūras 2016.gada 29.jūlijā Ģedertam Melngalim adresētu atbildi Nr.3/R-03.2016–4/6482016:

“Specializētajā vairāku nozaru prokuratūrā saņemts un izskatīts Jūsu iesniegums par to, ka vai Jūsu ievietošana un atrašanās psihiatriskajā ārstniecības iestādē laika posmā no 1983.gada līdz 1988.gadam bija pamatota.

Pārbaudes gaitā nodibināts, ka tiesas lēmums par stacionārās psihiatriskās ekspertīzes nozīmēšanu un ievietošanu stacionārā bija pamatots, obligāts, tiesisks. To apstiprina ārstu komisijas atzinums Nr. 1/2016, datēts ar 2016.gada 30.jūniju. Prokurors S.Zvejnieks”

Paskaidroju, ka Ģederts Melngailis ir politiskais ieslodzītais, ko kopā ar Lidiju Lasmani-Doroņinu 1983. gadā PSRS tika tiesāts un nosūtīts uz psihiatrisko cietuma slimnīcu Blagoveščenskā pie Ķīnas robežas.

2016.gada augustā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra atsauca S.Zvejnieka atzinumu, jo sabiedrības spiediena rezultātā tas tika pārskatīts un atzīts par nepatiesu, tāpēc ka Ģ.Melngailis jau iepriekš bija ticis reabilitēts.

Šāds gadījums pierāda, ka godprātīgi cilvēki spēj atzīt savas kļūdas un ir gatavi tās nekavējoties labot. Diemžēl, šādu attieksmi nesaskatu daudzu citu institūciju darbā jautājumā par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Pārsteidzoškaias, ka to nespēj izprast pat Latvijas Republikas Saeima un Satversmes tiesa, kuras uzdevums ir novērst Satversmes pārkāpumus.

——————————————–

Ilmārs Ančāns: Politiskā korupcija pašvaldību vēlēšanās Latvijā

12. novembris 2016 13:39

KNAB uzsāktā izmeklēšana saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem ir raisījusi lielu sabiedrības interesi. Divām galvenajām sākotnēji aizturētajām personām – Jūrmalas mēram Gatim Truksnim un uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam – tagad piemērots aizdomās turamā statuss un noteikti ierobežojumi izbraukt no valsts un kontaktēties ar noteiktām personām. Šī lieta lielā mērā tiek saistīta ar likumu pārkāpumiem vēlēšanās.

Politiskā korupcija, labāk sakot, visa veida – politiskā, ekonomiskā un juridiskā – korupcija sākās ar Latvijas Republikas atjaunošanu 1992.gada 20.oktobrī, kad notika konstitucionālas korupcijas akts – LR Augstākā padome prettiesiski nolēma par 4% barjeru vēlēšanās, kas izjauc Satversmē noteikto proporcionalitātes principu un, kas ir spēkā vēl šodien.

Patiesībā jārunā ne tikai par likumu pārkāpumiem vēlēšanās, bet par to, ka likums paredz un pieļauj korupciju pašvaldību vēlēšanās. Jājautā, kādā veidā un par kādiem naudas līdzekļiem par deputātiem dažādas pakāpes vēlēšanās ir tikuši, piemēram, šis pats Gatis Truksnis, vai Eiroparlamenta deputāte Iveta Grigule, vai partijas “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba? Un atbilde būtu – pateicoties politiskajai korupcijai. Partija “Mūsu zeme” jau trīs gadus cenšas panākt, lai likumdevējs, izpildvara un valsts institūcijas sadzird šo jautājumu un likuma norma tiktu mainīta.

Varas struktūras piesedz viena otru

Devītais kārtējais pieteikums Latvijas Republikas Satversmes tiesai ir pierādījums un apliecinājums, kādā konstitucionālā, politiskā, juridiskā un ekonomiskā, mērķtiecīgi izveidotā pašiznīcības sistēmā Latvija atrodas. Pretvalstiskās un prettautiskās valsts varas struktūras Latvijā piesedz viena otru korupcijā, jo likumi ir rakstīti tautas pakļaušanai, lai varas turētājiem būtu nodrošināta vispārēja patvaļa jebkurā valsts pārvaldes jomā.

