Jānis Rožkalns Eva, mēģināšu Tev palīdzēt tikt skaidrībā. Starp citu, esmu tos notikumus par izbraukšanu, jau vairākkārt skaidrojis intervijās LA, NRA u.c. medijiem.
(Vispirms, patiešām, tam L.Grantiņa portālam nevajadzētu ticēt nevienam teikumam, jo autoram jau sen ir nopietnas psihiskas problēmas. Atceros vēl Minsteres laiku, kad dzīvojām blakus namos, pāris reizes biju pie Linarda ciemos, viņam tad bija mazi bērni, kurus tikko tie sāka nedaudz trokšņot, viņš kliedzot padzina zem viesistabas lielā galda un lika tur klusu sēdēt. Mēs bijām šokēti… Viņa sieva iztrurēja pāris gadus, tad aizbēga kopā ar bērniem.
Lai atceramies, ka nesen pat LR DP netika ar šo cilvēku galā un pēc aresta, drīz bija spiesta viņu atbrīvot…)
—-
Par izbraukšanu.
Vispirms, tā kopija ir datēta ar nepareizu gadu, tas iesniegums tika rakstīts nevis 1982.g, bet 1983. gadā, kas redzams arī dzimšanas gados – mūsu dvīņi bija nedēļu atpakaļ dzimuši (1983.g 13.janvārī), viņiem vēl pat nebija vārdiņi, tādēļ tās vietas ir tukšas (Markus un Rita).
Tas bija ļoti dramatisks laiks: 1983.g 6.janvārī bija notikušas kratīšanas Rīgā u.c. pilsētās, kādos 50 dzīvokļos, arī visai manai ģimenei, G.Astram, Lidijai Lasmanei, Edm.Cirvelim(Guntas tēvs) utt.
Daļa LNK jau bija arestēti, mums pārējiem bija 24h sekošana, pratināšanas.
Maskavā valdīja staļinists, Andropovs…
Mani VDK bija spiesta atstāt brīvībā tikai dēļ tā, ka Gunta ar tikko dzimušajiem dvīņiem bija dzemdību namā – tādos apstākļos, mans arests būtu izsaucis lielus protestus Rietumu pasaulē.
Protams, mēs tajās dienās aktīvi spriedām, ko darīt tālāk? Situācija bija dramatiska. Jebkuru dienu varēja sekot Edm.Cirveļa, G.Astras, mans un citu aresti.
Sapratām arī to, ka LNK konspiratīvo darbu turpināt līdzšinējā veidā vairs nevarēs, jo daļa no mūsu grupas esam atklāti.
Tādēļ kopējais lēmums bija – izmantot iespēju cerībai, ka mums izdotos emigrēt, lai turpinātu cīņu par Latvijas brīvību Rietumos. Mēs labi zinājām, ka Pāvilam un Paulim Kļaviņam, ļoti trūkst darba biedru. Bez tam, mēs būtu tur ieradušies arī ar plašu informāciju par visiem apstākļiem okupētajā Latvijā un pretošanās vajadzībām, kā to labāk atbalstīt.
Tā arī notika, tikai jau citos apstākļos, kad bijām organizējuši 1987.g 14.jūniju un 23.augustu. Tad VDK izmantoja šo iesniegumu, lai no mums un vēl citiem atbrīvotos, atņemot mums LPSR pavalstniecību un ar ēbreju vīzām izsūtot uz Vīni (tad Maskava Reiganam bija apsolījusi izlaist zināmu skaitu ebreju, tādēļ visi, kas tajā laikā izbrauca tika pārkrustīti par “ēbrejiem”).
Jānis Rožkalns Šis foto veltījums tiem, kas dikti gribēja uzzināt, kur tieši es biju tajos vēsturiskajos, 14.jūnija mirkļos, U.Brieža foto.
Evai Biteniecei tur manas sievas tautas tērps. Saģērbām Evu Valdemāra ielā, Rolanda dzīvoklī. Tad manā Žigulī braucām pa Gorkija ielu (Es, Gunta, Rolands, Eva) uz aplenkto Brīvības pieminekli.
