I. Ronis. Atklāta vēstule Ievas kundzei

Sakarā ar pasta “īpatnībām”, kad labu laiku iepriekš sūtītā vēstule atnāk kopā ar vēlāk sūtīto, tad iznāk Roņa kunga prognozes par VIENOTĪBAS kongresu nav vairs aktuālas… .

Publicēšu I. Roņa atklātu vēstuli kādai radio intervijas sniedzējai Ievai. Tas, kas šajā vēstulē teikts, ir jāzina katram, lai pie varas esošie izdzimteņi zinātu, ka nekas nav tāds, kas nenāktu reiz GAISMĀ ! Par visu reiz būs jāmaksā un šī maksa būs nežēlīga- cilvēka prātam grūti aptverama, jo Dieva soda priekšā nobālēs visi pasaules noziegumi kopā ņemot.

Šajā vēstulē teiktais vietām dublēsies ar nākošā vēstulē sacīto, bet tas nekas… . Neviens ierocis nespēj dot noziedzniekiem tādu triecienu kā PATIES vārds… .

LRTT       13.06.16

Rīga, 2016. gada 2. jūnijā

Atklāta vēstule Ievas kundzei !

Vēl pirms mēneša vai diviem nopriecājos par skaisto lācīti ar nacionālo lentu un jauko leļļu  kolekciju Jūsu leļļu veikaliņa plauktos Audēju ielas galā- īsajā Minsterejas ieliņā. Taču sasveicināšanos ar Jums un iepirkšanos atliku uz labākiem laikiem. Kad Jūs meklēju š. g. 24. maijā, bija pazudusi pat Minsterejas iela- nu visā garumā ir viena Audēju iela… .

Taču, spriežot pēc Jūsu mentalitātes, par kuru guvu priekšstatu no Jūsu radio intervijas pagājušajos Ziemassvētkos, Jūs reizēm varētu ieskatīties Helsinki- 86 grupas i- vietnē Latvijas Republikas Tautas tribunāls(tautastribunals.eu).

Kā nekā neaizmirstamā grupas Helsinki- 86 organizētā 14. jūnija manifestācija pie Brīvības pieminekļa bija revolucionārs, šī vārda labākajā nozīmē, akts, īsts apvērsums smago represiju iebaidītās tautas mentalitātes sadziedēšanā.

Pats gan manifestācijās, kuras turpinājās vēl labu laiku, nepiedalījos, jo netālajā LKP CK Partijas vēstures institūtā piedalījos satracināto partijas Rīgas pilsētas komitejas funkcionāru mierināšanā, kuri kliegšus pieprasīja pārtraukt imperiālistu provokācijas pie buržuāziskā pieminekļa.

Nupat minētajā institūtā gan nestrādāju, jo biju Zinātņu Akadēmijas Vēstures institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Taču LKP CK Partijas vēstures institūta direktore profesore Ļubova Zīle bija viena no tām atslēgas figūrām, kura pasargāja latviešu tautu no agonējošā okupācijas režīma asiņainām represijā.

Ievas kundze, biju uzrakstījis Jums vēstuli, kuru kurai biju pievienojis arī savu š. g. 30. aprīļa atklāto vēstuli VIENOTĪBAS biedriem, vietējām organizācijām un 4. jūnija kongresa delegātiem.

L. Grantiņa kungs manu atklāto vēstuli nopublicēja ļoti savlaicīgi- varbūt izdosies pasargāt VINOTĪBU un Latviju no sarkanbrūnā mēra izplatītāja Piebalga. Publikācija bija iespējama vienīgi pateicoties Grantiņa kunga pašaizliedzīgajai dzīves biedrei telefoniski pieņemot no manis vienas nozagtās atklātās vēstules lapas tekstu, kuru pa pasta SAB neceļiem klīstot bija “iztvaikojusi”… . Taču progress, jo okupācijas laikā SABistu priekšteči “iztvaicēja” visus sūtījumus- tā 50- 60% apmērā.

Iepriecināja VIENOTĪBAS ģenerālsekretāra pirmdienas, 30. maija, rīta komentārs par Andra Piebalga smago pagātnes bagāžu. Ja VIENOTĪBAS cilvēciskajam spārnam izdotos sasparoties un atbrīvoties no Piebalga vispār, tad mums ar Grantiņa kungu un viņa pašaizliedzīgo kundzi būtu izdevies iniciēt latviešu tautas izdzīvošanai ļoti svarīgu politisku soli.