Minētajā Likumā akceptēto politisko korupciju iniciēja Latvijas Republikas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ar savu bezdarbību atbalstīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, akceptēja Latvijas Republikas Saeimas Juridiskais birojs un pieņēma Latvijas Republikas Saeima. Likumu, kas pieļauj politisko korupciju pašvaldību vēlēšanās, Saeimas komisijas sēdē ir atbalstījušas valdošās partijas. Šis fakts apliecināts Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā biroja 2014.gada 28.februāra atbildē uz Ilmāra Ančāna iesniegumu.

Valsts augstāko lēmējvaras, izpildvaras un kontrolējošo struktūru nevēlēšanās pēc būtības izskatīt jautājumu par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei ne tikai apstiprina to, ka Latvija ir korupcijas citadele Eiropas Savienībā, bet šajā ģeopolitiski nestabilajā laikā grauj demokrātijas pamatus gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā kā vienotā veselumā, kas balstīts uz demokrātijas principiem.

Latvija ir vienīgā no 28 Eiropas Savienības valstīm, kur pats Valsts prezidents atbalsta politisko korupciju pašvaldību vēlēšanās, proti, atzīst, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrā daļa atbilst Satversmei, par ko liecina Latvijas Valsts prezidenta Kancelejas Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskās padomnieces Kristīnes Jaunzemes 2015.gada 16.novembra atbilde Nr.2067 Ilmāram Ančānam: “Darām zināmu, ka Valsts prezidents ir iepazinies ar Jūsu pausto viedokli un uzskata, ka minētais jautājums ir likumdevēja izvēle.”

Partija “Mūsu zeme” ir vērsusies pie Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Ģenerālprokuratūras, Tiesībsarga, Tieslietu ministrijas, Ministru prezidenta, valsts likumdevēja – Saeimas – visām frakcijām, Latvijas Satversmes tiesas, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja un pie Valsts prezidenta, un neviena valsts iestāde nav uzrakstījusi, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrā daļa atbilst Satversmei un nav pretrunā ar Satversmi, bet, izmantojot savu varu, ir izaicinoši liekulīgi atkratījušās no tiešas atbildes sniegšanas.

Vienīgais līdzeklis – demokrātiskā sacelšanās

Ja neviena valsts institūcija nevēlas reaģēt uz to, ka likumā par pašvaldību vēlēšanām iekļauta norma, kas pieļauj politisko korupciju, tad atliek tikai divi ceļi – vai nu jāsāk radikāla cīņa, vai jāatstāj šī Dieva zeme Latvija, kur nepieredzētās cīņās nosargāto tautas dārgo dzīvību un neizsakāmi smagi atgūto tautas svēto brīvību apdraud pašmāju pretvalstiskā un prettautiskā vara.

Lai likvidētu traģisko situāciju un ietu pa patiesības ceļu ar mērķi veikt radikālas izmaiņas valstī, vienīgais līdzeklis ir demokrātiska sacelšanās, lai gāztu pretvalstisko, prettautisko un nelikumīgo valsts varu, kas dos iespēju un garantijas valsts ilgtermiņa attīstībai un līdz ar to atrisinās veselības, izglītības, drošības un sociālās jomas problēmas, jo līdzšinējos 25 atjaunotās Latvijas Republikas pastāvēšanas gados Jūdasa graši vienmēr ir gājuši roku rokā ar valsts varu.

Tautas traģēdija sākas ar trim nosacījumiem – bailes, nezināšana un vienaldzība, kam parasti seko noziegums, nodevība un nāve.

Likums, kas garantē politisko korupciju

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrā daļa paredz: “Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām, attiecīgās domes (padomes) priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību domju (padomju) vēlēšanām, visu šo domju (padomju) priekšvēlēšanu izdevumiem kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlētāju iepriekšējās domes (padomes) vēlēšanās.”

Šī panta otrās daļas būtība ir “Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību domju (padomju) vēlēšanām, visu šo domju (padomju) priekšvēlēšanu izdevumiem kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlētāju iepriekšējās domes (padomes) vēlēšanās” tāda, ka partija var pašvaldību vēlēšanām atļautos priekšvēlēšanu izdevumus savākt no visām pašvaldībām, kur tā balotējas, un iztērēt tikai dažās vai pat vienā pašvaldībā, kurā tā ir ļoti ieinteresēta iegūt politisko varu. Tādējādi šajās vai šajā pašvaldībā tiek izjaukts vienlīdzības princips. Tas ir pretrunā ar starptautiski pieņemtiem demokrātisku vēlēšanu nosacījumiem, kā arī ar neatbilst Latvijas Satversmei.