Jau pie Kirova ielas aptur milicija, atveru logu, prasa – kuda poedite?, Saku: uz Brīvības piemnekli. (priekšā sēž Eva, tautas tērpā, ar rožu klēpi rokās, un tas milicīts saprata, ka braucam sveikt tos riteņbraucēju uzvarētājus…
Uz visiem tālākajiem krustojumiem atkārtojas tas pats… Protams, visi no pārdzīvojuma bijām nosvīduši, jo tas bija gājiens pa naža asmeni… taču tajā brīdī, mums vienkārši, cita ceļa nebija…
Bet, galvenais, tā veiksmīgi tikām līdz Bastejkalnam, kur mūs jau gaidīja pārējie cīņu biedri.
Jānis Rožkalns Man te raksta epastā cilvēki, kas neizpratnē par tiem dīvainajiem “Evas Martužas” komentāriem, ka iespējams, vai ” kāds nav viltojis viņas FB kontu”?
Patiešām, šodien mēdz notikt brīnum lietas. Tā kā jāsakaida lielāka skaidrība, kas te vispār notiek?…
(Kam ir Evas tel.nr., varbūt pazvaniet viņai, apjautāties.)
Par Jāni Rožkalnu pietiekoši izsmeļošu informāciju var saņemt kopš pastāv šī interneta VIETNE. LRTT vietnē aprakstītais, protams, ka ir tikai niecīga daļa par šī “cīnītāja” gaitām. Lauvas tiesa nāks ārā tad, kad Latvijā tiks atjaunots Tiesiskums-atvērta visa slēptā informācija par Atmodas laikiem, kuru šodien kontrolē bijušie un pašreiz vēl esošie latviešu tautas bendes- ar žīdiem A. Borovkovu un I. Godmani priekšgalā. Viss čekas asiņainais aparāts taču vienā mirklī pārvērtās no VDK par(lat. https://tautastribunals.eu/?p=33495 angl. https://tautastribunals.eu/?p=33478 ) DP !
Bet tagad es komentēšu tikai šo Rožkalna rakstīto E. Martužas FB. Tas jāsāk ar Kristus sacīto: Tu, Rožkaln, esi no sava tēva- velna, un tev gribas pildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs !
Kad lasīju šo “dižā disidenta” rakstīto, bija jānoskurinās un jāpārlasa vairākas reizes… . Vēlāk, kad es iesaistījos diskusijā, šis komentārs pazuda ! Kāpēc tas bija jādzēš, ja pateikta patiesība ? Viņš rīkojas pēc vecās un visiem pazīstamās metodes: “Melo, ja nenoticēs visam, tad neuzticības sēkla būs iesēta !” Jautājums, vai šī sēkla uzdīgs ? Ja klusēsim, tad noteikti tā uzdīgs un nākošie upuri jau gaidīs savu kārtu, jo, lai slēptu noziegumu, ir jāmelo mūžīgi.
Es pacentīšos šo melu sēklu iznīcināt.
Rožkalns saka, ka viņš pie manis esot pāris reizes bijis. Ja sacīšu, ka tie ir pilnīgi meli, man neviens nenoticēs, jo es to nevaru pierādīt. Bet to var pierādīt mazliet savādākā veidā. Raksta sākumā ir ievietos foto Nr.1.
Es saku: nē, Rožkalns pie manis nav bijis.
Es gan pie viņa esmu bijis divas reizes, tā teikt, uz “tēju” izsaukts, kad viņš ar J. Kažu man piedraudēja: Ja nedarīsi kā mēs tev liekam, tiksi izolēts- pilnīgi izstumts no politiskās aprites… . bet atgriezīsimies pie Rožkalna apmeklējuma pie manis, kuru es nu nekādi nevaru atcerēties… .