Taču mana š. g. 24. maija vēstule Ievas kundzei saturēja arī sabiedrībai nozīmīgu informāciju. Tāpēc lūdzu L. Grantiņa kungu nopublicēt arī šo vēstuli, kura tālāk tiek nocitēta pilnībā:

Rīga, 2016. gada 24. maijā.

Ļoti cienītā Ievas kundze !

Kaut gan ap pagājušajiem Ziemassvētkiem Jūs sniedzāt interviju Latvijas Radio par savu patiesi jauko rotaļlietu veikalu un pastāstījāt, ka esat viena no galvenajām Pilsoniskās Savienības un Vienotības dibinātājām, kā arī ļoti patiesi izteicāties par veidu, kā nokomplektēja parlamentāriešu komandu, kura pēc ievēlēšanas sev sarīkoja īstas dzīres tautas mēra laikā. Nebiju zinājis, ka tā bijāt Jūs, kura ar VIENOTĪBAS nodibināšanu neļāvāt man līdz galam piebeigt Krupņikovu- Repšes firmas kopuzņēmumu “Jaunais Laiks”, jo tas veikli iešmugulējās VIENOTĪBĀ, tā piesārņojot šo politisko partiju ar īpaši indīgiem okupācijas laika atkritumiem. Jau 4. janvārī Jums uzrakstīju vēstuli, taču to nenodevu. Šī vēstule ir pievienota manā pēdējā manuskriptā, kura fragmentu Jums pievienoju. Tur tiek arī komentēts, kāpēc Jums šo 4. janvāra vēstuli nenodevu.

Atlicis stādīties priekšā- vēsturnieks Indulis Ronis, kuru kopš 1996.- 1997. gada pārvērta par bezdarbnieku ar darba aizliegumu profesijā. Tāpēc par šādu neakadēmisku, barbariski- nacistisku 2010. gada 18. novembrī neatgriezeniski sarāvu saites ar internacionālo akadēmisko pasauli, publiski atsakoties no postpadomju laika Latvijas Universitātes profesora un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa- akadēmiķa zinātniskā nosaukuma.

Ar mani rupji izrēķinājās vairāku lietu dēļ.

Biju izveidojis un vadīju pētniecisku grantu “Politiskās tiesu prāvas Latvijā 1940. – 1990.”, kura ietvaros sastādīju čekistu failu: visu to LPSR VDK izmeklētāju un citu čekistu, prokuroru un tiesnešu pilnu sarakstu, kuri bija veikuši politiskas represijas pret militāri okupētas valsts, Latvijas Republikas, civiliedzīvotājiem par viņu uzticību Latvijas valstij un par cieņas apliecinājumu tās mantojumam, kas taču ir klasisks kara noziegums un noziegums pret cilvēci un cilvēcību bez noilguma termiņa(!) !

Tas gan vēl nebija viss. Biju dalībnieks ideālistiski noskaņotu domubiedru noskaņotā grupiņā, kura vēlējās novērst mediķu un zinātnieku okupācijas laikā uzsāktos kara noziegumus pret cilvēci un cilvēcību. Taču mēs cietām pilnīgu sakāvi ar vairākiem cilvēku upuriem.

Smagākā lieta šeit  izrādījās Latvijā izstrādātie psihotronie(psihiskie) ieroči- savdabīgs analogs kodolenerģijai, kura var dot gandrīz vai neierobežotu labo enerģiju, bet var arī izaudzēt indīgās atomsēnes. Būtībā runa varētu iet gandrīz vai par jaunību atjaunojošu mašīnu, kura piedevām ārstē daudzas slimības. Jūsu intereses gadījumā, Ievas kundze, izlasiet lūdzu Dr. habil. Ing. V. Gudakovska rakstu par šiem ieročiem Aizsardzības ministrijas apgādā “Junda” izdotā žurnāla “Militārais Apskats” 1996. gada 1.numurā.

Man šī raksta kserokopiju no Stokholmas atsūtīja Dr. Kārlis Kangeris, kurš savai spiegošanai Izraēlas specdienesta MOSSAD labā par aizsargorganizāciju tolaik izmantoja Stokholmas universitāti, bet šobrīd izmanto Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu un gatavojas nodot MOSSAD rīcībā arī bēdīgi slaveno čekas maisu saturu. Vienīgais ko pateicu K. Kangerim bija, ka pie šādiem ieročiem strādāja arī Latvijā un, ka visu man zināmo informāciju par tiem nodevu ģenerālprokurora v. p. i. Oģertam Šabanskim 1996. g. 15. jūlijā.