Likumi, kas nosaka vienlīdzības principu vēlēšanās

Vēršu uzmanību tikai uz vēlēšanu vienlīdzības principu, kas izteikts šādos Latvijas valstij saistošos dokumentos:

Pirmais. Latvijas Republikas Satversmes 6.pantā, kurā teikts, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās;

Otrais. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta saistībā ar 9. Saeimas vēlēšanām pieņemtajā 2006.gada 3.novembra blakus lēmumā lietā Nr. SA-5/2006, kurā teikts: “Vienlīdzīgu vēlēšanu princips vispirms paredz, ka visu politisko spēku un individuālo kandidātu iespējas ir vienlīdzīgas. Tas attiecas uz kandidātu sarakstu vēlēšanu kampaņu, plašsaziņas līdzekļu pieejamību tiem, kā arī partiju un to kampaņu publisko finansēšanu.

– Administratīvo lietu departaments atzīst, ka valsts nav radījusi sistēmu, kurā tiktu nodrošināta priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojuma pārkāpumu savlaicīga un efektīva novēršana, tādējādi radot draudus tiesisku vēlēšanu norisei. Administratīvo lietu departaments uzskata, ka valstij ir pienākums veikt nepieciešamos pozitīvos pasākumus vēlēšanu tiesiskuma nodrošināšanai, tas ir, izveidot tādu tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram kompetenta valsts pārvaldes iestāde īstenotu kontroli jau šādu pārkāpumu izdarīšanas laikā un novērstu tos, nevis tikai pēc vēlēšanām konstatētu pārkāpumu faktu un liktu attiecīgus līdzekļus atmaksāt.

– Nolēma vērst Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību izveidot efektīvu modernai demokrātiskai valstij atbilstošu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu. Lēmums nav pārsūdzams”;

Trešais. visas starptautiskās vienošanās, kurās akcentēts vienlīdzības princips un kuras ir parakstījusi Latvija.

Otrajā punktā citētais blakus lēmums radās tāpēc, ka 2006. gada Saeimas vēlēšanās trīs partijas – Latvijas ceļš, Latvijas Pirmā partija un Tautas partija – nelikumīgi izlietoja ap 2 miljoniem latu un pašlikvidējās, neatmaksājot šo naudu valsts budžetā, reorganizējās vai pārgāja uz citām partijām, bet nelikumīgi iegūto varu paturēja un pie varas ir vēl šobrīd.

Lasi un brīnies!

Analoģiski notika pašvaldību vēlēšanās 2013. gada 1. jūnijā Jūrmalā, kur izmantoja sākumā minēto Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otro daļu, kas neatbilst Satversmei, pieminētajam blakus lēmumam un starptautiskām normām. To pierāda fakti.

1. Jau 2013. gada 3. jūlijā uz partijas “Mūsu zeme” iesniegumu KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja J. Strīķe atbildēja: “(..) priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, ko politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība” bija tiesīga iztērēt priekšvēlēšanu aģitācijai Jūrmalas pilsētas pašvaldībā, pārsniedz Jūrmalas pilsētai noteiktos priekšvēlēšanu izdevumu apmēru Ls 6 418,42.” Jājautā, par cik drīkst pārsniegt? Jo Jūrmalas pilsētas domes sniegtās ziņas apliecina, ka tikai par reklāmas stendu izvietošanu pilsētas teritorijā pašvaldībai nomaksāta nodeva 11 279,31 Ls apmērā utt. Tad jāparēķina, cik vēl izmaksāja paši stendi, plakāti un to uzstādīšana!

2. Divas nedēļas vēlāk 18. jūlijā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja I.Jurča rakstīja: “Ņemot vērā minēto priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, ko politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība” bija tiesīga iztērētt priekšvēlēšanu aģitācijai Jūrmalas pilsētas pašvaldībā, var atšķirties no Jūrmalas pilsētai noteiktā priekšvēlēšanu izdevumu apmēra Ls 6 418,42.” Viņa arī norāda, ka šajā jautājumā ir tiesības vērsties Satversmes tiesā.