>Viņš saka: “Atceros vēl Minsteres laiku, kad dzīvojām blakus namos, pāris reizes biju pie Linarda ciemos, viņam tad bija mazi bērni, kurus tikko tie sāka nedaudz trokšņot, viņš kliedzot padzina zem viesistabas lielā galda un lika tur klusu sēdēt. Mēs bijām šokēti…”
Uz foto Nr. 1. ir redzami mani bērni(divas meitas man ir Latvijā). Tas, kurš ir man klēpī, ir mans, bet lielais ir mans audžu dēls Viktors, kurš vēl Latvijā būdams izcīnīja Latvijas boksa čempiona(Viktors Kormans) titulu savā svara kategorijā. Otrs praktiski ir uzaudzis uz manām rokām. Neviens Minsterē mani toreiz neredzēja bez Klāva. Ja būtu tāds “zvērs”, tad šaubos, vai viņš man vienmēr sekotu… .
Un Rožkalns apgalvo, ka es abus šos “bērniņus”, ieskaitot Latvijas čempionu boksā, esmu padzinis pagaldē…. !!!
Kas attiecas uz “pāris reizēm” pie manis…?
Divas reizes pie manis gan ciemojās viņa sievas tēvs Edmunds Fjodorovičs Cirvelis un abas reizes tas beidzās ar brutālu rokas palaišanu pret paša sieviņu. Sieviņa, kā man likās, bija labsirdīga un klusa. Abas reizes es šim īstenajam kristietim- baptistam piedāvāju, kā jau tas pienākas pie kārtīga mājsaimnieka, kādu “čarku” no stiprākiem dzērieniem, kaut arī pats alkoholu nelietoju. Kad viņa sieviņa viņam aizrādīja, ka nu jau pietiek…., tad abas reizes viņš viņai ar plaukstu iesita pa pakausi… .
>Un tikai skaties, kas te mūsu “brīvības cīnītājam” izlīda no zemapziņas: “Lai atceramies, ka nesen pat LR DP netika ar šo cilvēku galā un pēc aresta, drīz bija spiesta viņu atbrīvot…)”
Tas, protams, bija liels trieciens “patiesības” paudējam Rožkalnam, ka es tiku laukā no slepkavu nagiem…. . Dižajam “kristietim” Rožkalnam atgādināšu: “To, ko Dievs ir nolēmis pasargāt, Sātanam nebūs lemts nogalēt…!”
>Un, kas tad tas: “kad bijām organizējuši 1987.g 14.jūniju un 23.augustu…”
Skaties, lasi un brīnies, ko tik Rožkalns visu nav organizējis … ? To viņa “organizēšanu” var plašāk apskatīt, ja ierakstām viņa vārdu šīs i- vietnes meklētājā.
Jau iepriekšējā rakstā pieminēju, ka viņa vārds nav sastopams ne zem viena dokumenta, tātad, arī nevarēja tikt tiesāts par politiku, bet gan par pavisam ko citu, par ko PSRS “galvu neglaudīja”, par spekulāciju ar Bībelēm. No ārzemēm tās saņēma par velti, bet Latvijā tās pārdeva… .
>“Šis foto veltījums tiem, kas dikti gribēja uzzināt, kur tieši es biju tajos vēsturiskajos, 14.jūnija mirkļos”, saka Rožkalns.
Tikai ir milzu atšķirība, vai tāds Rožkalns piedalījās šajā GĀJIENĀ, vai bija vienkāršs skatītājs, kurš pielīdis pietiekoši tuvu demonstrācijas dalībniekiem, nu tieši tāpat, kā tā tantiņa uz foto Nr.2, kura stāv tieši Rožkalnu Jankam priekšā… .
Arī uz foto Nr.3 ir redzams Rožkalns, kas vēsturiskā aspektā rāda, ka viņš ir bijis Atmodas kodolā, bet īstenībā veica okšķera darbu… .
Lūk, tāpēc jau arī 4. maija kliķei visi Atmodas dalībnieki- liecinieki ir kaitīgi. Ja mani būtu izdevies likvidēt, tad tāds Rožkalns varētu “uzmesties” par Atmodas veicēju… .
Tagad tas vairs neizdosies, jo, pēc Tiesiskuma atjaunošanas Latvijā, būs jāatbild tiesas priekšā.
Apsūdzība: ”Genocīda veikšana pret latviešu tautu.”
Un tas, Jāni Rožkaln & Co, ir augstākais soda mērs(ASM).
Turpinājums sekos… .
09.01.17 L. Grantiņš