Brašajiem staļiniskā NKVD mantiniekiem Izraēlā tas izrādījās pietiekami, lai korumpētu Oļģertu Šabanski ar daudzmiljonu pseidomantojumu  Rietumos. Tā Šabanskis noziedzīgā grupā ar no KGB 5. nodaļas par pārliecīgu seksuālu izvirtību padzīto apakšpulkvedi Arni Jumīti nozaga Latvijai psihisko ieroču tehnoloģijas.

No domu-biedru ideālistu grupiņas Ivars Ķezbers, akadēmiķis Edgars Siliņš un Eksperimentālās medicīnas institūta direktora vietnieks Andris Mertens mira dabiskā nāvē nedabiskos apstākļos. Drīz viņiem sekoja Imants Daudišs, mani pārvērta par ārpus likuma nostādītu personu- bezdarbnieku. Prezidents, raustāmais lellis Guntis Ulmanis- rumpītis, šai psihisko tehnoloģiju, teroristu- pašnāvnieku zombēšanai, zādzībai uzlika valsts noslēpuma statusu.

Pats Ulmaņa- rumpīša kungs, noziedzīgā grupā ar Bankas Baltija Juridiskās nodaļas vadītāju Z. Eberliņu, premjeru Māri Gaili un Saeimas deputātu Mavriku Vulfsonu u. c. pa biedriskam piedalījās Bankas Baltija izlaupīšanā. Galvenais praktiskais psihisko ieroču zaglis KGB apakšpulkvedis Arnis Jumītis nupat ir izdevis varendārgu grāmatu par zviedru karavīru XVIII gs. Par tiem pašiem karotājiem, kuriem ar bioloģiskiem ieročiem no mugurpuses uzbruka Baltijas baroni, izraisot milzu mēra epidēmiju, bet godīgā kaujā zili melnus nopēra imperators Pēteris- 1(pirmais). Jumītim gan par tādiem “sīkumiem”, kuri nomainīja visu iedzīvotāju sastāvu Kurzemē, Vidzemē un Igaunijā, gan nekas nav zināms, vai arī viņam tas šķiet pārāk neakadēmiska lieta. Tāpat kā cilvēku spīdzināšana ar psihiskajiem ieročiem, piemēram šodienas Džordžtaunas universitātes profesors Pauls Lazda, kuru KGB stukaču pārvērta 3 dienu laikā, kuras viņš pavadīja Rīgas čekas kamerās, kā gados jauns ASV pilsonis.

Pats zviedru lauva ar visiem saviem trijiem nošļukušajiem kroņiem šodien ir degradējies par tādu gaužam noplukušu takšeli, kuru pavisam īsā pavadā pastaidzina Izraēlā valdošais Netanjahu fašistiskais režīms ar savu neostaļinisko MOSSADu.