3. Latvijas Republikas prokuratūras Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors A.Pormalis 2013. gada 13. augustgā raksta: “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas 2013. gada 18. jūlijā Jums jau ir sniedzis pamatotu skaidrojumu par Jūsu iesniegumā aprakstītajiem apstākļiem un informējis Jūs par tiesībām vērsties Satversmes tiesā ar attiecīgu pieteikumu, ja Jūsu ieskatā pastāvošā likumdošanas neveicina demokrātiju un neatbilst cilvēktiesību normām.”

4. Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā biroja vadītāja vietniece A. Kozlovska 2014. gada 28. februārī raksta: “(..) mūsuprāt, minētā norma neliedz politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai vienā vēlēšanu apgabalā iztērēt lielāku summu nekā tad, ja šis būtu vienīgais vēlēšanu apgabals (..)” Atbildē skaidri un gaiši pateikts, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma projekta apspriešanā ir diskutēts par 8.4 panta otro daļu, precizējot redakciju. Balstoties uz to, ka likuma izpildi veic KNAB, A. Kozlovska iesaka: “(..) Jums būtu svarīgi attiecīgajā jautājumā saņemt tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja viedokli par minētās normas interpretāciju.”

5. Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja biedrs G. Kūtris (bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs) 2015.gada 9.novembrī atbildēja: “(..) frakcijas “No sirds Latvijai” ieskatā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otro daļu nav pārkāpts godīgas konkurences princips. Šī tiesību norma nav attiecināma uz kādu vienu partiju, bet gan uz visām partijām kopumā (..).”

6. Visizcilākā atbilde ir no bijušā kompartijas nomenklatūras darbinieka, LR Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa ( 18.02.2016.): ” (..) frakcijas deputāti ir saņēmuši un iepazinušies (..)” , bet bez konkrētas rīcības!?

7. LR Saeimas Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” –”Tēvzemei un brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars neatbild uz konkrēto jautājumu, bet vienkārši pļāpā tirgus līmenī nevis atbild kā likumdevējs (29.02.2016. Nr. 511.8/4-7-12/16)

8. LR Saeimas frakcijas “Saskaņa” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs (01.03.2016. Nr. 511.8/1-18-12/16): (..) tiks ņemts vērā.” Kad ņems vērā – pirms vai pie horizonta?

9. LR Saeimas frakcijas “Vienotība” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (03.03.2016. Nr. 511.812-14-12/16) nav spējīgs izprast uzdoto jautājumu un skaidrojas par trešo personu piedalīšanos partiju finansēšanā nevis par likuma normas neatbilstību Satversmei un Satversmes tiesas noziedzīgo vienaldzību.

10. Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš pēc deputātu iepazīšanās ar partijas “Mūsu zeme” iesniegumu 11.02.2016. atbildē rosina atkārtoti vērsties Satversmes tiesā.

11. Atrakstās arī Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece K. Jaunzeme, kura 2015.gada 16.novembrī norāda: “(..) Valsts prezidents ir iepazinies ar Jūsu pausto viedokli un uzskata, ka minētais jautājums ir likumdevēja izvēle (..).”

Jautājumi bez atbildes

Ja ir noteikts koeficients priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem atbilstoši vēlētāju skaitam katrā atsevišķā vēlēšanu apgabalā, tad kur ir noteikts, kāda ir maksimālā tēriņu summa šajā vēlēšanu apgabalā, ja likums atļauj iztērēt summu, kas pārsniedz ar koeficientu noteikto?

Kāda juridiskā jēga tādā gadījumā ir Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta pirmajai daļai respektīvi – koeficientam?

Kur paliek un kā izskaidrot visu partiju un to vēlēšanu apvienību finansiālās un kandidātu vienlīdzīgās tiesības vēlēšanās?

Kā uz šiem jautājumiem publiski varēs atbildēs Valsts prezidents, Latvijas Republikas Saeima, Satversmes tiesa, Ģenerālprokuratūra, Tiesībsargs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs u.c. valsts iestādes?

Vai šādā situācijā varam runāt par valsts tiesisku un demokrātisku attīstību?