Tas arī vēl nav viss. Čekistu zvēriskāko niknumu tomēr izraisīja mani izmisīgie mēģinājumi izlauzties publiskā telpā ar patiesību par to, kā īstenībā izrēķinājās ar Romānovu Dinastisko Namu. Zinātņu akadēmijā darbojās speciāla grupa, kura izpētīja un apstiprināja Padomju Krievijas un Vācijas ķeizarvalsts oficiālos paziņojumus par cara ģimenes likteni. Proti, ar viltu un nodevību gāzto imperatoru Nikolaju II patiesi nošāva Jekaterinburgā par to, ka viņa vecākā meita, krievu lielkņaze un vācu princese Olga ar sarkano latviešu strēlnieku Purvinski aizbēga un pēc kāda laika apmetās Madonas apriņķī. Cara ģimeni ieslodzīja Permas cietumā, bet Kolčaka uzbrukuma laikā cietumu evakuēja un sarkanie latviešu strēlnieki cara ģimeni izglāba. Taču, diemžēl, cara ģimenes pavadīšanu uz Vladivostoku emigrēšanai, uzticēja baltajiem latviešu strēlniekiem. Šī rīkļurāvēju un marodieru banda kapteiņa Pētera Darzāna vadībā t. s. Troickas bataljons, ceļā cara ģimeni nošāva un nozaga viņiem pat Permas cietumā atstātās apģērbos iešūtos briljantus. Šī drausmīgā kara nozieguma veicēji drīz lepni pārdēvējās par 1. Latvijas atbrīvošanas bataljonu un viņu noziedzīgos purnus dabā var aplūkot Kara muzejā. Princese Olga apprecējās ar krietno pareizticīgo latviešu zemnieku Purvinski, kurš drīz gan nomira dabiskā nāvē nedabiskos apstākļos. Pēc vīra nāves, netīri noziedzīgie latviešu radi, īstas baronu vergu dvēseles, ieslodzīja princesi soda psihiatrijas klīnikā Rīgā. Iebrūkot Latvijā Trešā reiha karaspēkam, princesi Olgu, kopā ar pārējiem psihiatrisko klīniku pacientiem Biķernieku mežā nošāva nacistiskās Kārtības policijas SS Latviešu palīgpolicijas rīkļu rāvēju banda kara noziedznieka Voldemāra Veisa vadībā, kuram Brāļu kapu komiteja atjaunoja kapa plāksni  pašā prestižākajā Brāļu kapu memoriāla vietā- Mātes Latvijas tēla pakājē. Nē, nē šajā gadījumā mums nav darīšana ar vienīgi morāli pilnīgi degradētiem tipāžiem, no kuriem dažs labs princeses Olgas noslēpumu uzzināja no manis, bet par prastu netīru KGB stukaču baru, kuri verdziski šobrīd pilda vecā KGB virsnieka, šobrīd Izraēlas MOSSAD uzticības personas, Kristīgās akadēmijas Bulduros asociētā profesora Jāņa Vēja ģimeniskos norādījumus. Bet princesi Olgu tā arī atstāja dusam Biķernieku mežā nacionālsociālistiskā masu terora upuru masu kapos.

Godināt šo Viņas Majestātes princeses Olgas slepkavu- prezidente V. Vīķe Freiberga aizveda pat ASV prezidentu B. Klintonu ar viņa histērisko Hilariju. Valsts prezidents Bērziņu Andris personiski sekoja, lai bandīta V. Veisa kapa vieta būtu īpaši rūpīgi apkopta… .

Tā nu viš ir un tā nu mēs dzīvojam !

Mai gan vēl vienīgi gatavoja par šīs zinātņu akadēmijas specgrupas vadītāju, tāpēc manā rīcībā ir vienīgi vispārēja rakstura informācija. Taču mūsu vidu ir vairāki šīs grupas locekļi, varbūt būtu vērts ar tiem aprunāties.

Diemžēl pieredzējušie KGB dezinformatori apkrāpa viņiem lētticīgo prezidentu Borisu Jeļcinu un tā princeses Olgas vietā S. Pēterburgas Sv. Pētera- Pāvila katedrālē pārbedīja citu personu, atstājot princesi masu kapos Rīgas Biķernieku mežā– ar aktīvu Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava un kroņprinceses Viktorijas morālo atbalstu. Pārējās svingi pārapbedītās cara ģimenes locekļu mirstīgās atliekas gan ir identificētas pareizi. Tas vien jau pierāda, ka KGB Romānovu Dinastiskā Nama locekļu likteņu izpētē, bija guvis daudz lielākus panākumus nekā Zinātņu akadēmijas specgrupa. Tas KGB deva praktiski neierobežotas šantāžas iespējas ar Romānovu Dinastiskā Nama locekļu slepkavības noslēpumiem, jo ar cara ģimenes asinīm nenomazgājami ir notraipījušies vairums Eiropas karaļnamu.

Vispārliecinošākais pierādījums nupat teiktajam sniedz V. Putina rūpes par 1947. gada galvenā nodevēja lielkņaza Kirila Vladimiroviča(vēlākais baltās emigrācijas viltus cars Kirils- I(pirmais)) pēctečiem- kņazi Marusju ar viņas dēlu kņazu Žoržiku, atļaujot viņiem Maskavā atvērt izaicinoši noziedzīgu antikonstitucionālu kanceleju, lai Romānovu Dinastiskajam Namam ar slepkavībām un nodevību nozagtajā tronī iesēdinātu kņazu Žržiku. Ja šīs cūcības neskartu Latviju, čekas apakšpulkvedis V. Putins varētu meņģēties ar Marusku un viņas brāķa dēlieti Žoržiku, kuram viņa vectēvs kņazs Vladimirs Kirilovičs nozaga pat viņa leģitīmo uzvārdu, ļoti cienījamo Hohencollernu Nama uzvārdu, proti, Žoržika piedzimšanu nereģistrēja vis Spānijā, kur viņš patiesi ieradās šajā Dieva pasaulītē un kur dzīvoja un turpināja dzīvot ar saviem vecākiem, bet gan Francijas mērijā, lai melīgi varētu ierakstīt, ka piedzimis lielkņazs Georgs Romanovs.