Nesaņēmis ne no vienas valsts institūcijas sapratni par jautājuma politiski koruptīvo būtību, vērsos Satversmes tiesā, no kurienes jau septiņas reizes esmu saņēmis atteikumu ierosināt lietu par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas neatbilstību Satversmei. Visi atteikumi ir tikai atrakstīšanās, neizskatot pieteikumu pēc būtības un nedodot vērtējumu tajā izvirzītajam jautājumam. Satversmes tiesa tā dara tikai ar vienu domu – lai pēc lietas negatīva izskatījuma tiesas sēdē es nevarētu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību par Latvijas likuma normas neatbilstību valsts pamatdokumentam – Satversmei.

Satversmes tiesas absurdā attieksme

Kardinālie jautājumi, no kuriem izvairās Latvijas Republikas Satversmes tiesa un it īpaši tās priekšsēdētājs Aldis Laviņš:

1. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai atteikt partijas “Mūsu zeme” un mana iesnieguma izskatīšanu pēc būtības, ja pati Satversmes tiesa atzīst, ka jautājums ir tai piekritīgs un ka Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Tāpat Satversmes tiesa atzīst, ka tai piekritīgi ir jautājumi par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Satversmes tiesa, acīmredzot, izpilda pasūtījumu, ko diktējusi viņus par tiesas spriedējiem iecēlusī valsts vara, un uz pieteikumiem neatbild pēc būtības, tādā veidā pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmes 104.pantu, kurā teikts: “Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā kārtībā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības”.

2. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai atteikt man dalību Satversmes tiesas Kolēģijas sēdē, kurā izskata manu iesniegumu, ja es to esmu lūdzis saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā”? Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneši mērķtiecīgi, apzināti un stūrgalvīgi izmanto savas ekskluzīvās tiesības, man aizliedzot piedalīties Kolēģijas sēdēs, aizbildinoties ar Satversmes tiesas likumu, tādējādi pārkāpjot manas kā Latvijas pilsoņa pamattiesības un augstāka juridiska spēka tiesību normu. Kad varas turētājiem un ierēdņiem nav citas iespējas aizstāvēt absurdos likumu tulkojumus un negribas atzīt patiesību, viņi oponentiem liek nepamatotus šķēršļus.

3. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai konsekventi likt partijai “Mūsu zeme” un man ar jautājumu par Likuma normas neatbilstību Satversmei vērsties Centrālajā vēlēšanu komisijā, ja jautājums nav par konkrētu vēlēšanu norisi vai vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu, bet gan par Likuma normu?

4. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai konsekventi likt partijai “Mūsu zeme” un man ar jautājumu par Likuma normas neatbilstību Satversmei vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, ja jautājums nav par pārkāpumiem vēlēšanu norisē, bet gan par Likuma normu?

5. Kādas tiesības ir Satversmes tiesai prasīt termiņu – trīs dienas, seši mēneši utml. – ievērošanu jautājumā par iesniegumu saistībā ar Likuma normas neatbilstību Satversmei? Jautājumā par konstitucionālas sūdzības iesniegšanu nevar būt termiņu nokavējuma, jo par kādas likuma normas neatbilstību Satversmei pieteikumu var iesniegt jebkurā brīdī, kad radušies pierādījumi par jau esošiem vai tikai iespējamiem Satversmes pārkāpumiem.

Dīvainā kārtā visas institūcijas un amatpersonas, un vairākas pat atkārtoti izvirza dažādus nosacījumus un pārmetumus pieteikuma iesniedzējam, piemēram, ka nav vērsies Centrālajā vēlēšanu komisijā (tā atbild par vēlēšanu norisi) un vispārējās jurisdikcijas tiesā (tā atbild par vēlēšanu likumu pārkāpumiem), ka nav ievērots kaut kāds pieteikuma iesniegšanas termiņš (neesmu nekur atradis termiņus likumu labojumu pieprasījumiem), ka nav izmantoti visi vispārējās tiesību aizsardzības līdzekļi (kad šajā gadījumā tādu nav, jo runa ir par vispārsvarīgu jautājumu) u.tml. Vai tiešām visos šajos kantoros strādā juristi ar vāju atmiņu un bez spriešanas spējām, kas nesaprot iesnieguma saturu un sniedz neadekvātas atbildes?

Baidās izvērtēt Satversmes tiesas Kolēģijas lēmumus

Vērsos valsts institūcijās ar jautājumu par Satversmes tiesas antikonstitucionālās darbības – atteikuma – pamatotību un saņēmu jurtidski un loģiski absurdas atbildes. Citēju:
•Latvijas Republikas tiesībsargs (11.05.2014. Nr. 6-1/794): “(..) Tiesībsargs neveiks Jūsu apstrīdētās normas atbilstības Satversmei un Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izvērtējumu”;
•Latvijas Republikas Saeima (22.05.2014. Ne. 12/13-4-n/29-11/14): ” (..) Saeimai nebūtu korekti komentēt Satversmes tiesas nolēmumus, kas pieņemti pēc šīs konstitucionālās sūdzības”;
•Latvijas Valsts prezidenta kanceleja (28.05.2014. Me. 1032): “(..) Kanceleja atturas no lietas faktisko apstākļu izvērtēšanas”;
•Latvijas Republikas Tieslietu ministrija (30.05.2014. Mr. 1-18/2122): ” (..) Tieslietu ministrijas kompetencē nav pēc būtības pārvērtēt Satversmes tiesas lēmumu, turklāt šāds vērtējums arī varētu pārkāpt Satversmes tiesas neatkarības principu, tāpēc Tieslietu ministrija nevar apmierināt Jūsu lūgumu, sniedzot vērtējumu par Satversmes tiesas lēmuma pamatotību”;
•Latvijas Republikas ministru prezidenta birojs (08.05.2014. Nr. 20/M-1149): “(..) nav piešķirts pilnvarojums izvērtēt tiesu varas, tajā skaitā Satversmes tiesas, veiktās darbības.”

Izvērtējot šīs atbildes, jājautā kāda jēga valsts struktūru darbinieku praktiskajai rīcībai un par ko viņi saņem algu. Izcilākie Latvijas Republikas juristi Jānis Pleps, Lauris Liepa, Saulvedis Vārpiņš un pat Egils Levits, un citi ir labi informēti par konkrēto korupcijas faktu, kas ietverts likumā un praktiski funkcionē, bet viņi visi klusē. Tas nozīmē to, ka valsts vara un izpildvara ir izveidojusi sistēmu, kurā akrīvi iekļauti valsts juristi. Tāpēc valstī radies tāds stāvoklis, ka pēdējās 12. Saeimas vēlēšanās piedalījās tikai 57%, nepiedalījās 43% balsstiesīgo, kas pierāda, ka tauta netic valstij.

Patiesība ir šāda

Ar iesniegumiem par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei esmu vērsies arī citās iestādēs. Minēšu dažas atbildes. Savukārt “Providus” pētnieks Valts Kalniņš 19.04.2016. atbildē raksta:

“Iepazīstoties ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 pantu, (..), atzīstu, ka ir iespējama minētās normas izmantošana veidā, kas noved pie vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principa pārkāpumiem. (..) Uzskatu, ka būtu nepieciešams izvērtēt priekšvēlēšanu kampaņu praksi un apsvērt likuma grozījumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem pašvaldības domes (padomes) vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniedzējiem neatkarīgi no tā, cik daudzās pašvaldībās vēl pieteikti attiecīgo partiju vai partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti.”

Lai noskaidrotu, vai tiešām jautājums par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei ietilpst Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencē, 2016. gada 29. jūlijā ar šo jautājumu vērsos Latvijas Republikas Centrālajā vēlēšanu komisijā un lūdzu precizēt, kādos normatīvajos aktos tas norādīts.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars 2016. gada 10. augusta atbildē Nr. 01-02/2, raksta:

“Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības un pienākumi noteikti likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”. Saskaņā ar šā likuma 4.panta pirmo daļu Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi.

Tādējādi Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencē nav ne Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma, ne arī citu normatīvo aktu atbilstības Latvijas Republikas Satversmei izvērtēšana. Lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei saskaņā ar Satversmes tiesas likumā noteikto izskata Satversmes tiesa.”