Vienkārši fui, fui !

Grāmatas “Vēsture zagļi un globālais terorisms” manuskriptā diezgan daudz lapaspuses ir veltītas kņaza Vladimira Kiriloviča vectēvam lielkņazam Vladimiram Aleksandrovičam, imperatora Aleksandra III trešajam dēlam, kurš ar savu sievu Mariju Pavlovnu vecāko bija ar mākslas vērtību spekulācijām sarūpējis ģimenei patiesi respektējamu apmēru kapitālu. Šo vīru Krievijā atklāti ienīda, jo reti kurš šaubījās, ka Aleksandra III litera vilciena katastrofu pie Borkiem sarīkoja šis troni alkstošais liela kalibra noziedznieks. Ja minēto epizodi saprotamu iemeslu dēļ nav iespējams pierādīt un tā paliek vienas no laikabiedru versijas statusā.

Taču bagātīgi dokumentēts ir liels šī Vladimira kara noziegums krievu- japāņu kara laikā- kā ilggadīgs S. Pēterburgas kara apgabala pavēlnieks, viņš kopā ar kavalērijas šefu lielkņazu Nikolaju Nikolajeviču uzsūtīja karaspēku un kavalēriju mierīgai, lojālai Nikolajam II strādnieku demonstrācijai 1905. g. 9. janvārī. Ar šiem notikumiem izraisot Eiropā permanentu politisku krīzi, kura šodien ir iemiesota globālo teroristu- pašnāvnieku kara formātā zem dažādu teroristisku organizāciju firmas zīmēm.

Ja lielkņazs bija liels noziedznieks, tad viņa pēcteči ir degradējušies par netīriem sīkiem zaglēniem. Nu, bet Latvijā ir šī putiniāde ar Marusku un viņas Žiriku izraisīja šizofrēniska rakstura Krievijas slavas zīmes Georga(Jura) lentīšu pandēmiju Jūrmalas pilsētā, kur kā jau minēts Putinam ir izdevies legalizēt minēto čekas virsnieku Jāni Vēju.

Bet KGB saštancētie Eiropas karaļnami rada reālus, lielus draudus Eiropas Savienības drošībai, jo tā ēnā ir ērti iekārtojušies vecie čekisti, kuri pēc savas noziedzīgās organizācijas reorganizācijas, kā milzīgi vienmēr izsalkušu siseņu bari pārpludināja Eiropu un saveidoja veselu gangsteru korporāciju tīklu.

Eiropas karaļnamu vidū šobrīd visdziļāko morālo krīzi pārdzīvo Zviedrijā valdošais Bernadotu Nams, kuram nekad nav bijusi laba slava. Tas ir pats nedižciltīgākais Eiropas karaļnams, jo to izveidoja goda vīra imperatora Napoleona Bonaparta radinieks, kurš nodeva, kā savu radinieku, tā imperatoru, tāpēc ir uzlūkojams par parastu ierindas ģenerāli, kādi ir tūkstošu tūkstošiem. Tas ir katastrofāli amorāli, ka situācijā, kad Bernadotu Nams no prezidenta Jāņa Čakstes uzzināja par princeses Olgas ierašanos Latvijā, bet šo informāciju noslēpa. Mūsu pirmais prezidents mira pēkšņā dabiskā nāvē no nedabiskas saaukstēšanās slimības. Zigfrīds Anna Meierovics turpināja organizēt šī nozieguma slēpšanu, bet Bernadotu Nama locekļi turpināja savas nodarbes ar melno arheoloģiju, lai turpinātu apzagt slāvu vēsturi. Proti, turpinot tumšajos Viduslaikos uzsākto vēstures falsifikāciju, pat šo un to pielabojot vēsturiskajās annālēs, lai identificētu slavenos vikingus- varjagus, kuri bija slāvi, ar laupītājiem un slepkavām normāņiem, kuri bija ģermāņi. Kodols šīm falsifikācijām ir vagru- patieso varjāgu vēture.

Turpinājums: http://tautastribunals.eu/?p=32606