Šī atbilde ir skaidrs pierādījums tam, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesas Kolēģijas lēmumos septiņas reizes pieprasītā nepieciešamība vispirms vērsties Centrālajā vēlēšanu komisijā un vispārējās jurisdikcijas tiesā ir pilnīgs juridiskais analfabētisms vai korumpētās valsts varas pasūtījums, ko Satversmes tiesa pakalpīgi izpilda. Par šādu falsificēti argumentētu un daudzkārtēju pieprasījuma nepamatotu noraidīšanu Satversmes tiesai ir jānes atbildība likuma priekšā, ņemot vērā, kādu kaitējumu valsts varai nodara minētā antikonstitucionālā likuma norma, kas juridiski pieļauj un akceptē politisko korupciju Latvijā.

Cīņa triju gadu garumā

Esmu 2015.gada 3.jūlijā iesniedzis KNAB iesniegumu, kurā teikts: “(..) es kā partijas “Mūsu zeme” priekšsēdētājs nevaru partijas biedriem izskaidrot, ka mūsu demokrātiskajā valstī nav iespējams atcelt klaji antikonstitucionālu un koruptīvu likumu.(..) Šī likuma norma Latvijas Republikā iedibina politisko, juridisko un ekonomisko bandītismu.”

Citā iesniegumā KNAB (29.09.2015.) esmu teicis: “(..) aicinu rūpīgi izvērtēt manu pamatjautājumu par likuma normas neatbilstību Satversmei un esmu gatavs sarunām, lai labotu pretvalstisko un antidokrātisko likuma normu.”

KNAB atbild (30.10.2015. Nr. 1/6965): “(..) ņemsim vērā un rīkosimies atbilstoši Biroja kompetencei (..).” Joprojām gaidu, kad rīkosies…

Ja valsts struktūras un Satversmes tiesa būtu iedziļinājušās jautājumā par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otrās daļas neatbilstību Satversmei un būtu veikti labojumi likumā, lai nepieļautu politisko korupciju, līdz pēdējam skandālam saistībā ar G.Trukšņa un J. Krūmiņa aizturēšanu un jaunai Jūrmalgeitai mēs nebūtu nonākuši, jo pretlikumīgās likuma normas darbība jau laikus būtu tikusi apturēta un tās radītās sekas novērstas, neļaujot par naudu nopirktas varas pārstāvjiem turpināt “lielās naudas” uzvaras gājienu Jūrmalas pašvaldībā un visā valstī.

Augstākās tiesas fenomens!?

Pirms lietas izskatīšanas otrās instances tiesā trīs reizes (23.05.2016., 31.05.2016., 15.06.2016.) vērsos LR Augstākajā tiesā pie tās priekšsēdētāja Bičkoviča un vienu reizi Tieslietu ministrijā (15.06.2016.) ar iesniegumiem garantēt taisnīgu tiesu saskaņā ar Satversmi, taču atbalstu nesaņēmu, kas apliecina, ka visa Latvijas tiesu sistēma neatbilst demokrātiskiem principiem, kā to novērtēja ASV viceprezidents Džo Baidens, viesojoties Latvijā.

2016.gada 22.augustā iesniedzu LR Augstākajā tiesā kasācijas sūdzību saistībā ar to, ka pirmā un otrā tiesu instance nepareizi piemērojušas materiālo tiesību normu, pārkāpušas procesuālo tiesību normu un, izskatot lietu, pārsniegušas savas kompetences robežas. Tiesvedību ir ierosinājis KNAB, piedraudot ar partijas “Mūsu zeme” darbības apturēšanu, taču, balstoties uz iepriekš sacīto, partija pati ir apturējusi savu darbību, pamatojoties uz nevardarbīgu pretošanos, jo valsts aparāts neko nedara, lai likvidētu politisko korupciju pašvaldību vēlēšanās un nopietni vērstos pret jebkuru korupciju vispār.

Saistībā ar notikumiem Jūrmalā – Gata Trukšņa un Jūlija Krūmiņa lietu – vērsos Augstākajā tiesā ar lūgumu stedzamības kārtā izskatīt iesniegto kasācijas sūdzību, jo lieta tieši saistīta ar līdzekļu izlietojumu pašvaldību vēlēšanās tāpat iepriekš minēto kungu īslaicīgā aizturēšana.

Saņēmu atbildi (14.10.2016. Nr. SKC-2725/2016): “(..) lietas tiek izskatītas ienākšanas secībā. Priotitāte izskatīšanā ir lietām prasībās par atjaunošanu darbā, darba algas piedziņu, kā arī strīdos, kas saitīti ar bērnu tiesību aizsardzību.”

Neatradu likumu, kurā politiskā korupcija būtu ielikta kādā rindā. Pasakiet, kurā rindā būtu jāstājas, ja politiķi ar likumu garantē politisko korupciju un ietiepīgi nevēlas no šādām garantijām atteikties? Nevar būt, ka politiskās korupcijas lietai ir jāgaida rindā. Vēlētājiem tāda attieksme nav izprotama, jo jau 2006.gada 3.novembrī tās pašas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā blakus lēmumā sacījis: “Vienlīdzīgu vēlēšanu princips vispirms paredz, ka visu politisko spēku un individuālo kandidātu iespējas ir vienlīdzīgas. Tas attiecas uz kandidātu sarakstu vēlēšanu kampaņu, plašsaziņas līdzekļu pieejamību tiem, kā arī partiju un to kampaņu publisko finansēšanu.”

Kāpēc desmit gadu laikā valstī nav garantētas vienlīdzīgas vēlēšanas, nav izpildīts minētais blakus lēmums un lietai par likuma garantētu politisko korupciju ir mēnešiem ilgi jāgaida uz tās izskatīšanu kaut kādā nekonkrētā rindā?

Polija oficiāli sveic Austrumeiropas aizsardzībai nosūtītos ASV karavīrus

http://www.tvnet.lv/zinas/galleries/arvalstis/28452-polija_oficiali_sagaida_un_uznem_asv_karavirus/?gallery_image=1

http://www.delfi.lv/news/arzemes/polija-oficiali-sveic-austrumeiropas-aizsardzibai-nosutitos-asv-karavirus.d?id=48408443

—————————————————

Var salīdzināt, kā 1940.gadā Padomju Savienības okupantu tankus bučot skrēja pāris tūkstošu noorganizētu kangaru, bet mūsdienās Polijā ASV armiju sveic praktiski visa tauta. Gaidam, ka NATO izlūkdienesti un pretizlūkdienesti palīdzēs Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām tikt galā ar Padomju Savienības vecajiem (KGB, GRU) un tās mantinieces Krievijas Federācijas jaunajiem kaitniekiem, kā arī nodevējiem (piemēram, Latvijā sākot jau no prettautiskās Satversmes Aizsardzības biroja vadītāja (bijušā ģenerālprokurora) Jāņa Maizīša, kurš ir viens no Latvijas mafiozās tiesu sistēmas radītājiem un mafijas jumtiem).
.
.
.
Admins
Kas attiecas uz 1940to gadu, tad tankus NEbučoja latvieši, bet žīdi un tāpēc vārds KANGARS nav piemērojams.
LRTT jau vairākas reizes ir pieprasījis NATO, lai palīdz likvidēt komunistisko noziedznieku bandu, kura pilnībā kontrolē Latvijas valsts un represīvās struktūras.
Tāpēc Grantiņa krimināllietā ir punkts par VALDĪBAS GĀŠANU.
Latvijā nav valdība, bet kriminālelementu banda !!!

—Ančān! Kāpēc neizmanto informāciju par ASV EKONOMIKAS PROFESORA M. hADSONA PĒTĪJUMU -LATVIJAS NEATKARĪBA IR NOZAGTA!?
vIŅŠ IESAKA- VEIKT LATVIJAS VARAS AUGŠGALA NOZIEGUMU STARPTAUTISKU IZMEKLĒŠANU UN SODĪŠANU!?
uN TO PAR LATVIJU SAKA NEVIS KAUT KĀDS ANČĀNS, BET PASAULĒ ATZĪTS CILVĒKS!?
13. janv. piketā pie min kab. savā runā tiku balstījies uz augstāk minētajiem faktiem un aicinājis uz sanākšanu LATVIJAS GLĀBŠANAS SAPULCĒ 4. MAIJĀ , AR MĒRKĪ IZTEIKT VARTURIEM NEUZTICĪBU UN IZVEĻĒT PAGAIDU VALDĪBU…

kučš ir uzticams valdošās bandas biedrs.Tas nozīme ka pie pirmā godmaņa svilpiena pārdos tēvzemi, tevi un tavus bērnus.